Komandcentrs

Situācija Ukrainā pirms ziemas ir saspringta - Krievija turpina piekopt necilvēcīgo stratēģiju iznīcināt Ukrainas elektrības un siltuma ražošanas objektus, un sākusi izmantot jauna veida reaktīvos dronus. Tikmēr frontes līnijā pēdējās nedēļās veiksme vairāk smaidījusi Ukrainas aizstāvjiem, kam izdevies okupantus atvirzīt atpakaļ. Vai tas liks Vladimiram Putinam izšķirties par liktenīgu soli - jaunas mobilizācijas izsludināšanu? Un kā aukstais gada laiks paies frontē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Zemessardzes štāba virsnieku, majoru Jāni Slaidiņu un Austrumeriopas politikas pētījumu centra vecāko pētnieku Mārci Balodi.

Polijā pēc gada gaidāmas parlamenta vēlēšanas, bet iekšpolitiskās kaislības mūsu kaimiņvalstī sit augstu vilni - šķeļas vecās un veidojas jaunas politiskās partijas. Vienlaikus politiskajā dienaskārtībā arvien būtiskāku vietu ieņem diskusijas par un pat ienaids pret Ukrainas bēgļiem. Kādēļ tas notiek un kam izdevīgi uzkurināt naidu pret ukraiņiem valstī, kas ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām karā pret Krieviju? Vai tam ir vēsturisks pamats, vai tās ir iekšpolitiskās cīņas? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Rīgas Stradiņa universitātes lektori, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietnieci Elīnu Vrobļevsku un Latvijas Universitātes lektoru, vēsturnieku Edvardu Selišku.

Kopš aizvadītās ziemas Ukraina arvien izeiktāku pārsvaru gūst tā sauktajā "dronu karā" ar Krieviju - tās bezpilota lidaparāti turpina bombardēt Krievijas ekonomikas pamatu - naftas pārstrādes rūpnīcas - agresorvalsts teritorijā, bet no pašas Ukrainas okupētās daļas pienāk arvien skaidrāki signāli, ka ukraiņu droni sagrāvuši okupantu apgādes līnijas Melnās jūras piekrastē. Vai tas nozīmē, ka iniciatīva beidzot pārgājusi Ukrainas aizstāvju pusē un tie turpinās okupantus atspiest, nevis zaudēs jaunas teritorijas? Vai situāciju mainīs jauna mobilizācija Krievijā, par ko baumas skan arvien uzstājīgāk? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar biedrības "Baltijas drošības fonds" prezidentu Olevu Nikeru un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra Autonomo sistēmu kompetences centra vadītāju, majoru Modri Kairišu.

Pēc strīda ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka izvedīs no valsts 5000 tur izvietoto ASV karavīru. TIkmēr pati Vācija, kas jau kopš sakāves 2. pasaules karā savu armiju apzināti uzturējusi salīdzinoši vāju, Merca vadībā pieteikusi ambīcijas atkal kļūt par Eiropas dominējošo militāro spēku. Vai tas ir labi? Cik ātri Vācija var modernizēt armiju, lai tā spētu aizstāvēt Eiropu pret Krievijas agresiju pat ASV atkāpšanās gadījumā? Un cik stabila vispār ir Vācijas iekšpolitika, ņemot vērā arvien augošo galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" augošo popularitāti? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar domnīcas "LaSER" pētnieku Robertu Kitu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāri Sigitu Strubergu.

Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas. Ilggadējajam premjeram Viktoram Orbānam beidzot parādījies nopietns konkurents Pēters Maģārs. Socioloģiskas aptaujas viņa vadītajai opozīcijas partijai "Tisza" sola uzvaru pār Orbāna "Fidesz". Tomēr Orbānam palīgā steidz gan ASV prezidents Donalds Tramps, gan Krievijas specdienesti. Kurš uzvarēs un kā tas mainīs Eiropas kopējo politiku? Par to raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietnieci, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Elīnu Vrobļevsku un Latvijas prezidentu (2019-2023), vēstnieku Ungārijā (1994-1995) un starptautisko tiesību ekspertu Egilu Levitu.

ASV prezidents Donalds Tramps piedzīvojis sāpīgu iekšpolitisko sakāvi – Augstākā tiesa tirdzniecības tarifus, ko Tramps bija piemērojis daudzām pasaules valstīm, atzinusi par pretlikumīgiem. Socioloģiskās aptaujās viņa popularitāte turpina kristies, un politikas vērotāji prognozē Trampa Republikāniskajai partijai sāpīgu zaudējumu novembrī gaidāmajās Kongresa starpvēlēšanās. Tikmēr starptautiskajā arēnā turpina augt spriedze ASV un Irānas attiecībās – ASV kopā ar Izraēlu veikusi kārtējos triecienus pa islāmiskās republikas kodolobjektiem. Vai tas nozīmē jaunu karu? Vai ASV sabiedrība tādu atbalstīs? Un vai Irānas teokrātiskais režīms beidzot kritīs? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar politikas zinātnes doktoru un ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Hiršu un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru, Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktoru Mārtiņu Varguli.

Pēc dažām dienām apritēs jau četri gadi kopš sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Par spīti milzu grūtībām, ko sagādā okupantu uzbrukumi civiliedzīvotājiem, bargais sals un ASV palīdzības apsīkums, iebrucējiem nav izdevies salauzt Ukrainas aizstāvjus. Tieši otrādi, okupantu virzība arvien palēninās, bet viņu zaudējumi frontē pieaug. Ko tālāk varam sagaidīt frotnes līnijā? Kāda ir situācija Ukrainā, un kāda Krievijā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku, vēsturnieku Valdi Kuzminu.

ASV prezidents Donalds Tramps jau sava otrā prezidentūras termiņa sākumā atgriezās pie runām, ka ASV grib iegūt Dānijai piederošo Grenlandes salu. Uz vairākiem mēnešiem runas noklusa, bet tagad atjaunojušās ar jaunu sparu. Vairākas Eiropas valstis nosūtījušas uz Grenlandi savus karavīrus, Tramps pret šīm valstīm sola no februāra ieviest jaunus tarifus, bet Eiropas Savienības līderi jau apsprieduši iespējamus atbildes tarifus 93 miljardu eiro apjomā. Kādēļ pēkšņi arktiskā sala ar dažiem desmitiem tūkstošu iedzīvotāju kļuvusi par vienu no pasaules politikas karstajiem punktiem? Vai tiešām Trampa ambīcijas saistītas ar bažām par drošību, vai tomēr ar kāri pēc ziemeļos gulošajiem dabas resursiem? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes priekšsēdētāju Jāni Karslbergu un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docētāju, ģeologu-ģeofiziķi Matīsu Brantu.

Kaismīgas diskusijas gan diplomātu aprindās, gan plašā sabiedrībā raisījis kārtējais ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājums panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Mediji atmasko dīvainas detaļas par to, kā ASV un Krievijas pārstāvji runājuši par 28 punktu miera plānu, analītiķi to kritizē kā pārāk izdevīgu Kremlim, vienlaikus no Krievijas skan ziņas, ka tā šo plānu tik un tā nebūtu gatava parakstīt. Kāda ir situācija frontē un kā Ukraina pārcietīs ziemu? Kas nākamais gaidāms lielvaru diplomātu aizkulišu saspēlēs? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku Zemessaredzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

ASV notikušas kārtējās starpvēlēšanas, kur ekonomiskās nenoteiktības, valdības darba daļējas apturēšanas un prezidenta Donalda Trampa skandālu fonā lielus panākumus guvusi opozīcijā esošā Demokrātiskā partija. Vislielākais pārsteigums, kas nonācis arī starptautisko ziņu virsrakstos – ASV lielākās pilsētas, par globālās finanšu sistēmas galvaspilsētu dēvētās Ņujorkas mēra amatā ievēlēts 34 gadus vecs musulmaņu imigrants Zohrans Mamdani. Viņš pats sevi dēvē par sociālistu un ir galēji kreisās Amerikas Demokrātisko sociālistu partijas biedrs, kaut vēlēšanās kandidēja no centriskās Demokrātiskās partijas. Kā Mamdani pārvaldīs Ņujorku? Ko varam secināt par Trampa iekšpolitiskajām pozīcijām? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu.

Oktobrī aprit jau divi gadi kopš "Hamās" teroristu grupējuma asiņainā iebrukuma Izraēlā, kam sekojusi ilga un asiņaina karadarbība starp Izraēlas bruņotajiem spēkiem un "Hamās" atbalstītājiem Gazas joslā. Tagad jaunu miera plānu piedāvājis ASV prezidents Donalds Tramps un tas arī pieņemts. Ko šis plāns paredz? Vai miers ir iespējams ilgtermiņā? Vai Izraēlas reakcija uz iebrukumu bijusi samērīga? Kādēļ vairākas Eiropas valstis tagad atzīst Palestīnas valsti? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar analītikas un vadības grupas "Powerhouse Latvia" vecāko pētnieci, Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku-Kovalevsku un vēsturnieku, muzeja "Ebreji Latvijā" direktoru Iļju Ļenski.

Pēdējos mēnešos no nebijuša šoka par teju regulāru parādību kļuvusi agresorvalsts Krievijas militāro dronu "iemaldīšanās" Baltijas valstu vai Polijas teritorijā. Masveidīgākais šāds notikums piedzīvots vien pagājušonedēļ. Kā politiski un militāri uz šādiem notikumiem reaģēt? Cik ticamas ir versijas par apzinātām provokācijām, cik - par tehniskām kļūmēm dronu vadīšanā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Autonomo sistēmu kompetences centra vadītāju, Nacionālo bruņoto spēku majoru Modri Kairišu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu.

Globālās lielvaras ASV politikā aizvadītā vasara bijusi karsta un nekas neliecina, ka kaislības grasītos aprimties. ASV prezidentu Donaldu Trampu iekšpolitiski arvien niknāk vajā senā draudzība ar pedofilijā apsūdzēto Džefriju Epstīnu, bet ārpolitiski viņš turpina "tarifu karu" ar lielu daļu pārējās pasaules. Vienlaikus pavisam tuvu pienācis arī kārtējais Trampa noteiktais termiņš, līdz kuram Krievijai jāizbeidz karot ar Ukrainu. Kas notiks tālāk? Vai ASV ārpolitika šobrīd ir mērķtiecīga vai arī mainās līdz ar līdera emocijām? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar uzņēmēju Gati Kokinu un ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Hiršu.

Svētdien Krieviju un pasauli pārsteidza plašs un veiksmīgs Ukrainas dronu uzbrukums Krievijas gaisa bāzēm dziļi valsts teritorijas iekšienē. Kādus postījumus ienaidniekam spējuši nodarīt ukraiņu droni un vai operācija "Zirnekļu tīkls" mainīs spēles noteikumus pamiera sarunās? Par to "Delfi TV" raidījumā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns runā ar militārā bloga "Vara bungas" autoru, NBS rezerves kapteini Mārtiņu Vērdiņu.

Pēc tikai dažu dienu ilgas spriešanas Romas katoļu baznīcas kardināli ievēlējuši jaunu baznīcas galvu - tas ir Čikāgā dzimušais kardināls Roberts Prevosts, kurš pāvesta amatā stājies ar vārdu Leons XIV. Viņš ir vēsturē pirmais no ASV nākušais pāvests, kurš tiek uzskatīts par tuvu iepriekšējā pāvesta Franciska sabiedroto un centristu vairākos mūsdienās sāpīgajos "kultūrkaru" jautājumos. Kādas izmaiņas baznīcas dzīvē nesīs jaunais pāvests? Ko par viņu pastāsta dzīvesgājums? Par to un citiem jautājumiem Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Valdi Tēraudkalnu.

Kas būs nākamais Romas pāvests? Vai viņa vadībā katoļu baznīca kļūs konservatīvāka vai liberālāka? Un kā vērtējams mūžībā aizgājušā pāvesta Franciska devums pasaulei? Vai viņš bija dižens reformātors, kas ieviesa baznīcā pieticību? Vai tieši otrādi - aizveda baznīcu neceļos? Par to un citiem jautājumiem Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Inesi Runci.

ASV prezidents Donalds Tramps 2. aprīlī izsludināja jaunus tirdzniecības tarifus pret gandrīz visām pasaules valstīm – tikai Krievija, Baltkrievija, Kuba un Ziemeļkoreja nekrita viņa nežēlastībā. Tagad liela daļa tarifu atkal "iepauzēti", bet Tramps pie tiem sola atgriezties jau tuvā nākotnē. Kā Tramps nonāca pie tarifiem? Kā izrēķināja procentus, ko piemērot dažādām valstīm? Kādēļ viņam šis rīks šķiet vispiemērotākais savu mērķu sasniegšanai? Un ko šorīd vispār varam prognozēt par ASV valdības tirdzniecības politiku tuvākajos četros gados? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar uzņēmēju Gati Kokinu.

Pagājušās nedēļas vidū militāro mācību laikā Pabrades poligonā Lietuvā notika traģisks negadījums - ASV karavīri ar bruņoto remonta un evakuācijas mašīnu M88 HERCULES iebrauca purvā un nomira. Tikai pirmdien 31. martā agri no rīta noslīkušo transportlīdzekli izdevās no ūdens izcelt. Kā traģēdija varēja gadīties? Cik bīstami ir purvi militārajai tehnikai? Un ko no notikušā varam mācīties? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar militāro analītiķi, Saeimas deputātu Igoru Rajevu un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesoru Normundu Stivriņu.

Kopš Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā starptautiskā politika piedzīvojusi daudzas satraucošas pārmaiņas. Viena no redzamākajām - Trampa šķietamā vēlēšanās izbeigt karu Ukrainā par jebkādu cenu, pat pieļaujot Krievijas uzvaru. Vai starpvalstu sarunās izdosies panākt 30 dienu pamieru? Uz kādiem nosacījumiem? Un kā interesēs tas beigu beigās būtu? Par to Andris Kārkluvalks raidījumā "Komandcentrs" runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētāju un direktoru Māri Cepurīti.

Pēdējās nedēļās arvien biežāk dzirdam vārdu salikumu "retzemju metāli". Galvenokārt tādēļ, ka tos ASV prezidents Donalds Tramps pieprasa no Ukrainas, un tādi atrodami Trampa iekārotajā Grenlandē. Kara vai mūžīgā sasaluma skartajās zemēs šādu izrakteņu ieguve gan ir vairāk teorētiska. Praktiski tādus iegūst daudzviet Āfrikā. Bet kurā pusē mūsdienu ģeopolitiskajos konfliktos ir Āfrikas valstis? Kādēļ daudzas no tām atturas ANO rezolūcijās, kas nosoda Krievijas agresiju? Kāda loma Rietumāfrikā ir Krievijas propagandai un algotņu grupējumam "Vagner"? Un galu galā, vai tas, ka par šo reģionu ikdienā neaizdomājamies, mums ar laiku nevar pamatīgi slikti atspēlēties? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra pētnieku Kasparu Ģērmani.

Pirmdien apritēs trīs gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kāds šobrīd ir stāvoklis frontē? Cik ilgi vēl Ukrainas aizstāvji spēs pretoties iebrucējiem? Vai tieši otrādi - cik drīz gaidāms sabrukums okupantu ierindā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcnetrs" runā ar Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu.

ASV prezidents Donalds Tramps savu jauno termiņu uzsācis ļoti aktīvi, izdodot virkni pavēļu attiecībā uz nelegālo imigrāciju, transpersonu tiesību ierobežošanu un izstāšanos no starptautiskām organizācijām un nolīgumiem. Tramps arī aktīvi sazvanās ar dažādu pasaules valstu līderiem. Viena no šīm sarunām raisīja sašutuma vētru nelielajā Ziemeļvalstī Dānijā - Tramps gandrīz stundu esot centies Dānijas premjerministri pierunāt atdot Grenlandes salu ASV. Vai šī paliks tikai Trampa iegriba, ko varēsim drīz aizmirst? Vai arī Tramps tiešām ir gatavs pielietot tidzniecības sankcijas vai pat militāru spēku pret šo NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti, lai panāktu savu? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Rīgas Stradiņa universitātes lektoru, analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktoru Mārtiņu Varguli.

Republikānis Donalds Tramps ir atkal stājies ASV prezidenta amatā. Viņa raisītu skandālu netrūka jau mēnešos starp vēlēšanām un inaugurāciju. Vai turmpākos četrus gadus pasaules politikā valdīs neprognozējamība? Kā Tramps centīsies pildīt solījumu izbeigt karu Ukrainā pirmajā dienā kopš stāšanās amatā? Vai viņa "joki" par Grenlandes, Panamas kanāla un Kanādas iekļaušanu ASV sastāvā paliks tikai joki, vai arī iezīmēs līdz šim nepieredzētu ASV ārpolitiskā kursa maiņu? Kas notiks ar Trampa solītajiem tirdzniecības tarifiem pret Eiropas Savienību? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas un dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu.

Pēdējos mēnešos par teju ierastu parādību kļuvusi iespējamā dažādu zemūdens kabeļu sabotāža, ko pastrādā ar Krieviju un Ķīnu saistīti civilie kuģi. Tie, velkot enkuru pa Baltijas jūras dzelmi, sarauj datu un elektrības kabeļus, kas savieno dažādas NATO valstis Baltijas jūras krastos. Pēc pēdējā šāda gadījuma Somija pat arestēja iespējamo vaininieku. Kā šādus uzbrukumus varam novērst? Kādi ir sabotieru mērķi? Vai varam pierādīt, ka tie darbojas naidīgu valstus specdienestu labā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu.

2024. gads, diemžēl, tā arī neatnesa lielus panākumus Ukrainas aizstāvju cīņā pret iebrucējiem no austrumiem. Krievijas armija tikmēr turpinot šķērdēt gan savu karavīru dzīvības, gan militāro tehniku, kilometru pa kilometram turpina okupēt plašākas Ukrainas teritorijas. Protams, ne viss ir tik melnbalti - Ukrainas karavīri joprojām kontrolē daļu pašas Krievijas Kurskas apgabala, ko iekaroja šovasar, ASV beidzot ļāvušas Ukrainai izmantot tālās darbības raķetes pret Krieviju un Rietumvalstis joprojām sola un piegādā lielu apjomu militārās tehnikas. Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" sarunā militāro vēsturnieku Valdi Kuzminu cenšas izvērtēt, kā kopumā 2024. gads pagājis frontē un ko varam gaidīt nākotnē.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Rietumvalstis steidza noteikt pret to plašas sankcijas. Cerība bija, ka agresorvalsts ekonomika sagrūs, tā būs spiesta pārtraukt karu un atkāpties. Tas nenotika. Pēc sākotnējām valūtas kursa svārstībām un IKP krituma, Krievijas ekonomika 2023. gadā pat esot augusi, lielā mērā pateicoties milzu pieprasījumam no valdības pēc militārās tehnikas ražošanas. Pēdējās nedēļās rubļa kurss atkal strauji krīt, un Krievijas centrālās bankas likmes sasniegušas jau teju kosmisku 21%. Vai tas nozīmē, ka krahs beidzot tuvojas? Varbūt naftas cenas tomēr izglābs agresoru no pazemojuma? Un cik vispār uzticami ir mums zināmie dati par Krievijas ekonomiku, ņemot vērā, ka tā lielu daļu informācijas noslepenojusi? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar uzņēmēju un investoru Ģirtu Rungaini.

Gatavojoties pārņemt varu ASV pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās, Donalds Tramps izziņojis virkni savas topošās valdības amatpersonu. Starp tiem ir jau gadiem pazīstami ASV politiķi, bet izskan arī uzvārdi, kas lielākajai daļai pasaules neko daudz neizsaka. Daļa nomināciju tikušas cilvēkiem, kuri ilgstoši stingri nostājas par draudzību ar Eiropu un Ukrainu, bet vēl daļa ir neslēpti Rietumu pasaules kritiķi. Ko ASV valdībā darīs miljardieris Īlons Masks, antivakseris Roberts Kenedijs juniors, pedofilijā savulaik aizdomās turētais kongresmenis Mets Geics, sazvērestības teoriju izplatītāja Tulsi Gabarda un citi? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu.

Pirms dažām stundām durvis aizvēra pēdējais vēlēšanu iecirknis ASV. Galīgie vēlēšanu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet visticamāk, nākamos četrus gadus pasaules spēcīgāko lielvalsti atkal vadīs Donalds Tramps. Kādi vēl pavērsieni gaidāmi pirms vēlēšanu kaislības būs norimušās? Kā mainīsies ASV kurss un kā tas ietekmēs Latvijas drošību? Un beigu beigās - vai "apokalpises teicējiem" izrādīsies taisnība? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas ekspertiem un žurnālistiem. Raidījumā piedalās "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas žurnālists Toms Ģigulis, kurš pats nupat kā atgriezies no ASV, kur vēroja gatavošanos vēlēšanām, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs un Latvijas Ārpolitikas institūta drošības programmas vadītājs, bijušais vēstnieks un politiķis Imants Lieģis.

Šonedēļ aprit gads kopš "Hamās" sarīkoja asiņainu teroraktu, no Gazas joslas iebrūkot Izraēlā, nogalinot ap 1200 cilvēkus un vēl 250 saņemot gūstā. Daļa ķīlnieku joprojām atrodas teroristu nagos, bet Izraēlas izvērstajā militārajā atbildes operācijā Gazas joslā gājuši bojā vairāki desmiti tūkstošu palestīniešu. Gadu vēlāk konflikts neaprimst - tieši otrādi, Izraēla īstenojusi vērienīgas operācijas pret Libānā bāzēto teroristu grupējumu "Hezbollah", bet tā atbalstītāja Irāna izšāvusi simtiem raķešu uz Izraēlu. Kādēļ konflikts vēršas plašumā? Kā notiekošo vērtē pašas Izraēlas sabiedrība? Un ko varam sagaidīt nākotnē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar juristu, Latvijas Ebreju organizācijas JEWNITED.LV valdes locekli Davidu Lipkinu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ vizītes laikā ASV plāno tikties gan ar prezidentu Džo Baidenu, gan republikāni Donaldu Trampu, lai lūgtu lielvalsts atbalstu karā ar Krieviju. Tikmēr ASV politikā arvien saasinās priekšvēlēšanu cīņa un skandalozi notikumi seko viens otram. Tramps piedzīvojis jau otro slepkavības mēģinājumu, kamēr mediji joprojām mutuļo par viņa skandalozajiem izteikumiem debatēs ar Demokrātiskās partijas kandidāti Kamalu Harisu. Tajās Tramps apgalvoja, ka imigranti no Haiti Ohaio štata Springfīldas pilsētiņā masveidā nolaupot un apēdot vietējo iedzīvotāju mājdzīvniekus. Pēc šiem apgalvojumiem skolas, slimnīcas un citas iestādes šajā pilsētiņā saskārušās ar spridzināšanas un vardarbības draudu uzliesmojumu. Kā to visu vērtēt un kas vēl gaidāms ASV politikā pirms novembrī plānotajām vēlēšanām? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas un dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu.

Pēdējās nedēļās starptautiskajā arēnā noticis gana daudz kā tāda, kas prasa jurista vērtējumu - kā tā vispār var un vai kādam par to kas draud? Mongolija vizītē uzņēma Krievijas valdoni Vladimiru Putinu, ignorējot starptautisko aresta orderi. Tikmēr krievu droni arvien regulārāk savos centienos bombardēt Ukrainu "nomaldās" un ielido NATO valstīs - pagājušajā nedēļas nogalē vien tas notika gan Latvijā, gan Rumānijā. Ko par to saka starptautiskie likumi? Un kādas ir iespējas panākt šo likumu un līgumu ievērošanu? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar starptautisko tiesību ekspertu Māri Lejnieku.

Sociālie tīkli jau labi sen no vietas, kur dalīties ar ballīšu bildēm un apsveikt paziņas jubilejās, ir pārvērtušies par reāliem ģeopolitiskiem ieročiem. Valstis tajos apzināti izplata savu propagandu un dezinformāciju. Arī pašu tīklu īpašnieki tos nereti nekautrējas izmantot savu personīgo politisko ideju popularizēšanai. Globālo ziņu virsrakstos ne velti aizvadītajā nedēļas nogalē redzējām ziņas par interesantiem uzvārdiem starp sociālā tīkla "X" (agrāk "Twitter") iegādes darījuma finansētājiem. Tāpat daudzus šokēja saziņas lietotnes "Telegram" izveidotāja Pāvela Durova arests. Kādēļ tas ir svarīgi? Un ko mainīs? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar komunikācijas profesionāļu organizācijas "DCN Global" pārstāvi Mareku Matisonu.

Līdz pasaules ietekmīgākā politiķa ASV prezidenta vēlēšanām palikuši mazāk nekā trīs mēneši. Jau tagad skaidrs, ka pašreizējais prezidents Džo Baidens šo amatu vairs neieņems. Pēc Baidena izgāšanās debatēs, viņa vietā Demokrātu partija prezidenta amatam virza līdzšinējo viceprezidenti Kamalu Harisu. Kas viņa ir, kādu politiku piekops? Republikāniskā partija tikmēr palikusi uzticīga bijušajam prezidentam Donaldam Trampam, kurš šovasar par mata tiesu izvairījās no slepkavas lodes. Vai Tramps atgriezīsies prezidenta krēslā? Vai Harisa kļūs par pirmo sievieti ASV prezidentes amatā? Un ko šie politiķi nozīmētu Eiropai un Latvijai? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu.

Kaukāza valsts Armēnijas valdība paziņojusi, ka gatavojas izstāties no Krievijas vadītās Kolektīvās drošības organizācijas. Tā vietā tā grib kļūt par ASV stratēģisko partneri. Kādēļ Armēnija šādi rīkojas laikā, kad kaimiņvalsts Gruzija iet tieši pretējo ceļu? Vai draudzība ar ASV tai dos labākas drošības garantijas, nekā ar Krieviju? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas pētnieku Andi Kudoru.

Rietumvalstis jau ilgstoši sola Ukrainai piegādāt lielu skaitu ASV ražoto F-16 iznīcinātājlidmašīnu. Kad tās beidzot sāks sargāt Ukrainas debesis no okupantu bumbām? Vai ilgi iekavētā ASV militārās palīdzības pakete ļaus Ukrainai atkal pāriet pretuzbrukumā? Kādēļ Krievija atkal izvērsa ofensīvu Harkivas reģionā, kuru Ukrainas aizstāvji no okupantiem atbrīvoja jau pirms pusotra gada?  Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo Bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu.

Vai par "Teherānas miesnieku" dēvētā Irānas prezidenta Ibrahima Raisi nāve ko mainīs Irānas politikā? Vai Irāna varētu pārtraukt atbalstīt "Hamās" teroristus Izraēlā un Krieviju tās karā pret Ukrainu? Vai drīzāk tieši otrādāk - nākamais prezidents būs vēl kareivīgāks un konflikti eskalēsies? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku.

Kā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas mainīs Eiropas Savienības nākotni? Vai "zaļais kurss" joprojām būs spēkā? Vai varu pārņems nacionālisti? Vai Ursula fon der Leiena saglabās Eiropas Komisijas prezidentes krēslu? Un kas beigu beigās būtu visizdevīgāk Latvijai? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

Pēc mēnešiem ilgas minstināšanās, ASV parlamenta apakšpalāta šajā nedēļas nogalē beidzot apstiprināja ilgi gaidīto 61 miljardus dolāru vērto militārās palīdzības paketi Ukrainai. Kaut gan lielākā daļa sabiedrības, gan politiķu ASV atbalsta Ukrainu tās karā pret Krieviju, palīdzības paketi ilgstoši nevarēja pieņemt, jo to bloķēja daļa Republikāniskās partijas politiķu. Cik svarīga šī palīdzības pakete būs Ukrainai un Eiropai kopumā? Un ko tas nozīmē gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā, kurās favorīts šobrīd ir republikānis Donalds Tramps? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas un dezinformācijas pētnieku Māriņu Hiršu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem frontes notikumu komentētājiem. Viņa komentāri balstīti ne tikai datos, bet arī personīgajā pieredzē un gadiem ilgi uzturētos kontaktos ar Ukrainas aizstāvjiem. Slaidiņš Ukrainā viesojies arī šogad. Par stāvokli frontē citām aktualitātēm un paša redzēto Ansis Īvāns ar Slaidiņu runā raidījumā "Komandcentrs".

Piektdienas vakrā Krievijas galvaspilsētā Maskavā notika apjomīgākais terorakts šajā valstī pēdējos gados - koncertzālē "Crocus City Hall" uzbruka bruņoti vīrieši. Uzbrukumā un tā laikā izraisītā ugunsgrēkā vismaz 139 cilvēki gāja bojā, bet vēl 180 guvuši ievainojumus. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka teroristus notvērušas Brjanskas apgabalā un publicēja video, kuros nežēlīgi spīdzina aizdomās turētos. Par teroraktu atbildību uzņēmās starptautiskais teroristu grupējums "Islāma valsts", bet Kremlis un tā kontrolētie mediji centās notikušajā "sazīmēt" pēdas, kas vestu uz Ukrainu. Ko īsti šobrīd par piektdienas notikumiem varam secināt, un ko nē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar politologu Andi Kudoru.

Nedēļas nogalē Krievijā notika kārtējās prezidenta "vēlēšanas", un tajās kārtējo reizi "uzvarēja" Valdimirs Putins. Ko - ja jebko - varam secināt no pasākuma norises? Cik ilgi pie varas vēl noturēsies asinskārais režīms? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi.

Ilgais Zviedrijas iestāšanās process NATO beidzot noslēdzies un līdz ar to visas Baltijas jūras piekrastes valstis, izņemot Krieviju, ir alianses sastāvā. Krievija gan saglabā pieeju jūrai caur Kaļiņingradas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Vai Latvijas piekraste tagad ir lielākā drošībā? Cik militāri spēcīga mums tuvējos ūdeņos ir agresorvalsts? Raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns par to runā ar viceadmirāli, bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Gaidi Andreju Zeibotu.

Šonedēļ apritēs jau divi gadi, kopš Krievija sāka savu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Ja kara pirmajā gadā varējām būt optimisti, jo Ukrainai izdevās okupantus patriekt no lielas daļas savas teritorijas, tad pagājušais gads pagājis ar stagnējošu fronti un rūkošu Rietumu atbalstu. Kāda šobrīd ir militārā situācija frontē un ko varam gaidīt nākotnē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Vai Donalds Tramps varētu atkal uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās? Kā šī Putinu slavinošā NATO kritiķa atgriešanās ASV prezidenta krēslā ietekmētu Latvijas drošību? Kāda, ja jebkāda, ietekme uz vēlēšanu un priekšvēlēšanu rezultātiem būs daudzajām tiesvedībām, kurās iesaistīts Tramps? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju un Latvijas vēstnieku ASV (2016.-2019.) Andri Teikmani.

Jau vairākus mēnešus turpinās Izraēlas militārā operācija pret "Hamās". "Hamās" un citus tuvo austrumu nemiernieku un teroristu grupējumus atbalsta Irāna. Viens no tiem - Jemenā valdošie hutieši - pēdējās nedēļās izvērš pirātiskus uzbrukumus komerctransporta kuģiem Sarkanajā jūrā. Irāna un Pakistāna tikmēr apmainījušās militāriem triecieniem viena otras teritorijā. Cik nestabili ir Tuvie Austrumi? Vai gruzdošie konflikti nepāraugs plašākā karā? Kāda tajos ir Irānas loma? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju programmas profesoru Leonu Taivānu.

Cik ilgi Izraēla vēl turpinās karu Gazas joslā? Un kas notiks pēc karadarbības beigām? Vai tiešām tur varētu tikt celtas ebreju apmetnes? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar muzeja "Ebreji Latvijā" direktoru, vēsturnieku Iļju Ļenski.

Pagājušās nedēļas beigās Eiropas Savienības valstu vadītāji pulcējās sammitā, kur sprieda gan par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, gan finansiālo palīdzību kara plosītajai valstij. Kā jau vēstīts, Ungārijas premjerministrs un Vladimira Putina "draugs" Viktors Orbāns pārējo Eiropas līderu spiedienam padevās tikai vienā no tiem. Par to, kāda būs Ukrainas nākotne - Eiropā vai ārpus tās - Andris Kārkluvalks raidījumā "Komandcentrs" runāja ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Brusbārdi (JV).

Kaut iestājusies ziema, Ukrainā nerimstas asiņainas cīņas starp valsts aizstāvjiem un okupantiem no Krievijas. Tagad jau mēnešiem ilgi asākās kaujas notiek par Avdijivkas pilsētiņu Doņeckas pievārtē. Vienlaikus, citā frontes sektorā pie Hersonas Ukrainas karavīriem izdevies šķērsot Dņepras upi un nostiprināties tās abos krastos. Par kara gaitu Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu.

Kad kļuva skaidrs, ka Kremļa plāns iekarot Ukrainu dažās dienās ir izgāzies, izskanēja prognozes, ka pašā Krievijā sāksies pretošanās karam. Sevišķi, kad dzimtenē atgriezīsies kritušo zārki. Tās nepiepildījās. Vēlāk līdzīgas prognozes atkārtojās, kad Krievijā sākās masu mobilizācijas vilnis. Arī tad tās nepiepildījās. Kādēļ? Un cik stabils šobrīd ir Kremļa režīms? Par to raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekli un pētnieku Mārci Balodi.

Kopš "Hamās" brutālā iebrukuma Izraēlā pagājis gandrīz mēnesis, tomēr konflikts šobrīd ne rimst, ne risinās. Kādēļ konflikts vēsturiskajā ebreju un palestīniešu zemē ir tik samežģīts? Ko pēdējo simts gadu pieredze mums ļauj secināt par Izraēlas nākotni? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar muzeja "Ebreji Latvijā" direktoru, vēsturnieku Iļju Ļenski.

Joprojām turpina atklāties jauni fakti par zvērībām, ko oktobra sākumā Izraēlā pastrādāja "Hamās" teroristi. Tikmēr Izraēlas armija izvērš arvien asākus triecienus pa grupējuma kontrolēto Gazas joslu. Daudz neatbildētu jautājumu arī turpina izskanēt par to, kā teroristiem izdevās tik nesagatavotu pārsteigt vienu no spēcīgākajām valsts drošības sistēmām pasaulē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar uzņēmēju, kuras dzīve saistīta gan ar Izraēlu, gan Latviju Diānu Peršteinu-Lapkis. Intervija ierakstīta otrdien 17. oktobrī.

Ukrainas aizstāvji apgalvo, ka kopš kara sākuma notriekuši jau aptuveni 5000 Krievijas bezpilota lidaparātu jeb dronu. Arī paši ukraiņi aktīvi izmanto dronus lai uzbruktu mērķiem Krievijā sākot no Sevastopoles Krimā un beidzot ar Maskavas debesskrāpjiem. Kādēļ tieši droni mūsdienu karā kļuvuši par vienu no efektīvākajiem, salīdzinoši lētākajiem un manevrētspējīgākajiem ieročiem? Ko Latvijas aizstāvji mācās, noraugoties uz karu no malas? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Gaisa spēku Mācību centra komandieri Modri Kairišu.

Jūras karā, kur vienai valstij ir spēcīga karaflote, bet otrai flotes vispār nav, graujošus panākumus turpina gūt valsts bez flotes. Tā varētu raksturot Krievijas un Ukrainas karadarbību Melnajā jūrā. Pirms nedēļas Ukrainai izdevās iznīcināt nu jau kārtējo Krievijas kuģi "Minska", kā arī, pirmoreiz vēsturē, zemūdeni "Rostova pie Donas". Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu.

No 5. septembra Latvijā notiek ikgadējās visaptverošās militārās mācības "Namejs", kurās piedalās ap 8500 cilvēku. Kādi scenāriji tajās tiks izspēlēti? Cik ļoti un kā mācībās integrēta Ukrainas kara pieredze? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar pulkvežleitnantu, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Militāro mācību pārvaldes priekšnieku Agri Liepiņu.

Bijušais ASV prezidents un vienlaikus Republikāniskās partijas vadošais kandidāts uz šo amatu nākamajās vēlēšanās Donlds Tramps kļuvis par apsūdzēto jau četros kriminālprocesos. Vairāki no tiem varētu tikt iztiesāti jau nākamā gada pavasarī. Vai tas nozīmē, ka Tramps pasaules varenāko valsti varētu vadīt no cietuma kameras? Un ko viņa pārvēlēšana nozīmētu Latvijas un Austrumeiropas drošībai? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Vidzemes Augstskolas prorektoru Māri Andžānu.

Kaujas par Ukrainas nākotni turpinājušās visu vasaru, tomēr par lielām izmaiņām frontē ziņas tā arī nav pienākušas. Kaut iniciatīva neapšaubāmi pieder Ukrainas pusei, arvien vairāk ziņu izskan par Krievijas plāniem veikt jaunu mobilizācijas vilni. Ko tuvākajos mēnešos varam sagaidīt Ukrainā, un kā Latvijas drošību ietekmē "Vagner" algotņu nonākšana Baltkrievjā - par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Pēkšņs dumpis, ilgstoši plānots valsts apvērsuma mēģinājums vai militāri politisks teātris? Tik dažādas versijas paspēja izskanēt, kamēr nedēļas nogalē algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieki maršēja uz Maskavu. Sacelšanās beidzās tikpat ātri un pēkšņi kā sākusies, apstulbušajai pasaulei tā īsti arī nezinot, kas notika Krievijas varas aizkulisēs. Kā "Prigožina dumpis" ietekmēs turpmākās Krievijas kaujas spējas Ukrainā, kas notiks ar pašu Prigožinu un cik stabils tagad ir Krievijā valdošais režīms? Par to raidījuma "Komandcentrs" speciālizlaidumā Ansis Īvāns runā ar militārā bloga "Vara bungas" autoru, Nacionālo bruņoto spēku rezerves kapteini Mārtiņu Vērdiņu.

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās 475 dienas un notikumi pēdējās nedēļās uzņem apgriezienus – pēc visa spriežot, ir sācies ilgi gaidītais Ukrainas pretuzbrukums. Par notikumiem frontē raidījumā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Vairākas nedēļas ārpolitikas vērotāji pavadīja saspringti vērojot notikumus Turcijā. Tur ilggadējajam valsts līderim, gana autoritārajam prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam draudēja varas zaudēšana. Tagad vēlēšanu otrā kārta aizvadīta, bet tas, cik stabila nākotnē būs valsts iekšpolitika un cik uzticams Erdogans kā partneris būs Eiropai joprojām nav pārlieku skaidrs. Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku.

Pagājušā gada februārī īsi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzstājās ar vēsturisku runu. Tajā viņš pasludināja, ka pienācis "Zeitenwende" jeb pagrieziena punkts Vācijas ārējās drošības politikā. Ko tieši Šolcs ar to domāja un kas no viņa plānotā ir īstenojies - par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Šolca partijas biedri, Latvijā dzimušo Bundestāga deputāti Zandu Martens.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātajiem kara noziegumiem, NATO maina savu aizsardzības koncepciju - vairs ne atkarot Krievijas okupētās teritorijas, ja nu tā iebrūk kādā alianses dalībvalstī, bet gan aizstāvēt "katru collu" savas teritorijas no pirmās uzbrukuma dienas - tā aprīļa vidū vēstīja prestižais ASV laikraksts "New York Times". Ko tieši šī koncepcijas maiņa nozīmē Baltijas valstīm? Un vai tā šobrīd uzskatāma par reālu plānu, vai tikai teoriju, ko vēl jānostiprina praksē? Par to Toms Ģigulis raidījumā "Komandcentrs" runā ar bloga "Vara bungas" autoru, Nacionālo bruņoto spēku rezerves kapteini Mārtiņu Vērdiņu.

ASV tiesa pagājušonedēļ lēma apcietināt kādu 21 gadu vecu zema ranga karavīru Džeiku Teišeiru. Kā šobrīd izskan - tieši viņš bijis liela mēroga slepenu ASV militāro dokumentu noplūdes avots. Turklāt Teišeira tos nopludinājis nevis, lai celtu trauksmi vai kāda ārvalstu specdienesta uzdevumā, bet gan lai vienkārši palielītos saviem nepilngadīgajiem draugiem internetā. Kādēļ tas vispār varēja notikt? Un kāda nozīme ir nopludinātajiem dokumentiem? Vai tie var ietekmēt Ukrainas plānus atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.

Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) Hāgā marta vidū izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi saistībā ar Krievijas īstenoto ukraiņu bērnu deportāciju. Ko tieši šis orderis nozīmē politiski, un ko juridiski? Cik lielas ir izredzes, ka Putins tiešām sēdīsies uz apsūdzēto sola? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Universitātes lektoru, starptautisko tiesību ekspertu Māri Lejnieku.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins šonedēļ trīs dienas ilgā vizītē apmeklē Krieviju. Pēc tās it kā iecerētas Dzjiņpina sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kādi ir Ķīnas mērķi, vai tā grasās pastiprināt militāro atbalstu Kremļa agresīvajam karam, vai arī cer kļūt par miera sarunu vedēju starp Krieviju un Ukrainu? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas pētniecības programmas un Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāju Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu.

Tikai pēc vairākas dienas ilgiem masu protestiem Gruzijas valdošie politiķi pagājušonedēļ piekrita apturēt jauna antidemokrātiska likuma ieviešanu. Un tikai apturēt, nevis atteikties no ieceres vispār. Kā viena no pirmajām NVS valstīm, kuras izrāvās no Krievijas "maigās varas" apkampieniem, tajos ieslīdējusi atkal atpakaļ? Un cik ticami ir Gruzijas valdošo politiķu apgalvojumi par kursa uz Rietumiem saglabāšanu? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāri un Latvijas Universitātes pasniedzēju Sigitu Strubergu.

Kremlī ir izstrādāts detalizēts "lienošās aneksijas" plāns, kā ar politiskiem, ekonomiskiem un militāriem līdzekļiem pilnībā sagrābt Baltkrieviju līdz 2030. gadam – tā pagājušonedēļ, atsaucoties uz Vladimira Putina administrācijā tapušu dokumentu, ziņoja vairāki starptautiski mediji. Šis plāns gan tapis vēl pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas parādīja – ne visi Kremļa plāni piepildās. Kā, cik ātri un vai vispār Krievijai varētu izdoties sev pakļāvīgāko kaimiņvalsti anektēt – par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekli un pētnieku Mārci Balodi.

Žurnālists Ansis Īvāns ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu apspriež kara gaitu gada garumā – svarīgākos "lūzuma" brīžus, kas izmainīja militāro situāciju frontē, ļaujot Ukrainas aizstāvjiem pāriet pretuzbrukumā.

Vai tiešām Ukraina jau divu gadu laikā varētu kļūt par pilntiesību Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti? Kam jānotiek, lai tas būtu iespējams, un kādi ir galvenie šķēršļi tās ceļā? Un, protams, kā Ukrainas iestāšanās, mainītu pārējo ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju dzīves? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidentu Andri Gobiņu.

Pēc ilgas minstināšanās rietumvalstis beidzot apstiprinājušas tanku piegādes Ukrainai. Tā saņems gan vācu "Leopard", gan britu "Challenger", gan ASV "Abrams" tankus. Kā šie tanku modeļi atšķiras viens no otra un no Krievijas bruņojuma? Cik spēcīgi un cik strauji tie izmainīs spēku samērus frontē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Pagājušā gada nogalē kristīgo pasauli pārsteidza ziņa, ka Ukrainā baznīca pirmo reizi atļāvusi ticīgajiem Ziemassvētkus svinēt kopā ar Rietumu baznīcām 25. decembrī, nevis 7. janvārī, kā to dara Krievijā. Vienlaikus kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma sākuma izskanējušas arī ziņas par Ukrainā aizturētiem prokrieviskiem garīdzniekiem un par drošībnieku veiktām kratīšanām baznīcās. Kuru pusi karā atbalsta baznīca un cik liela ir tās ietekme? Un kura no vairākām organizācijām, kuras sevi tā dēvē, patiesi ir Ukrainas baznīca? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas pētnieku Andi Kudoru.

Piektdien Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja kārtējo masīvo - šoreiz ap 60 - raķešu zalvi. Tā rezultātā daudzviet valstī uz laiku tika atslēgta elektrība. Šādu pret civiliedzīvotājiem vērstu taktiku - censties sabombardēt Ukrainas energoinfrastruktūru - agresorvalsts piekopj jau vairākus mēnešus. Bet kādēļ šos ieročus nevērst pret karavīriem frontē? Vai sabombardētas elektrostacijas ir neiespējami atjaunot? Vai šādai kampaņai ir vērā ņemama militāra nozīmē, vai arī tā ir vienkārši ļauna spīts pret Ukrainas iedzīvotājiem, kuri atsakās padoties? Par to raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns runā ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.

Nelielā Bahmutas pilsēta Ukrainas austrumos nu jau mēnešiem kļuvusi par intensīvāko kauju vietu starp Ukrainas aizstāvjiem un okupantiem no Krievijas. Kādēļ okupanti nežēlo spēkus šīs pilsētiņas ieņemšanai? Ko tās zaudējums nozīmētu Ukrainai? Un kā pašreizējais karadarbības veids vērtējams militāro konfliktu vēstures kontekstā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau precīzi deviņus mēnešus, un par spīti ukraiņu panākumiem, joprojām nekas neliecina, ka karš drīzumā varētu beigties. Dienām paliekot īsākām, bet laika apstākļiem - aukstākiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kurā pusē šoreiz karos "ģenerālis ziema"? Ja iepriekš februārī sasalušo zemi centās izmantot uzbrūkošā Krievija, vai tagad sals nāks par labu pretuzbrukumā ejošajiem Ukrainas aizstāvjiem? Kuras puses karavīri ir labāk apgādāti ar siltu apģērbu? Un vai zemas gaisa temperatūras var ietekmēt arī bruņojuma efektivitāti, beidzot dodot kādai no pusēm izteiktu pārsvaru? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Oktobra nogalē Krievijas Melnās jūras kara flote piedzīvoja kārtējo apkaunojošo izgāšanos - Ukrainas bezpilota "dronu" uzbrukumā cieta vismaz trīs okupētās Krimas pilsētas Sevastopoles ostā stāvoši karakuģi. Pēc tam Krievija paziņoja, ka izstājas no "labības darījuma", kas ļāva Ukrainai eksportēt ražu pa Melno jūru, bet jau dažas dienas vēlāk, nostāju atkal mainīja, un darījumā "iestājās". Kādēļ agresorvalsts ar teorētiski milzīgu pārsvaru Melnajā jūrā turpina zaudēt kuģus ukraiņu uzbrukumos? Vai tiešām Krievija no sava flagmaņa "Moskva" nogremdēšanas neko nav mācījusies? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu.

Kamēr civilizētās pasaules valstis arvien vairāk novēršas no Krievijas, Irāna tai nodrošina dronus, kurus tā izmanto Ukrainas iedzīvotāju terorizēšanai, nogalinot cilvēkus un izpostot kritiski svarīgo infrastruktūru. Tikmēr pašā Irānā plosās nemieri, kurus autoritārais režīms apspiež ar brutālām metodēm. Kā starptautiskā sabiedrība reaģēs uz Irānas atbalstu Krievijai un vai Irānā iespējams vietējais "Maidans" – par to raidījumā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Latvijas vēstnieku un pilnvaroto pārstāvi ANO Andreju Pildegoviču.

Sestdien pasaules uzmanības centrā kārtējo reizi nonāca Krima - sprādzienā cietis Vladimira Putina "lepnums" - superdārgais tilts, kas savieno Krimas pussalu ar Krieviju. Brutāla Krievijas atbildes reakcija nebija ilgi jāgaida - pār Ukrainas pilsētām nokrita vairāk nekā 80 agresora raķetes. Tas gan nav mainījis kara kopējo gaitu - Ukraina turpina gūt panākums cīņā ar okupantiem, kaut zemākā tempā nekā septembra sākumā. Tikmēr no Krievijas plūst šausmu stāsti par to, kādos apstākļos dzīvo "daļējās mobilizācijas" upuri. Par to, kādi pavērsieni vēl gaidāmi karā, Ansis Īvāns runā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteini un militārā bloga "Varabungas" autoru Mārtiņu Vērdiņu

Kopš straujā Ukrainas aizstāvju izrāviena septembra sākumā Harkivas apvidū, frontes līnija atkal šķietami stabilizējusies, kaut cerības joprojām ir uz ukraiņu panākumiem. Tikmēr Krievijā izsludināta daļēja mobolizācija un tās kontrolētajos Ukrainas reģionos notiek pseido-referendumi par pievienošanos Krievijai. Arvien aktuālāki kļūst arī sadzīviskie jautājumi - kā kara izpostītajās teritorijās pārlaist ziemu? Un ko Ukrainas valdība šobrīd cenšas panākt diplomātiskajā arēnā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas vēstnieku Ukrainā, Kijivā rezidējošo Ilgvaru Kļavu.

August nogalē sākās Ukrainas aizstāvju pretuzbrukums Krievijas okupantiem valsts dienvidu Hersonas apgabalā, tomēr pēc tam vairākas nedēļas no frontes bija maz ziņu par izmaiņām frontē. Līdz pēkšņi aizvadītajā nedēļas nogalē ukraiņi gluži vai neticamā ātrumā patrieca iebrucējus no pavisam cita valsts reģiona - Ziemeļaustrumos esošās Harkivas. Vai beidzot noticis ilgi gaidītais lūzuma punkts kara gaitā? Kā ukraiņiem izdevās pārsteigt okupantus nesagatavotus, un ko varam secināt par turpmāko? Par to Ansis Īvāns runā ar Nacionālo bruņoto spēku kapteini, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu

23. augustā apritēja seši mēneši, kopš Krievija sāka savu brutālo un neprovocēto iebrukumu Ukrainā. Kaut Ukraina noturējās pret sākotnējo iebrucēja pārspēku, okupēta joprojām ir liela daļa valsts un par karadarbības drīzu izbeigšanos nekas neliecina. Kādi pavērsieni gaidāmi vai cerami tuvākajā laikā un kā Latvija var palīdzēt Ukrainai aizstāvēties - par to Ansis Īvāns runā ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.Intervija ir angļu un ukraiņu valodās!

Kopš 24. februāra Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās nežēlīgi un asiņaini, tomēr spilgtu uzvaru un panākumu netrūkst arī Ukrainas aizstāvjiem - uzvara kaujā par Kijivu, Bilahorivkas "gaļasmašīna", "Moskva" nogremdēšana. Noslēdzot raidījuma "Komandcentrs" pirmo sezonu atskatāmies uz to, kā šie notikumi ietekmēja kara gaitu un vēršam skatu nākotnē. Ansis Īvāns studijā runā ar bloga "Vara bungas" autoru, Nacionālo bruņoto spēku rezerves kapteini Mārtiņu Vērdiņu, kurš raidījumā vairākkārt piedalījās pašā kara sākumā.

Cik droši pēc vairāk nekā trim kara mēnešiem Ukrainā esam mēs Latvijā? Kā mūs ietekmēs turpmākā kara gaita un lielie ģeopolitskie notikumi? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar ģenerāli Raimondu Graubi, kurš militārās karjeras laikā vairāk nekā 10 gadus ieņēmis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatu.

Krievijas iebrukums Ukrainā ilgst jau vairāk nekā trīs mēnešus, taču viens pēc otra pasludinātie agresora mērķi tā arī nav īstenojušies. Par situāciju frontē un ieročiem, kurus Krievija liek lietā, lai tomēr gūtu panākumus, žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Nacionālo bruņoto spēku kapteini, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Kaut daudzi prognozēja, ka 9. maijā gaidāms kāds straujš pavērsienu Krievijas karā pret Ukrainu, ne politiskā, ne militārā ziņā nekas tamlīdzīgs nenotika - karadarbība turpinājās līdzīgi kā iepriekš. Vai pavērsiens tik tiešām bija sagaidāms, un kādu iemeslu dēļ tas nepienāca? Kā kopumā vērtējama Krievijas agresīvā kara pašreizējā virzība Ukrainā? Par to Ansis Īvāns runā ar Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieku operacionālajos jautājumos pulkvedi Didzi Nestro.

Krievijas Melnās jūras flotes flagmaņa kreisera "Moskva" nogremdēšana kļuvusi par lielāko un arī negaidītāko Ukrainas aizstāvju panākumu Melnās jūras frontē. Kā Ukrainai varēja izdoties nogremdēt kreiseri ar 500 vīru apkalpi? Vai tas ietekmēs Krievijas spējas apdraudēt Ukrainas dienvidus no jūras? Un kā kopumā vērtējamas ziņas par masīvo Krievijas uzbrukumu Ukrainas austrumu frontē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu.

Krievija ir atkāpusies no Kijivas pievārtes, bet turpina izvērst brutālu karadarbību Ukrainas dienvidos un austrumos. Slaktiņam Bučā sekojušas ziņas par bēgļu pilnas dzelzceļa stacijas bombardēšanu Kramatorskā un iespējamu ķīmisko ieroču pielietojumu pret Mariupoles aizstāvjiem. Par to, kas turpmāk sagaidāms mūsdienu baisākajā karā, Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku kapteini, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Cik trāpīgas izrādījušās pirmskara prognozes par bēgļu plūsmu no Ukrainas uz Eiropu? Cik droši varam apgalvot, ka juristiem izdosies pierādīt Krievijas Ukrainā pastrādātos kara noziegumus? Par šīm un citām Krievijas iebrukuma sekām Ansis Īvāns runāja ar "Amnesty international" Eiropas reģionālā biroja direktoru un bijušo Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru Nilu Muižnieku.

Krievijas karš Ukrainā ir šausminošs – iebrucēji apšauda dzīvojamos rajonus, civilo infrastruktūru, un bloķē evakuācijas ceļus mierīgajiem iedzīvotājiem. Karā tiek likti lietā arī aizliegti ieroči un pieaug bažas, ka Krievija varētu ķerties arī pie ķīmiskajiem ieročiem. Par Krievijas militāro spēku un metodēm raidījumā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieri pulkvedi Kasparu Pudānu.

Karš Ukrainā plosās jau divas nedēļas. Pēc sākotnējās "specoperācijas" izgāšanās, Krievijas spēki mainījuši taktiku, arvien nežēlīgāk bombardējot pilsētas un tādējādi arī nogalinot civiliedzīvotājus. Tomēr arī tas agresorvalsts armijai nav ļāvis lepoties ar straujiem panākumiem. Šādu notikumu attīstību pirms nedēļas raidījumā "Komandcentrs" paredzēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteinis un militārā bloga "Varabungas" autors Mārtiņš Vērdiņš. Tādēļ šonedēļ viņu aicinājām uz atkārtotu sarunu - šoreiz gan par situāciju Ukrainā, gan to, ko, skatoties uz notiekošo no malas, jāmācās Latvijai, lai stiprinātu savu militāro drošību.

Ukrainā jau nedēļu plosās karš, tomēr Krievijas karaspēks par spīti nomācošam skaitliskajam un uguns jaudas pārsvaram, nav spējis izcīnīt pārliecinošas uzvaras vai sagrābt savā varā kādu no lielākajām Ukrainas pilsētām. Kā no militārās taktikas un stratēģijas viedokļa vērtējami līdzšinējie notikumi - par to šodien raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns runāja ar bloga "Vara bungas" autoru, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteini Mārtiņu Vērdiņu. Savukārt "Delfi" žurnālists Toms Ģigulis sniedza politisko notikumu izvērtējumu.

Cik pamatotas ir prognozes par miljoniem bēgļu, kuri kara gadījumā no Ukrainas plūdīs uz Eiropu? Un cik no viņiem varētu par galamērķi izvēlēties Latviju? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus raidījuma "Komandcentrs" pirmajā epizodē tā vadītājs Ansis Īvāns uzdeva "Amnesty international" Eiropas reģionālā biroja direktoram, bijušajam Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram Nilam Muižniekam.