(ne)Diplomātiskās pusdienas

Šoreiz nerunāsim ne par karu, ne par vēlēšanām, ne par sankcijām. Raidījuma temats veltīts starptautiskās un nacionālās politikas “karstajam kartupelim” – birokrātijai. Jā, šobrīd visur Eiropā norisinās aktīva diskusija par vienkāršošanu – mazāk papīru, mazāk veidlapu, mazāk birokrātijas un mazāk raižu. Bet vai tā tiešām ir? Un kā šī vienkāršošana atšķiras no cita termina – deregulācijas?

Epizodi uzsākam ar jautājumu, kas pēdējos gados kļūst arvien aktuālāks ne tikai ekonomistiem, bet gandrīz ikvienam no mums. Ja dzīvojam laikā, kad cilvēki ir izglītotāki, produktīvāki un tehnoloģiski attīstītāki nekā jebkad agrāk, kāpēc tik daudziem rodas sajūta, ka stabila dzīve kļūst arvien grūtāk sasniedzama?

Ungārijā svētdien, 12. aprīlī, norisinājās parlamentārās vēlēšanas, kuras jau tiek dēvētas par vissvarīgākajām vēlēšanām kopš demokrātijas atjaunošanas. Pēc sešpadsmit gadiem pie varas Viktors Orbāns pirmo reizi saskārās ar tādu izaicinājumu, kuru nebija spējīgs pārvarēt pat ar Krievijas un ASV lobiju.

21. gadsimtā medikamenti vairs nav tikai veselības aprūpes instruments. Tie ir kļuvuši par ekonomisku, stratēģisku un ģeopolitiski nozīmīgu elementu. Farmācijas industrija šodien iemieso ne tikai zinātnes progresu un ārstēšanas iespējas, bet arī globālās ražošanas ķēdes, starpvalstu atkarību, tirgus koncentrāciju un politisko ietekmi. Citiem vārdiem sakot, medikamentu lietošana mūsdienās vairs nav tikai veselības jautājums – tā ir arī varas, piekļuves un kontroles jautājums.

Šoreiz aplūkojam tēmu, par kuru ikdienā nemaz neaizdomājamies, bet kura skar mūs visus, – kā slavenības ietekmē mūsu viedokli par politiku un kā slavenību aktivitātes ietekmē arī pašu politiku?

Ķīna jau otro gadu pēc kārtas nosvinēja 5% ekonomikas izaugsmi un saka, ka viss iet pēc plāna. Bet ekonomisti, kas skatās aiz šī skaitļa, redz ko pavisam citu. Neatkarīgā firma „Rhodium Group” lēš, ka faktiskā izaugsme bijusi tuvāk 2,5–3%, un ceļ trauksmi par Ķīnas nopietnajām problēmām saistībā ar deflāciju.

Šonedēļ runājam par galveno valstu un vietu atpazīšanas atribūtu, aiz kura slēpjas arī kaut kas vairāk, – par valstu nosaukumiem un to maiņu.

Dažkārt konflikti nevis padara preces dārgākas, bet tieši preces, produkti vai resursi paši izraisa šīs konfliktu situācijas. Vēsture rāda, ka dažādas preces un dabas resursi bieži vien ir spēlējuši pārsteidzoši lielu lomu starptautiskajā politikā.

Lai arī šobrīd visas pasaules uzmanība ir pievērsta Tuvajiem Austrumiem un situācijai Irānā, raidījumā skatāmies nedaudz tālāk uz Austrumiem. Japānā nesen notikušās ārkārtas vēlēšanas potenciāli ir iezīmējušas izšķirošu brīdi valsts turpmākajā attīstībā gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.

Raidījumā šoreiz "maltīte" ar spožu fasādi, taču strīdīgu pildījumu: Krievijas maigā vara caur kultūras centriem. Bet vai stāsts tiešām ir tikai par kultūru?

Kad runājam par varu Eiropas Savienībā, parasti domājam par samitiem, sankcijām, paplašināšanos vai veto tiesībām. Taču patiesībā viens no ietekmīgākajiem dokumentiem Briselē ir Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēma (Multiannual Financial Framework) jeb MFF.

Ir brīži, kad atsevišķi skandāli uz īsu laiku izgaismo sistēmas, kas parasti ir klātesošas, bet neredzamas. Arī šajā raidījumā esam izlēmuši pievērsties tā dēvētajai Epstīna lietai. Jaunākajos mediju pētījumos, analizējot dokumentu kopumu, arvien skaidrāk iezīmējas Epstīna tīkla starptautiskais raksturs. Atsevišķi Eiropas mediji norāda, ka dokumentos atkārtoti parādās Eiropas pilsētas kā loģistikas un kontaktu punkti, arī Rīga.

Runājam par pilsoņu karu, par ko teju neviens vairs nerunā. Piecus gadus pēc apvērsuma Mjanmā pasaule ir iemācījusies sadzīvot ar pilsoņu karu šajā valstī.

Eiro un dalība eirozonā ir liela daļa mūsu ikdienas jau vairāk nekā 20 gadus. Temata aktualitāte ir saistīta ar Bulgāriju, kas no 2026. gada 1. janvāra ir pievienojusies eirozonai, tādejādi kļūstot par tās 21. dalībvalsti. Šī ir bijusi pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš Horvātijas pievienošanās 2023. gadā.

"Lawfare" jeb juridiskā karadarbība ir stāsts par to, kā likums vairs nav tikai instruments taisnīguma nodrošināšanai, bet arvien biežāk kļūst par politiskas cīņas un militāra konflikta sastāvdaļu.

Šoreiz temats, kas šķietami "izlecis" no starptautisko attiecību mācību grāmatām un atgriezies ASV ārpolitikas priekšplānā. Tā ir Monro doktrīna jeb kā tās atjaunoto variantu dēvē  – Donro doktrīna. Tomēr šoreiz tas nav stāsts par neatkarību no Eiropas impērijām, bet stratēģisks skatījums par kontroles un ietekmes nostiprināšanu un konkurentu izstumšana no savas stratēģiskās telpas.

Šo raidījumu būtu vajadzējis veltīt Venecuēlai, taču šoreiz pievērsīsimies kādai citai valstij, kura arī Venecuēlas kontekstā atkal varētu nonākt uzmanības centrā. Tā ir Taivāna. Šoreiz pievērsīsimies tās iekšpolitikai, nevis ārējam spiedienam no Ķīnas – kā tas parasti ir, runājot par Taivānu.

Gada noslēdzošais raidījums (ne)Diplomātiskās pusdienas būs patiešām par diplomātiju. Un nediplomātisks. Jo stāsts ir par diplomātu dzeršanas paradumiem.

Raidījumā runājam par vienu no mūsu tuvākajām, bet nebūt ne tām draudzīgākajām kaimiņvalstīm - Baltkrieviju. Šoreiz pievēršamies nevis Baltkrievijas rezīma radītajiem hibrīddraudiem, bet gan pēdējo mēnešu un nedēļu notikumiem. Tas ir stāsts par atbrīvotajiem politieslodzītajiem.

Pievēršamies starptautiskās drošības tēmai, kuru, šķiet, mūsu reģionā ir aizēnojuši citi notikumi. Kodolieroči ir varas simbols – ja valstij tie ir, tai ir arī politiskās ietekmes sviras. Tāpēc šodien mūsu „ēdienkartē” ir Irāna – valsts, kurai, vismaz oficiāli, nav kodolieroču, tomēr kura alkst tos iegūt.

Runājam par piekto  lielāko Eiropas Savienības valsti, par valsti ar strauji augošu ekonomiku un trešo lielāko armiju NATO – par Poliju. Decembrī rit jau septītais mēnesis, kopš Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāts Karols Navrockis.

Raidījumā runājam par kaut ko ļoti ikdienišķu, gandrīz banālu, bet patiesībā – dziļi politisku, par atkritumiem. Mēģinām saprast, kāpēc atkritumi ir problēma, kā globālā sistēma tos “regulē”, kā valstis tirgojas ar atkritumiem un kāda vara patiesībā ir valstu rokās?

Argentīna – viena no ekonomiski vislielākajām un politiski visdinamiskākajām valstīm Dienvidamerikā. Kopš Havjēra Mileja nākšanas pie varas 2023. gada nogalē, tur ir piedzīvotas straujas ekonomiskas pārmaiņas. Kāda tad šobrīd ir situācija Argentīnā un kāpēc Latvijā vajadzētu tai pievērst uzmanību?

Saruna par Latvijai, pārējām Baltijas valstīm un principā visām NATO dalībvalstīm nozīmīgu tematu. Tie ir šī gada NATO samitā Hāgā pieņemtie jaunie nosacījumi alianses aizsardzības politikas veidošanā.

Raidījumā uz pusdienu paplātes ne tikai lielākā demokrātija pasaulē un strauji augošā ekonomika, bet arī valsts, kas diemžēl palīdz uzturēt Krievijas kara mašinēriju. Tā ir Indija.

Kāpēc ir tik grūti runāt par Palestīnu un Izraēlu? Kāpēc tik bieži nākas saskarties ar negatīvu reakciju, boikotiem vai pilnīgu apklusināšanu, paužot savu viedokli šo notikumu ieskatā? Tāpēc raidījums veltīts „cancel culture” jeb latviešu valodā – atcelšanas kultūras jēdzienam.

Ir pagājis gandrīz mēnesis kopš parlamenta vēlēšanām Moldovā, kurās tika veikta izšķiroša izvēle starp eiropeisku attīstības ceļu vai atgriešanos Krievijas ietekmes sfērā. Proeiropeiskie spēki uzvarēja. Jautājums tagad ir – kas notiks tālāk?

Raidījumā pievēršamies vienam no karstākajiem jautājumiem globālajā politikā – mākslīgā intelekta attīstībai. Apskatīsim lielvalstu – Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas –, kā arī Eiropas Savienības skrējienu pēc ietekmes, varas un kontroles.

Pievēršamies uzmanību Sīrijai – valstij, kas gandrīz 13 gadus dzīvoja, ja tā var teikt, piemirstā pilsoņu karā, taču pēc diktatora Bašara al-Asada krišanas 2024. gada nogalē Sīrija šobrīd piedzīvo trauslu politisko pāreju. Un 5. oktobrī Sīrijā notika arī pirmās parlamenta vēlēšanas “pēc Asada” laikmetā.

Eiropas Savienībai ir drosmīgs solījums: līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē. Daudziem politikas veidotājiem elektrotransportlīdzekļi ir kā modernas, zaļas Eiropas simbols. Elektrotransportlīdzekļi var piesārņot mazāk tā lietošanas laikā, taču tie piesārņo daudz vairāk ražošanas laikā, tādējādi atklājot tā saucamo Eiropas „zaļā kursa” ēnas pusi.

Turpinām vērtēt smagos politiskos jautājumus pasaulē, un šoreiz atgriežamies Eiropas kontinentā, lai parunātu par Franciju – valsti, kuras politisko situāciju varētu raksturot ar vienu vārdu – trausla.

Raidījumā neierasts skatījums uz militārām apmācībām. Tās ir nepieciešamas, bet  diemžēl piesārņo vidi un rada tai kaitējumu.

Krievijas agresijas orķestrētājs un multipolārās pasaules idejas aizstāvis Vladimirs Putins savā 25 gadu garajā prezidentūras laikā ir centralizējis visu Krievijas varu ap sevi. Krievija acīmredzami ir autoritāra valsts, kuras priekšgalā ir līderis, ap kuru šajos gados ir izveidojies un nostiprinājies Putina personības kults.

Domājot par to, ar kādu tēmu uzsākt raidījuma (ne)Diplomātiskās pusdienas sezonu, tālu nebija jāmeklē. Ārpolitikas jomā uz mēles gala, ja tā var teikt, ir Donalda Trampa vārds. Mūsu reģiona iedzīvotājiem, nenoliedzami, vislielākā interese ir par Trampa solījumiem un mēģinājumiem ātri izbeigt karu Ukrainā, taču šoreiz gribētu parunāt par Trampa deklarēto “Amerika pirmajā vietā” politiku. Cik tā ir bijusi ārpolitiski un ekonomiski veiksmīga pašām Amerikas Savienotajām Valstīm pirmajos astoņos Trampa otrās prezidentūras mēnešos?

Pasaules ūdeņi: kā tie ir sadalīti, ko varam tajos darīt un kas tajos atrodas? Kopumā starptautiskajās tiesībās un starptautiskajās attiecībās jūras ir sadalītas vairākās zonās, katru no kurām regulē atšķirīgi tiesiskie režīmi, galvenais tiesiskais regulējums ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija.

Raidījumā esam izlēmuši pievērsties kādam pavisam tuvu esošam, ne visai ērtam un potenciāli ļoti bīstamam kaimiņam. Proti, Kaļiņingradas apgabalam.

Raidījumā stāsts par Lielbritānijas karaļnamu. Tomēr, kā jau ierasts, tēmu aplūkojam no skatupunkta, kurš parasti tiek pieklusināts. pievēršamies britu karaļnama intrigām, kas saistītas ar princi Hariju un viņa sievu Meganu Mārklu. Ar šo pāri ir saistīti daudzi strīdi karaliskajā ģimenē.

Skaidrojam, kā valdība, vēlēdamās aizsargāt savus iedzīvotājus no terorisma, kļuva par cilvēktiesību pārkāpēju. Varētu domāt, ka dosimies uz Tuvajiem Austrumiem, kas gadu desmitiem tiek asociēti ar vietu, kur darbojas lielākie teroristiskie grupējumi. Nē, mēs dosimies uz mazāko valsti Centrālamerikā, proti, Salvadoru.

Vēl pagājušajā nedēļā Krievijas, ASV un Ukrainas pārstāvji tikās Turcijā, lai spriestu par Ukrainas kara risinājumu. Šoreiz raidījumā nerunāsim par kara izbeigšanu, bet gan par pašu Turciju. Valsti, kas galvas sāpes ir izraisījusi diezgan daudzām valstīm gan tās kaimiņos, gan citos reģionos.

Lai arī pēdējā laikā mūsu uzmanība ir pievērsta dažādām politiskām un ģeopolitiskām cīņām gan Eiropā, gan citur pasaulē, šoreiz vēlamies runāt par vēl kādu mazāk apspriesto lielvaru cīņas lauku – kosmosu. Mūsdienu realitāte liek uz astronomiskajām lietām paskatīties arī no politiski militārās un aizsardzības skatu punkta.

Arvien pieaugoša problēmu pasaulē ir narkotisko vielu tirdzniecība un kontrole. Jau kādu laiku starptautisko attiecību uzmanības centrā ir arī ASV prezidenta Donalda Trampa izpildītais solījums noteikt visaptverošus tarifus trim ASV galvenajām tirdzniecības partnervalstīm Kanādai, Ķīnai un Meksikai. Ieviešot šos tirdzniecības tarifus, Tramps minēja "ārkārtējos draudus", ko rada fentanils, nāvējošs un ļoti spēcīgs sintētiskais opioīds, un kas ir izraisījis tā saukto opioīdu epidēmiju ASV.

Raidījumā kā vienmēr šķetināsim neērtu tēmu, šoreiz pievēršamies valstij ar otro vecāko konstitūciju pasaulē – Polijai. 18. maijā valstī notiks astotās tiešās prezidenta vēlēšanas Polijā.

Jau vairāk nekā trīs gadus mēs ik dienu lasām ziņas par notikumiem Ukrainā un pagājušajā nedēļā mūs atkal šokēja ziņas par nežēlīgu triecienu Sumu pilsētai. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc raidījuma epizodi nolēmām veltīt militārai tēmai, stāstot par to, kas ir bieži pieminētās ballistiskās raķetes.

Saruna par sievietes lomu Tuvajos Austrumos. Daudziem prātā nāk negatīvas asociācijas – un tam, protams, ir savi iemesli. Taču šī tēma prasa daudz rūpīgāku iedziļināšanos sarežģītajā vēsturē, politiskajā un kultūras kontekstā, kā arī katras valsts unikālajā attīstības ceļā.

Pievēršamies tēmai, par kuru attīstītajām valstīm, lielākoties jau Eiropas Savienībai un ASV īsti nepatīk runāt. Skaidrojam, cik ļoti pasaules lielvalstis – ASV, Ķīna un Eiropas Savienība (šoreiz vērtēsim kā vienu vienību) – ir atbildīgas par klimata pārmaiņām un to seku izpausmi attīstības valstīs.

Ir cilvēki, kuri no sirds tic gan mūsu indēšanai no lidmašīnām, lielvaru vēlmei kontrolēt visus pasaules iedzīvotājus un citām sazvērestības teorijām. Tāpēc arī raidījumā šoreiz runājam par sazvērestības teorijām, kas saistītas ar mums pavisam tuvu reģionu – ar Eiropu un Eiropas Savienību.

Dzīvojot Eiropas Savienībā, bieži dzirdam tādus vārdus, kā cilvēku līdztiesība, vienlīdzība un diskriminācijas izskaušana. Tomēr Indijā visas šis demokrātiskās vērtības tiek pārkāptas jau gadu simtiem pastāvošā dzīvesveida, precīzāk, varnu/ kastu sistēmas dēļ.

Raidījumā jau ir pierasts pieskarties neērtiem jautājumiem, tāpēc šoreiz vēlamies parunāt par vīriešiem un pret viņiem vērsto vardarbību konfliktos.

Nu jau pāris nedēļas un mēnešus daudz un dažādos veidos izskan diskusijas par to, kā ASV prezidents Donalds Tramps izmanto dažādus tradicionāli neierastus paņēmienus, lai panāktu sev vēlamo iznākumu gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Pārrunājam dažādas politiskās stratēģijas un paņēmienus, kurus valstis un to līderi izmanto, lai manipulētu ar citām valstīm.

Lai arī ziema atkāpjas un paliek siltāks, pievēršamies reģionam, kur tradicionāli vajadzētu būt auksti, taču arī tur paliek siltāks – proti, runājam par Arktikas reģionu. Un pilnīgi droši var teikt, ka Arktika ir ārkārtīgi svarīga mūsu nākotnes klimatam, no tā izrietošajai labklājībai un savā ziņā arī kopējai mūsu pastāvēšanai.

24. februārī plaši pieminējām jau trešo gadskārtu kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā. Ņemot vērā spraigas diskusijas medijos gan par pašu karu, gan par ASV prezidenta Donalda Trampa sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, arī šajā raidījumā paskatīsimies uz karu Ukrainā. Bet nedaudz no citas perspektīvas.

Vien dažas dienas ir atlikušas līdz vienam no šī gada nozīmīgākajiem politiskajiem notikumiem Eiropā – pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām Vācijā. Tās notiks 23. februārī un tieši tās ir arī raidījuma uzmanības centrā.

Šoreiz pievēršamies tēmai, kas bieži paliek ārpus ziņu virsrakstiem, – "Kari, par kuriem mums nestāsta. Kāpēc?". Kādi konflikti pasaulē notiek tieši šobrīd, bet par tiem mēs dzirdam maz vai nemaz?

Raidījumā (ne) Diplomātiskās pusdienas stāsts par jautājumu, par kuru katram noteikti ir savs viedoklis. Un runa ir par tā saucamo liberālisma pasaules norietu. Koncentrēsimies vairāk uz Eiropas valstīm un sākotnēji dosim nelielu ieskatu par to, kas liberālisms un tā pretpols konservatīvisms īsti ir.

Šķetinām ļoti delikātu tēmu, proti, Krievijas ekonomisko situāciju. Galvenie jautājumi ir, vai Krievijas ekonomika kopš kara Ukrainā sākuma ir piedzīvojusi lejupslīdi? Vai arī gluži pretēji tā ir nostiprinājusies?

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šoreiz uz paplātes, ja tā var teikt, ir jautājums par Baltkrievijas opozīciju un kaimiņvalsts nākotni kopumā. Kur dodas Baltkrievija?

Raidījuma tēma šoreiz Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) aktualitātes – izdotie aresta orderi un šo darbību ietekme uz starptautisko tiesiskumu.

Jaunais raidījums „(ne)Diplomātiskās pusdienas” būs raidījuma „Diplomātiskās pusdienas” nedaudz atšķirīgais pēctecis. Pirmajā epizodē runāsim par migrācijas jautājuma ietekmi uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pārvēlēšanu.