Kāpēc

Pagājušajā nedēļā pieņemtais Saeimas lēmums par īpašiem nopelniem piešķirt Latvijas pilsonību Indijas zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai īsā laikā radījis ievērojamu sabiedrības sašutumu. Kamēr vieni pauduši šaubas par zinātnieces iesniegto dokumentu patiesumu, citi jau uzdod tālākus jautājumus: vai vispār un kā pirms lēmuma par pilsonības piešķiršanu pārbaudīta informācija. Kādi trūkumi ir pašreizējā pilsonības piešķiršanas kārtībā un kā to uzlabot? Vai Saeimas deputāti tikuši maldināti? Un kā šī situācija varētu ietekmēt ārvalstu zinātnieku piesaisti Latvijai? Par šiem un citiem jautājumiem diskutē raidījumā "Kāpēc" žurnālistes Alinas Lastovskas-Butkevičas vadībā. Diskusijā piedalās Saeimas deputāts, bijušais Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (AS), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA), Latvijas zinātņu akadēmijas prezidents profesors Ivars Kalviņš un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis profesors Kristaps Jaudzems.

Kokrūpniecības nozari aizvadītajos gados satricinājuši skandāli, kā par nepamatotu valsts atbalstu un priekšrocībām atsevišķiem nozares uzņēmumiem, tā par iespējamu politiķu iesaisti noteiktu interešu virzīšanā. Tiktāl sausais atlikums: pret 10 personām ierosināta krimināllieta, VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) piemērots vairāku miljonu eiro sods, zaudēti ietekmīgi amati, sašūpota valdība un skaļi pārmetumi par politiska spiediena izdarīšanu. Cik bieži Latvijā vērojami uzņēmēju mēģinājumi ietekmēt politiku un politiķu mēģinājumi virzīt noteiktu personu intereses? Kas traucē kokrūpniecības sektoram attīstīties straujāk? Cik liela ir ēnu ekonomika nozarē? Un kā samērot uzņēmēju intereses ar dabas aizsardzības prasībām? Par šiem un citiem jautājumiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča iztaujā uzņēmēju, kokrūpniecības koncerna SIA "Stiga RM" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Andri Ramoliņu.

Drošības situācija mūsu reģionā nav kļuvusi ne par mata tiesu vienkāršāka. Karš Ukrainā rit jau piekto gadu, dažādas formas hibrīduzbrukumi kļuvuši par daudzu Eiropas valstu, tostarp Latvijas ikdienu, bet vienlaikus turpina izskanēt brīdinājumi, ka agresorvalsts Krievija varētu uzbrukt kādai no NATO valstīm jau tuvāko mēnešu, nevis gadu laikā. Kā vērtējama Latvijas šā brīža gatavība dažādiem apdraudējumiem? Kādas mācības esam guvuši no spēcīgās vētras radītajām problēmām valstī? Cik efektīvi tiek tērēts aizsardzības nozarei pieejamais finansējums? Un kā sokas ar iecerēm transformēt Nacionālo bruņoto spēkus? Par šiem un citiem jautājumiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča runā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Kasparu Pudānu.

Vairāku maršrutu slēgšana, pazemināti kredītreitingi, jauns biznesa plāns ar ieceri ievērojami samazināt floti, iespējams termiņa pagarinājums valsts izsniegtā 30 miljonu eiro aizdevuma atmaksai, lūgums obligāciju turētājiem kapitalizēt tuvāko periodu procentu maksājumus un iespējama valsts iesaiste "airBaltic" papildu finansējuma piesaistē vēl līdz 30 miljonu eiro apmērā. Šīs ir tikai dažas no ziņām, kuru dēļ pēdējās nedēļās medijos un sociālajos tīklos bieži locīts "airBaltic" vārds, vienlaikus izskanot bažām par kompānijas nākotnes perspektīvām. Kas jādara, lai "airBaltic" izķepurotos no grūtībām? Cik plaši var nākties atdarīt valsts maku? Kādas pārmaiņas kompānijā paredz jaunais biznesa plāns un kā tās ietekmēs "airBaltic" darbiniekus? Par šiem un citiem jautājumiem diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku-Butkeviču. Diskusijā piedalās satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV), bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie"), "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs un valdes loceklis, finanšu direktors Vitolds Jakovļevs, investīciju baņķieris, "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis un Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Valsts policijas reputācija aizvadītajā mēnesī tikusi iedragāta – Priekulē piedzēries policists ārpus darba laika kautiņā nogalinājis vīrieti, bet Aizkrauklē policiste lielā reibumā ar auto izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un aizbēgusi no notikuma vietas. Reaģējot uz šiem notikumiem, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) rosinājis sākt dienesta pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, atzīmējot, ka minētie notikumi norāda uz sistemātiskām problēmām policijas darbībā. Vienlaikus prevencijas nolūkos visā Latvijā daļai policistu ieviesti ikrīta alkohola testi. Vai pārmetumi par sistēmiskām problēmām policijas darbā ir pamatoti? Vai tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījušiem policijas darbiniekiem būtu jāatņem tiesības uz izdienas pensiju? Un vai pieaug migrantu izdarīto noziegumu skaits? Par šiem un citiem jautājumiem 5. augustā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča izjautāja Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Kamēr Saeima noslēgusi pavasara darba sesiju un pie darba atgriezīsies vien rudens pusē, kad līdz vēlēšanām būs atlikušas vien dažas nedēļas, Andra Kulberga (AS) veidotā valdība sola vaiga sviedros strādāt visu vasaru. Taču dažādas politiķu ieceres var gan nobremzēt, gan paātrināt dažādi procesi pasaulē. Vai Krievijas un Ukrainas karā sagaidāmi nozīmīgi pavērsieni? Vai situācija Hormuza jūras šaurumā normalizēsies un varam cerēt uz naftas cenu kritumu? Par šīm un citām aktualitātēm pasaulē raidījumā "Kāpēc" klausies diskusiju ar ārpolitikas ekspertiem. Raidījumā piedalās Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) vecākais pētnieks Armands Astukevičs, APPC direktora vietniece un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore Elīna Vrobļevska un RSU docētājs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Saeima šonedēļ noslēdz pavasara sesiju un līdz rudenim tās darbā pasludināts starplaiks, savukārt pirms pāris nedēļām premjermninistra Andra Kulberga (AS) valdība apņēmusies intensīvi strādāt visu vasaru. Ko sagaidīt no valdības maiņas īsi pirms vēlēšanām, kādus darbus tā spēs paveikt vasaras laikā un ko redzēsim vai neredzēsim partiju priekšvēlēšanu kampaņās? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku-Butkeviču. Raidījumā piedalās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode, "SCHWENK Latvija" valdes locekle, Ārvalstu investoru padomes (FICIL) Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja Evita Goša un "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.

Saeima ceturtdien, 28. maijā, apstiprināja jaunu Ministru kabinetu Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts") vadībā. Četras partijas, kas apvienojušās jaunajā koalīcijā, apņēmušās koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Kulberga pārstāvētais politiskais spēks vairāk nekā divus gadus Evikas Siliņas (JV) darbību vērtējis un kritizējis no opozīcijas rindām. Kāds ir bijis paša starts premjera amatā pirmajās nepilnajās divās nedēļās un kādus mērķus jaunais valdības vadītājs apņēmies sasniegt līdz rudenim, kad vēlētāji vērtēs politiķu darbus? Par to Kulbergu "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" iztaujā žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča.

Valsts kontroles veiktās revīzijas itin bieži raisa lielu sabiedrības interesi, ierēdņiem un politiķiem liekot atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem - kur palika mūsu nauda? Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem - VK revīzija par AS "Latvijas Valsts meži" pārvaldību un privāto kokrūpnieku kabatās aizplūdušajiem 50 miljoniem valsts uzņēmuma potenciālās peļņas. Tā ne tikai veicināja jau brūkošās valdības krišanu, bet tagad vēl varētu kalpot kā galvenais pierādījums Ģenerālprokuratūras izmeklēšanā par šo skandālu, kurā aizdomas krīt arī uz bijušo zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS). Gan par šo, gan citām pēdējā laika revīzijām, to cik atbildīgi tērēti līdzekļi lielprojektos kā "Rail Baltica", un cik vispār kopumā politiķi un ierēdņi domā ilgtermiņā tērējot nodokļu maksātāju naudu - par to Alina Lastovska-Butkeviča raidījumā "Kāpēc" runā ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.

Otrdien, 26. maijā, demisionējušās premjerministres Evikas Siliņas (JV) Ministru kabinets aizvadīja savu noslēguma sēdi, atskatoties uz padarīto. Par jaunas valdības apstiprināšanu Saeima varētu lemt jau ceturtdien, līdz ar to trešdiena, 27. maijs, visdrīzāk kļūs par Siliņas pēdējo pilno darbadienu premjeres amatā. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" politiķi par valdības darbu, padarīto, kritiku un dažādām aktualitātēm iztaujās žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča.

Pēc premjerministres Evikas Siliņas (JV) paziņojuma par demisiju Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sestdien devis iespēju valdību veidot "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas deputātam Andrim Kulbergam. Kopš Krišjāņa Kariņa (JV) valdības iziršanas AS līdz šim bijusi lielākā opozīcijas frakcija. Rinkēvičs premjera amata kandidātam devis laiku līdz 25. maijam, lai sagatavotu ziņojumu par konkrētām koalīcijas aprisēm, atbildības jomu sadalījumu starp partijām un valdības deklarācijas uzmetumu. Vai priekšvēlēšanu gaisotnē Kulbergam šis uzdevums būs pa spēkam un vai partijas gatavas nolikt malā domstarpības, lai mobilizētos darbam līdz vēlēšanām? Par to ar politiķiem diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Raidījumā piedalās AS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Māris Kučinskis, JV Saeimas deputāte Inga Bērziņa, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ilze Indriksone, "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa.

Piektdien, 15. maijā, Šveicē sāksies 90. pasaules čempionāts hokejā. Latvijas izlasi šajā čempionātā pārstāvēs daudz jaunu spēlētāju, bet ārpus sastāva palicis viens no pieredzējušākajiem un simboliskākajiem izlases hokejistiem, ilggadējs izlases līderis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš. Vai viegli būs vērot spēles kā skatītājam? Kā Daugaviņš vērtē izlases sastāvu un izredzes uz augstiem sasniegumiem? Un vai līdzjutējiem vēl būs iespēja viņu pašu redzēt uz ledus izlases kreklā? Par hokeju, profesionālās karjeras beigām, ģimeni un vērtībām klausies interviju ar Daugaviņu "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku.

Pēc incidenta ar pagājušonedēļ Rēzeknē nokritušajiem droniem svētdienas vakarā strauji eskalējās sarežģījumi valdībā – Aizsardzības ministrija (AM) sasauca preses konferenci, kurā Andris Sprūds (Progresīvie) paziņoja par atkāpšanos no amata, savukārt premjerministre Evika Siliņa (JV) dažas minūtes pirms preses konferences sākuma sociālajā medijā "X" steidza pavēstīt, ka Sprūds zaudējis viņas uzticību un premjere piedāvāšot citu kandidātu ministra amatam. Trešdien pēc tikšanās ar Siliņu "Progresīvie" pavēstīja, ka aicina Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. Kādi ir galvenie secinājumi par Rēzeknē nokritušajiem droniem un kādu "Progresīvie" redz savu turpmāko lomu politikā līdz vēlēšanām? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" Sprūdu izvaicā žurnāliste Alina Lastovska.

Svētdienas vakarā par atkāpšanos no amata paziņojis aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"), bet burtiski desmit minūtes pirms šī paziņojuma premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") savā sociālo tīklu kontā "X" steidzās paziņot, ka ministrs zaudējis viņas uzticību. Sprūda vietā JV jau atradusi citu ministra amata kandidātu. Vai "Progresīvie" "norīs krupi" vai līdz ar Sprūdu kritīs arī Siliņas valdība? Kas turpmāk vadīs Aizsardzības ministriju, kuru Sprūda ministrēšanas laikā pametuši jau divi valsts sekretāri? Par to plašāk "Delfi TV" raidījuma "Kāpēc" speciālizlaiduma ierakstā. Raidījumā piedalās koalīcijas partiju pārstāvji: partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes loceklis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, "Zaļo un zemnieku savienības" valdes loceklis un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, kā arī Saeimas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens no partijas "Progresīvie".

Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Valsts prezidents uzņēmēju, AS "MADARA Cosmetics" valdes priekšsēdētāju Lotti Tisenkopfu-Iltneri, iecēlis par Atzinības krusta komandieri. Šogad apritēs 20 gadi kopš uzņēmuma dibināšanas, un pa šo laiku zīmols iekarojis atpazīstamību tālu ārpus Latvijas robežām. Vai uzņēmējdarbībā nepieciešams "uzņēmēja gēns"? Kā veicināt inovācijas un vai bez tām attīstība ir iespējama? Par šiem un citiem tematiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku klausies sarunu ar kosmētikas zīmola "Madara" izveidotāju un īpašnieci Lotti Tisenkopfu-Iltneri.

Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaits ir viens no zemākajiem Eiropā, un arī mūža ilgums par vairākiem gadiem atpaliek no vairuma Eiropas valstu. Nepietiekama veselības aprūpes finansējuma dēļ cilvēki mūsu valstī līdzmaksājumos tērē divreiz vairāk nekā Eiropā kopumā, ārstēšana bieži pieejama novēloti un līdz ar to – arī dārgi. "Tāda sajūta, ka ar cieņu pacientu varam vienīgi izvadīt," pirms trim gadiem diskusijā "Delfi" izteicās ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Aizvadītajā nedēļā viņš kļuva par Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentu. Vai veselības aprūpe Latvijā ir vienlīdz pieejama un kvalitatīva? Kā nozarē samilzušās problēmas ietekmē pacientu dzīves kvalitāti? Par šiem un citiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Dzalbu sarunājās žurnāliste Alina Lastovska.

Saeima aizvadītajā nedēļā atbalstījusi valdības priekšlikumu līdz vasaras beigām aizdot nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" 30 miljonus eiro. Šo lēmumu pavadīja ilgas diskusijas valdībā, kārtējo reizi atspoguļojot domstarpības koalīcijā, tomēr partneri to atbalstījuši ar nosacījumu, ka satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie) būs jāstrādā, lai nodrošinātu, ka "airBaltic" ir rentabls uzņēmums, un Satiksmes ministrijā (SM) tiks veikta reorganizācija. Premjerministre Evika Siliņa (JV) izteikusies – reorganizācija nepieciešama jo "daudzi darbi iestrēguši". Par aviokompāniju, valdības darbu un "iestrēgušajiem darbiem" ministru Švinku iztaujā žurnāliste Alina Lastovska.

Karš Tuvajos Austrumos satricinājis pasaules naftas tirgu, izraisot strauju degvielas cenu kāpumu. Par atbildi valdība lēmusi no 1. aprīļa dīzeļdegvielas samazināts akcīzes nodoklis, taču cenu samazinājums tam nesekoja. Pirmdien, par spīti iebildumiem, valdība atbalstījusi solidaritātes maksājumu degvielas tirgotājiem, ja to noteiktās mazumtirdzniecības cenas būs it kā nepamatoti augstas. Vai šar nodokļu politiku iespējams slāpēt degvielas cenu krīzi? Par to un citiem jautājumiem diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes loceklis Gatis Titovs un "Luminor bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Marta nogalē dzimtenē atgriezusies Latvijas svarcelšanas zvaigzne Rebeka Salsabil Ibrahima (dzimusi Koha) – viņa kopā ar abām meitām pametusi Kataru drošības apsvērumu dēļ un šobrīd uz laiku pārcēlusies atpakaļ uz dzimto Ventspili. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" klausies žurnālistes Alinas Lastovskas sarunu ar Ibrahimu par sportistes karjeru, dzīvi starp divām valstīm, reliģiju un sabiedrību.

Tuvojoties LIeldienām, ierasti daļa cilvēku pievēršas plašākām pārdomām par garīgām vērtībām, kristīgā pasaule atzīmē Kristus augšāmcelšanos un apmeklē dievkalpojumus. Bet kā un kur rast mieru ikdienā, kad gan pasaule, gan Latvija atrodas strauju pārmaiņu mutulī? Par šo un citiem jautājumiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" klausies sarunu ar luterāņu mācītāju, teologu un lektoru Induli Paiču.

Pavasaris un spilgta saule nav veicinājušas saticību Saeimas namā, īpaši koalīcijas politiķu starpā. Jau otro reizi satiksmes ministra Ata Švinkas ("Progresīvie") demisiju balsojumā atbalstījuši arī daļa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. Vai priekšvēlēšanu laiks, kad partijas domā par popularitāti, ne valsts ilgtermiņa attīstību, ir norakstāms? Par todiskutē ar koalīcijas partiju Saeimas frakciju līderiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalās "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, "Progrersīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis.

Partija "Latvijas attīstībai" (LA) 12 gadu laikā kopš dibināšanas Saeimā mēģinājusi iekļūt trīs reizes, taču tikai viena no tām bijusi veiksmīga. Šī gada rudenī LA apņēmusies ceturto reizi mēģināt iekļūt parlamentā. Uz kādu "veiksmes formulu" šoreiz cer tās politiķi? Un ko var atbildēt par pagātnes skandāliem? Par to raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar vienu no LA dibinātājiem – politiķi, uzņēmēju un basketbola funkcionāru Edgaru Jaunupu.

Diskutējot par grozījumiem Darba likumā, asākos strīdus izraisījis priekšlikums uz pusi samazināt minimālo virsstundu piemaksu. Darba devēji uzstāj, ka līdzšinējās 100% piemaksas mazina uzņēmēju konkurētspēju, kavē algu pieaugumu un veicina darbinieku pārslodzi. Savukārt darba ņēmēju pārstāvji iebilst – tā ir izdevumu samazināšana uz darbinieku rēķina. Par kādiem kompromisiem šajā jautājumā iespējams vienoties? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes locekle un Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītāja vietniece Līga Bāriņa, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne, kā arī Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Inga Vējiņa.

Latvijas iedzīvotājiem cenu slogs pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES) – mūsu ienākumi ir 60% no ES vidējā rādītāja, kamēr pārtika ir par 6% dārgāka nekā vidēji ES, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) dati. EM pērn apņēmusies panākt pārtikas cenu samazinājumu, ieviešot memorandu par pamata pārtikas preču pieejamību iedzīvotājiem, zemo cenu grozu, cenu salīdzināšanas rīku un citus pasākumus. Vai tie darbojas un kas kavē sasniegt mērķi panākt 20% cenu kritumu lētākajiem pārtikas produktiem? Par to trešdien, 4. martā, diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, kā arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas valdes loceklis Noris Krūzītis. Krūzīša pārstāvētajā organizācijā pārstāvēti tādi mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli kā "Rimi", "Aibe", "Top!" un "Narvessen".

Šonedēļ aprit četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un draudīgā drošības situācija reģionā daudzām NATO valstīm likusi domāt par strauju aizsardzības tēriņu kāpināšanu. Latvija 2026. gadā apņēmusies aizsardzības stiprināšanai tērēt teju 5% no Iekšzemes kopprodukta. Vai šobrīd esam gatavi aizstāvēties pret militāru iebrukumu un vai kopā ar mūsu armiju Latvijas aizsardzībai gatavi arī sabiedrotie? Klausies interviju ar NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandieri ģenerālmajori Jeti Albinusu "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Intervija notiek angļu valodā.

Ik gadu 1. martu liela daļa sabiedrības gaida ar satraukumu, lai iesniegtu gada ienākumu deklarāciju un uzzinātu, vai viņiem pienākas pārmaksāto nodokļu atmaksa, vai palikuši parādā valstij. Valsts ieņēmumu dienestā norāda – ieviešot vienotu neapliekamo minimumu, iedzīvotājiem situācija kļuvusi prognozējamāka. Vai šogad atkal pavasara pirmo mēnesi sagaidīsim ar "uzkārušos" elektroniskās deklarēšanās sistēmu? Vai attieksme pret nodokļu maksāšanu mainās? Par šiem un citiem aktuāliem tematiem raidījumā "Kāpēc" VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi iztaujā žurnāliste Alina Lastovska.

Ministra atlaists, tiesā atlaišanu apstrīdējis un zaudējis, pēc vēlēšanām Rēzeknes mēra krēslā tomēr atgriezies, bet tagad to atkal zaudē, jo nav dabūjis pielaidi valsts noslēpumam - Aleksandra Bartaševiča (KL/LPV) politiskā karjera pēdējos gados bijusi asiem pavērsieniem bagāta. Tas ir nemaz neminot viņa izslēgšanu no ilggadēji pārstāvētās partijas "Saskaņa", sēšanos uz apsūdzēto sola tiesā un Bartaševiča ilgstoši vadītās pašvaldības finanšu nedienas. Ko viņš pats atbild par daudzajiem skandāliem un ko no Bartaševiča gaidīt turpmāk - par to Alina Lastovska politiķi iztaujā raidījumā "Kāpēc".

Nedēļas nogalē ASV Tieslietu ministrija publiskojusi vairākus miljonus dokumentu, kas saistīti ar dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietu. Tajos plaši izskan arī Latvijas vārds, atklājot interesi par iespējām vervēt jaunas meitenes arī Latvijā. Valsts vadošās amatpersonas jau paudušas, ka šie dokumenti rūpīgi jāizmeklē. Premjerministre devusi uzdevumus vairākām ministrijām, bet Valsts policija paziņojusi, ka materiālu pārbaudei varētu ierosināt kriminālprocesu. Cik droša šobrīd ir modeles profesija Latvijā un kas jāmaina nozares regulējumā un sieviešu aizsardzības jomā? Par to diskutē "Delfi TV" radiījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska, "Centrs MARTA" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite (JV), "Patvēruma "Drošā māja"" cilvēku tirdzniecības novēršanas eksperte, juriste Gita Miruškina, modeļu aģentūras "Natalie" vadītājs Ēriks Meisāns un modele un satura veidotāja Anna Čepjolkina.

Saeima ceturtdien, 29. janvārī, uzklausīs ārlietu ministrijas ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos. Sagaidāms, ka diskusijas būs plašas un karstas - debatēm pieteikusies teja trešdaļa deputātu, uzstāsies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"), klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Par ko ārpolitikas veidotājus slavēt un pelt? Un vai Latvijai lielas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos savas intereses izdodas aizstāvēt veiksmīgi? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Saeimas priekšsēdētājas biedre un "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa, "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edmunds Zivtiņš, Saeimas sekretārs, Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāts Edvards Smiltēns (AS) un Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).

"Šajā politiskajā ciklā vēlēšanu kampaņas ritms ir sācies neparasti agri," izteicies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Par spīti savstarpējiem strīdiem, pārmetumiem un domstarpībām, koalīcijai saspringtā politiskajā gaisotnē ir izdevies pieņemt 2026. gada budžetu, taču pašas valdības nākotne ir neskaidra. Kā politiķiem veicies ar solījumu izpildi un ko sagaidīt no nākamā gada, kad vēlēsim jaunu Saeimu? Par aktualitātēm politikā, sabiedrībā, valstī un pasaulē klausies interviju ar Rinkēviču "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku.

Latvijas Saeimas lēmums izstāties no Stambulas konvencijas, kas aizsargā sievietes no vardarbības, šoruden izraisīja plašu rezonansi un vairākus protestus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Lielākais no tiem 6. novembrī Doma laukumā pulcēja vairāk nekā 10 000 cilvēku. Viena no redzamākajām protestu kustības virzītājām bija sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas "Centrs MARTA" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite. "Neļausim mūsu politiķiem rotaļāties ar cilvēktiesībām un mūsu valsts reputāciju starptautiskā mērogā," viņa mudināja. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska sarunājas ar Joniti par politiku, sieviešu tiesībām, demokrātiju un diplomātiju.

Saeima trešdien skatīs nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā, bet pēc šī lēmuma valdošās koalīcijas nākotne ir neskaidra. Budžeta veidošanu pavadīja politiķu strīdi, kas gan ne vienmēr tie bija saistīti tieši ar valsts galveno finanšu dokumentu. Par galvenajiem budžeta jautājumiem, prognozēm par to, cik ilgs vēl varētu būt valdības mūžs, un citām aktualitātēm "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska iztaujā Saeimas frakciju līderus. Diskusijā piedalās "JAUNĀ VIENOTĪBA" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, "PROGRESĪVIE" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, "Zaļo un Zemnieku savienības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, "APVIENOTAIS SARAKSTS" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa , savukārt "Nacionālās apvienības" frakciju pārstāvēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Artūrs Butāns. Partijas "Stabilitātei!" frakcijas deputāti raidījumā atteicās piedalīties, aizbildinoties, ka viņiem paredzēts "cits pasākums", par kuru sīkākas detaļas atteicās atklāt.

Ģenerālprokuratūrā aizvadītajā nedēļā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, 2023. un 2024. gadā, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaude ierosināta par valdības lēmumiem, ar kuriem Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM) bijusi spiesta samazināt izsolē pārdotu kokmateriālu cenas par labu uzņēmējiem, atsakoties no ieņēmumiem desmitiem miljonu vērtībā. Vai valsts šādi atbalstīja uzņēmumu glābšanu vai peļņu? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Latvijas kokrūpnieku federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, SIA "Pata Saldus" valdes loceklis Jānis Mierkalns, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P) un biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" pētnieks Artūrs Bikovs.

Ukraina karo arī par mums, tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai palīdzētu tai uzvarēt karā pret Krieviju, pārliecināts uzņēmējs, alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis, kurš nepagurstoši aicina neatslābt, atbalstot Ukrainu, un arī pašiem stāties Zemessardzē, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētu Latviju. Trešdien, 19. novembrī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska ar Ulmani sarunājas par Ukrainu, drošību un patriotismu.

Saeima trešdien lems par diviem būtiskiem jautājumiem – par nākamā gada valsts budžetu un atkārtoti arī par likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas, kuru Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ parlamentam atdevis otrreizējai caurlūkošanai. Politiķu strīdi par konvenciju izraisījuši plašu reakciju sabiedrībā – cilvēki dodas protestos, vāc parakstus, nevalstiskās organizācijas raksta vēstules. Vai Saeima darbojas sabiedrības labākajās interesēs? Par šiem un citiem aktuālajiem jautājumiem politikā un sabiedrībā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska sarunājas ar bijušo Valsts prezidentu (2007-2011) Valdi Zatleru.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimas pieņemto likumu par izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas, norādot, ka, viņaprāt jautājums par konvencijas denonsēšanu būtu jāpieņem nākamajai Saeimai. Vai 14. Saeima jautājumu par konvenciju noliks malā? Un vai koalīcijas partijas, kuras nespēja apturēt konvencijas denonsēšanu, spēs pieņemt nākamā gada valsts budžetu, kura skatīšanu Saeima sāks trešdien, 5. novembrī? Par šīm un citām politikas aktualitātēm Saeimas frakciju līderi diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Raidījumā piedalās "JAUNĀ VIENOTĪBA" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, "PROGRESĪVIE" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, "Zaļo un Zemnieku savienība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, "Nacionālā apvienība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, "APVIENOTAIS SARAKSTS" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietniece Ramona Petraviča, bet "Stabilitātei!" Saeimas frakciju pārstāvēs deputāts Vilis Sruoģis.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis vienmēr bijis aktīvs viedokļa paudējs par dažādām aktualitātēm lokālā un globālā mērogā. Nu režisors nolēmis pievērsties politikai un kopā ar domubiedriem radījis jaunu politisku kustību/partiju "Bez partijām" ar mērķi mainīt vēlēšanu sistēmu Latvijā. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" par teātri un politiku Hermani intervē žurnāliste Alina Lastovska.

Pieaugot agresijas līmenim un visatļautības sajūtai sabiedrībā, pienācis laiks pārskatīt noteikumus, kas regulē ieroču apriti sabiedrībā – tā pirms nedēļas intervijā "Delfi" pauda premjerministre Evika Siliņa (JV), komentējot skaļu rezonansi izraisījušo situāciju Brunavas pagastā, kur mednieks nošāvis trīs svešā pagalmā esošus suņus. Ziņu virsrakstos laiku palaikam nokļūst arī citas neviennozīmīgas un arī traģiskas situācijas, kurās iesaistīti privāti ieroči. Vai Latvijā nepieciešami stingrāki ieroču aprites ierobežojumi?

Valdība otrdien, 14. oktobrī, apstiprinājusi 2026. gada valsts budžeta likumprojektu un trešdien to plānots iesniegt Saeimā. Pašreizējai koalīcijai, ko veido "Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un "Zaļo un Zemnieku savienība", Saeimā ir niecīgs balsu pārsvars un partneriem radušās domstarpības par vairākiem jautājumiem. Vai budžeta apstiprināšanai balsu pietiks un kā vērtēt valdības centienus samazināt izdevumus un tai veltītos aizrādījumus, ka tērējam par daudz? Par šiem un citiem aktuālajiem jautājumiem klausies interviju ar premjerministri Eviku Siliņu (JV) "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku.

"Manuprāt, mēs tiekam apzagti gaišā dienas laikā," par politiķu virzīto ieceri Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas pauž mākslinieks, satura veidotājs un aktīvists Rojs Rodžers Linkevičs. Kāpēc LGBT kopiena tik dedzīgi iestājas par konvenciju, ko tā maina un vai izstāšanās mums palīdzēs virzīties uz labāku sabiedrību? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Roju Rodžeru.

Valdība līdz oktobra vidum plāno izskatīt valsts budžeta projektu 2026. gadam un virzīt to apstiprināšanai Saeimā. Tikmēr koalīcijas partiju attiecībās uzvirmojušas nesaskaņas, bet politisko partiju "Vienotība" skārušas pārmaiņas – tās ilggadējais vadītājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz šo amatu atturējies kandidēt un partijas grožus nodevis Edmundam Jurēvicam (JV). "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" klausies interviju ar Ašeradenu par budžetu un politiku.

Valdība aizvadītajā nedēļā konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu, par prioritātēm virzot aizsardzību, izglītību un atbalstu ģimenēm. Atbalstu guvusi arī iecere samazināt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi atsevišķiem pārtikas produktiem. Kādas problēmas primāri tiks risinātas nākamā gada budžetā un vai piedāvātie risinājumi ļaus dzīvot pārticīgāk? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku diskutē politiķu un ekspertu loks. Diskusijā piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV), komisijas deputāts Kristaps Krištopans (LPV), Latvijas bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un TV3 ekonomikas žurnālists Ivo Butkevičs.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) šonedēļ noraidīja Nacionālās apvienības (NA) sagatavoto lēmumprojektu slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju tur notiekošo militāro mācību "Zapad" laikā. Kādos apstākļos politiķiem būtu jālemj par Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumiem un vai esam gatavi novērst līdzīgas provokācijas kā pirms nedēļas piedzīvoja Polija? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc"  ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Nacionālās drošības komisijas deputāti Jānis Dombrava (NA), Daiga Mieriņa (ZZS), Edvards Smiltēns (AS) un Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P).

Latvijas izdienas pensiju sistēma ir sadrumstalota, netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem un nākotnē var var kļūt par nepanesamu slogu valsts budžetam – tā jau 2020. gadā secinājusi Valsts kontrole. Diskusijas par izdienas pensijām norit jau gadiem ilgi, un nu valdība apņēmusies ieviest reformas, samazinot tās saņēmēju loku, apjomu un citus nosacījumus, taču arī šoreiz iniciatīva sastapusies ar plašiem iebildumiem. Vai izdienas pensijas ir neaizskaramas? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks un premjerministres parlamentārā sekretāre Karina Ploka (JV), Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis, bijušais vēstnieks un Latvijas Diplomātu asociācijas pārstāvis Einars Semanis, kā arī laika tiesību jautājumu eksperts Māris Onževs.

Saasinoties drošības situācijai reģionā, Latvija aizsardzību pasludinājusi par savu galveno prioritāti, un valdība apņēmusies virzīties uz to, ka 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek aizsardzībai un drošībai. Vienlaikus aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") paudis – pieņemot 2026. gada budžetu, gaidāmas diskusijas par nozares budžeta sadali. Intervijā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska ministru iztaujā par aizsardzības nozares prioritātēm, par gaidāmajām budžeta diskusijām un par "Progresīvo" nostāju dažādos jautājumos, kas skar koalīcijas spēju panākt vienprātību lēmumu pieņemšanā.

Valdībā atbalstīti Labklājības ministrijas (LM) rosinātie grozījumi Darba likumā, kuros vairākas izmaiņas raisījušas asas diskusijas – gan par virsstundu darbu piemaksu, gan par koplīguma izbeigšanu, gan par arodbiedrību ietekmi darbinieku atlaišanas procesā un par citiem jautājumiem. Kāpēc nepieciešamas izmaiņas Darba likumā un vai pašreizējie priekšlikumi ir darba devēju vai darba ņēmēju interesēs? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis (ZZS), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte (LPV), bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča un vadītāju atlases uzņēmuma "Fontes Executive Search" vadošā partnere Anna Onževa.

Pēdējo dienu laikā pasaules uzmanības epicentrā ir ASV prezidenta Donalda Trampa divas tikšanās. Vispirms ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, izritinot sarkano paklāju starptautiskajā izolācijā nonākušajam diktatoram. Pēc tam ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apspriestu iespējamās drošības garantijas. Vai šīs sarunas sekmēs taisnīgu atrisinājumu postošajam Krievijas iebrukumam Ukrainā? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalās Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV), Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders, biedrības "Ukrainas studiju centrs" vadītāja Viktorija Prituļaka un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) jūnijā ievēlēja jaunu arhibīskapu – Jānim Vanagam pēc 32 gadu kalpošanas dodoties pensijā, šajā amatā ievēlēts Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas draudzes bīskaps Rinalds Grants. Kādas pārmaiņas nesīs jaunais arhibīskaps? Par to ar Grantu sarunājas žurnāliste Alina Lastovska.

Vai privātums ir miris un Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk varēs izspiegot iedzīvotājus? Vai skaidras naudas iemaksas bankomātā tiešām draud ar bloķētiem kontiem? Cik efektīva ir cīņa ar ēnu ekonomiku Latvijā un vai šajā cīņā visi līdzekļi ir atļauti? Par šiem un citiem aktuāliem tematiem nodokļu iekasēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska iztaujāja VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Valdība pirms mēneša vienojusies samazināt valdības tēriņus par 150 miljoniem eiro, ko nākamgad novirzīt prioritāšu finansēšanai. Darba devēji kritizē, ka mērķis ir nesamērīgi zems, bet sanāksmes ar sociālajiem partneriem ministrijās regulāri tiek pārceltas. "Ministriem jāsaņemas," paudusi premjerministre Evika Siliņa (JV). Kur palicis valdības uzrāviens? Par to un citiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" premjeri intervē žurnāliste Alina Lastovska.

Rīgas domē jau tūliņ pēc rezultātu paziņošanas sākušās sarunas par koalīcijas veidošanu – šo iniciatīvu uzņēmies vēlēšanās otru lielāko atbalstu guvušās partijas "Progresīvie" līderis Viesturs Kleinbergs, bet Aināra Šlesera vadītā partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kas ar nelielu pārsvaru bija populārākā partija Rīgā, šajās sarunās nav iesaistīta. Vai pašas sevi tā dēvējošās "valstiski domājošās partijas" spēs vienoties par koalīciju un darāmo darbu sarakstu? Vai arī vēlēšanām sekos strīdi, intrigas un negaidīti pavērsieni? Par to raidījumā "Kāpēc" diskutē domē ievēlēto politisko spēku līderi. Raidījumā piedalās Kleinbergs, Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", šī brīža Rīgas mērs un "Jaunā VIENOTĪBA" saraksta līderis Vilnis Ķirsis, partijas "Suverēnā vara" un "Apvienība Jaunlatvieši" līdere Jūlija Stepaņenko, Māris Sprindžuks no "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija", kā arī Aleksejs Rosļikovs no "Stabilitātei!". Šlesers pēc LPV trešdien izplatītā paziņojuma, ka partija neatzīst vēlēšanu rezultātus, īsi pirms tiešraides pavēstīja, ka raidījumā nepiedalīsies.

Šonedēļ Latvijā jau vairāk nekā 10% iedzīvotāju izmantojuši iespēju piedalīties iepriekšējā balsošanā pašvaldību vēlēšanās, bet oficiālā vēlēšanu diena būs sestdien, 7. jūnijā. Ko redzēsim pie varas grožiem galvaspilsētā un vai sagaidāmas izmaiņas politiskajā vadībā citās valstspilsētās? Kādi apsvērumi vada iedzīvotājus šajās vēlēšanās un kuriem politiķiem izdosies veiksmīgāk uzrunāt elektorātu? Par solījumiem, priekšvēlēšanu kampaņu un diskusiju kvalitāti, iedzīvotāju gaidām un sāpīgākajām vēlētāju dilemmām diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalās politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes senatore un studiju programmu vadītāja Lelde Metla-Rozentāle, socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode, sabiedriskās politikas centra "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Rems Skrebels un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.

Baltijas valstu partnerattiecības ir ļoti veiksmīgas un mūsu reģiona drošība ir mūsu kopējā atbildība, tā piektdien, visu triju Baltijas valstu Ministru prezidentiem tiekoties Rīgā, uzsvēris Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals. Par reģiona drošību, tai būtiskā "RailBaltica" projekta nākotni un citiem jautājumiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Mihalu sarunājās žurnāliste Alina Lastovska. Intervija notiek angļu valodā.

Par ko balsot Rīgā? Galvaspilsētā dzīvo aptuveni trešdaļa visas valsts iedzīvotāju, tāpēc partijām šīs vēlēšanas ir īpaši svarīgas. Rīdziniekiem izdarīt izvēli nebūs viegli – viņiem šajās vēlēšanās būs jāizvēlas starp 16 kandidātu sarakstiem. "Delfi TV" raidījums "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku piedāvā Rīgas mēra amata kandidātu debates, kurās iztaujāsim šī svarīgā amata kandidātus par darbiem, solījumiem, plāniem un vīzijām galvaspilsētas attīstībai un rīdzinieku labklājībai. Piektdien, 30. maijā, raidījumā "Kāpēc" debatēs piedalījās Ainārs Šlesers no "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ", Juris Pūce no "Latvijas attīstībai", Vita Robalte no "JKP Jaunā konservatīvā partija", Jūlija Stepaņenko no ""SUVERĒNĀ VARA"" un "APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI"" kopīgā saraksta, Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Māris Sprindžuks no "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" Liene Dreimane no saraksta "Platforma 21", kā arī Aleksejs Rosļikovs no partijas "Stabilitātei!".

Par ko balsot Rīgā? Galvaspilsētā dzīvo aptuveni trešdaļa visas valsts iedzīvotāju, tāpēc partijām šīs vēlēšanas ir īpaši svarīgas. Rīdziniekiem izdarīt izvēli nebūs viegli – viņiem šajās vēlēšanās būs jāizvēlas starp 16 kandidātu sarakstiem. "Delfi TV" raidījums "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku piedāvā Rīgas mēra amata kandidātu debates, kurās iztaujāsim šī svarīgā amata kandidātus par darbiem, solījumiem, plāniem un vīzijām galvaspilsētas attīstībai un rīdzinieku labklājībai. Kandidātus iztaujāsim divās daļās atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas izlozē noteiktajiem partiju kārtas numuriem – 23. maijā studijā viesojas partiju "Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un Zemnieku savienība kopīgā saraksta līderis Oļegs Burovs, Regīna Ločmele no "Saskaņas", šī brīža Rīgas mērs un "Jaunā VIENOTĪBA" saraksta līderis Vilnis Ķirsis, Juris Žuravļovs no "Centra Partijas", kā arī Viesturs Kleinbergs no partijas "PROGRESĪVIE".

Propaganda, korupcija, dezinformācija, sociālā nevienlīdzība ir būtiski sabiedrības saliedētības un labklājības kavētāji – tie ir arī žurnālistes Ingas Spriņģes pētniecības interešu galvenie temati. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, viņas līdzdibinātais pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" daudz uzmanības veltījis arī vietvaru deputāta amata kandidātu vērtēšanai. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Spriņģi sarunājās žurnāliste Alina Lastovska – par politiku, sabiedrību, žurnālistiku un arī par veselību, kas pievienojusies viņas pētniecisko interešu lokā.

Vai latvieši ir "brīvdieņu tauta"? Varbūt tieši otrādi - uzņēmēji kļuvuši par "grinčiem", un grib noskaust darbiniekiem atpūtu? No aprīļa vidus līdz pat šodienai katru darba nedēļu bijusi vismaz viena papildus brīvdiena par godu dažādiem svētkiem, un uzņēmēju organizācijas ceļ trauksmi - esot par daudz! Tikmēr Saeimā nonāk arvien jaunas iedzīvotāju iniciatīvas par paildus "sarkano" datumu iezīmēšanu kalendārā. Globāli savukārt arvien plašāk izvēršas diskusijas - vai mūsdienu automatizācijas laikmetā maz vairs nepieciešams strādāt 40 stundas nedēļā? Par to Alina Lastovska ar viesiem diskutē raidījumā "Kāpēc". Diskusijā piedalījās Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima (Progresīvie), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns un iniciatīvas "Lāčplēša diena – oficiāla svētku diena" autors Andris Balcers.

Jau šonedēļ svinēsim Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu. Ko esam sasnieguši un kādi izaicinājumi vēl priekšā šajā globāli trauksmainajā laikā? Par mūsu iespējām un Latvijas nākotni ar Atmodas laika personībām diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Sarunā piedalījās bijušie Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti Andris Teikmanis un Normunds Beļskis, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kā arī Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs Atis Lejiņš un mūziķe Ieva Akuratere.

Uzņēmums "Straupe" iekļuvis lielā skandālā pēc tam, kad vairākiem tā darbiniekiem konstatēta bīstamā E. Coli infekcija. Ko uzņēmums darīs nākotnē, lai šādas situācijas nepieļautu un kā atgūs pircēju uzticību? Par šiem jautājumiem, kā arī biznesu reģionos piektdien, 25. aprīlī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku klausies interviju ar "Straupes" valdes priekšsēdētāju Imantu Balodi.

Pēc tam, kad pirmdien, 7. aprīlī, no amata negaidīti tika atbrīvots nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" vadītājs Martins Gauss, viņš pats vērtēja, ka šis lēmums nācis sliktākajā iespējamajā laikā. Ar kādām atziņām Gauss pamet "airBaltic", kā vērtē uzņēmuma un savas karjeras perspektīvas? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" Gausu iztaujā žurnāliste Alina Lastovska. Intervija notiek angļu valodā.

Pasludinot valdības restartu, premjerministre Evika Siliņa (JV) februārī kā vienu no mērķiem paziņojusi birokrātijas samazināšanu par 25%. Marta vidū izveidota rīcības grupa, kas izskatījusi vairāk nekā 200 priekšlikumus šī mērķa sasniegšanai, un nonākusi pie 20 priekšlikumiem. Vai tie nesīs reālas pārmaiņas? Par to piektdien, 11. aprīlī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalījās rīcības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, rīcības grupas vietnieks – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, un rīcības grupas dalībnieki Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Andris Bite, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, kā arī uzņēmējs Armands Broks, kuru Siliņa raidierakstā "Virziens" aicinājusi iesaistīties valdības iestāžu darba efektivizēšanā, bet kurš šajā rīcības grupā nav iekļauts.

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, nule apstiprinātā "Latvijas enerģētikas stratēģija 2050" paredz ievērojami kāpināt vēja parkos saražotās elektroenerģijas apjomu. Patlaban dažādās attīstības stadijās ir vairāki desmiti vēja parku gan uz sauszemes, gan arī jūrā, taču tieši par vēja ģeneratoru būvniecību sabiedrībā notiek asākie strīdi un virmo bažas par to drošumu videi un veselībai. Vai Latvija atjaunojamo energoresursu jomā nospraudusi sasniedzamus mērķus? Par to piektdien, 4. aprīlī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku.

Divus mēnešus pirms Krievijas brutālā un nepamatotā iebrukuma Ukrainā Gabrieļus Landsberģis Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmē Briselē pauda, ka starptautiskā sabiedrība Krievijas gatavošanos karam ar Ukrainu neuztver pietiekami nopietni. Viņam izrādījās taisnība. Uz starptautiskās politikas skatuves Landsberģis ir izceļas ar neatlaidīgu atbalstu Ukrainai, viņš aktīvi atbalsta ciešāku Eiropas integrāciju, NATO solidaritāti un aizstāv demokrātiskās vērtības. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku klausies sarunu ar Landsberģi par ģeopolitiku, reģiona drošību un vērtībām. Intervija notiek angļu valodā.

Latvijas hokejistiem šī sezona Eiropas spēcīgākajās hokeja līgās bijusi iespaidīga, dodot cerību, ka klubos uzaudzētie muskuļi ļaus cīnīties par labiem sasniegumiem Pasaules čempionātā, bet februārī – arī 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijā. Piektdien, 21. martā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" par hokeju, sportu un politiku žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar bijušo hokejistu Sandi Ozoliņu.

Ilggadējā politiķe Ilze Viņķele bijusi starp vairāku Latvijas politikā prominentu partiju biedriem un dibinātājiem. Darbojusies gan kā Saeimas deputāte, gan labklājības un vēlāk veselības ministre. Pēdējais posms politikā viņai sakrita ar Covid-19 pandēmiju, kuras laikā Latvija bija starp stingrāko pandēmijas laika ierobežojumu ieviesējām. Viņķeles politiķes karjera gan ar to arī noslēdzās - saistībā ar pārmetumiem par bezdarbību Covid-19 vakcīnu iepirkumu organizēšanā viņa zaudēja ministres amatu un pret viņu tika ierosināts kriminālprocess par amatpersonas bezdarbību. Viņķeli par tiesāšanos, politiskajām intrigām un Latvijas attīstības vektoriem piektdien, 14. martā, raidījumā "Kāpēc" iztaujāja žurnāliste Alina Lastovska.

"Restartējot" savas valdības darbu, premjerministre Evika Siliņa 21. februārī no amata atsauca trīs ministrus, un viņu vietā ceturtdien Saeima apstiprināja trīs jaunus politiķus – Ati Švinku (Progresīvie) par satiksmes ministru Kaspara Briškena (Progresīvie) vietā, Daci Melbārdi (JV) par izglītības un zinātnes ministri Andas Čakšas (JV) vietā un Reini Uzulnieku (ZZS) par labklājības ministru Ulda Auguļa (ZZS) vietā. Jaunos ministrus par aktuālajām problēmām viņiem uzticētajās nozarēs un valdībā kopumā, kā arī par citām aktualitātēm piektdien, 7. martā, raidījumā "Kāpēc" iztaujāja žurnāliste Alina Lastovska.

Animācijas filmai "Straume" jau ir milzīgi panākumi – gan balvas, gan skatītāju mīlestība. Taču priekšā vēl viena nozīmīga ceremonija. Kādas ir "Straumes" izredzes saņemt ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskars" un kā filmas panākumi ietekmēs nozari Latvijā? Par to piektdien, 28. februārī, runāja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Diskusijā piedalījās Nacionālā kino centra Filmu nozares informācijas speciāliste Kristīne Matīsa, kino kritiķe Kristīne Simsone, platformas "Kino Kults" un kinoprojekta "Spektrs" līdzdibinātājs un vadītājs Sergejs Timoņins, "Delfi" žurnāliste Nora Rieksta, savukārt attālināti raidījumam pievienosies arī kino režisore, animatore un ASV Kinoakadēmijas locekle Signe Baumane.

ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par Ukrainu likuši satraukties daudziem. Latvija apņēmusies aizsardzības izdevumiem 2026. gadā atvēlēt 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet turpmākajos gados kāpināt šos izdevumus līdz 5% no IKP. Lai šo mērķi sasniegtu, jāmobilizējas būs visai sabiedrībai. Kādi pasākumi prioritāri jāveic, lai stiprinātu Latvijas drošību, vai mūsu sabiedrotie Eiropas Savienībā un NATO drošības situāciju uztver tikpat nopietni un vai šis ir īstais brīdis valdības "restartam"? Par to diskutē "Delfi TV" radījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalījās Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), Aizsardzības ministrijas bijušais valsts sekretārs Jānis Garisons un atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes vieslektors Gints Jegermanis.

Bez papildu valsts naudas dzelzceļa projekta "Rail Baltica" uzraudzītāja AS "RB Rail" izmaksu segšanai varētu tikt apturētas dzelzceļa projekta aktivitātes, janvārī valdību brīdinājusi Satiksmes ministrija (SM). Premjerministre Evika Siliņa (JV) uzstājusi – šantāžu nepieņems un uzņēmuma budžetā vispirms jāpanāk vismaz 20% ietaupījums. Vai "Rail Baltica" būvdarbi ir apdraudēti? Cik vēl iespējams samazināt ar projektu saistītās izmaksas? Vai izaicinājumi, ar kuriem saskaras "Rail Baltica", visās Baltijas valstīs ir līdzīgi? Par šiem un citiem jautājumiem klausies "Delfi TV" interviju ar "RB Rail" izpilddirektoru un pagaidu valdes priekšsēdētāju Marko Kivilu raidījumā "Kāpēc". Intervija notiek angļu valodā.

Dailes teātri arī turpmākos piecus gadus vadīs aktieris, uzņēmējs un Cēsu novada domes deputāts Juris Žagars – tā lēmusi Kultūras ministrija. "Esmu drošs, ka kopā mēs noturēsim māksliniecisko līmeni, finansiālo stabilitāti un īstenosim ambiciozas radošās ieceres, kā arī pabeigsim iesāktos pārbūves darbus," paudis Žagars. Kādas ambīcijas teātris izvirzījis nākamajam darba cēlienam un ar kādiem izaicinājumiem Žagars saskaras citās savas dzīves lomās kā uzņēmējs un politiķis – par to ar teātra direktoru piektdien, 7. februārī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" iztaujāja žurnāliste Alina Lastovska.

Neveiklais process, kādā Saeimas politiķi mēģina izraudzīties nākamo Latvijas Bankas prezidentu, radījis jautājumus gan par to, kā būtu jāmaina kandidātu izvirzīšanas process, gan arī kārtējo reizi uzjundījis bažas par koalīcijas partiju spēju vienoties valstij būtiskos jautājumos. Vai tuvākajā laikā saraustītais process noslēgsies ar sekmīgām LB prezidenta vēlēšanām, kāds būs šo notikumu iespaids uz bankas reputāciju un attiecībām koalīcijas partiju starpā – par to piektdien, 31. janvārī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalījās Saeimā pārstāvēto partiju frakciju priekšsēdētāji – Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība" (JV)), Andris Šuvajevs (" Progresīvie"), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts" (AS)) Raivis Dzintars ("Nacionālā apvienība" (NA)), savukārt "Latvija pirmajā vietā" (LPV) pārstāvēs Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans. Opozīcijā esošā partija "Stabilitātei", kas LB prezidenta amatam virzīja savu kandidātu, no dalības raidījumā atteicās – Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs aizbildinājās ar aizņemtību un neizvirzīja arī citu pārstāvi no partijas.

Drošība, atbalsts ģimenēm, ekonomikas izaugsme un birokrātijas mazināšana – šādas četras prioritātes ministru prezidente Evika Siliņa (JV) noteikusi valdībai 2025. gadā. Premjere arī paudusi, ka individuālās pārrunās ar ministriem izrunās līdz šim paveikto, pēc kā sniegs izvērtējumu par ministru darbu. Par valdības darbu līdz šim, darāmo šogad un par koalīcijas stabilitāti ceturtdien, 23. janvārī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" premjeri iztaujāja žurnāliste Alina Lastovska.

Janvāris ir tikai pusē, bet uz Latvijas autoceļiem gājuši bojā jau septiņi cilvēki, tādējādi šis ir viens no drūmākajiem janvāriem pēdējo desmit gadu laikā. Smagās avārijas vairumā gadījumu izraisa neapdomīgi lēmumi pie stūres, bet daļa autovadītāju uzskata – tos varētu novērst, būvējot autoceļus ar vairākām joslām un drošākām apdzīšanas iespējām. Kā uzlabot drošību uz Latvijas autoceļiem un vai infrastruktūra ir galvenā problēma, kas veido drūmo statistiku Latvijā? Par to piektdien, 17. janvārī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (Progresīvie), VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs Oskars Irbītis, Latvijas Universitātes doktora studiju programmas "Psiholoģija" direktora pienākumu izpildītājs, profesors Ivars Austers, kā arī auto žurnālists Pauls Timrots.

"Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa vadītā valdība pirms trim gadiem sasniedza rekordu – tā kļuva par visilgāk nepārtraukti strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē. Kariņa otrā valdība izjuka 2023. gada vasarā pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, bet pēc skandāla ar privātajiem lidojumiem Kariņš atkāpās no tobrīd ieņemtā ārlietu ministra amata. Vēlāk nolika arī Saeimas deputāta mandātu, un šobrīd viņu ar politiku saista vien "Vienotības" ierindas biedra statuss – pievēršoties starptautiska konsultanta pienākumiem privātajā sektorā, Kariņš politikā vairs neesot aktīvs. Pie kādiem secinājumiem par notikumiem un procesiem Latvijas politikā Kariņš nonācis savas 20 gadu ilgās politiskās karjeras laikā – klausies "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc", kurā ekspremjeru intervē žurnāliste Alina Lastovska.

Latvijas sabiedrība ir ļoti sašķelta dažādos aspektos, tai skaitā savā skatījumā par to, vai mums jāvirzās liberālu vai konservatīvu vērtību virzienā. Kāpēc atšķirīgu ideoloģiju piekritējiem ir kļuvis grūti sarunāties un vai ir iespējams atrast vienojošo, lai sabiedrība kopumā varētu efektīvi risināt problēmas? Par to piektdien, 3. janvārī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc"  žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar konservatīvās domas portāla "Telos" galveno redaktori Agnesi Irbi.

Būtisku pavērsienu šogad nav trūcis nedz vietējā mērogā, nedz starptautiskajā arēnā – 2024. gads ir bijis gana saspringts. Gada nogalē, kā ierasts, atskatāmies uz gada svarīgākajiem notikumiem, novērtējam tos un pārdomājam, kas mūs sagaida turpmāk. Kā aizejošo gadu vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un kādi, viņaprāt, būtiskākie secinājumi jāizdara politiķiem un sabiedrībai kopumā jau tuvākajā laikā – klausies intervijā "Delfi TV" raidījumam "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku.

Līdz pašvaldību vēlēšanām palicis nedaudz vairāk kā pusgads un liela daļa partiju tām gatavojas jau kopš vasaras, vairākas arī nosaukušas savus kandidātus Rīgas mēra amatam. Kā vērtējams aizejošā domes sasaukuma laikā paveiktais un ar kādiem mērķiem un solījumiem politiķi startēs vēlēšanās 2025. gada 7. jūnijā – par to diskutē raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Raidījumā aicināti Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji un to virzītie Rīgas mēra amata kandidāti vai partiju līderi. Diskusijā piedalās pieci mēra amata kandidāti - šā brīža Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības", viņa vietnieks Edvards Ratnieks no "Nacionālās apvienības", "Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un zemnieku savienības" kopīgā saraksta līderis Oļegs Burovs, "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" līderis Ainārs Šlesers un "PROGRESĪVIE" virzītais Viesturs Kleinbergs. Raidījumā piedalās arī Saeimā pārstāvētās politiskās apvienības "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Tā kā partija "Stabilitātei!" no dalības raidījumā atteicās, tās vietā diskusijā piedalās partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāja vietniece Regīna Ločmele.

Saeima trešdien turpinās steidzamības kārtā otrajā lasījumā skatīt likumprojektu par valsts budžetu 2025. gadam, kas paredz ievērojamas izmaiņas nodokļos. Kamēr valdība strīdas par "Rail Baltica" nākotni, publiskajā vidē jau labu laiku tiek spriests par potenciālajām izmaiņām valdošajā koalīcijā un attiecīgi arī Ministru kabinetā. Vai Evikas Siliņas (JV) valdība noturēsies arī pēc budžeta pieņemšanas? Par šiem un citiem aktuālajiem politikas tematiem diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Diskusijā piedalās visu Saeimā pārstāvēto koalīcijas frakciju priekšsēdētāji – Edmunds Jurēvics (JV), Andris Šuvajevs (P), Harijs Rokpelnis (ZZS), gan arī opozīcijas frakciju vadītāji Raivis Dzintars (NA), Edgars Tavars (AS) un Ainārs Šlesers (LPV), savukārt "Stabilitātei!" frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs dalību raidījumā atteica, jo tieši šajā laikā sasaukta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā tiks skatīts viņa iesniegums.

Novembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam izvirzīts šī brīža Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns. Sagaidāms, ka vairums Saeimas frakciju viņa kandidatūru varētu atbalstīt un janvārī viņš stāsies jaunajā amatā. Piektdien, 29. novembrī, raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska iztaujāja topošo NBS komandieri par valsts aizsardzības jaudu, attīstību, tēriņiem un par mūsu gatavību aizstāvēt Latviju visiem kopā.

Lai gan politiķi jau ilgāku laiku deklarē, ka valsts galvenā prioritāte ir drošība, tajā skaitā iekšējā drošība, Valsts policijā gadu no gada darbu pamet vairāk cilvēku, nekā pievienojas no jauna. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzsvēris – vēl lielāku policistu skaita sarukumu valstī nevaram atļauties. Lai situāciju vērstu par labu, valdība vienojusies, ka nākamgad likumsargu algas ievērojami pieaugs. Vai ar to pietiks, lai risinātu problēmu, un kā esošie policisti šajos apstākļos tiek galā ar saviem pienākumiem? Par to piektdien, 22. novembrī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" policijas priekšnieku Ruku iztaujā žurnāliste Alina Lastovska.

Brīvība, neatkarība, drošība, patriotisms - šīs ir būtiskās vērtības, par kurām īpaši bieži runājam nedēļā, kad 11. novembrī pieminam Latvijas brīvības cīņās kritušos varoņus un 18. novembrī svinam savas valsts dibināšanas gadadienu. Šoreiz "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" diskutējam – kurp virzās Latvija, kā iemācīties novērtēt to, kas mums ir, kā stiprināt mūsu valsts vērtības un ko mēs katrs varam darīt, lai sasniegtu kopīgu mērķi – dzīvot plaukstošā Latvijā?Sarunā piedalās fonda "Uzņēmēji mieram" vadītāja Laura Skrodele, Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers, Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, mūziķe un dziesmu autore Katrīna Dimanta un alpīnists Kristaps Liepiņš.

Jau nākamnedēļ gaidāms viens no svarīgākajiem politikas notikumiem - ASV prezidenta vēlēšanas, kurās sacenšas republikānis Donalds Tramps un demokrātu kandidāte Kamala Harisa. Priekšvēlēšanu retorika ir asa, konkurence - sīva, ietekme uz starptautisko politiku - milzīga. Kuram no kandidātiem ir reālākas izredzes uzvarēt, ko tas nozīmēs Latvijai un pasaulei - par to un citiem jautājumiem piektdien, 1. novembrī, diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās ārpolitikas eksperti - atvaļinātais vēstnieks un Latvijas Universitātes (LU) vieslektors Gints Jegermanis, politologs un LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders, kā arī divi Latvijas un ASV dubultpilsoņi - finansiste, rakstniece, kulinārijas eksperte un kultūras mecenāte Ilze Auzere un ASV latviešu muzikālās apvienības "Čikāgas piecīši" mūziķis Armands Birkens, kurš raidījumā pieslēgsies attālināti no ASV.

"Vienīgais veids, kā apturēt Krieviju - sadot tai pa žokli," uzskata Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželjals. Viņu 2021. gadā aizturēja Krievijas varas pārstāvji un notiesāja uz 17 gadiem ieslodzījumā, bet šogad jūnijā viņš atbrīvots ieslodzīto apmaiņas rezultātā. Šonedēļ Dželjals ieradies Rīgā, kur notiek Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits. Intervijā raidījumam "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska iztaujāja Dželjalu par atbalstu Ukrainai, par to, vai Krievija atbildēs par saviem noziegumiem un arī par Krimas pamatiedzīvotāju vajāšanu. Samitā piedalās arī bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, kuru raidījuma otrajā daļā iztaujājām par aktualitātēm īsumā par galvenajām aktualitātēm frontē un Ziemeļkorejas karavīru iesaisti, kā arī par Krievijas saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem Ukrainā un par kara ietekmi uz Eiropas drošību. Daļa raidījuma notiek krievu valodā.

Noslēdzoties Arhitektūras nedēļai, 18. oktobrī Rīgas cirkā tiks pasniegtas Arhitektūras gada balva. Uz to pretendē arī pārbūvētais "Jaunais Rīgas teātris" (JRT) - projekts, kas tapis arhitektes Zaigas Gailes vadībā. Raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska ar Gaili sarunājas par jautājumiem, kas mūsu ikdienu ietekmē tikpat daudz kā politiķu lēmumi - par arhitektūru, pilsētvidi un citiem tematiem.

Valdība ir noslēgusi galvenās diskusijas par budžetu un nākamnedēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) budžeta portfeli nesīs uz Saeimu. Tajā būs arī plašas nodokļu izmaiņas, kas skars faktiski visus, jo mainīsies gan patēriņa nodokļi, gan darbaspēka nodokļi. Kas būs galvenie ieguvēji nodokļu izmaiņu rezultātā un vai tiešām vairāk nekā 90% iedzīvotāju, kā sola valdība, būs reāli ieguvēji no šīm pārmaiņām – par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Ašeradens, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Jauno Ārstu Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra , Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) un "Facebook" grupas "Atsaucīgo māmiņu forums" administratore Laura Trukšāne.

Pirms diviem gadiem gājām balsot, lai ievēlētu jaunus deputātus, un nu pagājusi puse no 14. Saeimas pilnvaru termiņa. Kandidējot politiķi piedāvāja daudz solījumu un ideju, bet vai aizvadītajos divos gados paveiktais ir pietiekams iemesls svinībām – par to klausies "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalās "Progresīvie" (P) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, "Zaļo un Zemnieku savienības" (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, partijas "Jaunā Vienotība" (JV) Saeimas frakciju pārstāvēs Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, partijas "Nacionālā apvienība" (NA) Saeimas frakciju pārstāvēs Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tāpat diskusijā piedalīsies arī "Apvienotā Saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un "Latvija Pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Septītais Saeimā pārstāvētais politiskais spēks "Stabilitātei!" (S) no dalības raidījumā atteicās.

Valdībai nupat apritējis gads, un šajā laikā ļoti plaši kritizēts par satiksmes nozari atbildīgais Kaspars Briškens (Progresīvie). Gada sākumā viņam nācās risināt problēmas ar jaunajiem pasažieru vilcieniem, tagad kritiku izraisījuši sarežģīti lēmumi par "airBaltic" un ilgstoša neskaidrība par "Rail Baltica" projektu un iespējām to īstenot. Vai problēma ir tikai ar komunikāciju un sarežģīto mantojumu, vai tomēr arī ar ministra darbu – par to raidījumā "Kāpēc" klausies žurnālistes Alinas Lastovskas interviju ar Briškenu.

Šonedēļ Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā pēc vairāku dienu ilgas cīņas par dzīvību miris četrus gadus vecs zēns, kurš saslimis ar difteriju un nav bijis vakcinēts. Šī vēsts satricinājusi sabiedrību, jo šīs bīstamās infekcijas smagās sekas iespējams novērst ar vakcīnas palīdzību, kas turklāt iekļauta bērniem obligāto vakcīnu sarakstā. Kam jāuzņemas atbildība par bērna nevakcinēšanu un vai Latvijas vakcinācijas politikā nepieciešamas pārmaiņas? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Sarunā piedalās veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja Dace Gardovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele.

Palīdzība onkoloģijas pacientiem, bērniem, kuriem vajadzīga rehabilitācija un ārstēšana, atbalsts Ukrainai – tie ir būtiski, cilvēku dzīvībai un sabiedrības drošībai izšķiroši jautājumi, kurus palīdz risināt iedzīvotāji ar fonda "Ziedot.lv" starpniecību. Organizāciju kopš tās pirmsākumiem jau vairāk nekā 20 gadus vada Rūta Dimanta, kura aizvadītajā nedēļā no Valsts prezidenta rokām saņēmusi Valstiskuma balvu. Par sabiedrību, vērtībām un valstiskumu raidījumā "Kāpēc" ar Dimantu sarunājās žurnāliste Alina Lastovska.

Šonedēļ ziņu virsrakstos dominē Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" - gatavojoties uzņēmuma akciju pārdošanai biržā, valdība slēgtā sēdē lēmusi samazināt uzņēmuma pamatkapitālu un norakstīt vēsturiskos zaudējumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā, savukārt pēc akciju pārdošanas valsts iecerējusi saglabāt savā īpašumā vismaz 25% plus vienu akciju līdzšinējo 97% vietā. Vai valdības slepenībā pieņemtie lēmumi ir pamatoti? Vai lidsabiedrībā ieguldītā nodokļu maksātāju nauda ir zaudēta? Vai komunikācija par šiem lēmumiem ir bijusi adekvāta? Un ko darīsim, ja plāni piesaistīt jaunus investorus izgāzīsies? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās "airBaltic" valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie"), bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, biznesa vadības eksperts, finanšu uzņēmuma "Capitalia" izpilddirektors Pāvels Šnejersons un "Delfi Bizness" galvenā redaktore Aija Krūtaine.

Nākamā gada valsts budžetā papildu naudas jauniem tēriņiem nebūs un pie nemainīgas politikas Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes arī turpmākajiem gadiem ir pieticīgas. Lai veicinātu izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību sabiedrībā, valdība kopā ar sociālajiem partneriem apņēmās veikt izmaiņas nodokļu politikā, taču vairāk nekā pusotru gadu ilgušais darbs un diskusijas šonedēļ ar panākumiem nevainagojās – Finanšu ministrija atcēla piedāvājuma prezentāciju un paziņoja, ka turpinās diskusijas ar partneriem. Kādai jābūt turpmākajai rīcībai? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku.

Pēc divu mēnešu vasaras pārtraukuma Saeima septembra sākumā atgriezīsies pie ierastajiem darbiem, un viens no sarežģītākajiem jautājumiem būs nākamā gada valsts budžeta pieņemšana. Vai koalīcija ir gana stabila, lai ar šo uzdevumu tiktu galā? Vai valdības sastāvā briest pārmaiņas? Par to diskutē raidījuma "Kāpēc" jaunās sezonas pirmajā raidījumā ar žurnālisti Alinu Lastovsku.

Šonedēļ atklātībā bija jānonāk priekšlikumiem, kā uzlabot mūsu nodokļu sistēmu – pie tiem Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa strādājusi kopš 2023. gada sākuma. Tomēr brīdī, kad no vairākiem scenārijiem tālākai apspriešanai būtu jāvirza divi vai trīs, darbs apturēts – uzņēmēji apgalvo, ka Finanšu ministrija vēloties nogaidīt, kādas būs ekonomikas prognozes rudenī, ministrija – ka esot nepieciešams vairāk laika sarunu turpināšanai. Kā noritēs turpmākais darbs pie nodokļu pārskatīšanas, kad beidzot tiks kliedēta neskaidrība par sagaidāmajām izmaiņām, un vai pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas būs pietiekami laika diskusijām par labāko scenāriju? Par to piektdien, 21. jūnijā, diskutē raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Aizejošais mācību gads bija pirmais, kurā mazākumtautību izglītības iestādēs sākta pāreja uz mācībām pilnībā latviešu valodā. Šogad izmaiņas skārušas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņus un 1., 4. un 7. klašu skolēnus, bet turpmākajos divos mācību gados tiem sekos arī pārējo klašu skolēni. Vai pāreja uz "vienotu skolu" notiek ne tikai uz papīra un vai valsts un pašvaldību atbalsts skolām pārmaiņu procesā ir bijis pietiekams, lai neciestu izglītības kvalitāte? Par to piektdien, 14. jūnijā, diskutējām "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Olgu Dragiļevu.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņi šonedēļ vēlē jaunu Eiropas Parlamentu (EP), kas lielā mērā ietekmēs katra eiropieša ikdienu turpmākos piecus gadus. Šīs vēlēšanas tradicionāli izceļas ar zemāku vēlētāju aktivitāti, taču eksperti prognozē - ģeopolitiskās situācijas dēļ iedzīvotāji varētu būt aktīvāki nekā citus gadus. Raidījumā "Kāpēc" ar Olgu Dragiļevu piektdien, 7. jūnijā, runājam par partiju EP priekšvēlēšanu kampaņām Latvijā un politiķu piedāvāto ideju kvalitāti, par vēlētāju motivāciju piedalīties balsošanā, kā arī diskutēsim par grūtībām izlemt, par ko balsot. Raidījumā piedalās Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle, uzņēmējs un investors Ģirts Rungainis, un Latvijas ANO Jauniešu delegāts Kristofers Kārlis Krūmiņš.

Vairāk nekā puse topošo ārstu krievu valodu pārzina vāji vai nezina vispār, liecina Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) veiktā aptauja. Organizācija ceļ trauksmi par latviešu valodā runājošu jauno medicīnas speciālistu diskrimināciju gan studijās, gan vēlāk darba vietās. Vai mediķiem, lai iegūtu kvalitatīvu izglītību un strādātu Latvijā, nepieciešamas krievu valodas zināšanas, un kā rīkoties gadījumos, ja speciālists šo svešvalodu nepārvalda, bet pacients valsts valodā nekomunicē? Par to piektdien, 31. maijā, diskutējam "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Pirms mēneša, 19. aprīlī, Saeima ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži. Piektdien, 24. maijā, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ministri par notiekošo Gruzijā, Izraēlā, Irānā, par Krievijas agresijas turpināšanos un par Latvijas nostāju iztaujāja žurnāliste Olga Dragiļeva.

Dienu pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" viesojas kādreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (1999-2007). Intervijā žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujā prezidenti par to, kā vērtēt šobrīd Latvijas politikā notiekošo, par secinājumiem 20. gadadienā kopš Latvijas iestāšanas NATO un par gaidām Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galda pēdējo nedēļu laikā nonākušas vairākas skaļas lietas - ekspremjera Krišjāņa Kariņa privāto lidojumu skandāls, aplokšņu algas partijas "Vienotība" birojā un uzņēmuma "SOAAR" balsu skaitīšanas sistēmas izmantošana partijas kongresos bez maksas. Vienlaikus par KNAB darbu izskan arī kritika - Korupcijas uztveres indekss uzlabojas, taču tik lēni, ka eksperti runā par stagnāciju. Vai KNAB darbs ir veiksmīgs un vai tam jābūt redzamākam? Par to piektdien, 26. aprīlī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi iztaujā žurnāliste Olga Dragiļeva.