Kultūras rondo

Starptautiski augstu novērtētās Latvijas filmas prestižos kino festivālos un kritiski zemais valsts finansējums kino nozarei kopumā. Kultūras rondo situāciju pārrunājam ar režisoru Matīsu Kažu, producentu Gunti Trekteri un kino kritiķi Dairu Āboliņu.

Čērčils – Tālivaldis Lasmanis. Valmieras teātra Apaļajā zālē skatāma monoizrāde "Čērčils". Amerikāņu dramaturga un aktiera Ronalda Kītona (Ronald Keaton) lugu iestudējis režisors Reinis Suhanovs, bet leģendārā britu politiķa lomā iejuties aktieris Tālivaldis Lasmanis. Saruna ar aktieri un režisoru.

Ttiekamies ar vijolnieku, kamerorķestra "Davinspiro Camerata" dibinātāju Daniilu Bulajevu. 16. maijā kamerorķestris "Davinspiro Camerata" Melngalvju namā atskaņos programmu "Bach was born in South America!". Tas būs Daniila Bulajeva un Andreja Puškareva autorprogrammas pirmatskaņojums.

Pasaules mākslas kopienas acis šajās dienās ir pievērstas kādai kanālu pilsētai Itālijā: Venēcijas biennālē sākas 61. starptautiskā mākslas izstāde. Kāda atmosfēra šogad valda Venēcijā un kā klājas Latvijas māksliniekiem, kuru paviljons vērs durvis šodien, stāsta Laima Slava, kura šajās dienās atrodas Venēcijas biennāles notikumu virpulī.

Kultūras rondo šoreiz runājam par kotletēm, tāpēc iesakām šo stāstu klausīties ne ar tukšu vēderu. Tiesa gan, šoreiz runa par kādu mākslas darbu, kurš sava kotletīgā izskata un kustīguma dēļ jau izpelnījies diezgan plašu interesi un diskusijas soctīklos. Izstādē "kotlete" tiekamies ar jauno mākslinieci Elzu Ābeli.

Atklājam “Taku”, lai nospraustu ceļa zīmes gaidāmajā ģimeņu folkfestivāla programmā kopā ar festivāla "TAKA" idejas autori Asnati Rancāni un folkloristi Karīnu Banderi, kā arī antropoloģi Māru Neikenu, mēģinot arī saprast, kādos veidos foklora aktīvi dzīvo arī mūsdienu cilvēku dzīvēs.

Trenējamies mīkstā "ŗ" izrunā, jo albumu ar nosaukumu “Jūŗa” ir izdevusi tradicionālās mūzikas grupa “Banga”, kas kopā muzicē jau desmit gadus un turpina meklēt veidus, kā tradicionālās mūzikas skanējumu padarīt mūsdienīgāku.

Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) top jau otrais audio seriāls, kura nosaukums – “Vai Ilga Ķ. spēj lasīt domas?”. Tas pievēršas kādam 20. gadsimta 30. gadu presē plaši aprakstītam un arī zinātnieku interesi raisījušam gadījumam par mazu meiteni Trapenes pusē, kurai, iespējams, piemita prasme lasīt domas. Galvenās varones balsi meklēja Alūksnē.

“Mildas istaba” – dokumentārā spēlfilma, kas tapusi pēc Latvijas pirmās filozofijas doktores Mildas Palēvičas dienasgrāmatām. Tiekamies ar režisori Kristīni Želvi un filmas producenti Mildas Palēvičas mazmazmeitu Martu Biti.

“Mēs esam krietnas tautas,” intervijā Kultūras rondo atzīst pašlaik Viļņā dzīvojošais rakstnieks Andris Kalnozols. Viņš savā rakstniecības trimdā savulaik mitinājies arī Sarajevā un uz kaimiņu būšanu tagad skatās ar citu aci.

Kultūras rondo viesojas Lietuvas Nacionālajā muzejā, kur atklāta plaša izstāde par Baltijas valstu kultūras diplomātijas triumfu Pasaules izstādēs Parīzē pirms simt gadiem.

“Man patīk ķerties pie nesaprotamiem uzdevumiem un atrast tajos savu mūzikas valodu,” Kultūras rondo atzīst skolotāja, komponiste un Latgales vēstniecības "Gors" valdes locekle Ilona Rupaine – radoša, talantīga, daudzšķautņaina personība. Viņa pati atzīst, ka vislabāk jūtas kā skolotāja un "Gora" mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītaja.

Bērnību piedzīvojam vienu reizi, un visu pārējo dzīvi atskatāmies - atzīst režisors Rihards Zelezņevs.  Par savu bērnības vasaru Brasā jaunais režisors iestudējis izrādi “Brasas pagalma dainas”, kas stāsta par draudzību, drosmi un piedzīvojumiem. Pirmizrāde "Dirty Deal Teatro" šovakar, 30. aprīli.

"Dzīvo ar/Domā par" – mākslinieks Kaspars Groševs šo tēzi iedzīvinājis solo izstādē "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā, kurā mākslinieks savu pieredzi – dzīvojot (ar mākslu) un domājot (par mākslu), izdzīvos, būdams klāt esošs izstādē. Izstāde būs apskatāma no 1. maija.

Dzejnieks Andris Akmentiņš kurš jau trīs mēnešus ir Pārventas bibiotēkas bibliotekārs, apkopējām sola, ka pēc 29. aprīļa pasākuma pats visu satīrīšot. Tas būs pēc viņa pirmās dzejas grāmatas bērniem "Klātbūtne" atvēršanas.

Rakstnieces un uzņēmējas Andras Neiburgas personība un dienasgrāmata “Es esmu tas, kas paliek pāri. Dienasgrāmatas. 2003–2019” iedvesmojusi “Kvadrifronu” radīt izrādi “Es esmu tas, kas paliek pāri”. Ar radošo komandu tiekamies Kultūras rondo.

Secinājumi un komentāri pēc Latvijas amatierteātru skates “Gada izrāde 2025” fināla. Kultūras rondo studijā iztaujām teātra kritiķi Atis Rozentālu un režisoru Valdi Lūriņu.

Šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” skatāma kolektīva “Latvānija” izstāde. Mākslinieces izstādes nosaukumā “Dārza iestāde” spēlējās ar vārdu “iestāde”, attiecinot to gan uz institūciju, gan stādīšanas procesu.

12. maija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore būs Iveta Derkusova. Līdz šim viņa bijusi direktores vietniece krājuma darbā.

Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālā tēma šogad ir pašpastāvēšana līdzās, lūkojoties uz to, kā tehnoloģijas ietekmē cilvēkus un kā šajā laikmetā vienā vidē spējam sadzīvot ar dabu un citām radībām. Šādas pārdomas caurvij daudzveidīgo notikumu programmu, ko varēs apmeklēt līdz pat jūlija sākuma. Dažas no izstādēm jau ir vērušas durvis apmeklētājiem. Izstādē Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā var uzzināt, kas vieno tehnoloģijas, dabu un foto mākslu.

Ar gobelēnos ieaustiem Rotko darbiem un pieciem Rotko oriģināliem Rotko muzejs Daugavpilī atzīmē savu 13. dzimšanas dienu. Aizvadītajā piektdienā – 24. aprīlī, dienā, kad pirms 13 gadiem apmeklētājiem pirmo reizi durvis vēra Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, nu jau muzeja statusā, te tika atklātas divas jaunas ekspozīcijas.

Laikmetīgās dejas apvienība "KUUP" piesaka sevi profesionālajā dejas laukā. Jau šovakar, 24. aprīlī, Leļļu teātrī pirmizrāde divām laikmetīgās dejas izrādēm, kuras vieno nosaukums "Tīrā prieka kritika". Horeogrāfe Sintija Skrabe veidojusi izrādi "KARUSELIS: prieka slavinājums", savukārt horeogrāfe Anastasija Čornaja dejas izrādi diviem dejotājiem "Savijušies".

Tradīcijām bagātais deju kolektīvs „Vektors” svin desmitgadi ar pašreizējo tās vadītāju, un tam par godu rīko vērienīgu koncertu. Sarunājamies ar horeogrāfi un „Vektora” vadītāju Dagmāru Bārbali un mūziķi Kasparu Bārbalu.

Šodien Līvānos būs “Pērkons”, lai aicinātu ikvienu Jura Kulakova draugu, cienītāju, fanu uz īpašu satikšanos rokkoncertā “Kaza kāpa debesīs”. Iecerēts, ka koncerta ieņēmumi kalpos idejai izveidot Jura Kulakova piemiņas vietu  Līvānu dzelzceļa stacijas apkaimē.

Jau piekto reizi pasniegta Aijas Jurjānes stipendija. 21. aprīlī kļuva zināms gan stipendijas saņēmēja vārds, gan veicināšanas balvu ieguvēji. Šogad laureāts ir Jaņa Rozentāla mākslas skolas 4. kursa audzēknis Tariels Alijevs, bet veicināšanas balvas ceļo arī uz Rēzekni un Daugavpili.

Irāņu literatūras tulkojumi. Atklājam Forūgas Farohzādas dzeju, ar kuru iepazīstina krājuma atdzejotājs no persiešu valodas Raimonds Ķirķis.

Ilustrāciju īpašā nozīme bērnu grāmatās. Latvijas mākslinieku pieredze Boloņas bērnu literatūras tirgū.

Pēdējos gados arī Latvijas seriālu aina ir krietni bagātinājusies, turklāt šobrīd arī jaunie kino profesionāļi ir pievērsušies šī lauka izpētei. Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā Filmu skolā 2. kursa studenti parasti veidoja īsfilmas, tomēr šogad kursabiedri sanākuši kopā, lai filmētu seriālu.

Telpa, dziļums, emocijas, doma - tas viss saskatāmas Laimas Puntules izstādē “Melns. Zils. Sarkans. Piezīmes par esamību”.

Rakstnieces Ainas Rendas romāns “Pirmavots” ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta literārajiem darbiem, kas dēvēts par “himnu individuālismam”. Par romāna interpretāciju Dailes teātrī saruna Kultūras rondo studijā.

Kultūras Rondo studijā komentāri un ieraksti pēc Latvijas Literatūras gada balvas ceremonijas Rīgas Centrāltirgū un jaunās Mākslas gada balvas pasniegšanas Valmierā.

"Es gleznoju tāpēc, ka nevaru to nedarīt," saka māksliniece Sarmīte Munde, kuru labāk zinām kā keramiķi un porcelāna mākslinieci. Kalnciema kvartālā Rīgā pašlaik skatāmi viņas akvareļi, kas 50 gadu garumā tapuši klejojumos pa Sāmsalu Igaunijā. Kultūras rondo saruna par mākslu un ceļošanu, un klausāmies arī jubilāra Pētera Vaska mūziku.

Agate Tūna ir māksliniece, kuru aizrauj dažādi radošās izpausmes virzieni. Latvijas Mākslas akadēmijā viņa studēja glezniecību, 2020. gadā ieguva bakalaura grādu. Pēc viesošanās Portugālē, kur Tūna apmeklēja fotogrāfijas kursus, māksliniece no glezniecības pamazām pārgāja uz ķīmijgrammu veidošanu jeb mākslas tehniku, kurā apvieno fotogrāfiju un glezniecību.

18. reizi aprīlī notiek “Satiec savu meistaru”. Aizvadītajās brīvdienās tradicionālās amatu prasmes varēja apgūt Kurzemē un Zemgalē. Kurzemes Spāres meistari notikumā “Satiec savu meistaru” iesaistījušies gandrīz no pirmā gada. Šogad Spāres muižā varēja apgūt adīšanu, darināt celotas villaiņu bārkstis, cept smilšu mīklas gredzenus un veidot botāniskos bareljefus.

"Vecāku būšana: pirmā gada stāsti" ir grāmata, kas tapusi no vairākiem simtiem pieredžu, kuras vecāki uzticējuši Instagram konta My First Year Too autorēm Agrai Lieģei-Doležko, Elīnai Bērziņai un Elīnai Brasliņai. Par darbu un gūtajām atziņām, veidojot stāstu kopbildi, izvaicājam Agru Lieģi Doležko un Elīnu Brasliņu.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbojas ar Ņujorkas izstāžu telpu KAJE, veidojot grupas izstādi, kas veltīta latviešu rakstnieka, filozofa un parapsiholoģijas pētnieka Konstantīna Raudives mantojumam.

Turpinot stāstu sēriju, kurā iepazīstam grāmatu klubu dalībniekus, šoreiz viesojamies pie lasītājiem Valmierā, kuri iepazīst visdažādākā spektra darbus, tostarp, lasa autobiogrāfijas, psiholoģiskās grāmatas, romānus, detektīvromānus, kā arī brīžiem bērnu literatūru.

“Esam ļoti demokrātisks grāmatu klubs” – tā sevi raksturo grāmatu kluba “Totāls vāks” dalībnieki. "Totāls vāks" ir  uzņēmuma "Jānis Roze" grāmatu klubs. Tajā ir ap 20 dalībnieku, kuri tiekas katra mēneša otrajā otrdienā, lai apspriestu kādu jaunu, aizraujošu un aktuālu literatūras tēmu.

Krāsu spēle un lelles, un pasaule tēlainos vispārinājumos. Mākslas stacijā "Dubulti" aplūkojama gleznotāja Jāņa Mitrēvica personālizstāde ar provokatīvu nosaukumu "L ELLE". Ekspozīciju veido lielformāta gleznas un porcelāna leļļu kompozīcijas.

Par nomadu folkroka grupas "Alum Alu" pieredzi starptautiskajā festivālā "Tallinn Music Week" studijā stāsta divi šīs grupas pārstāvji – Aleksis Uss un Saimons Džeimss Čisums.

Izvaicājam Māri Gūtenmorgenu Bērziņu par viņa jaunāko veikumu "KLĒPJA DIEVS. Taisnais ceļš uz apskaidrību".

Turpinot iepazīt Latvijas Mākslas Gada Balvas nominantus, virtuāli tiekamies ar Viktoru Timofejevu, kurš ikdienu aizvada Ņujorkā, tomēr mēdz izrādīt savus darbus arī tuvāk pie mums, Eiropā, un arī tepat, Latvijā. Tostarp, novērtēts mākslinieka ieguldījums, veidojot izstādi “Citi pasažieri” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Tautas lietišķās mākslas studija “Valmiera” uzskatāma par vecāko Latvijā. Tā dibināta 1946. gadā un šogad atzīmē apaļus 80. Svētku reizē Valmieras muzejā aplūkojama izstāde “Rokas un pavedieni”, tomēr tā nav ierasta audēju izstāde.

Valmieras novadā sākas Mākslas nedēļa, kura top kopā ar vietējām kopienām, aicinot iedzīvotājus iesaistīties dažādos ar mākslu saistītos notikumos, kas kulminēs sestdien, 18. aprīlī, ar Mākslas gada balvas ceremoniju Valmierā.

Maija Kurševa ir Latvijas Mākslas gada balvas pretendente kategorijā “Gada mākslinieks 2025”. Aizvadīts aktīvs un piepildīts gads, piedaloties vairākās izstādēs, atzīst māksliniece. Maija Kurševa aktīva arī starptautiskā pedagogu tīklā, kas aktualizē māksliniecisko zīmēšanu mākslas augstskolās.

Jaunā grāmata Leona Brieža piemiņai “Romantiskais bruņinieks” pamudināja Kultūras rondo radīt pašiem savu stāstu par Leonu Briedi, pārlūkojot Latvijas Radio arhīvu.

Laikmetīgā deja sevi izteiksmīgi piesaka Dejas dienās un aicina ikvienu iesaistīties daudzveidīgajos notikumos. Par laikmetīgās dejas kopienu iztaujājam Latvijas Horeogrāfu asociācijas valdes priekšsēdētāju Agnesi Bordjukovu, Dejas dienu programmas kuratori Lindu Krūmiņu un horeogrāfi Mariju Saveiko.

Turpinām ierakstu sēriju “LasītRosme”, kurā iepazīstam lasītāju klubus Latvijā un izzinām, ko šodien literatūras pasaulē meklē tie, kuriem grāmatas ir patiesa aizraušanās. Un ko dod tas, ka vari ne vien lasīt pats, bet pārrunāt to arī ar domubiedriem. Medzes pagastā Dienvidkurzemē aktīvi darbojas lasītāju klubs “Pie baltas lapas”.

"Korīga" – jauns projektu formāta koris, kurš sevi publiski pieteiks ar kora vadītājas Lauras Jēkabsones kompozīcijas – kora teikas "Radīšana" pirmatskaņojumu nākamajā nedēļā. Par jauno kori izvaicājam diriģenti un komponisti Lauru Jēkabsoni un projekta idejas autoru, kora prezidentu Klāvu Ozoliņu.

Latvijas Mākslas gada balvai kategorijā “Gada mākslinieks 2025” izvirzīta Laimdota Malle. Aizvadītajā gadā viņai bija trīs nozīmīgas izstādes – “Biedē mani, mierini mani, biedē mani“, “Kā medūza saulē” un “Es iekodos stikla lagūnas ādā”. Mākslas zinātniece un kritiķe Aiga Dzalbe Laimdotas mākslu raksturo kā terapeitisku, meditatīvu un domas rosinošu.

"Alternatīvu" kā vienu no kino būtiskākajiem impulsiem aktualizē Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas". Par festivāla būtiskākajiem pagrieziena punktiem pārrunājam ar festivāla rīkotājiem Viesturu un Laimu Graždanovičiem un izstādes «ALTERNATĪVA: No pagrīdes telpas» kuratori Kristiānu Kārkliņu.

Sākam jaunu ierakstu sēriju “Lasītrosme”. Sekos četri stāsti, iepazīstot lasītāju klubus dažādās Latvijas vietās. Mūsu maršrutā iekļaujas Kuldīgas, Medzes pagasta, Valmieras un Rīgas lasītāju klubi. Noskaidrosim, ko lasa un apspriež, kāpēc svarīgi sanākt kopā un dalīties lasītajā. Vispirms dosimies uz Kuldīgas galveno bibliotēku.

Šogad pirmo reizi pasniegs nesen iedibināto Latvijas Mākslas gada balvu. Kultūras rondo izvēlējies iepazīstināt ar nominantiem kategorijā Gada mākslinieks. Tēlniece, kura telpisko struktūru mēģina sajust caur papīru un zīmējumiem. Saruna ar mākslinieci Lieni Mackus.

Labākie laikmetīgās mūzikas spēki Baltijā pulcēsies “Baltijas Mūzikas dienas 2026. Mēs dzīvojam citos laikos”. Kultūras rondo studijā “par citiem laikiem” mūzikā izvaicājam festivāla māksliniecisko vadītāju, komponistu Kristu Auznieku un jauno komponistu Aleksandru Avramecu.

Pēc vairāk nekā 50 Latvijas Nacionālā mākslas muzejā darbā pavadītiem gadiem drīzumā direktora amatu atstās Māra Lāce. Par “Lāces laiku” muzejā, par šaubām, uzticēšanos un mākslu kā aktīvas sabiedrības veidotāju saruna raidījumā Kultūras rondo.

Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupa uz pirmo izstādi sanāca kopā 1997. gadā, tātad pirms gandrīz 30 gadiem. Lai gan mākslinieki strādā dažādās tehnikās, joprojām viņu starpā ir kaut kas saistošs un netverams. Šobrīd 13 draudzes mākslinieki ir sanākuši kopā, izstādot savus darbus Ojāra Vācieša muzejā.

„Lielais sprādziens”. Ivara Šteinberga interpretācija dzejas valodā jaunākajā krājumā.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī atvērta jaunā Latvijas vēstures ekspozīcija “Straumējot laiku”. Tā pārsteidzot ne tikai ar saturu, bet arī ar mūsdienīgo ekspozīcijas dizaina un tehnisko risinājumu. Par vērienīgo projektu izvaicājam muzeja direktoru Tomu Ķikutu, arhitektu Didzi Jaunzemu, uzņēmuma "SOLOVI" direktoru Intu Bērziņu.

Kompakti un ģimeniski – tā var raksturot dažādu paaudžu rotu mākslinieku kopīgu izstādi, kas pašlaik skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā 3.stāvā sadarbībā ar Rotu mākslas biedrību visa gada garumā risināsies izstāžu sērija “Spektrs”. Pavisam iecerētas četras pop-up izstādes. Pirmajā izstādē “Rok-raksts” apskatāmi 23 rotu mākslinieku darbi.

Rudenī deju grupa “Dzirnas” 40. dzimšanas dienu atzīmēja ar uzvedumu “Indulis un Ārija", ar ko arī šogad rudenī noslēgs savu jubilejas gadu. Tomēr paralēli tam “Dzirnu” deju skolā, kas ir nedaudz jaunāka par pašu kolektīvu, gatavojas vēl citiem notikumiem. Tostarp, veido pavisam jaunu tautas deju jaunrades konkursam deju svētkiem Amerikā, kā arī atgriežas pie senāk iestudētajiem darbiem, kuros ieskanas Rodžera Votersa, "Queen", Elisa Kūpera dziesmas un daudzas citas melodijas.

Par zīmīgākajiem nospiedumiem kultūrā martā pārrunājam kopā ar kultūras žurnālistiem Kultūras rondo Mēneša apskatniekā.

Vērts iepazīties – jaunie dramaturgi un "Satori" autori Patrīcija M. Keiša un Aleksandrs Barons. Arī dramaturgi Dailes teātra iestudējumam bērniem "Runcis zābakos".

Sesto gadu pēc kārtas pasniegta BDO “Jauno mākslinieku balva 2025”. Šoreiz to iegūst māksliniece Elizabete Andersone par instalāciju “Oda nemanītajam”.

Kā kopumā raksturot literāros procesus aizvadītajā gadā, pārskatot Latvijas Literatūras gada balvas nominantu sarakstu? Par žūrijas matemātiku, diskusijām, lasīšanu un gada literatūras kopiespaidu pārrunājam Kultūras rondo.

Vagonu kvartālā, Rīgā, rit vēl pēdējie darbi, gatavojoties izrādei, ko jau 27. marta vakarā pirmo reizi ieraudzīs plašāka publika. Lai veidotu koncertizrādi “Ačgārnis”, kopā sanākuši jaunie mūziķi un mākslinieki. Izrāde būtībā ir vizualizācija par to, kā varētu izskatīties mūziķa Zvīņas albums “Dziesmas no sestā stāva”.

Izvaicājam Nīderlandē dzīvojošo latviešu kordiriģenti Kristu Auderi. Viņas personība apvieno dziļu muzikalitāti un dzirkstošu humoru. Jau pēc nedēļas Audere diriģēs Arvo Perta Svētā Jāņa pasiju Ventspils koncertzālē “Latvija”.

Izdevums “Kino Raksti” pērn atzīmēja 25. jubileju. Sākotnēji drukātais žurnāls, kas 2015. gadā pārcēlās uz dzīvi virtuālajā vidē, šonedēļ atkal sagaida turpinājumu fiziskā formātā. Tas gan atšķirsies no agrāk izdotajiem žurnāliem. Drukātajā izdevumā 106 lappusēs ietverti 14 autoru raksti, piezīmes, intervijas, fotostāsti un daudz kas cits. Jauno krājumu „Kino Raksti. Arhivālijas” pārskatām kopā ar žurnāla redaktori Daci Čauri.

Neapstāties domāt un mācīties, atsvaidzināt zināšanas, ieraudzīt pasauli tādu, kādu to redz jauni cilvēki, - spriež seniori, kas apmeklē kultūrizglītījošas lekcijas. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Tālākizglītības centrs un biedrība „vecmāmiņas.lv” kopīgi izveidojuši lekciju ciklu senioriem.

Izvaicājam Nacionālās skatuves mākslas skolas jauno katedras vadītāju Maiju Pavlovu.

Par attieksmi pret pasauli, bērniem un grāmatām iztaujājam beļģu mākslinieci Kitiju Krauzeri, kura viesojās Latvijā, gan tiekoties ar studentiem Mākslas akadēmijā, gan ar lasītājiem Rīgas Grāmatu svētkos.

Dodamies uz Valmieru, kur savu astoņdesmitgadi ar izstādi „Rokas un pavedieni” svin Latvijas vecākā lietišķās mākslas studija „Valmiera”.

Dodamies uz Daugavpili, lai radioesejā „Vienā laivā” atklātu “Hekubes” iestudējumu Daugavpils teātrī, nonāktu Rotko muzejā un pamanītu ledus iešanu Daugavā.

Komponista Pētera Vaska astoņdesmitās jubilejas zīmē tiekamies ar Latvijas Radio kora diriģentu Sigvardu Kļavu un mūzikas žurnālistu Orestu Silabriedi, lai pārrunātu gaidāmos Vaska kormūzikas koncertus un komponistam raksturīgo skaņu valodu, kas jau kļuvusi par latviešu kultūras kanonu.

“Ja skatuves dēļi sāktu runāt” ir labdarības koncerts teātra vecmeistaru atbalstam, kuru rīko fonds “Rampa A”. Par tradīciju rūpēties par teātra senioriem saruna ar fonda pārstāvjiem.

Aicinām ienirt vizuālās mākslas pasaules notikumos: „Kim?” laikmetīgās mākslas centrā apskatīsim Paulas Punkstiņas un Severīnas Heicmanes izstādes.

Par Svētā Patrika dienu, kuru atzīmē visā pasaulē; par īru mūzikas klātbūtni svētkos un sevis atklāšanu, dzīvojot dažādās zemēs, pārrunājam ar īru mūziķi Padiju Lolesu (Paddy Lawless) no Dublinas, kurš studijā ļauj ieskanēties arī savai vijolei.

Kāpēc hiphoperi Gustavo un ansis neuzskata sevi par dzejniekiem, lai gan dziesmu teksti var atgādināt dzejas rindas? Un kā mūsdienās Latvijā vispār attīstās hiphop aina?

„Es esmu, manis nav” – komponista Andra Dzenīša eseju krājums, kuru atklās Rīgas Grāmatu svētkos, kas sākas šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Rīgas Porcelāna muzejs izdevis pirmo izdevumu jaunā sērijā “Ideju burtnīcas” – “Tautiskais motīvs”, kur filozofijas doktors Toms Ķencis analizē tautiskuma jēdzienu un tā izpausmes Latvijas porcelānā 20. gadsimta otrajā pusē, īpaši padomju perioda ideoloģiskajā un kultūras vidē.

Stikla māksliniece Marta Ģibiete Ķīnā tapušo kolekciju dēvē par savām bezdomu puķēm. Darbus pēdējo nedēļu iespējams skatīt galerijā „Istaba”. Personālizstādei māksliniece devusi nosaukumu „Made in China”, jo darbi tapuši 2025. gada rudenī mākslinieku rezidencē Ķīnā, Dzjansji provincē.

Par muzikālo izrādi bērniem „Runcis zābakos” Dailes teātrī un mūzikas rakstīšanu izrādēm pārrunājam ar komponistu Jāni Lūsēnu un tiekamies ar izrādes „Runcis zābakos” radošo komandu.

Mākslas zinātniece, apgāda "Neputns" līdzdibinātāja un ilggadējā galvenā redaktore Laima Slava šogad saņem grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā. Saruna par izdevējdarbību un mākslas grāmatu nozīmi mūsdienās, kā arī par naudu.

Kā tapis grafiskais romāns par igauņu komponistu Arvo Pertu – no ieceres līdz īstenošanai ar vizuālu stāstījumu klātesošos Igaunijas vēstniecībā iepazīstināja pats mākslinieks Jonass Sildre. Mums iespējams būt klātesošiem ar ieraksta starpniecību.

"Oskaru" ieguvēji zināmi – par Amerikas Kinoakadēmijas izvēli, industrijas standartiem un zīmīgāko ASV kino pasaulē pārrunājam ar kino kritiķiem un ekspertiem.

„Boņuk, cik tu lels izaudzis!” – tā, citējot Jāņa Streiča kinofilmu „Cilvēka bērns”, var teikt par latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks 2025”. Šogad melnā svēpētā māla keramikas statuetes pasniegtas jau 18 reizi par Latgales kultūras bagātināšanu, godinot desmit spilgtākos notikumus un personības.

"Mana demences hronika" – tā nav padomu grāmata par mentālo veselību, bet gan Roalda Dobrovenska piezīmes par demenci, par sev, par savu sievu Veltu Kaltiņu, par vecumu un par Staļinu… Savukār "Tai dievišķā krogā" ir Veltas Kaltiņas pēdējais dzejas krājums ar poētisku viedumu un pārlaicīgu pasaules redzējumu.

Par Latvijā izdoto gada labāko datorspēli un jaunākajiem sasniegumiem datorspēļu nozarē pārrunājamies ar Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas vadītāju Madaru Āboliņu un video spēļu māksliniekiem Vitāliju Mikeļeviču un Danielu Rozmisu.

Bulgārijas neatkarīgā teātra trupa uz Latviju atvedusi klasiskās Lorda Bairona lugas „Kains” iestudējumu un piedāvā retu iespēju uz skatuves dzirdēt bulgāru valodu un aktiermeistarību.

Kas saista mākslas darbus, kuros redzama pludmale, masāžas salons, karaoke un motorolleri? Tā ir Taizeme, kuru savos darbos atklājusi māksliniece Margrieta Griestiņa. Galerijā „427” apskatāma viņas personālizstāde “Sabai Sabai”. Kādā no gleznojumiem redzams baneris par pazudušu kaķi, atlīdzība ir ievērojama, 10 000 batu. Iespējams, šo kaķi izstādes apmeklētāji var pat sameklēt.

Rūdolfa Blaumaņa lugas "Ugunī" interpretācija Ineses Mičules režijā šodien, 12. martā, piedzīvos pirmizrādi Nacionālajā teātrī. Par atgriešanos pie Blaumaņa un mūsdienu izcēlumiem iestudējumā pārrunājam ar režisori Inesi Mičuli un vizuālo dramaturgu Reini Dzudzilo.

"Kultūra ir pāri politikai" – apgalvojums, kuru savā retorikā izmanto Krievija, pamatodama savu klātbūtni 61. Venēcijas biennālē, no kuras tā bija izraidīta, jo tas līdz šim nebija savienojams ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Kas mainījies Eiropas kultūras telpā un kāda ir Latvijas pozīcija un rīcība, piedaloties Venēcijas biennālē?

Par ilustrāciju, kristīgo simboliku, arī par skaisto un tradicionālo vēsta Roberta Rūrāna jaunākā izstāde „Kastanis un Visums” mākslas muzejā "Zuzeum". Roberts Rūrāns ir ilustrators un mākslinieks, kura darbi tapuši sadarbībā ar nozīmīgiem pasūtītājiem visā pasaulē, vienlaikus top paša izstrādāti mākslas darbi ar daudzslāņainu saturu.

Mūsdienās ir sajūta, ka parādās aizvien vairāk filmu festivālu. Tostarp, biežāk izrāda studentu filmas. Aizvadīti pirmie brīvdabas īsfilmu festivāli “...glāzi kino, lūdzu!”, kur Latvijas reģionos izrāda Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotās īsfilmas. Tagad sarakstam pievienojas jauns starptautisks īsfilmu festivāls “Viegli būt jaunam?”.

Laikmetīgās mākslas galerija “Asni” jau divus gadus veido laikmetīgās mākslas izstādes, tāpēc nav pārsteigums, ka arī dzimšanas dienu aizvada ar jaunu izstādi. “So cute” aptverti darbi, kuros manāma saistība ar mīlīgumu. Mīlīgums mākslinieku darbos izpaužas atšķirīgi.

Kopienu bibliotēkas - par reģionālo bibliotēku tīklu un gados jaunu cilvēku iesaisti dažādās bibliotēku aktivitātēs ar savu pieredzi dalās Olaines, Ogres, Salaspils un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāves.

Iespaidi un komentāri pēc mūzikas svētkiem - Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas. Kultūras rondo studijā mūzikas procesā iesaistīto cilvēku pārdomas, vērtējot mūziķu sniegumu aizvadītajā sezonā.

Stāsts par amatnieku un dizaineru radošo sinerģiju un tās izpausmēm globālajā pasaulē ir pamatā izstādei "Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā", kura būs aplūkojama no 12. marta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Kultūras rondo tiekamies ar izstādes kuratori Inesi Baranovsku un dizaineru Artūru Analtu.

Studentu diplomdarbos tīras mākslas meklējumi, arī rietumu mākslas klātbūtne – liecina Latvijas Mākslas akadēmijas arhīva izpēte. Nupat atklāta arī izstāde „Diplomdarbs ir mākslas darbs/ arhīva izpēte/ 1949-1991/ keramika/stikls/tekstils/interjers”, kas skatāma Mākslas akadēmijas izstāžu telpā „DUO”.

Runājam par Latvijā radītiem seriāliem, to satura īpatnībām, finansējumu, izplatīšanu un arī lielākajām problēmām. Varbūt tas ir labu scenāriju trūkums?