Ģimenes studija

Kā rast kopsaucēju, ja vecākiem ir domstarpības vai pat dažādi uzskati audzināšanas jautājumos? Kā jūtas bērni, ja vecākiem ir atšķirīgi viedokļi par noteikumiem ģimenē, ja vecāki savā starpā nevar vienoties drīkst vai nedrīkst, ļaut vai nē? Kāds ir risinājums situācijā - tētis man atļāva, mamma nē?

Mācības tālmācības skolā: kādas ir priekšrocības, izvēloties mācīties attālināti tieši tālmācībā? Ar ko jārēķinās, kādi ir potenciālie riski un kādēļ ģimenes izvēlas šādu mācīšanās veidu saviem bērniem?

"Drošsinternets.lv" uzsācis sociālu kampaņu "Cieni bērna privātumu", norādot, ka bērns nav trofeja, ar kuru lielīties internetā. Ar kampaņā aicina rūpēties par bērna drošību un privātumu internetā. Vai foto un video publicēšana sociālajos medijos ir mūsdienu norma vai tomēr apdraudējums?

Martā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi cēla trauksmi par vairākiem D vitamīna intoksikācijas gadījumiem bērniem, atgādinot, cik būtiska ir precīzas noteiktās devas ievērošana. Par D vitamīnu un citiem palīgiem pret pavasara nogurumu bērniem saruna Ģimenes studijā.

Dodamies uz zemnieku saimniecību „Zutiņi” Krimuldas pagastā, kas ir maza, bet skaļa saimniecība – tā to raksturo māsas Rūta Beirote un Santa Meļķe. Par ikdienu, kas ir visas ģimenes rūpe īpaši tagad, kad sākusies sezona, un ģimenes attiecībām, ik dienu strādājot plecu pie pleca, saruna raidījumā.

Aizvien vairāk bērnu aug daudzvalodīgās ģimenēs. Kā tas ietekmē viņu valodas un runas attīstību, kādus riskus un ieguvumus tas nes līdzi un kā ir ikdienā dzīvojot citas valodas vidē, iemācīt bērniem arī latviešu valodu?

Kas nosaka to, ka kāds spēj būt darba ņēmējs, bet cits var nodrošināt sevi un vēl dot darbu citiem. Kā jaunos cilvēkos veicināt uzņēmēja spējas un kādas tendences valda jauniešu biznesa ideju sacensībās?

Kā rīkoties, ja bērns paziņo – es precēšos ar sava dzimuma pārstāvi. Kā izprast, pieņemt un sarunāties? Uzklausām speciālistu viedokļus un pieredzes stāstus.

Kā sadzīvot ar situāciju, kad ieplānotās un tik daudz kur redzētās kārtības - vecāki iesaistās rūpēs par mazbērniem - vietā pieaugušajiem ir jārūpējās gan par saviem bērniem, gan arī vecākiem?

Fodamies ciemos pie Pankjānu ģimenes Daugavpilī. Ainārs un Baiba audzina trīs meitas un uzsver, ka viņiem ļoti patīk dzīve otrajā lielākajā Latvijas pilsētā. Tā ir kompakta un piedāvā visu jaunai ģimenei nepieciešamo – labu izglītību, dabas tuvumu, aktīvu kultūras dzīvi un iespējas gan bērnu interesēm, gan vecāku vaļaspriekiem. Viņu gadījumā tie saistīti ar tradicionālo kultūru, dziesmu un deju.

Pavasarī nereti gribas sapost māju tā, lai saule neizgaismo lieko putekļu kārtu un visu citu lieko. Tomēr daudzās ģimenes ne vien pavasarī, bet visu gadu liels izaicinājums ir vienošanās ar bērniem par viņu iesaisti mājas darbu veikšanā un kārtības uzturēšanu savā istabā. Kā mudināt bērnu turēt savu telpu kārtīgu un kā organizēt bērna iesaisti citu mājas darbu veikšanā?

Pēc 9. klases fiziku apgūt arī vidusskolā izvēlas vien puse skolēnu, jo vairums uzskata, ka eksaktās zinātnes, tostarp fizika, ir sarežģītas un garlaicīgas un tās nav nav vērts apgūt, jo neplāno ar šo jomu saistīt nākotni. Kā motivēt bērnus pievēsties sarežģītām tēmām un kā ieinteresēt mācīties fiziku?

Tēti un pēcdzemdību nomāktība. Vai pēc bērna piedzimšanas var sašķobīties arī vīrieša emocionālā veselība, vai viņi ir gatavi par to publiski stāstīt un kā palīdzēt grūtos brīžus pārvarēt?

1. aprīlī saruna par joku un jokošanās nozīmi bērnu audzināšanā. Kā bērnos veidojas humora izjūta? Vai un kā tā atšķiras no pieaugušo humora izjūtas? Raidījumā runājam arī par to, cik būtiski ir izmantot humoru bērnu audzināšanā un disciplinēšanā.

Dodamies ciemos pie Apsīšu ģimenes Valmieras pusē. Andis un Sofija ir astoņu bērnu vecāki. Viņu ģimenes māja kādreiz bija viena no sanatorijas „Līči” ēkām. Pārbūvējot un pielāgojot to ģimenes vajadzībām, Apsīši mēģina saglabāt vismaz kaut ko no vecās mājas stāsta. Un ne jau tikai pašiem sava māja patiešām skaistā vietā ir svarīga ģimenes labbūtībai. Dzīve laukos ļauj justies brīvi bērniem.

Citi pavasari gaida ar sajūsmu, bet alerģiskiem cilvēkiem un jo sevišķi alerģisku bērnu vecākiem ziedputekšņu sezona sagādā daudz raižu, īpaši, ja iegadās sausi un vējaini laikapstākļi, kas pilsētās pasliktina gaisa kvalitāti ziemā uz ielām kaisīto smilšu dēļ. Kā palīdzēt bērniem un kā ārstēt elpceļu alerģijas?

Aktuālajā diskusijā par iespējamu seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolās ieskanas viedokļi, ka tieši vecāku ziņā ir saviem bērniem iemācīt teikt nē, prast novilkt robežas un nepieļaut pāridarījumus. Raidījumā saruna ar vardarbības prevencijas speciālistiem.

Šķiet, pēdējā laikā jauno vecāku mentālajai veselībai pievērsts vairāk uzmanības, problēmsituācijās speciālisti mudina nekavējoties meklēt profesionālu palīdzību. Taču cik tā patiesībā pieejama? Kādu skaudru jaunās māmiņas pieredzi uzklausīsim un kopā ar speciālistiem analizējam raidījumā.

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka izglītības kvalitāti primāri ietekmē izglītojamo skaits klasē, tāpēc ilgtspējīga vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla veidošanā par vienu no būtiskākajiem kritērijiem tiek noteikts minimālais izglītojamo skaits klašu grupā un turpmāk tas tiks attiecināts arī uz privātskolām, kas saņem valsts finansējumu.

Aldis un Edīte Čamāni audzina deviņus bērnus, viena no meitām ir adoptēta, bet šajā mācību gadā viņi savā saimē uzņēmuši vēl divus viesskolēnus no ārzemēm. Kuplā ģimene mīt lielā mājā pašā Ilūkstes centrā, kur visus ģimenes locekļus sapulcināt vienkopus un vienlaikus, izrādās, ir patiešām sarežģīti, jo lieli un mazi Čamānu ģimenes bērni ir nodarbināti ne tikai mācībās, bet arī daudzās citās aktivitātēs.

Katru gadu apmēram 100 nepilngadīgas meitenes kļūst par mammām, bet ievērojams skaits jauno sieviešu grūtniecību pārtrauc. Ārsti uzsver, ka tas ir ne tikai zināšanu trūkuma, bet arī finansiālu apsvērumu dēļ. Vai negribētu grūtniecību skaits varētu mazināties, ja valsts apmaksātu kontracepciju sievietēm vecumā līdz 25 gadiem?

Pavasara saulei uzspīdot, aktivitāte bērnu laukumiņos palielinās, tie kļūst par aktuālu atpūtas un satikšanās vietu. Kas rūpējas par drošību un kārtību rotaļu laukumos un kurš atbildīgs par uzstādītos ierīču tehnisko stāvokli?

Bērnu priekšstati par medicīnu, ķermeni un veselību. Kas interesē pirmsskolas un sākumskolas vecums bērnus, kādus jautājumus viņi uzdod par veselību, vai un kur uz šiem jautājumiem tiek sniegtas atbildes?

Kāda ir trokšņa ietekme uz bērnu un pasniedzēju individuālo labbūtību, koncentrēšanās spējām un mikroklimatu kolektīvā? Kā veidot mierīgu vidi gan skolēniem, gan skolotājiem un kā ar troksni sadzīvo sensori jutīgi bērni?

Latvijas skolās tagad mācās ne tikai ukraiņu bēgļu, arī viesstrādnieku bērni, kuri atbraukuši no dažādām valstīm un nezina latviešu valodu. Kādi ir izaicinājumi skolām, mācot šos bērnus, un vai nepieciešama palīdzība no valsts puses, organizējot papildus valodas mācību stundas vai integrācijas nometnes?

Kaut arī situācija ar piena zobu veselību ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvijā bērniem bojāto zobu skaits vēl aizvien ir divas reizes lielāks, nekā Eiropas attīstītajās valstīs. Aizvien vairāk 2-3 gadus veci bērni cieš no kariesa. Kāpēc tā - tas ir vecāku izglītotības vai zobārsta nepieejamības jautājums?

Šoreiz tuvāk iepazīstam Elkšņu-Blūmu ģimeni no Rīgas. Karlīna Elksne ir ginekoloģe-dzemdību speciāliste un kopā ar vīru Svenu viņi audzina četrus bērnus un paši teic, ka tas nebūt nešķiet daudz. Tā kā mamma vairāk strādā, tad par bērnu aprūpi un loģistiku ikdienā gādā tētis.

Cik dienu bērns drīkst kavēt skolu vai dārziņu bez ārsta zīmes? Šis jautājums aktuāls jau ilgāku laiku, jo ierēdņi apgalvo, ka to nosaka katras izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi, bet ģimenes ārsti aicina samazināt administratīvo slogu savās praksēs, lai vecākiem pēc katras bērnu puņķošanās epizodes nebūtu jādodas pie ārsta prasīt zīmi, lai bērns varētu atgriezties izglītības iestādē. Kā tad īsti ir šobrīd un kas varētu mainīties?

Valsts aizsardzības dienests tagad realitāte katra pilngadīga jaunieša dzīvē. Kādas ir iespējas jauniešiem izvēlēties, kā pildīs savu pienākumu, kā pašreiz rit nākamā iesaukuma komplektēšana un kā veicas tiem brīvprātīgajiem, kuri jau drīz būs nodienējuši paredzētos 11 mēnešus.

Nekad neesam bijuši sportisti, tikai skrējuši, braukuši velo sacensībās, piedalījušies arī vairāku diennakšu piedzīvojumu sacīkstēs un tamlīdzīgi. Tā par sevi saka Gasiņu ģimene. Didzis un Iveta ir četru meitu vecāki.

Kas ir digitālā pratība pirmsskolā - ko tas īsti nozīmē, kā tā izpaužas un vai digitāli mācību risinājumi jau tiek ieviesti vai vēl plānoti Latvijas bērnudārzos?

Kas mūsdienās, kad pusaudži un jaunieši lielāko daļu dzīves ikdienas pavada tīmeklī, veido viņu priekšstatu par attiecībām. Kā izpratni par tām ietekmē sociālo tīklu saturs, populārā kultūra un viss cits, kas pieejams internetā? Kā mācīt laikus pamanīt brīdinājuma zīmes par neveselīgām attiecībām?

Pilnvērtīgas rūpes par mazuli pirmajā dzīves gadā. Vingrošana, baseins, masāža, fizioterapija - cik bieži un kādos gadījumos nodarbības ir nepieciešamas?

Nedēļas nogalē aizvadīta gadskārtējā izstāde "Skola 2024". Kādas tendences valda augstskolu izvēlē, kas absolventam svarīgi, studiju iespējas izvērtējot. Sarunas ar un par topošajiem studentiem, viņu vecākiem un augstskolu mācībspēkiem.

Tiekamies ar ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasilenko, viņas meitu Annu un mamma Lenu. Viņas stāsta par savu ikdienu Latvijā jau turpat divu gadu garumā, cik ļoti viņas gaida Ukrainas uzvaru un cik ļoti ilgojas atkal būt kopā ar saviem mīļotajiem vīriešiem, kuri dzīvo un strādā Ukrainā.

Karš un tā tuvums - kā to uztver bērni? Vai divus gadus pēc kara Ukrainā sākuma protam labāk skaidrot tur notiekošo bērniem un kā sarunas par karu ietekmē bērna vecums?

Aizrādīšana uz ielas, veikalā vai citā sabiedriskā vietā - cik daudz drīkst iejaukties sveši cilvēki, vai drīkst un ir nepieciešams aizrādīt citiem vecākam?

Skolu reforma saistās ar mazo skolu slēgšanu. Kā iekļaujošā izglītība tiks realizēta praksē? Vai lielās skolas ar lielām klasēm varēs nodrošināt piemērotus apstākļus, vidi, atbalstu skolēniem ar īpašām vajadzībām?

"Creakids" izglītības iestāžu telpās uzstādītas īpašas slieku mājiņas, lai bērni varētu vērot, kā veidot kompostu ar slieku saimes palīdzību. Ko vēl neparastu bērni uzzina pirmsskolas izglītības iestādēs un pēc tam stāsta mājās, mudinot arī vecākus pievērsties dzīves veida un paradumu maiņai?

Dodamies ciemos pie Ruļuku ģimenes Praulienas pagastā. Kaut arī pašreizējo dzīves posmu viņi var salīdzināt ar skrējienu pa dzīvi, jo jāuztur arī piemājas saimniecība un bērni jāizvadā uz ārpusskolas nodarbībām, tomēr visi jūtas labi – katrs var pilnveidot sevi, bet brīvos brīžus pavadīt kopā ar citiem radiniekiem, ejot pirtī vai piedaloties īpaši organizētajos kino vakaros.

Gadu no gada tiek vākti ziedojumi to ģimeņu atbalstam, kas audzina bērnus ar autiskā spektra traucējumiem. Pērn Valsts kontrole kritizēja tam beidzot piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu, jo 82% Veselības ministrija  pārdalīja citiem mērķiem. Kā tas būs šogad un turpmāk?

Latvijā statistiski izplatītākais ģimenes modelis ir sieviete, kas savus bērnus audzina viena. Kā veidojas cilvēka priekšstats par partnerattiecībām, uzaugot šādā ģimenē un vai tas ietekmē mūsu spējas pašiem veidot attiecības nākotnē?

Vai mūsdienās skolās vēl notiek klases vakari un diskotēkas? Kāda ir šādu sarīkojumu nozīme skolēnu labbūtības veicināšanā un skolas vides veidošanā? Kā uz to raugās vecāki un pedagogi?

Daļa vecāku aicina atcelt plānotās izmaiņas skolēnu vērtēšanās procesā, kas paredz, ka pārbaudījumos iegūtais vērtējams vairs nav labojams. Savukārt vismaz 10 000 balsu savākusi divu 12. klases skolnieču rosinātā iniciatīva, lai skolēns drīkstētu katrā mācību priekšmetā uzlabot vairāk par vienu atzīmi.

Pirms pusgada kļuvuši par mazās Ziemas vecākiem, Zane un Pēteris, šķiet, dzīvo savā īpašā miera un laimes burbulī, un, protams, ir svaigu iespaidu pilni. Tomēr viņu ceļš līdz pirmā bērna ienākšanai ģimenē nav bijis ļoti gluds.

Visvairāk bērnu Latvijā pašreiz aug viena bērna ģimenē. Vai dzīve ar vienu bērnu ir sarežģītāka, vai varbūt vieglākā, nekā ar vairākiem? Ar kādiem izaicinājumiem sastopas šīs ģimenes, kādas ir audzināšanas īpatnības, vai kompensēt brāļu un māsu trūkumu un kā būt labiem viena bērna vecākiem?

Mātes mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no visaugstākajiem Eiropā, zināšanas par kontracepcijas līdzekļiem un to pielietojumu ir nepilnīgas, jaunatklāto HIV gadījumu skaits - vislielākais Eiropas ekonomiskajā zonā. Kāpēc? Atbildi meklē pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem.

Kā turpmāk mācīt matemātiku skolā – pavisam citādi, kā agrāk, vai tomēr, kā senos laikos?

Privāto un pašvaldības dārziņu nākotne: vai pašvaldībai vajadzētu būvēt jaunus bērnudārzus, vai arī veicināt sadarbību ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm? Ko vispār šobrīd nozīmē laba pirmsskola un vai mēs to saviem bērniem varam nodrošināt?

Ciemojamies pie Praškeviču ģimenes. Jana un viņas puikas – 11 gadus vecie Toms un Edžus dzīvo Gulbenē. Abi ir bērni ar īpašām vajadzībām un Jana viņus audzina viena. Tā kā puišiem ik dienas gan jāmācās, gan jāstiprina sava veselība, Jana stāsta, ka viņas laiks ir agrie rīti un tagad arī dziedāšana korī.

Pirmās romantiskās attiecības pusaudža vai jaunieša dzīvē. Vai vecākiem tām jāpievērš uzmanība un kas jāņem vērā. Kā komunicēt ar bērnu par seksuālās veselības jautājumiem, vaicājam speciālistiem.

Runājam par bērniem un mājdzīvniekiem un mājdzīvnieka lomu ģimenē. Kad pakļauties bērna kvēlajai vēlmei - gribu sunīti, gribu kaķīti vai citu mājas mīluli. Kā dalīt atbildību un rūpes, ko dzīvnieka klātbūtne mājās sniedz bērnam un ka darbojas kanisterapija?

Pamatīga slodze skolā un vēl ārpusstundu aktivitātes var veicināt arī izdegšanu. Kā izdegšana izpaužas bērnam vai pusaudzim un vai tā atšķiras no vienkārša ziemas noguruma? Kā palīdzēt savām atvasēm izdzīvot gada tumšo laiku un vīrusu sezonu, vaicājam speciālistiem.

Bieži vecāki sarunu grupās internetā diskutē par bērnu slimošanu, publicē analīžu rezultātus un pat attēlus ar slimības izpausmēm, kam seko jautājumi - kā ārstēties? Pieredzes apmaiņa ir vērtīga, tomēr kādos gadījumos nevajadzētu nodarboties ar sava bērna veselības pašdiagnostiku un pašārstēšanos?

Auzarēju-Auzeru ģimenē aug trīs bērni un visi mammas uzraudzībā un vadībā mācās mājmācībā. Tētis Kaspars pats uzcēlis māju, kurā ģimene mitinās, bet mammas Elīnas aizraušanās ir Montesorri mācību materiālu gatavošana.

Pēc nesenā notikuma Jūrmalā, kad 13 gadus vecs pusaudzis uz ielas strīda laikā uz ielas nodūra savu vienaudzi, meklējam atbildes uz jautājumu, kā speciālisti šobrīd strādā ar bīstamajiem un nekontrolētajiem pusaudžiem laikā, kad Latvijā nav nevienas sociālās korekcijas izglītības iestādes.

Psihologi atgādina, ka viens no galvenajiem bērnu audzināšanas mērķiem ir izaudzināt bērnus, kas varēs valdīt par savām emocijām, lai veiksmīgi iejustos sabiedrībā un vēlāk arī spētu veiksmīgi audzināt savus bērnus. Kā to vislabāk izdarīt?

Matemātikas trauksme veidojas bērniem, kuriem nav tik labi rezultāti šajā priekšmetā. Viņi nav sapratuši uzdoto, skaidroto, līdz rezultātā var veidoties bailes apgūt mācību priekšmetu. Vai matemātikas trauksme ir pēdējā laika tendence, vai tā bijusi jau agrāk, tik par to nav runāts? Ko darīt, ja tā konstatēta bērnam?

Novērota tendence, ka pieaug bērnu un pusaudžu skaits, kam ir liekais svars un aptaukošanās problēmas. Kas ir šo problēmu cēloņi un kā tos risināt, vaicājam speciālistiem.

Viņi ir četri – Jānis, Dita, Kārlis un Dārta Karolīna – un viņi ceļo. Ceļo tuvu, tepat pa Latviju, un ceļo arī patālāk, galvenokārt, pa Eiropu. Jau vairākus viņiemgadus ir tradīcija jauno gadu sagaidīt kaut kur ārpus Latvijas. Šoreiz, lai cik traki tas neizklausītos, viņi ar pozitīviem iespaidiem nupat atgriezušies no Ukrainas.

Turpinām diskusiju par mākslīgā piena maisījuma ietekmi uz bērna veselību: kā veicināt mazuļa barošanu ar mātes pienu, vienlaikus neizdarot spiedienu uz sievietēm, kam zīdīšana neizdodas.

Kas ir zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms - kas par to jāzina jaunajiem vecākiem un kā atvairīt bailes par mazuļa dzīvību un veselību, kas nereti piezogas gan gaidību laikā, gan tad, kad bērns jau ir piedzimis?

Kādas aktīvās atpūtas iespējas izmantot šajā ziemā, pārrunājam ar Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" pārstāvi Juri Smaļinski, Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu, kā arī sazināmies par viņas pieredzi ar divu dēlu mammu Inu Graudiņu.

Rīgā darbu sācis Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs. Vai un kā tas mainīs pakalpojuma pieejamību Latvijā, kā skaidrot straujo pieprasījuma pieaugumu pēc mentālās veselības aprūpes bērniem un pusaudžiem un ģimenēm nozīmē šo specialistu trūkums?

Kāda ir mīļmantiņu nozīme mazu bērnu attīstībā? Kā mainās mūsu attieksme pret tām? Un kādi drošības aspekti jāņem vērā, lietojot mīlmantiņas?

Kas skolās notiek ar atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas un un varbūt nemaz nevajag otro svešvalodu, ja bērni to tik slikti iemācās?

Vai un kāda nozīme ir izglītībai ģimenes veidošanā? Pētījumi rāda, ka mazāk izglītots vīrietis ir lielāks drauds laulībai, nekā mazāk izglītota sieviete. Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņa starpībai, palielinās arī iespēja izšķirties.

Pirmās grāmatas bērniem un lasīšana bērnudārzā. Interesējamies, vai mazuļiem nepieciešamas īpašas grāmatiņas, vai ir jēga tām bilžu grāmatām kāda ir grāmatu pieejamība bērnudārzos?

Dodas ciemos pie Latvijas Radio rīta programmas "Labrīt" vadītājas, arī laika ziņu vēstītājas Latvijas Televīzijas 1.kanālā Dairas Zīles. Daira un viņas vīrs Kaspars 14.decembrī sagaidījuši savu otro dēliņu Leonardu. Kāda ģimenes ikdiena pēc bērna piedzimšanas, vai otrā bērna ienākšana ir īpašs pārbaudījums ģimenei un kādi ir viņu jaunā gada plāni?

Izstrādāti jauni latviešu valodas mācību līdzekļi skolēniem ar dzirdes traucējumiem. Kā tie tapuši, vai piemēroti visiem un kādi materiāli vēl nepieciešami, lai teiktu, ka virzāmies uz visaptverošu iekļaujošo izglītību?

Atskatoties uz sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci! 2023", saruna par to, kā vairot empātiju pret sarežģītajiem pusaudžiem skolās vidē un kāda ir emocionāli kompetenta skola?

19 % jeb katra piektā sieviete Latvijā pēc laulībām nemaina savu uzvārdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par Latvijā slēgtajām laulībām 18 gadu periodā no 2004. līdz 2022. gadam. Kādi ir biežākie iemesli uzvārda maiņai vai tieši pretēji - izvēlei to nemainīt?

Atskatāmies uz 2023. gadā paveikto: kādas bijušas tendences raidījumu tematikā, kādas bēdas un problēmas apspriestas un analizētas, kas iepriecinājis un kas izdevies, ko gribētos turpināt risināt un aktualizēt arī nākamajā gadā.

Ziemassvētki nosvinēti, bet Jaunā gada sagaidīšana vēl priekšā. Vairums ģimeņu tieši Ziemassvētkiem kopā gatavojās, domāja, lai tie būt ne tikai pasēdēšana pie bagātīgi klāta galda, bet arī neaizmirstami mirkļi sarunājoties, kopā dziedot vai ejot rotaļās. Kā radu sanākšanas rīkot tā, lai tā būtu priecīga un gaidīta tikšanās visu paaudžu ģimenes locekļiem?

Sociālajos medijos laiku pa laikam pavīd informācija, kur kāds jau pilngadīgs cilvēks, skatoties uz analogo pulksteni, nezina, cik tas īsti rāda. It kā ir attaisnojums - dzīvojam laikmetā, kurā dominē digitālais laikrādis. Vai bērniem skolā tagad ir grūtāk iemācīt, cik rāda analogais pulkstenis, vai bērniem laika izjūta ir līdzīga pieaugušo laika uztverei?

Ziemassvētku noskaņās dodamies uz Leļļu teātri, kur nesen renovētajā Latvijas Leļļu teātra vēsturiskajā ēkā pirmizrādi piedzīvoja iestudējums "Riekstkodis un Žurku ķēniņš". Ar kādām sajūtām atgriežas aktieri vēsturiskajā ēkā un kādu brīnumu gaida mazie skatītāji?

Nesen iznākusi filozofa Iļjas Marijas Boļšakova grāmata bērniem par dzimumu līdztiesību. Cik aktuāla problēma bērnu audzināšanā ir dzimumu stereotipi un vai puikas un meitenes būtu audzināmi atšķirīgi?

Aizsākoties desmitajam sabiedrisko mediju labdarības maratonam "Dod pieci!", tiekamies ar Markševicu ģimeni. Tētis Kaspars Markševics ir dziedātājs, kas strādā ne tikai Latvijas Radio 2, bet arī aktīvi darbojas sabiedriskā labuma organizācijā "Latvijas Bērnu atbalsta fonds". Kaspars nekad nav slēpis savu skaudro bērnības un pusaudžu gadu pieredzi un šogad arī piekritis būt Latvijas Radio vēstnesis labdarības maratonā.

Rīt, 15. decembrī, sāksies sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!", kurā šogad uzmanība pievērsta pusaudžiem, kuri dažādu apstākļu dēļ nav izauguši par veiksmīgiem un pārsvarā ar dzīvi apmierinātiem cilvēkiem. Kur sarežģītu pusaudžu vecākiem meklēt atbalstu un palīdzību?

Latvijas jauniešu zināšanas par pilsoniskajām aktivitātēm, kā arī līdzdalība tajās pēdējos gados ir pieaugusi, tomēr ir zemāka nekā vidēji citās Eiropas valstīs. To apliecina Pilsoniskās izglītības pētījums. Kā varam nomērīt Latvijas jauniešu attieksmi pret valsti, cik svarīgi bērniem kļūt par aktīviem pilsoņiem?

Katru dienu mazu dāvaniņu, un tad vēl bērnudārzā un darba eglītē, un Ziemassvētku vakarā. Un pie vecmāmiņas... Kā iepriecināt bērnu, vienlaikus dāvanas nepadarot par pašsaprotamu ikdienu? Un kā iepriecināt bērnu, ja vecāki nevar atļauties visu to, ko kāro mazā bērna sirds?

Jaunākie PISA dati, domājot par bērnu lasītprasmi, nav iepriecinoši. Kā tos vērtēt un vai maz ir ceļš atpakaļ?

Dodamies ciemos pie Skrastiņu ģimenes. Līga un Jānis tagad dzīvo Raiskuma pagastā Cēsu pusē. Pirms gada viņi tur izveidoja atveseļošanās centru „Sober Way”, lai palīdzētu tiem, kuri vēlas atbrīvoties no atkarībām un sākt citu dzīves veidu. Palīdz ne tikai speciālisti, bet arī Līgas un Jāņa pieredzes stāsti.

Skolā jaunieši pavada daudz laika, vai pedagogi pamana riskam pakļautos jauniešus? Kāda ir tālākā pedagogu un skolas rīcība, ja jaunietim manītas uzvedības problēmas, pasliktinās sekmes mācībās? Varbūt skolas laikā kaut ko mainīt ir par vēlu un pirmās pazīmes jāpamana jau pirmsskolas izglītības iestādēs?

Pieauguši vīrieši spēlējas ar uzmanības pievēršanu. Gadiem ilgi nometņu rīkotāji iesaista attiecībās un seksuāli izmanto pusaudzes un jaunietes. Latvijas Radio un portāla "Delfi" pētījums "Līdera apskāviens" atklāj sistemātisku jaunu sieviešu seksuālu izmantošanu jauniešu organizācijā "K.I.D". Saruna par to, ko atklājuši un izpētījuši podkāsta veidotāji.

Šī gada laikā esam daudz esam runājuši par sarežģītiem šķiršanās gadījumiem, kad bijušie laulātie nespēj sarunāties un tādēļ cieš arī bērni. Kā iespējams visiem iesaistītajiem mazāk traumatisks ceļš un kā saglabāt cieņpilnas attiecības arī pēc šķiršanās?

Ziemas laikam iestājoties, aktivizējas dažādas saslimšanas, tostarp gripa. Aktuāls kļūst jautājums - kā sevi pasargāt no saslimšanas, vakcinēt vai nevakcinēt atvases un pašus pret gripu? Kāda ir gripas vakcīnu pieejamība ģimenes ārstu praksēs šobrīd?

Jāņa un Leldes Liepiņu ģimenē aug divas meitas ar mazu vecumu starpību, tādēļ viņu ikdiena ir ļoti dinamiska. Abi vecāki strādā, pie tam Leldei savu pagaidām pusslodzes darbu izdodas savienot gan ar bērnu audzināšanu, gan mācībām. Liepiņi paši vērtē, ka ģimenes ikdienu izdodas līdzsvarot un, piemēram, visiem četriem doties pat kādā garākā ceļojumā.

Vai ārpusskolas aktivitātes mūzikā, mākslā vai sportā, vai arī darbošanās kādā nevalstiskā organizācijā var palīdzēt pusaudzim izaugt veselam un darbīgam, neiekrītot atkarību vai bezmērķīga laika pavadīšanas gūstā, diskutējam, gaidot sabiedrisko mediju labdarības maratonu "Dod pieci!".

Ventspils zinātnes centram "Vizium", nesen atvērtajam zinātkāres centram "Futurimo" Rīgā un šoruden darbu sākušajam Kosmosa izziņas centram Cēsīs viens mērķis - izglītot un ieinteresēt bērnus un jauniešus par STEM jomu - zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātni un matemātiku. Vai tas izdodas?

Gaidot sabiedrisko mediju labdarības maratonu "Dod pieci", runāsim par pusaudžu vecumu: vai un kāpēc pusaudžu vecums ir sarežģītākais vecums cilvēka dzīvē un kā šajā periodā pieaug bērna risks nonākt problēmu varā?

Ja bērns daudz slimo, nereti vecāki izskata iespēju operēt kakla vai aizdegunes mandeles. Kā rīkoties un uztvert situāciju, ja atvasei nepieciešama mandeļu operācija? Kādas ir jaunākās atziņas par mandeļu nozīmi cilvēka organismā un pie kādiem nosacījumiem no tām jāatbrīvojas?

Kas izraisa pēcdzemdību depresiju sievietei un kā atpazīt tās aizmetņus? Kas jāzina tuviniekiem un kāda palīdzības iespējas ir pieejamas?

Valsts svētku priekšvakarā tiekamies ar Patjanko ģimeni no Rīgas. Tajā aug četri dēli – Kārlis, Jānis, Alberts un Gustavs. Viņu vecāki, Oskars un Māra, strādā IT nozarē, taču iepazinušies folkloras kopā un joprojām ir aktīvi šīs kustības dalībnieki, kas folkloru dažādos veidos praktizē arī savā un ģimenes ikdienā.

Kā tas, kā mēs audzinām bērnus mazotnē un sākumskolas posmā, ietekmē to, kādi viņi būs pusaudži?

Darba nespējas lapas bērna slimības gadījumā: cik atbalstoši ir darba devēji un kolēģi, kad darbinieku bērni slimo?

Kāpēc viņš ar mani vairs nedraudzējas? Es arī nedraudzēšos. Un tad atkal draudzēšos! Nesen apgāds "Liels un mazs" izdevis Agneses Vanagas un Annas Vaivares komiksu "Sirdslietas", kura varones ir divas sirdis - būtnes ar atšķirīgiem raksturiem, kas meklē draudzību un cenšas saprasties. Tas nav vienkārši, tāpat kā maziem un lieliem cilvēkiem.

Vai par latvieti top ģimenē? Valsts svētku nedēļā uz sarunu aicinām cilvēkus, kas pēdējos gados radījuši saturu, kas ģimenēm ar bērniem varētu rosināt diskusijas par Latvijas vēstures un identitātes jautājumiem.

Ģimenes studija dodas ciemos pie Sproģu ģimenes Cēsu novadā. Kristiāna un Renārs ir trīs bērnu vecāki. Cēsīs Renāru pazīst arī kā patriotiski noskaņotu pilsētnieku. Un tie nav tikai skaļi vārdi – jūnija beigās Renārs ar domubiedriem rīko Cēsu kauju atceres pasākumu, kā arī nu jau vairāk nekā desmit gadus rūpējas par īpašu svētku noskaņu Cēsīs, Pils parkā, Lāčplēša dienā.