Rīta intervija

Kultūras ministrijai jāuzlabo darbs ar datiem par tirgus situāciju teātra un mūzikas mākslas jomā un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju sniegto pakalpojumu plašāka pieejamība, secinājuši Valsts kontroles revidenti.

Ēnu ekonomika, arī birokrātija ir vienas no prioritārajām lietām, kas Latvijā būtu jārisina, lai mūsuvalsts ārvalstu uzņēmumiem kļūtu pieejamāka un saprotamāka. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Jānis Grants.

Jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma, kas ieviesta mēneša sākumā, darbojas veiksmīgi un nav sagādājusi problēmas, apliecina jaunais VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Dins Merirands. Jaunā sistēma darbojoties labi visos pārvadātāju maršrutos.

Lai arī izmaiņas vardarbības mazināšanai Latvijā notiek, procesi sabiedrībā ir lēni, tāpēc apkārtējo darbs, runājot par vardarbību, nedrīkst apsīkt, norāda biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa. Atsaucoties slepkavībā aizdomās turētā Leona Rusiņa gadījumu, viņa sacīja, ka izmaiņas sabiedrībā, likumos notiek tikai pēc traģiskiem notikumiem, kad sabiedrības uzmanība tiek vērsta uz lietām, kuras nestrādā. "Jāapbruņojas ar lielu pacietību."

Nacionālās kiberdrošības likums, ko šobrīd skata parlamentā, varētu veicināt uzņēmumu un iedzīvotāju drošību, intervijā raidījumā "Labrīt" sacīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka no partijas "Progresīvie".

Rīgā Tabakas fabrikas radošā kvartāla attīstību apdraudošās finansiālās problēmas ir viens no pirmajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Latvijas Kultūras akadēmijas šonedēļ ievēlētais rektors kinorežisors Dāvis Sīmanis.

Pašlaik potenciālajai ārlietu ministrei Baibai Bražei pārliecība rīt, 19. aprīlī, Saeimā saņemt pozitīvu balsojumu ir no trim koalīcijas partijām – "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Tā Braže izteicās Latvijas Radio.

Nacionālajai apvienībai nav pieņemama kultūras ministres, „Progresīvo” politiķes Agneses Loginas nostāja tā sauktās Stūra mājas nākotnes izlemšanā, tāpat tai ir iebildes par ministres nostāju Mūzikas akadēmijas pasniedzēju uzmākšanās skandālā, kas turpinās ar rektora atkāpšanos,. Galvenokārt opozīcijas partijai nepatīk ministres centieni sabiedriskajos medijos saglabāt iespēju klausītājus uzrunāt krievu valodā.

Lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas finansēšanu, tam ir jāiezīmē daļa nodokļu ieņēmumu, taču pašlaik vēl notiek diskusijas par nodokļu procentuālo sadalījumu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri no "Jaunās Vienotības".

Latvijai ir iespējas iekļūt Eiropas Savienības (ES) 10 turīgāko valstu vidū ne vēlāk kā līdz 2040. gadam, saglabājot valsts uzņemto ģeopolitisko kursu Eiropas valstu saimē un NATO. Tā uzskata domnīcas "Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts” jeb "LaSER" dibinātāji.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pēdējo izstādi pagaidu telpās – „Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija” – pirmdien, 8. aprīlī, papildināja spoža Imanta Lancmaņa lekcija. Rundāles pils atjaunotājs pauda arī viedokli par Mežotnes pils nenonākšanu privātās rokās, bet pievienošanu Rundāles muzejam.

Iespējami lieli papildus izdevumi, bet precīzu summu pagaidām vēl nav, tā Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange intervija Latvijas Radio stāstīja par situāciju ar lidostas zemēm.

Krišjāņa Kariņa, viņa biroja un Valsts kancelejas privāto lidojumu skandāls uzrāda, ka pēdējo valdību laikā ir bijusi pārāk liela aizraušanās ar savu privilēģiju nostiprināšanu, intervijā Latvijā Radio sacīja "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka. Viņa arī akcentēja ierēdņu atbildību.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli valdībā plānots iesniegt līdz jūnijam, tā intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība).

„Valstij būtu jāpaskatās uz pašvaldībām nopietnāk”, tā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs komentēja iecerēto Pašvaldību finansēšanas izlīdzināšanas modeli. Ka sacīja Audzišs – pēc būtības šis modelis tāpat neko īpaši nerisina. Galveno uzsver Normunds Audzišs.

„Redakcionālā neatkarība ir būtiska sabiedrībai. Un neatkarības stiprums ir svarīgs tāpēc, lai sabiedrība iegūtu kvalitatīvu un patiesu informāciju,” tā Latvijas Radio sacīja Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne.

Kādas ir kultūras piedāvājuma, pieprasījuma un arī izglītības tendences, kādi ir šīs nozares nākotnes izaicinājumi un arī iespējas tehnoloģiju attīstības laikmetā? Kas ir kultūras lielākie nākotnes izaicinājumi? Par šiem un citiem tematiem Latvijas Radio intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu.

Uzņēmējiem, kas eksportē uz Kazahstānu un Kirgizstānu vai importē no tām, ir rūpīgi jāpārliecinās, vai tie neapzināti netiek izmantoti sankciju apiešanā, kas vērstas pret Krieviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Jau nākamnedēļ plāno izsludināt konkursu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa neatliekamo darbu īstenošanai. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja slimnīcas valdes locekle Džineta Heinrihsone.

Ukrainas dronu uzlidojumi apdzīvotajām vietām Krievijā ir kara vēstījums, lai krievi zinātu, ka notiek karš un ko tas nozīmē, intervijā Latvijas Radio norādīja Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš.

Mīlestība mums ir dota kā skaista dāvana, ko nevajag analizēt, bet kam vienkārši jāļaujas un par ko jāpriecājas – uzskata aktieris Rūdolfs Plēpis. Viņš pats dzīvē gan daudz mīlestības saņēmis, gan dāsni to dāvājis arī citiem. Tikko ceļu pie skatītājiem sācis aktiera jaunais koncertuzvedums "Rūdis. Stāsti un dziesmas". Pirmā tikšanās jau bijusi marta nogalē Smiltenē, kam sekos vēl seši koncerti Ulbrokā, Dobelē, Brocēnos, Talsos, Alūksnē un Cēsīs.

Teju divus gadus Latvijas Dabas muzejā ekskursijas vada arī ukraiņu ornitologs Mikola Vasilenko. Pirms kara vairāk nekā 30 gadus viņš nostrādājis Zaporižjas Nacionālajā universitātē par bioloģijas pasniedzēju. Par Ukrainas dabu, par putniem tur un līdzībām ar Latvijā sastopamo, kā arī par kara ietekmi uz dabas daudzveidību saruna ar ukraiņu ornitologu Mikolu Vasilenko.

„Dari, kas jādara” – šādi nosauktas Imanta Freiberga atmiņas, kuras grāmatā izdevis apgāds „Jumava”.

Pēc ģenerālprokuratūras sāktā kriminālprocesa par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar bijušā premjera, Jaunās Vienotības politiķa Krišjāņa Kariņa privātajiem avioreisiem šis skandāls piedzīvo kārtējo kulmināciju, un tai turpinājuma varianti ir divi – vai nu tagadējā premjere, Kariņa partijas biedre Evika Siliņa, pēc šodienas tikšanās prasīs ārlietu ministra demisiju, vai arī ļaus skandālam turpināties, atstājot izmeklēšanu tiesībsargājošo iestāžu ziņā. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Rīgas ostā lielākās attīstības aktivitātes pašlaik saistītas ar Kundziņsalas rajonu, kur īpaši modernizē ar transportu saistītas lietas, lai ostu savienotu ar Austrumu maģistrāli, jeb Rīgas apvedceļu. Par to Latvijas Radio informēja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Tā dēvēto slimības lapu apmaksas kārtība Latvijā pašlaik mazina darba devēju konkurenci, tāpēc darba devēji mudina regulējumu mainīt tā, lai strādājošie mazāk gribētu doties darba nespējā, kā arī drīzāk atgriezties darbā pēc saslimšanas. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Stipra informatīvā telpa, neatkarīga, droša un kvalitatīva mediju vide ir galvenie mērķi, ko Kultūras ministrija grib panākt ar sagatavotajām mediju politikas pamatnostādnēm jeb vidēja termiņa dokumentu, kāds nav bijis iepriekšējos četrus gadus. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie).

Vai Eiropas Mediju likums spēs aizsargāt žurnālistu brīvību? Intervija ar Eiropas Žurnālistu federācijas direktori.

Latvija virzās uz munīcijas ražošanu un ar šādu mērķi izveidota valsts aizsardzības korporācija. To intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie). Ministrs norādīja, ka valsts līdzdalība ir svarīga, lai sadarbotos ar partnervalstīm.

Nākamajos gados lielākais risks ir neizlēmība un bailes kaut ko darīt. Tā Latvijas Radio, atsaucoties uz Bulgakova „Meistara un Margaritas” tēzi par gļēvumu, kas ir lielākais grēks, teica, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Rēzeknes gadījumā valstij bija jārīkojas asāk, tā uzskata bijušais pašvaldību lietu ministrs, Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts). Intervijā Latvijas Radio viņš teica, ka Rēzeknes vadībai būtu vēlams atzīt kļūdas un „izvilkt sevi no purva”. Tas būtu ieguvums visiem.

Krievija zināja un, acīmredzot, rēķinājās ar sankcijām un ir pārorientējusi ekonomiku uz Ķīnu. Tā intervijā Latvijas Radio skaidroja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.

Šodien, 18. martā, gaidāms kopīgs Eiropas Savienības valstu paziņojums saistībā ar Vladimira Putina "pārvēlēšanu" Krievijas prezidenta amatā, tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže.

Vislielākās pūles jāieliek tā dēvēto gudro prātu piesaistei Latvijai, intervijā Latvijas Radio norādījis rkonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības.

Pērn Muitas pārvalde konstatējusi gandrīz 7800 gadījumu, kad caur Latviju uz Krieviju un Baltkrieviju mēģināts pārvadāt sankcijās iekļautās preces, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā un Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Vilcienu reisu uz Ventspili atjaunošana šobrīd nav "Pasažieru vilciena" prioritāte, tā intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Raitis Nešpors.

Pārsteiguma moments un iespēja sevi nemitīgi pilnveidot ir galvenie dzinuļi, kas visvairāk savā profesijā aizrauj restaurācijas ķīmiķi Indru Tuņu. Viņa ir viena no ļoti retajām šīs profesijas pārstāvēm Latvijā. Jau ilgus gadus viņa strādā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Restaurācijas departamentā, ir arī Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras lektore.

Lai mazinātu valsts slepenību aizsardzības jomā, premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) ir uzdevusi bruņoto spēku vadībai vairāk informēt reģionu cilvēkus par robežas būvniecības lietām.

Aukstais karš ir atgriezies, un, brīdinot par Krievijas nākotnes aktivitātēm, tas ir NATO valstu līderu atgādinājums savām sabiedrībām. Taču drošības situācija Latvijā nav mainījusies un tieša militāra iebrukuma draudi no Krievijas arvien nepastāv. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins.

Viens no galvenajiem Latvijas Universitātes (LU) uzdevumiem ir konsolidācija. No 13 fakultātēm trīs mēnešu laikā jāizveido piecas, lai jaunā studentu uzņemšana var notikt jau apvienotās fakultātēs. Tā Latvijas Radio izteicās jaunievēlētais LU rektors Gundars Bērziņš.

Šodien, 5. martā, Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, lai iebilstu pret birokrātijas slogu. Tajos pulcēsies vairāk nekā 700 cilvēku. Pulksten 10 no rīta Doma laukumā protesta gājienam gatavosies lauksaimnieki, kuri gaida februāra sākumā iesniegto piecu prasību izpildi. Kā intervijā Latvijas Radio sacīja biedrības „Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš, pie valdības mājas simboliski pulcēšoties arī meža un lauksaimniecības tehnika.

Pirms trīsdesmit gadiem sāktās miera sarunas starp Krieviju un Rietumiem izjaukušas Rietumu pieļautās kļūdas, bet pie kara vainīgs ir kara aizsācējs. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Centra partijas, kādreizējās Latvijas Krievu savienības, Eiroparlamenta vēlēšanu saraksta līdere Inna Djeri, kas sevi sauc par Tatjanas Ždanokas pēcteci.

Alfrēds Nobels izgudroja dinamītu un izveidoja paša vārdā nosauktu prēmiju. Šķiet, to par šo cilvēku zina vai katrs skolēns. Bet kā tas nākas, ka Nobels nodarbojās ar sprāgstvielām, ja paralēli visu mūžu rakstīja romantisku dzeju? Kāpēc ieviesa prēmijas tieši tādās kategorijās un ne citās? Šos un vēl daudzus citus faktus par Alfrēdu Nobelu, ievītus Zviedrijas un pasaules vēsturē, var uzzināt, lasot nule latviski iznākušo apjomīgo Nobela biogrāfiju. To tulkojusi vesela tulkotāju komanda un klajā laidusi izdevniecība „Latvijas Mediji” ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā atbalstu. Autore ir Ingrīda Karlberga, zviedru rakstniece un pētnieciskā žurnāliste.

Daba ir jāaizsargā, bet ir jānovelk stingras robežas, lai nebūtu pārspīlējumu saistībā ar „zaļā kursa” vai klimatisko pārmaiņu jautājumiem. Tā uzskata zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība). Tad vairs nebūs iespējama nekāda ražošana, bet budžetā nauda ienāk no saimnieciskas darbības. Par īpaši neizpildāmiem Krauze sauc klimata mērķus.

Partija "Suverēnā vara" ir nolēmusi piedalīsies šajā vasarā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Saraksta līderes ir trīs bijušās Saeimas deputātes – Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un Karina Sprūde. Kādi ir partijas mērķi Eiropas politikā un ambīcijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Tuvākajā laikā būs zināma "Latvijas Pasta" jaunā stratēģija. To Latvijas Radio klāstīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Vaicāts, vai būs zināms kaut kas konkrēts pēc šodien, 28. februārī, paredzētās plašās dažādu jomu ekspertu tikšanās, ministrs paskaidroja, ka runātais ar publiskā sektora un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, būs pamats tālākajam darbam..

Latvijas bruņotie spēki pastāvīgi seko kara gaitai Ukrainā un šajos divos gados, kopš Ukraina cīnās pret iebrucējiem, bijusi kontaktā ar Ukrainas teritoriālajiem spēkiem. Tā Latvijas Radio šorīt sacīja NBS Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Zviedrijas iestāšanās NATO būs būtiska reģionālā nozīmē. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga

Studijā biedrības "Tev" pārstāvji Mārtiņš Dūdiņš un Oļegs Prutskis. Viņi abi palīdz Ukrainai jau no pirmās kara dienas, jo visiem kopā ir jādara kaut kas pret to pārspēku, kas ir mums kaimiņos.

Kopš kara Ukrainā šo divu gadu laikā sabiedrībā notiek būtiskas izmaiņas izpratnē par krievu mākslu un kultūru, tā Latvijas Radio norādījusi Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.

Pēc divu nedēļu pārtraukuma, kad uz Latvijas un Baltkrievijas robežas nebija neviena mēģinājuma nelikumīgi šķērsot robežu, aktivitāte ir atsākusies, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Ir atsākušies pirmie mēģinājumi, lai arī skaitliski tie nav lieli.

Ja, vērtējot karu starp Krieviju un Ukrainu, par mērauklu ņemam Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākotnējās ambīcijas, tad šobrīd viņam nav par ko lepoties. To Latvijas Radio atzina NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Taču viss esot atkarīgs, pēc kādiem kritērijiem vērtējam kara gaitu.

Ukraiņiem ir vēlme integrēties un apgūt latviešu valodu, taču ir būtiski pārāvumi, jo trūks iespēju to izdarīt, Latvijas Radio norādīja organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone-Gavala. Arī šobrīd nav iespējams pieteikties valsts apmaksātajiem valodas kursiem, taču vēl viena būtiska problēma ir ukraiņu bērnu un jauniešu izglītība.

Aizsaradzība, tostarp, bruņojums patlaban ir viena no Eiropas Savienības un Latvijas prioritātēm. Nozarē pēdējos gados krietni pieaugušas arī investīcijas. Bet kā pēdējos gados attīstījusies militārā industrija Latvijā un kādas sadarbības veidojušās ar citām valstīm? Tāpat kādu bruņojumu jau šobrīd ražojam tepat Latvijā un kā nozare attīstīsies nākotnē? Par to sarunā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāju Elīnu Egli.

Latvijā iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir ļoti strauji samazinājies, īpaši lauku teritorijās. Pērn piedzimuši 14 tūkstoši bērnu, bet nomiruši 28 tūkstoši cilvēku, tāpēc pie tik straujas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir izaicinoši vērtēt pakalpojumu samazināšanu reģionos. To Latvijas Radio atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no „Jaunās Vienotības”, atbildot uz jautājumu par skolu, pasta nodaļu tīkla un citu pakalpojumu samazināšanu.

Šai valdībai nav mērķtiecīgas politikas, lai īstenotu tā saukto tautas ataudzes stratēģiju, kam šogad būtu jāsāk nest augļus, turklāt šai valdībai dzimstības mazināšanās pat ir izdevīga. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās nu jau likvidētās sadarbības platformas „Demogrāfisko lietu centrs” bijušais vadītājs un Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks, kura vadībā pirms iepriekšējās valdības tautas ataudzes stratēģija tika izstrādāta.

Liberālisms Eiropā ir aizgājis par tālu, tāpēc jāatgriežas pie konservatīvām vērtībām, tajā skaitā cīnoties par tradicionālo vērtību saglabāšanu un pret tā saukto zaļo kursu. Ar tādu apņemšanos uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām startē partija „Latvija pirmajā vietā”.

Šajā reizē piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir īpaši svarīga, jo nākamajos piecos gados notiks ne tikai pārmaiņas Eiropas augstākajos mandātos, bet arī gaidāma izšķirīga notikumu attīstība saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas „Jaunā Vienotība” kandidāte Sandra Kalniete, kam sarakstā atvēlēta trešā vieta.

Jauniešiem ir milzīga nozīme Eiropas Savienības nākotnes veidošanā, tāpēc viņiem ir jāpiedalās šogad gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās, lai tādējādi izteiktu viedokli par to, kādā virzienā blokam būtu jādodas nākamajos piecos gados, kas būs svarīgi cīņā pret klimata pārmaiņām un Eiropas drošības stiprināšanā. To intervijā jaunajiem žurnālistiem no visas Eiropas šonedēļ sacīja Eiroparlamenta (EP) prezidente Roberta Metsola.

Šonedēļ partijas vēl var iesniegt kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanām, 13.februārī tiks izlozēti partiju sarastu kārtas numuri jūnijā gaidāmajām vēlēšanām. Savus kandidātus izziņojusi partija "Saskaņa". Viena no saraksta līderēm būs Regīna Ločmele, kurai sarakstā ir trešais kārtas numurs.

Šodien, 7. februārī, svinīgi atklās Rīgas Stradiņa universitātes jauno Sociālo zinātņu fakultāti, kas atšķirsies no citām Latvijas universitātēm ar unikālu pārvaldības struktūru. RSU prorektors akadēmiskajā darbā Dins Šmits Latvijas Radio sacīja, ka izvirzītie mērķi ir tiekties uz izcilību gan pētniecībā, gan studijās.

Vēl līdz piektdienai turpinās kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lielākā daļa partiju to jau izdarījušas, saraksta galvgalī liekot cilvēkus ar politisko pieredzi, arī ar pieredzi Eiropas Parlamentā. Atšķirīgu ceļu izvēlējies Apvienotais saraksts, kura lokomotīve šīs vasaras vēlēšanās būs "Tviterkonvoja" vadītājs Reinis Pozņaks.

Ēnu ekonomiku izdevies samazināt gandrīz visos sektoros. Tā Latvijas Radio stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme. Augstākajai VID ierēdnei pilnvaru termiņš tuvojas noslēgumam un viņa stāstīja, ka padarīts daudz – par to runā skaitļi.

Izglītības un zinātnes ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi grozījumus Izglītības likumā par vienotu kritēriju ieviešanu, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai. Šie grozījumi stātos spēkā šī gada septembrī un ietekmētu finansējuma piešķiršanu no 2025. gada septembra tajās skolās, kuras kritērijus neizpilda. Sabiedrības uzmanību izpelnījušās mazās skolas, jo viens no jaunajiem kritērijiem būtu minimālais skolēnu skaits klasē.

ASV Kongresa politiķi kuluāros sāk pieļaut iespēju, ka finansiālais un militārais atbalsts Ukrainai tomēr varētu tikt nodalīts no iekšpolitiskām diskusijām par migrācijas reformu un Meksikas robežas kontroli. Tā, ar atsauci uz avotiem Kongresā, vēsta CNN. Viens no atslēgas cilvēkiem šajā procesā ir jaunais Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Maiks Džonsons. Vašingtonā šonedēļ ar viņu un daudzām citām amatpersonām tikās trīs Baltijas valstu parlamentu vadītāji, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un zemnieku savienības.

Nacionālā apvienība jau izziņojusi savus Eiroparlamenta deputāta amata kandidātus šajā vasarā gaidāmajās vēlēšanās. Saraksta līderi būs pamatīgu Eiropas Parlamenta pieredzi iekrājušais Eiropas Parlamenta viens no viceprezidnetiem Roberts Zīle, kā arī divi Latvijas politikā pieredzējuši cilvēki - Saeimas deputāte un bijusī tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un arī Saeimas deputāts un ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols.

Savus kandidātus Eiroparlamenta vēlēšanām daļēji jau izziņojusi un vēl šajā nedēļā izziņot sola Zaļo un zemnieku savienība. Saraksta pirmais numurs būs Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Politiskās partijas pamazām atklāj savus sarakstu līderus, ar kuriem priekšgalā centīsies iepatikties vēlētājiem, lai gūtu sekmes vasarā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlēšanām gatava arī Jaunā konservatīvā partija, kuras saraksta līderis ir Tālis Linkaits.

Skolu reforma ietekmē arī privātās mācību iestādes. Tajās pieaudzis skolēnu skaits. Tā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja Anna Jermakoviča.

Kazahstāna nekad nav atzinusi karu Ukrainā, bet nav atzinusi rietumvalstu sankcijas pret Krieviju. Tā intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Kazahstānā Irina Mangule.

Ir jāveido profesionālākus sociālos dienestus. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja labklajības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības. Jautāts par samilzušajām problēmām bērnu aprūpes iestādēs un darbinieku trūkumu sociālajos centros, Augulis norādīja, ka problēma ir gan izglītība, gan atalgojums.

Antra Cilinska 1991.gada janvārī strādāja leģendā režisora Jura Podnieka filmēšanas komandā. Piedzīvoja barikādes un 20.janvāra apšaudi Bastejkalnā, kura viņus skāra īpaši sāpīgi, jo krita divi operatori – Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Pusotru gadu vēlāk, nirstot Zvirgzdu ezerā pie Kuldīgas, gāja bojā arī Podnieks. Šo trauksmaino laiku vēta jaunā Antras Cilinskas un Annas Vidulejas dokumentālā filma „ Podnieks par Podnieku”, kam pirmizrāde paredzēta 1.martā Kremļa opozicionāra Vitālija Manska festivālā „ArtDocFest”.

„Latvijas interesēs ir tas, ka kolektīvo aizsardzību nodrošina NATO,” tā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministra padomnieks NATO, Eiropas Savienības un citu starptautisko attiecību jautājumos - Imants Lieģis, atbildot uz jautājumu par Eiropas armijas nepieciešamību, par kuru laiku pa laikam uzvirmo diskusijas.

Latvijā joprojām valda stereotipiski priekšstati par kontracepciju un seksuāli transmisīvajām slimībām. Rīgas Stradiņa universitātes dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja un Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, daktere Vija Veisa šodien Latvijas Radio sacīja, ka notiek cīņa ar sekām, kas prasa lielus līdzekļus. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz profilaksi un sabiedrības izglītošanu.

Partija „Latvijas atīstībai” vēlas parādīt, ka tai ir sava vieta politikā. Tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas valdes līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, stāstot par izziņotajiem tās Eiroparlamenta deputāta amata kandidātiem vasarā gaidāmajās vēlēšanās.

"Es domāju, ka manas priekšrocības kā ilgstošai darbiniecei ir tas, ka man nav vajadzīgs ieskriešanās laiks," norāda Valsts ieņēmumu dienesta amatam izvirzītā Baiba Šmite-Roķe. Koalīcija lems par Šmites-Roķes apstiprināšanu amatā pēc viņas uzklausīšanas. Valdībā jautājumu par Šmites-Roķes apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā varētu skatīt šomēnes.

Savus kandidātus Eiroparlamenta vēlēšanām izsludinās partija Progresīvie. Kā vienu no iespējamajiem Progresīvo kandidātiem jau valsts prezidenta pirmsvēlēšanu laikā politologi minēja šīs partijas prezidenta amatam virzīto Elīnu Pinto.

Kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie) tiekas ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, lai pārrunātu sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumu.

Būtu jāaizliedz gan Krievijas graudu imports, gan arī tranzīts, intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie).

Ne (miers) urda! Ardievas smagajam metālam Liepājas metalurgā un citi notikumi Eiropas kultūras galvaspilsētā Liepājā 2027. Intervija ar Intu Šoriņu.

Šodien, 5. janvārī, noslēdzas parakstu vākšana, lai ierosinātu referendumu par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu. No nepieciešamajiem vairāk nekā 154 tūkstošiem parakstiem savākta vien aptuveni septītā daļa, tādēļ ir maz ticams, ka nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts un tiks rīkots referendums.

Šovasar gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs interesantas, jo par deputātu vietām būs vērojama īstāka cīņa. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio pauda politologs Juris Rozenvalds.

Pašlaik valdošais sals ir pateicīgi laikapstākļi, lai Krievija intensificētu uzbrukumus Ukrainai ar trāpīgākiem mērķiem, kuru galvenais uzdevums ir radīt haosu. Tādu vērtējumu pauž Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

No septembra sāktā pilnā pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir uzlabojusi skolu un vecāku sadarbību, kurā lielākais izaicinājums ir tas, ka bērni mājās runā dzimtajā valodā. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no „Jaunās Vienotības”, uzsverot, ka šī reforma bijusi novēlota, taču tagad bez atpakaļceļa.

Mēs paši varam mainīties, ja jūtamies droši, tā Latvijas Radio sacīja sociālantropoloģe Aivita Putniņa, atbildot uz jautājumu, vai mūsu sabiedrība nākamajā gadā varētu mainīties uz labu. Pārmaiņas neredzam ne ārpolitiskajā situācijā, ne iekšpolitikā un līdz ar to sabiedrībai tādā situācijā grūti minīties uz labu, teica Putniņa:

Pēdējā laika notikumi ir mācība Rietumvalstīm, ka tās pēc Otrā pasaules kara dzīvojušas pašpaļāvībā, ka nekas slikts vairs nevar notikt. Tagad valstis atkal investē bruņojuma ražošanā. Katrai valstij jāpilda arī savi mājasdarbi aizsardzības jomā. Tā Latvijas Radio intervijā sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš

Atsakoties no mazāk produktīvām revīzijām,varēs vairāk izvērtēt dažādu lietu un rīcību lietderību, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Un nosakot ieteikumus var izkontrolēt, kā viena vai otra iestāde ievieš ieteiktās izmaiņas, kas palielina ienākumus budžetā.

Nākamā gada valsts budžetā izvirzītās prioritātes ir atbilstošas šobrīd esošajai situācijai, intervijā Latvijas Radio sacīja sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Tauriņa. Viņa akcentēja, ka drošība, Latvijas ekonomikas stiprināšana, izglītība un veselības aprūpe esot vērsta uz cilvēku.

Pēdējos gados vairākas reizes palielinājies paškaitējumu nodarījušo bērnu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības Bērnu slimnīcā, kā arī pieaudzis pacientu skaits ar garastāvokļa svārstību, ēšanas un stresu saistītiem psihiskiem traucējumiem un depresiju. Pacienti slimnīcā nonāk akūtā formā un lai pēc iespējas labāk varētu pacientiem palīdzēt, no šodienas būs atvērts jaunais Bērnu un jauniešu psihiatrijas veselības centrs.

Finanšu minisrtijas sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, ko skatīs valdībā, paredz līdz 2027. gadam budžetā atgūt 252 miljonus eiro jeb samazināt ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9%. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova. Viņa norādīja, ka nodokļu nemaksātāji paši sev nodara neapzinātu kaitējumu. Tas ietekmē pensiju, konkurenci uzņēmējdarbībā un citas jomas.

Ukrainai naudas pietiek vēl vairākām nedēļām, tāpēc pagaidām nav jāsatraucas par Eiropas Savienības un ASV kavēšanos ar jauniem atbalsta piešķīrumiem. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.

“Eiropas Savienības valstīm ir jāatrod veids, kā pārtraukt manipulēšanu ar veto tiesībām”, tā par Ungārijas iebildumiem sākt sarunas ar Ukrainu par iestāšanos Eiropas Savienībā saka Nobela Miera prēmiju saņēmusī “Ukrainas pilsonisko brīvību” centra vadītāja Oleksandra Matvičuka.

Abi Latvijas Universitātes rektora amata kandidāti ir spēcīgi un to, kurš uzvarēs, noteiks viņu iesniegtais redzējums, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nemaz nav tik konservatīva, par kādu to mēdz uzskatīt, un ir tādas luteriskās baznīcas Latvijā un citviet pasaulē, kas ar mūsu baznīcu tās liberālās pieejas dēļ atsacītos pat kopā dievu lūgt. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās baznīcas ilggadējais vadītājs, arhibīskaps Jānis Vanags, kas pēc 32 gadu kalpošanas 2025. gada vidū plāno doties pensijā.

Noslēdzoties trīs gadu periodam, kad pēc 2020. gada vēl varējām tērēt līdz šim gadam ieplānoto Eiropas Savienības atbalsta naudu, lēnās projektu īstenošanas dēļ Latvija tomēr varētu nepazaudēt 400 un vairāk miljonu, kā tika lēsts iepriekš. Sarunās ar finanšu ministru esot redzams, ka fondu apguve kļuvusi ātrāka. Tā intervijā Latvijas Radio teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Par Putina izteikumiem nevajadzētu uztraukties, - tā Latvijas Radio uz jautājumu par nesen izteiktajiem Krievijas prezidenta draudiem Latvijai, ja tā necienīgi izturēsies pret krieviem valstī, teica NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

“Mums ir bērni, kas desmit gadu vecumā nemāk lasīt un rakstīt. Tā Ukrainā nekad nav bijis! “ tā, raksturojot kara sekas, saka nevalstiskās organizācijas “Save Ukraine” vadītājs Mykola Kuleba. Viņš pirms pāris nedēļām saņēmis Krievijas cietumā nobendētā jurista Sergeja Magņicka vārdā nodēvēto balvu par ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā un aicina pasaules valstis darīt visu iespējamo, lai palīdzētu ukraiņiem izdzīvot.

„Rezultāti ir stabili, tomēr gribētos neatpalikt no kaimiņvalstīm,” tā par Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022 pirmajiem starptautiskajiem un nacionālajiem rezultātiem Latvijas Radio sacīja Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība).

Saeimā patlaban vērtētais atbalsts hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai nav labākais un optimālākais, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.