Divas puslodes

Vietvaru vēlēšanas Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā. Dānijā un arī Slovēnijā neveicas ar valdošās koalīcijas izveidi pēc parlamenta vēlēšanām. Mali hunta piedzīvo plašu un labi koordinētu savu pretinieku ofensīvu.

Vēlēšanu rezultāti Bulgārijā. Persijas līča konflikta attīstība. Ukrainas militāri tehniskie sasniegumi.

Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs.

Tramps atliek "civilizācijas iznīcināšanu"; ASV un Irāna vienojas par divu nedēļu pamieru. Ažiotāža ap bijušā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga memuāriem.

Karš Tuvajos Austrumos rit jau otro mēnesi. Prāgā plaši protesti pret pagājušā gada nogalē izveidotās premjera Andreja Babiša valdības un tās pārstāvētā parlamenta vairākuma politiku. Priekšvēlēšanu laika skandāli Ungārijā.

Lai gan prezidents Tramps izsakās par drīzām kara beigām Irānā, Izraēla ir apņēmības pilna turpināt un ne tikai Irānā, bet arī Libānā, kur jau vismaz miljons cilvēku pametuši savas mājas, bēgot no Izraēlas armijas sauszemes operācijas. Vairākās Eiropas valstīs šajās dienās ir bijušas vēlēšanas. Francijā notika vietvaru vēlēšanas, Slovēnijā izraudzīts jauns parlaments un arī Dānijā vakar bija ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps cer, ka citas pasaules valstis nāks viņam palīgā karā ar Irānu, vispirms jau lai atvērtu drošajam tranzītam tirdzniecības ceļu cauri Hormuza šaurumu. Tomēr Eiropa nav gatava vēl vienam karam. Pamatīgā krīzē nonākusi Kuba. Ziņas, kas pienāk no sociālistiskās salas, liek jautāt, vai tur valdošajam režīmam nav pienākusi "x" stunda?

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps sola drīzas Irānas kara beigas. Spriedzes kāpuma spirāle attiecībās starp Ukrainu un Ungāriju. Eiropas politiskās aktualitātes.

Jauna realitāte - karš Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēlas triecieni Irānā turpinās. Makrons paziņo par nepieciešamību palielināt Francijas kodolgalviņu skaitu. Pakistāna veikusu jaunu gaisa triecienu sēriju pa Afganistānas teritoriju, afgāņi atbild ar uzbrukumiem Pakistānas robežposteņiem.

Diskusija: Kā ASV un Izraēlas triecieni Irānai ietekmēs ģeopolitisko situāciju pasaulē?

Eiropas līderi kara ceturtajā gadadienā pulcējas Kijivā un apliecina atbalstu Ukrainai. Karš turpinās kā novājināšanas karš ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Ukrainas ekonomika turas.

Minhenes Drošības konferences akcenti. Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra Marko Rubio vizīte Eiropā. Divu ātrumu Eiropa.

Honkongas tiesa piespriedusi 20 gadus cietumā demokrātijas aizstāvim Džimijam Lai. Japānas parlamenta apakšpalātas vēlēšanās pārliecinoši uzvar premjeres Takaiči vadītā partija. Irānas un Savienoto Valstu pretstāve un dialogs.

Epstīna failu publiskošana: rezonanse ASV un pasaulē. Eiropas Savienības (ES) un Indijas brīvās tirdzniecības līgums - perspektīvas un problēmas. Politiskā krīze Čehijā - konflikts starp prezidentu un valdību.

Šīs nedēļas pasaules notikumu apskatā runājam par spriedzi, kas pēdējās dienās strauji ir pieaugusi ASV, un arī par notiekošo Ukrainā.

„Es vairs neizjūtu pienākumu domāt tikai par mieru.” Donalds Tramps raksta vēstuli Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stēram. Davosā šonedēļ piesalst ne tikai vārda tiešā nozīmē. Ikgadējā ekonomikas forumā krietni sajūtams stindzenis, kas iestājies ASV un to tradicionālo Eiropas partneru starpā.

Protesti Irānā vēršas plašumā, tos vardarbīgi apspiež. Sarunas par Grenlandi - tām var būt tālejošas sekas Grenlandes un Dānijas, bet arī Eiropas un pasaules vēstures gaitā. Moldova skatās Rumānijas virzienā.

ASV īsteno militāro operāciju Venecuēlā. Protesti Irānā turpinās.

Jaunais Ukrainas miera plāns. Prezidenta vēlēšanas Čīlē. Apšaude ebreju svētkos Austrālijā.

Sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā nebeidzas. Nākamo pāris desmitgažu laikā Eiropas civilizācija riskē izzust - publiskotā ASV Nacionālā drošības stratēģija. Spriedzestarp Taizemi un Kambodžu atkal pāraugusi sadursmēs, Tramps pieprasīt cienīt parakstīto "mierlīgumu".

Sarunas starp Krievijas un ASV pārstāvjiem Maskavā noslēgušās bez risinājumiem izbeigt Krievijas karu Ukrainā. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu lūdz Valsts prezidentu Ichaku Hercogu viņu apžēlot ar korupciju saistītās lietās.  Tramps draud ar militāriem uzbrukumiem ikvienai valstij, kas pieļaus narkotiku kontrabandu uz ASV.

ASV prezidenta Donalda Trampa tā sauktais miera plāns būtiski labots, ievērojot Ukrainas intereses. Noslēdzies G20 valstu samits Dienvidāfrikā, ko Savienotās Valstis ignorēja.

Raidījums šoreiz pārsvarā par krimināllietām un izmeklēšanas materiāliem. Divas lielas nozieguma ķēdes, kas pievērsušas visas pasaules uzmanību, jo abām ir ļoti nepatīkamas sekas. Korupcijas skandāls Ukrainā var izraisīt arī valdības krīzi. ASV Kongress uzdod publicēt izmeklēšanas materiālus par pedofilu Epstīnu.

Raidsabiedrības BBC ģenerāldirektora un ziņu dienesta vadītājas demisijas apstākļi, ANO Klimata pārmaiņu konference Belenā (Brazīlijā) un globālās klimata politikas aktualitātes, kā arī Baltkrievijas diktatora Lukašenko jaunākie diplomātiskie manevri slēgtās Polijas un Lietuvas robežas sakarā.

Donalda Trampa un Sji Dziņpina tikšanās rezultāti. Ārkārtas parlamenta vēlēšanu rezultāti Nīderlandē nav labvēlīgi labējai "Brīvības partijai", kuras rīcība izprovocēja šo notikumu.

Savienotās Valstis ieviesušas pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Trampa stāšanās amatā. Tikmēr Savienoto Valstu prezidents devies turnejā pa virkni Āzijas valstu, slēdzot jaunas tirdzniecības un sadarbības vienošanās. Argentīnā nedēļas nogalē notika tā saucamās vidustermiņa vēlēšanas.

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps atkal atmaidzis pret Krievijas diktatoru - nekādas papildu sankcijas Kremlim viņš nesola. Gruzijas attiecības ar Eiropu kļūst arvien saspringtākas, šoreiz ar īpaši Vāciju. Bet tepat kaimiņos, Igaunijā, aizvadītas pašvaldību vēlēšanas.

8. oktobrī Izraēlas valdības un organizācijas „Hamās” pārstāvji vienojās par karadarbības pārtraukšanu, balstoties Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izvirzītajā miera plānā. Nobela Miera prēmija Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado.

Republikāņiem un demokrātiem nespējot vienoties par kompromisu ASV Senātā, valdības darbs valstī apturēts jau otro nedēļu. No amata atkāpies Francijas jaunais premjers Sebastjēns Lekornī. Tas noticis nepilnu diennakti pēc tam, kad tika izziņots jaunās valdība sastāvs. Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītā populistiskā partija.

Tapis 20 soļu miera plānu Gazas joslai. Moldovas parlamenta vēlēšanās valdošā proeiropeiskā Rīcības un solidaritātes partija saglabāja absolūto vairākumu parlamentā. Kopenhāgenā norisinās Eiropas Savienības samits.

Palestīnas valstiskums bez ASV atbalsta. Krievijas provokācijas rietumos pieaug. "ASV vārda brīvības tumšā diena"- vai Savienotās Valstis ievieš cenzūru?

Pavērsiens ASV un Baltkrievijas attiecībās. Čārlija Kērka slepkavības atskaņas. NATO uzsāk misiju "Austrumu sardze".

Vakar, 9. septembrī, Francijas premjerministrs Fransuā Bairū iesniedza prezidentam Emanuelam Makronam atlūgumu. Pieaug Krievijas uzbrukumu intensitāte Ukrainā, 10. septembrī vairāki Krievijas lidroboti, šķērsojuši Ukrainas rietumu robežu, ielidoja Polijas gaisa telpā.

Raidījuma uzmanības fokuss Āzijas virzienā. Ķīnā aizvadīts Šanhajas sadarbības organizācijas samits jeb "autokrātu festivāls" Tjaņdzjiņā. Nemieri Indonēzijā neļauj tās prezidentam doties vizītē uz Ķīnu.

Šodien Moldovā paredzēta trīs Eiropas politikas smagsvaru vizīte – Kišiņevā sagaida Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Polijas premjerministru Donaldu Tusku un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Tas ir nepārprotams atbalsta žests Moldovas proeiropeiskajiem spēkiem. Savukārt Krievijā strauji kāpušas degvielas cenas, milzu rindas pie benzīntankiem un degvielas iegādes normas dažos šīs valsts reģionos – tāds ir Ukrainas gaisa uzbrukumu redzamais rezultāts.

Šoreiz raidījumā par situāciju Gazā un par kaimiņvalsts Krievijas agresiju sarunāsies Rīgas Stradiņa Universitātes docētājs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders un Analītikas un vadības grupas PowerHouse Latvia direktors, Rīgas Stradiņa Universitātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Armēnijas, Azerbaidžānas un ASV līderi Baltajā namā paraksta kopīgu deklarāciju par mieru. Pasaule gaida Donalda Trampa un Vladimira Putina plānoto tikšanos Aļaskā 15. augustā. Politiskās aktvitātes Amerikas Savienotajās Valstīs.

ASV prezidents Donalds Tramps ir devis Krievijai laiku līdz piektdienai izlemt par kara apturēšanu Ukrainā, citādi solītas jaunas sankcijas. Krievijas uzsāktais karš īpaši izdevīgs ir bijis Indijai, kas pēdējo gadu laikā lēti iepirkusi daudz Krievijas naftas. Bet Lietuvā ir kritusi valdība pēc tam, kad no amata atkāpās premjerministrs.

Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" pamazām izrēķinās ar saviem opozicionāriem, tos aizturot un liekot aiz restēm. Eiropā lielākā uzmanība ir pievērsta tirdzniecības vienošanās noslēgšanai ar ASV. Lūkojam saprast, kāpēc Šveice uz parlamentu vadītāju konferenci Ženēvā ir ļāvusi ierasties Krievijas domes vadībai?

­­­Ukrainā pēc piecus gadus ilga darba ir nomainīta valdība. Sīrijas dienvidos, kur šobrīd pēc asiņainām sadursmēm starp reliģiskajām kopienām – druziem un beduīniem iestājies saspīlējuma pilns miers. Pēc vēlēšanām Japānā ietekmi zaudējusi gadu desmitiem valdījusī Liberāldemokrātiskā partija.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iztur uzticības balsojumu. Kurdistānas Strādnieku partija noliek ieročus. Arvien biežāk izskan izteikumi par iespējamu Šengenas sistēmas galu.

4. jūlijā, Savienoto Valstu Neatkarības dienā, Donalds Tramps parakstīja savu „Lielo daiļo likumprojektu”. Dažu dienu laikā Tramps te atsaka, te atkal sola ieročus Ukrainai. Ķīnas pārstāvji paziņo, ka Pekina nevarot pieļaut Krievijas zaudējumu karā Ukrainā.

Pēc visa spriežot, Krievijas bruņoto spēku vasaras ofensīva ir sasniegusi kulmināciju vai vismaz tuvu tai. Pagājušonedēļ jauna eskalācija iezīmējās arī jau kādu laiku saspringtajās attiecībās starp Armēnijas valsts varu un Armēņu apustulisko baznīcu. Un aizvadītajā nedēļas nogalē plaši pret valdošo politisko konjunktūru vērsti mītiņi notikuši divās Balkānu kaimiņvalstīs – Serbijā un Ungārijā.

23. jūnija pievakarē pēc ASV Austrumkrasta laika prezidents Donalds Tramps savā sociālajā tīklā paziņoja, ka esot panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu starp Irānu un Izraēlu. Vai tas pāraugs zināmā noregulējumā – par to pagaidām drošas pārliecības, protams, nav. Savukārt Savienoto Valstu prezidenta īpašais sūtnis Kīts Kellogs apmeklējis Minsku, kur tikās ar Baltkrievijas autoritāro vadoni Aļaksandru Lukašenku. Nākamajā dienā mediji izplatīja ziņu, ka no režīma cietumiem atbrīvoti un Lietuvā ieradušies četrpadsmit politieslodzītie.

Līdz nesenam laikam attiecību stāvoklis starp Izraēlu un Irānu tika raksturots kā konflikts, bieži lietojot arī angļu valodas terminu proxy war, kas dažādās valodās tiek tulkots kā „netiešais karš”, „starpnieku karš”, „pilnvarojuma karš, „ēnu karš” u. tml. – tātad, bruņots konflikts, kurā kāda valsts iesaistās netieši, sniedzot atbalstu kādai citai valstij vai bruņotai struktūrai.

Protesti Losandželosā turpinās. Donalds Tramps un Īlons Masks tomēr nevar sastrādāties.

Ukraina veiksmīgi īsteno operāciju "Zirnekļa tīkls". Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis. Latvija debitē ANO Drošības padomē.

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu.

Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas Stambulā noslēdzās bez īpašiem panākumiem. Tramps arvien cer, ka Ukraina un Krievija tūdaļ sāks miera sarunas. Izraēlas armija sākusi jaunu militāro operāciju Gazas joslā. To nosoda vairāku rietumvalstu līderi. Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvar prorietumnieciskais līdzšinējais Bukarestes mērs Nikušors Daniels Dans.

Krievijas un Ukrainas potenciālās sarunas Turcijā. Tramps devies uz Tuvo Austrumu reģionu. Izraudzīts jaunais pāvests. Kardinālu Robertu Frensisu Prevostu turpmāk pazīsim kā pāvestu Leonu XIV.

Vācijā ir jauna valdība un jauns kanclers - kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs. Tikmēr Rumānijā ir valdības krīze – premjers atkāpās pēc tam, kad uzzināja, ka koalīcijas virzītais prezidenta amata kandidāts nav pat iekļuvis vēlēšanu otrajā kārtā. Vēl lūkojam, kā notiek 9. maija Uzvaras svētku gaidīšana Maskavā.

Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvar liberāļi. Pieaug saspīlējums starp Indiju un Pakistānu. Latvija vienīgā kandidāte no Austrumieronas ANO Drošības padomē.

21. aprīlī pasauli aplidoja ziņa, ka savā astoņdesmit devītajā mūža gadā katoļu baznīcas galva pāvests Francisks devies mūžībā. Sarunas par uguns pārtraukšanu Ukrainā nevedas.

Ķīnas un Āzijas valstu loma šī brīža ģeopolitiskajā situācijā.

Pagājusī sestdiena, 5. aprīlis, kļuva par līdz šim plašāko pret prezidenta Trampa administrāciju vērsto protestu dienu. Vismaz verbālā līmenī valsts sekretārs Marko Rubio saviem kolēģiem, pārējo NATO valstu ārlietu ministriem, samitā Briselē sniedza gaidīto – Amerikas pārstāvis apliecināja, ka viņa valsts joprojām ir nelokāmi uzticama alianses locekle.

Francijas tiesa notiesā nacionālistu līderi Lepēnu. Trampa izteikumi ietekmē globālo ekonomiku. Gazas joslā atkal skan šāvieni.

Skandāls, kas nule satricinājis prezidenta Trampa administrāciju, ieguvis „Signalgeitas” nosaukumu. Pēc kārtējā sarunu raunda starp Krievijas un ASV un Ukrainas un ASV delegācijām Saūda Arābijā Vašingtona nāca klajā ar paziņojumu, ka panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu Melnajā jūrā. Turcijas policija līdz ar simts citām personām aizturēja Stambulas mēru Ekremu Imamoglu.

Donaldam – kurvītis ar bantīti. Rumānijas prezidenta vēlēšanu jampadracis.

Kanādas Liberālā partija izraudzījusies Marku Kārniju par jauno partijas līderi un Kanādas premjerministru. Sīrijā militārās operācijas beigas piekrastes provincēs. Bet pasaules uzmanības centrā otrdien notikušās Ukrainas un ASV sarunas Saūda Arābijā.

ASV ārpolitikas jaunais kurss. Eiropas mobilizācija savai un Ukrainas aizstāvībai.

ASV kopā ar Krieviju nobalso pret ANO rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā. Bundestāga vēlēšanās uzvar kristīgie demokrāti.

„Ukraina pati ir vainīga karā,” tā faktiski pateicis Donalds Tramps, vainojot Urkainas prezidentu Volodomiru Zelenski Krievijas agresijā. Situācija drošības jomā pasaulē ir strauji mainījusies, raisot uztraukumu Eiropā. Aizvadīta Minhenes konference, tikšanās Parīzē un Saūda Arābijā.

Masu protesti kā politiskās cīņas līdzeklis – aktuālie piemēri. Gruzija – nervu un izturības cīņa. Serbija – sabiedrība pieprasa atbildību. Slovākija – prokremlisko spēlīšu rezultāts. Gruzija – nervu un izturības cīņa. Vācija – radikāli labējiem nē!

ASV prezidents Donalds Tramps ir tik aktīvi strādājis un runājis, ka šoreiz raidījums ir par Amerikas Savienotajām Valstīm. Protams, ne tikai par tām, jo Tramps mēģina ietekmēt visu pasauli. Pirmkārt, viņš to dara, izmantojot kā ieroci muitas tarifus. Tramps grib arī atņemt Dānijai lielāko salu pasaulē Grenlandi. Tāpat Trampu interesē atgūt kontroli pār Panamas kanālu.

26. janvārī Baltkrievijas pašpasludinātais valsts galva Aleksandrs Lukašenko pieskaitīja savam varas ciklam vēl piecus gadus. 27. janvārī Eiropadome lēma vēl uz pusgadu pagarināt agresorvalstij Krievijai noteiktās sankcijas. Kara ekonomika Krievijā.

Republikānis Donalds Tramps oficiāli kļuvis par 47. ASV prezidentu. Gazā sākas 42 dienas ilgs pamiers.

Ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera. Kā Īlona Maska intervija ar labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu ietemēs Vācijā gaidāmās vēlēšanas? Naidžels Farāžs atgriežas politikā.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo atkāpjas no amata. Ukrainas Bruņotie spēki aktivizējušies ieņemtajā Krievijas Kurskas apgabala teritorijā. Somi meklē vainīgos, kas sabojāja Somijas un Igaunijas elektrības savienojumu 2024. gada nogalē.

Gada pēdējā raidījumā apkopojam, ko šis gads mums ir nesis. Un arī, ko nesīs nākamais. Esam izraudzījušies mūsuprāt būtiskākos šī gada notikumus un tad kopā ar viesiem izvēlēsimies, kuram tematam veltīt vairāk uzmanības.

Sīrijā pēc diktatora Bašara al Asada gāšanas ir sācies darbs pie būtībā jaunas valsts izveidošanas. Taču pagaidām nav skaidrs, kāda būs nākotnes Sīrija.

Gruzijā turpinās protesti pret valdības paziņojumu par iestāšanās sarunu pārstraukšanu ar Eiropas Savienību. Sīrijā atkal uzliesmo pilsoņkarš.

Ķīna kā globālais spēlētājs šobrīd un perspektīvā. Ziemeļkorejas iesaiste Ukrainas karā.

1000 dienas kopš kara sākuma Ukrainā: Trampa miera plāns, Krievijas armija turpina virzību

Vācijā valdības krīze. Nedēļa pēc ASV prezidenta vēlēšanām

ASV turpinās balsu skaitīšana pēc vēlēšanām, kas noteiks, kurš no kandidātiem nākamos četrus gadus ieņems ASV prezidenta amatu. Vēlēšanu uzvarētāju noteiks balsu sadalījums Elektoru kolēģijā. Kopā ar ekspertiem analizējam vēlēšanu rezultātus.

Kopš 2021. gada aprīļa, kad aizsākās politiskās nestabilitātes periods Bulgārijā, valsts iedzīvotāji devušies pie parlamenta vēlēšanu urnām septiņas reizes; pēdējoreiz – pagājušajā svētdienā, 27. oktobrī. Oficiālie 26. oktobrī notikušo Gruzijas parlamenta vēlēšanu rezultāti vēsta, ka ar apmēram 54% balsu uzvaru tajās guvusi arī līdz šim pie varas bijusī partija „Gruzijas sapnis”.

Šodien raidījumā daudz runājam par Krieviju, par tās veiksmēm un neveiksmēm, mēģinot savā pusē iegūt vairāk sabiedroto kā pretpolu Rietumu demokrātijai. Šobrīd tā jau ir ierasta lieta, ka, runājot par notiekošo pasaulē, ir jāpiemin arī Krievija.

Lietuvā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Ķīnas un Eiropas Savienības attiecības turpina saasināties, it sevišķi tirdzniecības jomā. Reģiona līderu tikšanās Turkmenistānā.

Galēji labējie triumfē Austrijā parlamenta vēlēšanās. Pilsoņu karš Sudānā. Priekšvēlēšanu laiks ASV.

Pēc Izraēlas veiktajām apšaudēm Libānā un uzsāktās sauszemes operācijas Irāna veikusi raķešu uzbrukumi Izraēlai. Eskalējas konflikts Tuvajos Austrumos.

Pieaug saspīlējums starp Izraēlu un grupējumu „Hizbullāh”. Karš Ukrainā - viens no galvenajiem tematiem ANO Ģenerālajā asamblejā.

Otrais atentāta mēģinājums pret Trampu. Vācija atjauno robežkontroli. Nosaukts ES komisāru portfeļu sadalījums.

Krievijas lidroboti NATO valstīs. Varas maiņa Ukrainā. Prezidenta amata kandidātu debates ASV.

Francijā neveicas ar valdības izveidi. Radikāļi triumfē Tīringenes landtāgā Vācijā. Protestētāji ģenerālstreikā Izraēlā prasa panākt "Hamās" gūstekņu atbrīvošanu.

Pirmdien Francijas varasiestādes oficiāli apstiprināja informāciju, ka 24. augustā Parīzes Leburžē lidostā apcietināts ziņapmaiņas platformas Telegram radītājs un līdzdibinātājs, reizumis par „krievu Īlonu Masku” dēvētais Pāvels Durovs.

Šodien Čikāgā turpinās pirmdien startējušais Demokrātiskās partijas Nacionālais konvents – priekšvēlēšanu sanākšana, kam oficiāli jāapstiprina partijas kandidāts ASV prezidenta vēlēšanām. Šīs nedēļas sākumā Savienoto Valstu ārlietu resora vadītājs Entonijs Blinkens jau atkal ieradās Tuvajos Austrumos, lai censtos panākt uguns pārtraukšanu.

Pieaug ASV viceprezidentes Kamalas Harisas reitingi. Turpinās Ukrainas operācija Kurskā.

Aizbēg Bangladešas premjerministre. Ieslodzīto apmaiņa starp Rietumiem un Krieviju. Nemieri Lielbritānijā.

Venecuēlas līdera Maduro uzvaras pasludināšana izraisa plašus protestus. Saasinās attiecības starp Izraēlu un šiītu kaujinieku grupējumu "Hizbullāh". Krievijas algotņi no grupējuma "Vagner" ir cietuši ievērojamus zaudējumus kaujās ar nemierniekiem Mali.

Baidens atkāpjas no priekšvēlēšanu cīņas. Francijas iekšpolitika un Olimpiskās spēles.

Jaunievēlētais Eiroparlaments sāk darbu. Atentāta mēģinājums pret Trampu.

ASV norit NATO samits. Orbana "miera misija". Francijas vēlēšanu rezultāti.

Priekšvēlēšanu kampaņa ASV un Lielbritānijā. Vēlēšanas Francijā.

Aktualitātes pasaulē analizējam kopā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāri Sigitu Strubergu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieci, Rīgas Stradiņa universitātes docenti Elīnu Vrobļevsku, kā arī sazināmies ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Leonu Taivānu.

Ukrainas miera samits Šveicē. Armēnijā nerimstas protesti pret vienošanos par robežām ar Azerbaidžānu.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu atbalsis valstu iekšpolitikas norisēs.

Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) parlamenta vēlēšanās, šķiet, pielikts punkts 30 gadus ilgušajam Āfrikas Nacionālā kongresa (ĀNK) varas monopolam. Indijā noslēgušās vairāk nekā mēnesi ilgušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas. Jaunkaledonija pieprasa Makronam atsaukt vēlēšanu izmaiņas.

Izraēlas Aizsardzības spēku tanki pirmoreiz sasnieguši Rafahas pilsētas centru. Grandiozā vēlēšanu diena Meksikā.

Gājis bojā Irānas prezidents Ibrahims Raisi. Sašauts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico. Putins viesojas Ķīnā.