Ģimenes studija

Ciemojamies pie Irbju ģimenes Daugavpilī. Marita Irbe ir deju pedagoģe, arī vairāku tautas deju kolektīvu vadītāja. Viena izaudzinājusi piecus bērnus, trīs vecākie no tiem jau mācās un dzīvo Rīgā, mammas paspārnē vairs tikai abas jaunākās māsas. Irbes sevi raksturo kā draudzīgu, aktīvu saimi, kas turas kopā un ir kā viens ciešs kodols.

Līdz ar dažādu sociālo mediju un tematisko vietņu uzplaukumu, cilvēkiem ir arvien plašākas iespējas aptvert un noskaidrot savu patieso izcelsmi. Mainoties arī izpratnei par adopcijas noslēpumu, tagad arī pieaugušā vecumā rodas interese noskaidrot, kas ir cilvēka īstie vecāki. Kā šādus meklējumus veikt?

Tā kā tuvojas gada vērienīgākais pasākums profesionālajā izglītībā "SkillsLatvia", diskutējam par profesionālās izglītības piedāvātajām iespējām un arī izaicinājumiem.

Nesen risinājās konference "Nost ar eksāmeniem!", jo arvien biežāk izskan viedoklis, ka eksāmeni nevis veicina mācīšanos, bet gan rada papildu stresu un var negatīvi ietekmēt skolēnu emocionālo labbūtību. Turpinām aizsākto diskusiju par eksāmenu jēgu un vajadzību.

Daugavpilieši Zelči ir liela un aktīva ģimene. Kaut arī abi rūpējas par sešiem bērniem, abiem ir bērni no iepriekšējām laulībām un arī kopējie, un kaut arī darba dienas ir ļoti intensīvas – Andrejs vada Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Latgales nodaļu, bet Inga strādā ne tikai par mediatori, arī vada radio raidījumu par klimatu, tomēr ģimene viņiem ir prioritāra.

Krietni sen neesam runājuši par bērnu miegu, kas ir daudzu vecāku un daudzu ģimeņu ikdienas izaicinājums. Tā kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā ir veikts jauns pētījums par bērnu miega traucējumiem, skaidrojam, ko tas vēsta.

Rīgas dome šovasar rīdzeniekiem piedāvās jaunu pakalpojumu: daļa izglītības iestāžu būs pieejamas 1. - 4. klašu skolēniem arī jūnijā. Kas vasaras skolās notiks un kādas iespējas citviet Latvijā?

Tiešraide no LSM Latgales studijas Daugavpilī. Uz jautājumu, vai Latgalē ir skolas, kurās var iegūt kvalitatīvu izglītību, atbildi meklēs gan skolēni, gan viņu vecāki, kā arī izglītības nozarē strādājošie.

Latgaliešu valoda skolās, pirmsskolās, interešu izglītībā un sarunās ar bērniem ģimenē.

Dāvids Mitrēvics vairāku gadu laikā radījis īpašu platformu "Uniqornia". Ar meitas Šarlotes un mākslīgā intelekta palīdzību tajā top unikāli vienradžu tēli, ko pēc tam var izmantot produktu apdrukā. Tā ģimene vāc līdzekļus divu jaunāko bērnu terapijas vajadzībām, vienlaikus izglītojot sabiedrību un laužot stereotipus par cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem.

Tuvojas izlaidumu laiks, tāpēc aktualizējam jautājumu, vai skolotājiem obligāti jāsarūpē kāda dāvana. Kāpēc paši vecāki vēlas ko dāvināt savu bērnu mīļākajiem pedagogiem ne tikai izlaidumā, bet arī citos svētkos? Un kā rīkoties tiem, kur nevēlas to darīt?

Kā pāra attiecības ietekmē sociālie mediji un dažādas viedierīces? Šo tematu rosināja kāds klausītājs, kurš stāsta, cik atsvešināti var kļūt ģimenes locekļi, ja attiecības virtuālajā vidē kļūst svarīgākas par attiecībām dzīvē. Viņa stāstu uzklausām arī ierakstā.

"Artemis II" misija, kas nule kā sekmīgi argriezusies uz Zemes, vedinājusi arī Ģimenes studiju skaidrot, vai arī mūsdienu bērni vēlētos kļūt par astronautiem jeb kādreiz kosmonautiem, kā tas savulaik nereti bija ar mūsu vecākiem? Cik plaša un interesanta ir bērniem pieejamā izglītība par astronomiju kā skolā, tā ārpus tās?

Tikko parakstīts vecāku, izglītībpolitikas veidotāju, pedagogu un izglītības vadības pārstāvju memorands, kurā visi vienojas par kopīgu apņemšanos stiprināt cieņpilnu, atvērtu un uz bērna interesēm vērstu sadarbību starp vecākiem un skolu. Kāpēc tāds vajadzīgs un kā sadarbība turpmāk tiks stiprināta?

Vēlamies jūs iepazīstināt ar Kūriņu ģimeni. Māra un Kaspars ir četru dēlu vecāki. Renārs Filips un Patriks Henrijs jau pusaudžu vecumā, bet divi jaunākie – Kaspars Rafaēls un Ričards Rūdolfs – vēl mācās sākumskolā un aktīvi attīsta savus talantus.

Latvijā jaundzimušo cilmes šūnu ievākšanas un uzglabāšanas pakalpojums parādījās aptuveni divtūkstošo gadu sākumpusē un vidū. Tātad pagājušas gandrīz divas desmitgades, kopš daļa vecāku izvēlas šādu pakalpojumu. Vai varam novērtēt tā atdevi un noskaidrot, cik tālu ir attīstījusies cilmes šūnu pielietošana zinātnē, medicīnā? Ko Latvijas likumi ļauj un ko liedz darīt ar jaundzimušo cilmes šūnām?

Grūtniecība ir laiks, kad sievietes ķermenī notiek lielas pārmaiņas, un dažkārt tās saistītas arī ar veselības izaicinājumiem, piemēram, gestācijas diabētu. Tie ir cukura vielmaiņas traucējumi, kas attīstās tieši grūtniecības laikā. Ģimenes studijā skaidrojam, kas ir gestācijas diabēts, kāpēc tas rodas un kā ar to sadzīvot.

Jau pavisam drīz – 6. maijā – sāksies pieteikšanās Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotais skolēnu nodarbinātības vasaras programmai. Ik pavasari dzirdam, ka šīs vakances aizpildās zibenīgi. Kas būs piedāvājumā šogad, un cik to būs? Vai tas ir tikai veids, kā jēdzīgi pavadīt brīvlaiku un kaut ko nopelnīt, vai varbūt arī darbs vasarā var kalpot kā papildu izpētes iespēja jauna cilvēka nākotnes karjeras izvēlēm.

Šajā mācību gadā skolās atkal notiks monitoringa darbi. Ko tie paredz? Un kas par tiem jāzina vecākiem?

Ciemojamies pie Gediņu ģimenes Rīgā. Elīna un Rūdolfs ir horeogrāfi un kustību mākslinieki, Rūdolfs pēdējos gados daudz strādā arī teātra režijā, nesen iestudējis vairākas izrādes bērniem. Abi kopā viņi audzina bezgala enerģisko Augustu, kas jau tagad vislabprātāk un ļoti atraktīvi sevi izpauž uz jebkādas skatuves. Kā rit viņu - mākslinieku un jaunu vecāku dzīve un ikdiena ar aktīvu trīsgadnieku?

Kā mākslīgā intelekta sarunu boti ietekmē bērnus un jauniešus un kā vecāki, skolotāji un sabiedrība kopumā var palīdzēt bērniem un jauniešiem mākslīgā intelekta rīkus izmantot droši, kritiski un atbildīgi?

Kādas pārmaiņas pirmsskolas sagaida nākamajā mācību gadā: kāpēc Rīgā iecerēts atteikties no jauktā vecuma grupām, kāpēc privātskolas vairs nevarēs attīstīt pirmsskolas un vai bērnu uz dārziņu varēs vest, sākot jau no gada vecuma?

Kā sagatavoties matemātikas eksāmenam kā zināšanu, tā arī emocionālās noturības ziņā?

Vai Goda ģimenes nosaukums un priekšrocības jāsaglabā vecākiem uz mūžu un vai šāda ilgtermiņa stratēģija varētu kuplināt daudzbērnu ģimeņu skaitu? Diskutējam par iniciatīvu, kas portālā "Mana balss" savākusi savākti vairāk nekā 10000 parakstu. Līdz ar to arī tā būs jāizskata Saeimā.

Dodamies ciemos pie Otomeru ģimenes. Roberts ir mācītājs, viņš kalpo trīs evaņģēliski luteriskajās draudzēs Vecumnieku novadā un savās zināšanās dalās arī ar studentiem. Agrita vada bērniem Svētdienas skolu un brīvajā laikā arī dzied un auž. Bet brīva laika viņiem abiem tiešām maz, jo viņi ir deviņu bērnu vecāki. Viņi uzsver – arī daudzbērnu vecāki atrod laiku kopā ar bērniem uzspēlēt galda spēles, ceļot uz tuvākām un arī tālākām vietām, lai saturīgi pavadītu laiku kopā.

Pirmssvētku noskaņā runājam par to, kā atgūt enerģiju brīvdienās pat tad, ja šķiet, ka spēka svinēt nav nemaz. Kā visiem kopā restartēties un pārslēgt pavasara režīmu. Uzklausām iedvesmu stāstus un padomus.

Kas ir masalas un kāpēc to izplatību saucam par uzliesmojumu? Kādi ir ir riski, ja ar šo infekcijas slimību saslimst, un kā gūt pārliecību, ka esam drošībā, ja potēšanas pase kādam vienkārši pazudusi?

Vai iespējams bērnu un pusaudžus pasargāt no ātrās modes lamatām? Kā viņus izglītot par tekstila atkritumu apjomu un ietekmi uz vidi. Vai patērnieciskuma pārņemtā sabiedrībā pastāv izredzes šo mainīt?

Noslēdzoties konkursam par labākajiem skolu ēdinātājiem Latvijā, diskutējam, cik kvalitatīvu uzturu spējam nodrošināt bērniem mācību iestādēs un ko citi var mācīties no šīs jomas izcilniekiem.

Šoreiz ciemojamies pie Polinsku ģimenes Rīgā, Pārdaugavā. Velga Polinska ir valodniece, mūziķe, arī viena no biedrības "Dauna sindroms Latvija" dibinātājām. Kopā ar vīru Lauri viņi audzina divus bērnus, Austru un Madaru. Madars ir aktīvs un draudzīgs 11 gadus vecs puisis ar Dauna sindromu.

Latvijas Universitātes pētnieki izstrādājuši ieteikumus, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem, tomēr nozarē strādājošie pret tiem ir kritiski. Kāpēc jauniešu seksuālā veselība ir tik "karsts kartupelis" un kas par seksuālo audzināšanu būtu jāmāca skolās?

Cik lielā mērā skolēni un jaunieši iesaistās diskusijās par izglītības kvalitāti - lielajiem un mazajiem jautājumiem kā valsts, tā skolas mērogā?

Kā bērnu tiesības tiek īstenotas parādu piedziņas procesā? Cik vienkārši ir piedzīt uzturlīdzekļus no vecāka, kurš izvairās no atbildības? Un kā nodrošināt saskarsmes tiesības, iesaistot jau tiesu izpildītājus?

Nesen saņēmām šādu ieteikumu: vajadzētu runāt par skolotāju veselību, pēdējā laikā birst kā pupas ar dažādām kaitēm. Daudz runā par labbūtību skolā, bet parasti bērnu kontekstā. Skolotājiem jātiek galā pašiem. Saruna par skolotāju labbūtību un to, kā to var ietekmēt attiecības ar kolēģiem, skolēniem un viņu vecākiem. Vai skolotājiem ir laiks rūpēties par sevi, lai nepazaudētos misijā palīdzēt citiem?

Saruna ar Segliņu ģimeni. Uva un Kaspars stāsta, ka viņi ir jauna ģimene – apprecējušies pirms pieciem gadiem, bet abiem aiz muguras izirušu attiecību pieredze un abiem ir pieauguši bērni no iepriekšējām laulībām. Šoreiz viņi nolēmuši, ka arī sarežģītos brīžos meklēs risinājumus, nevis domās par šķiršanos.

Kas ir starptautiskais bakalaurāts? Cik pieejama Latvijā ir šī augstākās raudzes vidējā izglītība un kas un to var pretendēt, Ģimenes studijā vaicājam izglītības ekspertiem.

Vai mūsdienās bērni un jaunieši draudzējas un veido attiecības ar vienaudžiem citādi nekā agrāk? Kas šajā ziņā mainījies un ko par to jāzina vecākiem?

Laiku pa laikam izgaismojas gadījumi, kad bērni ir piedzīvojuši smagus pāridarījumus un tad saņēmušies par tiem pastāstīt pieaugušajiem. Taču mēs gluži vienkārši neesam viņiem noticējuši. Mēdz būt arī otrādi, ka bērni pastāsta to, kas varbūt nav noticis. Kāpēc tā ir un kādas ir iespējas tomēr atklāt patiesību vissarežģītākajos apstākļos, kā notiek speciālistu darbs ar bērniem?

Vai ir pamats domāt, ka bērni Latvijā sāk runāt aizvien vēlāk un arī valoda, ko bērni lieto, kļūst nabadzīgāka? Kas par to liecina un kāpēc tā ir?

Šoreiz viesojamies pie Emīla un Madaras Senkaniem. Piedzīvojuši grūtības kļūt par vecākiem, viņi par to runājuši arī publiski, lai šo ceļu atvieglotu citiem. Pēc laika izlēmuši bērniņu adoptēt un uzņēmuši ģimenē meitenīti, taču ceļš līdz brīdim, kamēr oficiāli kļuvuši par mazās mammu un tēti, izrādījies garš un sarežģīts.

Bērnu skaits, kuri dzīvo ar smagām neizārstējamām slimībām, pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai pieaug, tāpēc būtiski nodrošināt šīm ģimenēm emocionālo atbalstu un tās stiprināt.

Speciālisti apgalvo, ka nesarunāšanās ir agresīvs konflikta risināšanas veids. Ko tas nodara pāra attiecībām un kā to uztver bērni, ja vecāki viņus soda ar nesarunāšanos?

Droša dzemdību nodaļa - vai mazās slimnīcas ir sapratīga izvēle topošajai māmiņai?

No 1. marta koriģēta kārtība, kā notiek laulības šķiršana pie notāra. Par jaunumiem un arī plašāk - kā mainās tas, kā cilvēki Latvijā šķir laulību, interesējamies raidījumā.

Tiekamies ar rīdziniekiem Lailu Zemīti un Olafu Slūtiņu. Ikdienā viņi nodarbojas ar zinātni, ar pētījamiem. Viņi ir arī 15 gadus veco dvīņu Andreja un Aleksandra vecāki. Šobrīd jau var teikt, ka laiks, kad vienam no dēliem, bija vajadzīga visa veida palīdzība no dažādu speciālistu puses, lai viņš spētu dzirdēt un varētu arī sarunāties, ir aiz muguras. Tagad visi izbauda mierīgus un laimīgus brīžus gan katrs atsevišķi, gan visi kopā.

Daļai pēdējā gada bērnudārznieku vecāku pavasaris ir laiks, kad nākas domās, vai mans bērns ir gatavs skolai? Kā izlemt - laist bērnu sākt mācības 1. klasē vai ļaut vēl padzīvoties pirmsskolā. Ko darīt situācijā, ja prasmes ir spožas, bet bažas rada emocionālais briedums?

Respiratori sincitiālais vīruss ir izplatīta elpceļu saslimšana, kas parasti izraisa vieglas saaukstēšanās simptomus. Taču tā ir bīstama jaundzimušajiem. Ģimenes studijā runājam par to, kā grūtniecēm pasargāt sevi un gaidāmo mazuli no šīs un citām slimībām?

Pasaules dzirdes diena šogad veltīta bērnu dzirdei. Vai un cik savlaicīgi vecāki apzina, ka bērnam ir dzirdes traucējumi? Un cik dažādos veidos tie rodas? Par bērna dzirdes veselību, riskiem un problēmām diskutējam Ģimenes studijā.

Šobrīd pašvaldībām jāpieņem lēmumi par to, kāds būs skolu tīkls nākamajā mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministrija ir izvirzījusi kritērijus par minimālo skolēnu skaitu, tomēr pašvaldībām ir iespēja kā īpaši atbalstīt pavisam mazas skolas, tā arī optimizēt skolu tīklu, apvienojot lielākas skolas. Kā šajā situācijā vecākam zināt, vai un kur pēc gadiem būs viņa bērnu skola?

Vai mākslīgais intelekts ir labs padomdevējs attiecību problēmu risināšanā? Un tas var aizstāt sarunas un psihoterapiju?

Saeima lēmusi, ka mācībām skolā galvenokārt jānotiek klātienē. Turpmāk tikai atsevišķos gadījumos bērni varēs izglītoties tālmācībā. Kā rīkoties vecākiem, kuru bērnam vieglāk mācīties attālināti?

Runājam par skolēnu iniciatīvu "Skolas par uzvaru". Skaidrojam, kā skolēni var palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem kara laikā, un kā šī no vienas skolas akcijas dažu gadu laikā izaugusi par plašu kustību, kurā piedalās dažādu valstu skolēni.

Šobrīd līdz Saeimai nonākuši grozījumi likumā, kas paredz bērnu agrīnas attīstības skrīninga ieviešanu. Ko tas paredz un cik veiksmīgs ir plānotais risinājums?

Gleznojot ziedus, māksliniece Aiga Kalniņa akcentē tos kā Dieva radīto skaistumu. Tie viņai ir ne tikai apbrīnas, arī spēka avots, lai spētu realizēt sevi mākslā. Jo audzinot piecus dēlus, ik dienu jāizcīna cīņa starp ikdienu un vēlmi sevi izpaust mākslā. Kā Aigai tas izdodas? Šis ir svarīgākais jautājums mūsu sarunā.

Kāpēc bērnam būtu jāiet modeļu skolā? Vai tā ir tāda pati interešu izglītība kā citi dažādi pulciņi, vai aizejoša tendence? Kas jāizvērtē vecākiem un par ko jāaizdomājas, plānojot virzīt savu bērnu šajā nozarē?

Vai, pieņemama situācija, ka valsts ģimnāzijās mācās skolēni, kas neprot latviešu valodu? Vai, uzņemot audzēkņus valsts ģimnāzijās, būtu jāņem vērā ne tikai skolēnu zināšanas matemātikā, bet arī valsts valodas prasmes?

Bērna krūts barošana nav vien fizioloģisks process un to mēdz pavadīt daudz un dažādas emocijas - gan pozitīvas, gan negatīvas? Ko ar šīm emocijām darīt pašai un kādos gadījumos jāiesaistās līdzcilvēkiem?

Cik izplatīta bērniem Latvijā ir epilepsija? Kāpēc tā rodas un kā varam palīdzēt mazajiem pacientiem? Kā ar slimību sadzīvo ģimenes un kādi mīti par to ir dzīvi sabiedrībā?

Andris un Rima Dekšņi no Gulbenes ir cilvēki ar plašu sirdi – izaudzinājuši trīs savus dēlus un ne tikai sapņojuši par meitiņu, bet pie tādas arī tikuši, ņemot aizbildniecībā tolaik piecgadīgo Anastasiju, ko satikuši bērnunamā Daugavpilī. Kad meita paaugusies, Dekšņiem piedāvāti audžuģimeņu kursi, ko viņi izlēmuši apmeklēt, un šai mājā ģimenes siltumu pieredzējuši jau deviņi audžubērni.

Pašvaldības tikko lēmušas par līdzfinasējuma palielinājumu privātajām pirmsskolas mācību iestādēm, savukārt Rīgā atsevišķus bērnudārzus plānots slēgt. Cik droši par vietu sev vēlamajā pirmsskolā var būt vecāki?

Ziemas olimpisko spēļu gaisotnē runājam, kā izaudzināt olimpieti. Kāda ir treneru pieredze un kāds to vecāku redzējums, kuru bērniem tas ir izdevies?

Nav un nebūs iespējams visās skolās īstenot pilnvērtīgu un kvalitatīvu iekļaujošo izglītību. Tā savā "Facebook profilā raksta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vai šim viedoklim piekrīt arī skolās strādājošie?

Bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalstu aizvien biežāk izvēlas saņemt tēvi, turpinot strādāt. Kamēr mammas paliek mājās, nesaņemot nekādas sociālās garantijas. Cik mērķtiecīga bijusi Bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalsta reforma, kas ļauj saņemt nu jau 75 % no pabalsta, turpinot strādāt?

Cik plaši Latvijas bērniem un jauniešiem ir izplatītas ortodontijas problēmas? Vai pie ortodonta un saistītajiem speciālistiem risinām estētiskas vai medicīniskas ķibeles un kādos gadījumos ortodontija bērnam nepieciešama obligāti?

Gaidot Latvijas Mākslas balvas pasniegšanas ceremoniju, Ģimenes studija aicina uz sarunu par to, cik vienkārši un kā bērns kļūst par vizuālās mākslas sapratēju un patērētāju. Kāpēc mākslas muzeji un galerijas ģimenēm ar bērniem nav tik interesantas kā Leļļu teātris vai īpaši koncerti mazākajiem?

No 2023. gada Latvijā pirmsskolās izglītības procesam jānotiek tikai valsts valodā. Vai tas patiesi tā ir un kā šajā ziņā sokas agrāk par "krievu bērnudārziem" dēvētajām pirmsskolas izglītības iestādēm?

Ar jaunu sparu uzbangojis temats - vardarbības mazināšana skolās. Kā to novērst, kāda ir skolotāja loma, tiesības un pienākumi. Un kas šajā ziņā jāpaveic vecākiem?

Dodamies ciemos pie Delveru ģimenes uz Ventspili. Edīte un Dāvis audzina trīs bērnus, ģimene ir sportiska: māsa Dārta trenējas volejbolā, brālis Emīls spēlē futbolu, bet tētis – basketbolu. Kopā visi labprāt apmeklē arī teātri un mūzikas sarīkojumus. Šo ziemu Delveri izbauda no visas sirds – ar kaimiņiem kopīgajā pagalmā izveidojuši ne tikai sniega kalniņu, bet pat paši savu slidotavu.

Vai pārim iespējams izvairīties no strīdiem un kā iemācīties strīdēties tā, lai nebūtu jāšķiras?

Jauniešu karjeras izvēles nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, vēsta Latvijas Izglītības akseleratora aptaujas dati. Kāpēc tā? Kā atrast pareizo samēru starp paša vēlmēm un talantiem, un sabiedrības vajadzībām?

Daudz tiek runāts par skolām un reģioniem, kur nepietiekama skolēnu skaita dēļ ir jāpieņem sāpīgi lēmumi par skolu slēgšanu. Tikmēr daļai Pierīgas skolu katru gadu ir jāsastopas ar pretējo - skolēnu skaits aizvien pieaug. Ko darīt - aizvien palielināt pirmklasnieku skaitu, celt jaunas ēkas? Un kā atrast skolotājus?

Kāda ir bērnu audzināšana skandināvu gaumē? Meklējam atbildi, iedvesmojoties no Helēnas Raselas grāmatas "Kā izaudzināt vikingu?".

Ciemojamies pie Daigas Zvaigznes ģimenes. Pirms 35 gadiem 20. janvārī tika nāvīgi ievainots viņas vīrs kinooperators Gvido Zvaigzne. 1991. gada 5. februārī slimnīcā viņš mira. Daiga palika viena ar diviem bērniem – Unu un Krišjāni. Tagad Unai jau sava ģimene, viņa kopā ar vīru Ojāru audzina divus dēlus – 10 gadus veco Raivo un sešgadnieku Raenu. Daiga, kad vien var un vajag, izpalīdz meitai. Daiga un viņas dēls Krišjānis dzīvo vienā dzīvoklī, bet katrs savu dzīvi.

Kā atrast partneri un izveidot harmoniskas attiecības, ja pūrā ir trīs un vairāk bērnu? Vai tas vispār ir iespējams? Kādus šķēršļus sev liekam paši un kādi pieredzes stāsti iedvesmo?

Slimību profilakses un kontroles centrs izstrādājis jaunus ieteikumus samērīgam ekrānlaikam dažāda vecuma bērniem. Kā pretstāvet atkarībai, nesabojājot attiecības ģimenē, un kā atpazīt šajā ziņā nopietnas problēmas?

Skrīningi, testi un analīzes grūtniecības laikā: cik daudz un ko mūsdienu zinātne piedāvā uzzināt par gaidāmo mazuli? Cik droši ir iegūtie rezultāti?

Medijos izskanējušie stāsti par to, ka skolas medmāsas nedrīkstot bērniem injicēt insulīnu, liek skaidrot, kāda ir māsas vieta un loma mūsdienu skolā?

Tiekamies ar Andersonu ģimeni Venstpilī. Lāsma Bērziņa un Rūdolfs Andersons nesen kļuvuši par mazās Emmas vecākiem un abiem tas ir pirmais bērniņš. Kā topošie vecāki viņi vienojušies, ka bērnam, pasaulē nākot, būs jāpielāgojas viņu dzīvesveidam, nevis otrādi.

Pierakstīt vecmāmiņas dzīvesstāstu. Saruna par dzīves stāstu stāstīšanu un dialogu starp paaudzēm.

Kas bērnu vairāk motivē labi mācīties - pozitīvas piezīmes par aktīvu darbu klasē un citādi uzteicamu rīcību vai bieži aizrādījumi - nav izdarīts tas, aizmirsts vēl kas, stundās traucē.

Tā kā ziema tomēr ir atnākusi uz kādu brīdi, Ģimenes studijā saruna par to, cik aktīvi bērni šobrīd mācās slēpot? Kādas ir iespējas skolā un cik pieejamas slēpošanas nodarbības ir ārpus skolas?

Aizsardzības ministrija līdz 14. janvārim aicina Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pietiekties Valsts aizsardzības dienestam, kas sāksies jūlijā. Kas motivē jauniešus pieteikties dienestam brīvprātīgi un kādas atziņas ir tiem, kuri savu pienākumi pret valsti jau ir izpildījuši?

Saruna ar Kristīni un Kristapu Liepiņiem. Tā tapusi 2025. gada nogalē, kad abi bija Rīgā. Jo kaut arī Kristaps ir profesionāls operators, viņa sirds jau kopš pusaudža vecuma pieder kalniem. Alpīniste ir arī viņa sieva Kristīne. Tāpēc šķiet, kalnos viņi ir biežāk nekā mājās.

Laulājoties daudzi pāri viens otram sola būt kopā slimībā un veselībā, priekos un bēdās.  Vai tiešām to spējam pildīt? Kā saslimšana maina pāra attiecības un kā tām izdzīvot?

Austrumu slimnīca (RAKUS) nule kā izstrādājusi informatīvos materiālus par aprūpi un psihoemocionālo atbalstu agrīnas grūtniecības zaudējuma gadījumā. Vai taisnība, ka ar to sastopamies aizvien biežām? Kā zaudējumu pieņemt emocionāli un kā pēc tam gatavoties nākamajai grūtniecībai?

Bieži runājam par to, kā bērns sāk runāt un kas palīdz un traucē lasītprasmes attīstīšanai? Tiek uzsvērts, cik svarīgi, ka bērns māk lasīt, kļūstot par skolēnu. Šoreiz vēlamies pievērsties nedaudz fonā atstātajai matemātikai. Ko varam darīt mājās, lai radītu bērnam interesi un prieku par matemātiku?

Mācīšanās grūtības. Kāds atbalsts pieejams, ja vecāks atklāj, ka bērnam ir mācīšanās traucējumi?

Gada noslēguma raidījumā studijā kopā ir visas trīs raidījuma vadītājas - Sarmīte Kolāte, Agnese Linka un Mairita Znotiņa. Bet viesos šoreiz ir aktīvas raidījuma klausītājas Anda Alksne, Sandra Kravale un Ilze Vācere. Sarunās vērtējam, kāds bijis šis gads, kas iepriecinājis un kas arī apbēdinājis.

Gads tuvojas noslēgumam, un daudzi jauno gadu sagaida, izvirzot sev dažādas apņemšanās. Parasti tās ir ēst veselīgāk, vairāk kustēties, sākt kaut ko jaunu mācīties. Bet vai vajag apņemties būt labākiem vecākiem nākamgad? Kā šo mērķi īstenot un kā pārliecināties par rezultātiem

Jau 30 gadus Rīgā darbojas zinātnes centrs "Tehnoannas pagrabi". Zinātāji to raksturo kā vienu no neparastākajiem, drosmīgākajiem un unikālākajiem zinātnes centriem Baltijā. Tā ideja - zinātne ir dzīvs process, kuru var aptaustīt, var izjust un arī izpētīt. Tāpēc stāsts gan par pašu centru, gan par tā idejas autoru, dibinātāju, vadītāju Alvi Balodi. Studijā arī Alvja dēls Reinis Balodis, kurš "Pagrabos", kā viņi paši dēvē centru, ir nostrādājis 26,5 gadus.

Ziemassvētkos dodamies ciemos uz Lielvārdi. "Mēs esam stipra ģimene, lai arī diendienā nesazināmies un kopā nesanākam ļoti bieži. Tomēr, kad izdodas, tie ir īpaši brīži, kad svinam visu pozitīvo," tā sarunas noslēgumā saka Kleperu ģimenes vidējā paaudze, bērni Ingrīda un Guntars. Viņu vecāki, Baiba un Antonijs, visu mūžu ir veltījuši mūzikai. Bet uz sarunu kopā sanākušas trīs Kleperu ģimenes paaudzes.

Dzejoļi un pasakas ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Klajā nākušas jaunas Ziemassvētku grāmatas bērniem. Kas iedvesmo latviešu autorus šodien un par ko viņi grib runāt ar saviem jaunākajiem lasītājiem? Kādam jābūt svētku gaidīšanas dzejolim? Un vai Ziemassvētku stāstam jāietver kāda īpaša maģija?

Lai cik ļoti cerētu, ticētu un gribētu, ziema ar kārtīgu sniegu Latvijā vēl nav atnākusi. Toties skolēnu brīvlaiks gan ir klāt. Tāpēc interesējamies, kur un kā jēdzīgi pavadīt laiku lieliem un maziem, ja ragaviņas, slēpes un slidas skumst neaiztiktas.

Ciemojamies pie gleznotājas Ēsteres Zemītes un viņas ģimenes. Nesen atklātā izstādē “Trīs paaudzes” VEF Kultūras pilī līdzās apskatāmi gan Ēsteres pašas, gan viņas tēva, gleznotāja Jāņa Zemīša, gan dēla Jāņa Anša Zommera darbi. Līdztekus mākslai Ēstere ir apguvusi un jau ilgi strādā arī sociālo darbu, palīdzot dzīves grūtībās nonākušiem jauniešiem.

"Mērens bērnu skaits ļauj saglabāt to ikdienas ritmu struktūru un atmosfēru, kas atgādina normālu ģimeni nevis aprūpes iestādi." Tā rakstīts Labklājības ministrijas virzītajos grozījumos Audžuģimeņu regulējumā. Kas ir "mērens bērnu skaits" ģimenē un kas ir "normāla ģimene"?

Cik aktīvi rit dienas bērnudārzā? Vai arī šajā izglītības iestādē vajadzētu īpašas sporta stundas, vai pietiek ar domu, ka mazie jau tāpat daudz kustas?

Aizvien biežāk ģimenes pirms Ziemassvētkiem izvēlas sev uzdāvināt ģimenes fotosesiju. Nereti to atkārto vairākus gadus pēc kārtas. Kas motivē šādam īpašam brīdim laikā, kad fotogrāfiju telefonā ir tik daudz, ka ne aptvert? Kas jāņem vērā, ja šādu fotosesiju izvēlas? Un kādas atmiņas gribam saglabāt?

Kad mēs augām tā nebija! Vecvecāku saruna par mūsdienu bērnu audzināšanas izaicinājumiem.

Dodamies uz Siguldas novadu pie Markovu ģimenes. Sintija un Matīss audzina trīs dēlus. Viņu pirmais bērns Mārcis Gabriels piedzima 28. grūtniecības nedēļā un bija mazliet lielāks par cukura paciņu – svēra vien 1300 gramus. Mārcis auga, un pamazām atklājās vairākas veselības problēmas. Viena no tām bērnu cerebrālā trieka spastiskā forma. Tas nozīmē – Mārcis nevar staigāt. Tomēr, pateicoties gan medicīnas darbinieku, gan arī vecāku neatlaidībai, tagad jau 11 gadus vecais Mārcis mācās parastā skolā, viņam ir labi draugi skolā un divi brāļi Martins un Miks, ar kuriem dalīt ikdienu.