Rīta intervija

Aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (Progresīvie) būs nopietna saruna ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība), kad viņš atgriezīsies no atvaļinājuma. „Es tā to neatstāšu”, sacīja Siliņa Latvijas Radio, runājot par dronu incidentiem Latgalē. Siliņa uzsvēra, ka aizsardzības nozare saņēmusi milzīgu budžeta daļu, - tā visa dēļ citām nozarēm līdzekļus nepiešķīra vai būtiski samazināja.

Pamiers Ukrainai un Krievijai tradicionālā izpratnē šobrīd nav iespējams, uzskata Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks un vēsturnieks Valdis Kuzmins. Kā piemēru Kuzmins atgādināja vienošanos par pamieru Pirmā pasaules kara laikā. Tolaik jau bija skaidrs, ka Vācija ir karu zaudējusi, skaidro Kuzmins.

Nabadzības riska zonā Latvijā ir katrs piektais iedzīvotājs, un šie rādītāji būtiski nemainās jau aptuveni 20 gadus. Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Aivita Putniņa Latvijas Radio sacīja, ka sabiedrības attīstība pasaulē rāda, ka kapitālisma apstākļos plaisa starp turīgiem un nabadzīgiem cilvēkiem pieaug.

Ir jārunā par līdzvērtīgu konkurenci uzņēmēju starpā. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Saeimas deputāte Ināra Mūrniece no Nacionālas apvienības, sakot, ka ir uzņēmēji, kas pārtrauca sadarboties ar Krieviju pēc tās pilna iebrukuma Ukrainā, un ir tādi, kas to turpina darīt, gūstot peļņu. Deputāte sacīja, ka tie, kas tirgojas ar Krieviju nedrīkst saņemt papildu atbalstu.

Instruktorus Valsts aizsardzības mācībām reģionos nokomplektēt ir vieglāk nekā Rīgā. To intervijā Latvijas Radio sacīja Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš. Viņš arī sacīja, ka ir liela instruktoru mainība, piemēram, pērn pievienojās 80 jauni instruktori, taču 60 no šī darba aizgāja.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības intervijā Latvijas Radio noliedza, ka pretēji partijas sākotnējai nostājai tomēr rosināt ļaut izņemt Otrā pensiju līmeņa uzkrājumus ārstniecībai būtu populistisks lēmums pirms vēlēšanām.

Piecpadsmit gadu laikā, kopš darbojas vietne "Manabalss.lv", kurā var iesniegt dažādas likumdošanas iniciatīvas un balsot par tām, panāktas izmaiņas vairāk nekā 80 likumos. Bijušais vietnes vadītājs Didzis Meļķis šomēnes aizstāvējis promocijas darbu politikas zinātnē. Viņš pētījis "Manabalss.lv" darbību un salīdzinājis pilsoņu iniciatīvu efektivitāti Latvijā un citās valstīs.

Šonedēļ aprit 40 gadi kopš Čornobiļas katastrofas, un pasaule kara dēļ Ukrainā saskārusies ar jauna veida draudiem – kodolterorismu. Taču Eiropa un pārējā pasaule joprojām nav gatava situācijai, kurā to atomelektrostacijas tiek okupētas. To intervijā Latvijas Radio norādīja ukraiņu zinātniece Katerina Šavanova.

Noturēt mākslinieciskās un stratēģiskās ambīcijas laikā, kad finansējums kultūras nozarei sarūk – to kā vienu no grūtībām savā darbā saredz jaunais „Latvijas koncerti” vadītājs Timurs Tomsons, kurš amatā stāsies no jūnija.

ASV lēmums neatsākt militāros triecienus Irānā šobrīd ir loģisks, taču vienlaikus problēmas neatrisina. Intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektors Toms Rostoks. Hormuza jūras šaurums joprojām ir slēgts.

“Rīgā iespējams panākt zemākas siltumenerģijas cenas, novēršot tirgus un regulējuma nepilnības.” Ar šādu secinājumu klajā nākusi Valsts kontrole savā jaunākajā revīzijā par siltumapgādes sistēmu.

Konflikts ir ļoti sarežģīts un nepieciešama citu globālo spēlētāju iesaiste. Tā par varbūtēju starpnieku sarunās starp ASV un Irānu par Hormuza šaurumu izteicās Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka konflikts var turpināties ilgi.

Eiropas ekonomikā šogad, visticamāk, nav gaidāma recesija – tā uzskata Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis no "Jaunās Vienotības". Šonedēļ viņš atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur norisinās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas pavasara sanāksme. Dombrovskis uzskata, ka pašreizējā krīze nebūt nav tik smaga kā Covid-19 pandēmijas laikā. Līdz ar to nav nepieciešami arī tik masīvi atbalsta pasākumi.

ASV neizstāsies no NATO – par to ir pārliecināts Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem", jautāts par atkārtotajiem prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par Ziemeļatlantijas aliansi. Intervijā Latvijas Radio ministrs sacīja, ka diskusijas alianses ietvaros vienmēr ir bijušas, un uzsvēra, ka jāvērtē tas, kas notiek pašas alianses ietvaros.

Amerikas Savienoto Valstu sankciju atvieglošana pret Baltkrieviju apmaiņā pret politieslodzīto atbrīvošanu nemainīs autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko rīcību vai domāšanu. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Anaīsa Marina, domnīcas Chatam House Krievijas un Eirāzijas programmas asociētā biedre.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija šodien tiksies ar satiksmes ministru Ati Švinku (no "Progresīvajiem"), lai vēlāk lemtu par frakcijas pozīciju par aizdevumu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Valdība vakar nolēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par aizdevumu, nosakot stingrāku uzraudzību.

Vairāk nekā 500 taksometru vadītāji šodien izbrauc Rīgas centrā, protestējot pret to, ka valdība nav izpildījusi taksometru nozares izvirzīto ultimātu un neierobežo platformas "Bolt" monopolu. Protesta akcijas notiek arī Jelgavā un Daugavpilī. Iespējami būtiski satiksmes ierobežojumi.

Politiskais spiediens uz Igaunijas sabiedrisko mediju, ja salīdzina ar Lietuvu, ir ievērojami mazāks. Taču finansiālā spiediena ietekmi, ja vien netiks kaut vai nedaudz atrisināts līdzekļu trūkuma jautājums, varētu visai drīz just kaimiņvalsts sabiedriskā medija veidotajā saturā.  Par šiem, kā arī auditorijas piesaistes un saglabāšanas jautājumiem plašā sarunā, brīžiem ar nelielu igauņu humora devu, nesen runāja Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas – Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas (Eesti Rahvusringhääling (ERR)) valdes priekšsēdētājs Ēriks Roze. Tallinā viņu uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Rihards Millers.

Sarunās ar Irānu ASV prezidents Donalds Tramps izmanto sev raksturīgu iebiedēšanas taktiku. Tā uzskata politoloģe Žaneta Ozoliņa. Trampam patīkot iebiedēt savu pretinieku, jeb šajā gadījumā savu ienaidnieku tā, lai notiek piekāpšanās būtiskos jautājumos.

Ukrainā rehabilitācijai kā atsevišķai nozarei ir vien pieci gadi, tāpēc to var saukt par jaunu jomu, kur speciālistiem jādodas uz citām valstīm pieredzes apmaiņā. Un to viņi dara viesojoties arī Latvijā. Marta beigās Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" pieredzes apmaiņā ieradās 24 ukraiņu rehabilitācijas speciālisti un kā atzīst centra vadītāja Ilze Viņķele, speciālistiem rāda visas pieejamās iespējas.

Eiropas reakcijai un analīzei par situāciju ar Irānu bija jābūt jau iepriekš, nevis tagad, kad visa starptautisko attiecību sistēma ir sabrukusi, - tā uzskata bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un jūras dronu ražošanas uzņēmuma vadītājs Jānis Garisons.

Vairāku dienu vizītē Latvijā ierodas Moldovas prezidente Maija Sandu. Raksturojot noskaņu Moldovā, Latvijas vēstnieks Moldovā Edgars Bondars teic, ka šīs valsts iedzīvotāji jūtas piederīgi Eiropai. Un šī valsts ievērojami saskārusies ar apdraudējumu savās vēlēšanās.

Rīgas Stradiņa universitāte iepazīstina ar augstskolas konsolidācijas rezultātiem, un tās ietekmi uz augstāko izglītību un zinātni Latvijā.

Pēc ilggadējās Zaļo un zemnieku savienības varas maiņas Jelgavā domes vadībai budžetā izdevies atrast vairāk nekā 600 tūkstošu eiro ietaupījumu uz dažādu nelietderīgu tēriņu rēķina, piemēram, apturēta dārgu auto noma, izvēlēta cita pieeja luksoforu apsaimniekošanai un samazināti izdevumi pašslavināšanai medijos. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Jelgavas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis no „Kustības „Par!”.

Latvijas Žurnālistu asociācijas kopsapulcē šovakar, 27. martā, vēlēs jauno valdi. Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pašreizējā vadītāja Anastasija Tetarenko-Supe Latvijas Radio sacīja aizvadīts ļoti piesātināts gads.

Ceļu infrastruktūra neietekmē smagos negadījumus uz Latvijas autoceļiem, to rādot pētījumi par 2025.gadu. Par to Latvijas Radio raidījumā Labrīt stāstīja VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" satiksmes drošības eksperts, Smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs Oskars Irbītis.

Agrāk nekā jebkad iepriekš, jau no marta sākuma, šoreiz tiek komplektēti vēlēšanu iecirkņi gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām rudenī. Tā Latvijas Radio stāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekššedētājs Māris Zviedris.

Latvijas atbildīgās iestādes ir ilgstoši „pievērušas acis” uz pārkāpumiem un dažādu normu apiešanu imigrācijas jautājumos. To Latvijas Radio atzina Nacionālās apvienības Saeimas deputāts un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas analizē ar imigrāciju saistīto regulējumu un atbildīgo iestāžu darbu, vadītājs Jānis Dombrava.

Šodien, 21. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā turpinās Rīgas grāmatu svētki. Uz tiem dosies arī Inese Poriņa. Aizrautīga grāmatu lasītāja un grāmatu blogere ar segvārdu “Lasītnašķis”. Ikdienā Inese strādā Dubeņu bibliotēkā, Dienvidkurzemes novadā un ir vairāku grāmatu klubu vadītāja.

Līdz ar degvielas cenu kāpumu aug arī minerālmēslu cenas, bet šie abi resursi lauksaimniekiem rada ap 40 % no visām izmaksām, tāpēc daļa patlaban ir pārdomās, vai vispār sākt sezonu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” atzina biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Rīga Zooloģiskais dārzs viens pats nespēj panākt tādu attīstību, lai tas kļūtu ne vien par vietu, kur saglabātas dabas vērtības vai izmirstošās sugas, bet par vietu, kuru vēlētos apmeklēt ģimenes. Pie šāda slēdziena nonākusi Rīgas dome, analizējot šo uzņēmumu.

Dažādu vīrusu sezona tuvojas noslēgumam, taču noteikti vēl nevar teikt "hop!". Savukārt ērces tikai nesen modušās. Tas atgādina par senu, nepadarītu mājasdarbu, intervijā Latvijas Radio norāda Bērnu slimnīcas bērnu infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Zavadska. Proti, lai arī Latvija ir endēmiska valsts - ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces ir visā valstī, bezmaksas vakcinācija bērniem joprojām saistās tikai ar noteiktām vietām Latvijā. Par ērcēm un vakcināciju, kā arī vīrusu sezonu izvaicājam Daci Zavadsku.

Biedrības "Papardes zieds" eksperte interešu aizstāvības jautājumos Līna Putāne aicina nepretnostatīt seksuāli reproduktīvo veselību un sociālās prasmes. Šie temati skolās nevar būt nošķirti un pasaulē atzītajās vadlīnijās abi temati ir saistīti.

Jau 2025. gada sākumā bijis nojaušams, ka aviokompānijai "airBaltic" būs grūti iekļūt akciju biržā, tā intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem".

Jaunās māmiņas ar smagu depresiju, cilvēki ar pašnāvnieciskām domām, mediķi un citu tā dēvēto palīdzošo profesiju pārstāvji – arī viņi ir aizpildījuši jauno digitālo rīku "Palīdzības anketa". Tas ir ļoti liels zinātniskais pētnieciskais darbs, kas iedzīvināts praksē un jau palīdzējis pasargāt daudzu cilvēku veselību no dzīvībai bīstamiem stāvokļiem. Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta vadītāja, psihiatre Liene Sīle.

Šonedēļ sākusies balsošana par kandidātiem un idejām 13. Jauniešu Saeimā. Tajā jaunieši no visas Latvijas vecumā no 15 līdz 20 gadiem var pieteikt savas idejas, rīkot kampaņu un vākt balsis, lai kļūtu par vienu no simts jauniešu deputātiem.

Ja politiķi tuvāko nedēļu laikā neatradīs naudu pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, tas var draudēt ar reisu neizpildi. Tā Latvijas Radio izteicās Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu kāpums pēc Tuvajos Austrumos sāktā kara jau sasniedzis 30 procentus. Turklāt valdība kavējoties ar gandrīz 10 miljonu eiro piešķiršanu jau iepriekšējo zaudējumu segšanai.

Krievijas dalība Venēcijas starptautiskajā mākslas biennālē ir absurds un neētiska rīcība, pret kuru ir jācīnās, taču gada lielākā mākslas notikuma boikotēšana Krievijas dalības dēļ nebūtu pareiza taktika. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Latvijas Venēcijas biennales paviliona kuratore Inga Lāce.

Valdība šodien, 10. martā, lems par Kultūras ministrijas sagatavoto likumprojektu Rēzeknes koncertzāles „Gors” pārvaldībai. Šis jautājums kļuvis aktuāls, jo Rēzeknes dome, aizbildinoties ar naudas trūkumu, iepriekš pieļāva iespēju „Goru” nodot privātās rokās. Kultūras ministre Agnese Lāce no „Progresīvajiem” intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka finansējuma lietas apgrūtina arī citas koncertzāles.

Politiskajā vidē pēdējā laikā uzmanību piesaistījusi partija "Mēs mainām noteikumus". Tā pārdēvēta partija "Republika", un to vada režisors un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Viņš jau aizvadītā gada nogalē centās sākt politisko karjeru, taču izstājās no paša dibinātās politiskās kustības "Bez partijām". Tagad politiskais spēks sola būtiskas pārmaiņas Latvijas politikā un par mērķi izvirzījis vēlēšanu sistēmas maiņu. Kas ir cilvēki, kas pievienojas šai partijai, vai izdosies savākt kandidātu sarakstus, un ar kādu programmu tā plāno startēt vēlēšanās? To vaicājam partijas valdes loceklim Jāzepam Baško.

Karš Tuvajos Austrumos var palīdzēt Krievijas ekonomikai, taču paradoksālā kārtā tas var pavērt iespējas arī Ukrainai, jo ASV interese par miera sarunām ir atslābusi, uzskata bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Viņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik frontē nav iestājusies situācija, kad kāda no karojošajām pusēm būtu patiesi ieinteresēta miera sarunās. Tāpēc Eiropai ir jādara viss, lai panāktu, ka Krievija nopietni runātu par kara izbeigšanu, uzsvēra Landsberģis.

Arodbiedrības ir gatavas doties pie Valsts prezidenta un cīnīties tālāk par taisnīgu darba samaksu virsstundām un darbu svētku dienās. To Latvijas Radio teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Šodien, 5. martā, paredzētas divas ar veselības aprūpi saistītas protesta akcijas. Reto hematoloģisko slimību asociācijas vadītāja vietnieks Valdis Ģībietis intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka Latvijas veselības aprūpē šobrīd ir sasniegts kritisks punkts – ik gadu zaudējam 543 cilvēkus, ko varēja izglābt.

Finanšu sektora, valsts pārvaldes un citu organizāciju, kā arī starptautiskie eksperti šodien, 4. martā, Latvijas Bankas rīkotā forumā dalīsies ar idejām par finanšu sektora attīstību. Viens no tematiem būs Latvijas licenču izsniegšana kriptopakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile Latvijas Radio atzina, ka Latvija ar to nesteidzas, taču jādod vietu jauniem virzieniem, apzinoties iespējamos riskus.

Savulaik ieviestās pārmaiņas partiju finansējuma kārtībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume vērtē atzinīgi. Intervijā Latvijas Radio Straume skaidroja, ka pēdējā gada laikā nav bijis būtisku pārkāpumu partiju finansēšanas jomā.

Plūdu situācija šogad Latvijā varētu būt krietni sarežģītāka nekā citos gados. Tā Latvijas Radio atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

Daugavpils universitātes pasniedzējs un Latgales politikas vērotājs Dmitrijs Olehnovičš uzskata, ka atstādinātajam Rēzeknes mēram būtu jāaiziet pašam, izrādot vīrieša stāju, savukārt Daugavpils galva uzvedas kā imperators.

Katrs trešais pieaugušais Latvijas vīrietis savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Taču vairāk nekā 40% pauž, ka ar mentālās veselības problēmām vīrietim jātiek galā pašam. Vēl ceturtā daļa nezina, pie kā vērsties šādās situācijās. Tādu ainu iezīmē "Norstat Latvija" un sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” īstenotāju veiktā sabiedriskās domas aptauja.

Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs aicina būt piesardzīgiem minot konkrētus datumus, kad Ukraina varētu iestāties Eiropas Savienībā.

Rīt, 24. februārī, apritēs jau četri gadi kopš agresorvalsts Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kā intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš, karadarbības raksturs starp Krieviju un Ukrainu šobrīd nav mainījies. Tūkstoš kilometru garajā frontes līnijā vairāk vērojama tehnoloģiju un dronu klātbūtne un ir runa par diviem smaguma punktiem.

Gadu pēc valdības restarta tā sauktais "4 x 4 plāns spolē", un valdības mašīna stāv uz vietas. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās koalīcijas politiskā spēka Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Uldis Augulis, ko restarta vārdā pirms gada atbrīvoja no labklājības ministra amata. Viņš teica, ka lēmumus pašreizējā valdība pieņem novēloti.

Bērniem Latvijā netiek nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība. Tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, tomēr mācību apjoms un vērtēšanas pieeja skolās būtiski atšķiras. Tas savukārt ietekmē skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē.

Ar birokrātijas mazināšanu un ekonomikas attīstību gadu pēc valdības tā sauktā restarta tomēr nav īsti veicies. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša no Jaunās Vienotības. Viņa sacīja, ka pēdējā pusgadā valsts ekonomikā parādās attīstības tendences, taču izaugsme vēl ir ļoti tālu no valdības gribētās.

Cīņā ar telefonkrāpniekiem var palīdzēt tikai neiesaistīšanās nekādās diskusijās pa tālruni. To Latvijas Radio atzina Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Viņš pauda, ka līdzīgi kā pērn, arī šogad varētu sagaidīt apkrāpto cilvēku skaita un izkrāptās naudas apjomu rekordus. Īpaša apkrāpjamo riska grupa esot vecāki cilvēki.

Ukraina vēl šopavasar varētu sarīkot ne tikai prezidenta vēlēšanas, bet arī referendumu par pamiera ar Krieviju nosacījumiem. Tā vakar, 11. februārī, ziņoja izdevums “Financial Times”, atsaucoties uz avotiem Eiropas Savienībā. Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova, kas strādājusi ES struktūrās Kijivā, Latvijas Radio stāstīja, ka aktuālajā konstitūcijā nav atļauts rīkot vēlēšanas ārkārtas stāvokļa situācijā.

Jau gadu Baltijas valstis ir atslēgušās no tā dēvētā BRELL elektrotīkla loka ar Krieviju un Baltkrieviju, un pievienojušās Eiropas tīklam. Aizvadītais gads parādījis, ka energosistēma ir drošāka, bet vēl ir, kur augt, to Latvijas Radio atzina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis no Zaļo un zemnieku savienības.

Migrācijas aktuālajiem jautājumiem veltītā speciālā parlamentārās izmeklēšanas komisija* šodien, 10. februārī, skatīs vairākus jautājumus par bēgļu atbalsta samērīgumu ar mazaizsargāto Latvijas iedzīvotāju atbalstu. Komisijas vadītājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka komisija redz ievērojamas problēmas ar trešo valstu piederīgajiem, kam izdodas iekļūt Latvijā.

Apmēram 2-3 mēnešu laikā Latvija varētu saņemt pilnu informāciju no ASV tiesībsargājošajām iestādēm par tā saucamajos Epstīna failos ar Latviju saistītajām epizodēm. Tā Latvijas Radio sacīja ģenerālprokurors Armīns Meisters. Viņš atzina, ka ASV ir gatava dalīties ar autentiskiem materiāliem.

Pieņemot Rīgas domes budžetu, opozīcijas deputāti tā izklāstu saņēmuši nepilnīgu un vien dienu pirms tā pieņemšanas. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas domes deputāte Jūlija Stepaņenko no frakcijas „Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši”.

Partijas „Latvija pirmajā vietā” piedāvājums Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam kļūt pat Latgales reģiona līderi Saeimas vēlēšanās ir Žannas Darkas faktors. Tā partija parāda, ka Bartaševičs ir cietējs, jo nesaņēma drošības pielaidi valsts noslēpumam. Radīts mīts, ka ar šo mēru izrēķinās politiskā elite un to izmanto partijas reklāmai. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.

Cilvēku tirdzniecība nav pagātne un tā ir kļuvusi vēl aktuālā nekā tajos gados, kad darbojies šobrīd skaļi izskanējušais Džefrijs Epstīns. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja "Centra "Marta" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite.

No jaunajiem skolotājiem, kas skolojušies programmā "Mācītspēks" 94% absolventu palikuši pedagoģijā. To Latvijas Radio intervijā sacīja profesore Ieva Margeviča-Grinberga. Šie absolventi ir strauji kāpuši pa karjeras kāpnēm kļūstot par izglītības pārvalžu vadītājiem, direktoriem un viņu vietniekiem.

“Lieliskas darba un studiju iespējas Krievijā!” – ar šādiem solījumiem Krievija pēdējos mēnešos aktīvi cenšas uzrunāt iedzīvotājus valstīs ar zemāku ienākumu līmeni, īpaši Āfrikā. Daudzi šādu programmu dalībnieki realitātē nonāk Krievijas armijā un dronu ražotnēs. To, kā šī shēma darbojas, pirms laika pētīja Latvijas Radio dezinformācijas pētniece un faktu pārbaudītāja Anete Bērzkalne. Šoreiz viņa meklējusi atbildes, kā to ir iespējams novērst un vai mēs, Baltijas valstu iedzīvotāji, arī varam ko ietekmēt, sarunājoties ar Igaunijas nevalstiskās organizācijas „Mondo” pārstāvi Kelli Ēku.

Kāpēc Baltijas valstis spēja atjaunot valstiskumu pēc 50 gadiem padomju okupācijā un kādas paralēles vērojamas Krievijas rīcībā pret Baltijas valstīm un Ukrainu? Uz šādiem jautājumiem atbildes sniedz Rīgas Juridiskās augstskolas profesores Inetas Ziemeles grāmata. Viņas pētījumu Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi kā vienu no pērnā gada Latvijas zinātnes sasniegumiem kā unikālu juridiskās pētniecības darbu. Grāmata iznākusi angliski starptautiskā izdevniecībā „Brill”. Tas gan ir papildināts izdevums, kura pirmā versija par šo tēmu iznāca jau pirms 20 gadiem.  Par valstu tiesībām gadsimtu mijā un mūsdienās ar Inesi Ziemeli sarunājās Ilze Kuzmina.

Situācija Ukrainā tiešām ir ļoti sarežģīta. Tā Radio rīta programmā teica Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Viņš teica, šī ir neparasti auksta ziema, bet Ukrainā - tā kā tā ir vairāk uz Dienvidiem, mājas nav siltinātas. Iedzīvotāji cieš no aukstuma un dēvē to par krievu izraisītu Holodomoru. Nekas neliecina, ka Krievija gatavotos pārtraukt uzbrukumus, bet ukraiņi lūdz Dievu, ilgojas, bet īstas ticības uz drīzu mieru nav, sacīja vēstnieks.

Runas par NATO izjukšanu un drīzām beigām ir pārspīlējumi, un gandrīz 80 gadu laikā kopš tās izveides NATO ir bijusi jēdzīgākā starptautiskā organizācija, kas turklāt pārdzīvojusi vairākas krīzes. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Latvijas iedzīvotāju skaits turpmākajos gados katru gadu samazināsies par 18 tūkstošiem cilvēku, un pēc 15 gadiem mūsu valstī dzīvos 1,6 miljoni iedzīvotāju. Tādu ainu atklāj domnīcas LaSER jeb Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta pētījums par to, kāda būs kļuvusi Latvija un tās iedzīvotāju struktūra demogrāfisko pārmaiņu ietekmē.

True crime jeb patieso noziegumu stāsti kļuvuši par ļoti pieprasītu mediju saturu. Filmas, seriāli, raidījumi un podkāsti ar patieso noziegumu izpēti ir skatītāko un klausītāko topu virsotnēs. Un interese tikai turpina pieaugt. Tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas docētāja Rūta Treija jau vairākus gadus dažādās Latvijas pilcētās vada izklaidējošas lekcijas par noziegumiem un noziedznieku prātiem. Lekcijas ir labi apmeklētas un raisa plašu interesi.

Šodien, 23. janvārī, Saeimas rīkotā konferencē dažādu jomu speciālisti runās par to, kādi ir galvenie riski un kā nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas. Vislielākais risks dažādām krāpšanām un dziļviltojumiem ir pēdējās dienās pirms vēlēšanām un tieši vēlēšanu dienā, bet tāpat svarīgs ir priekšvēlēšanu laiks, kas oficiāli sāksies jūnijā. Būtībā priekšvēlēšanu kustība sākusies jau tagad. Tā uzskata Mākslīgā intelekta centra padomes priekšsēdētāja un Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

Pēdējos mēnešos ir daudz runāts par mazākuma valdību, tā šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt teica partijas "Progresīvie" līderis Andris Šuvajevs, komentējot viedokļu atšķirības koalīcijā.

Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (Zaļo un zemnieku savienība) parakstītā vēstule Nobela komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam, neatsauksies uz Latvijas drošības situāciju. Tā domā Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja Sigita Struberga.

Latvijas mazā atvērtā ekonomika, protams, ir pakļauta visam, kas notiek apkārt, un tagad var rasties papildus bažas. Tā, jautāts par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem Eiropai un to iespējamo ietekmi uz Latviju, sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede.

Šodien, 19. janvārī, Šveices pilsētā Davosā sāksies ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums. Īpaša uzmanība forumā būs pievērsta ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš nedēļas nogalē paziņoja, ka ASV noteiks papildu muitas tarifus tām Eiropas valstīm, kas pretosies viņa iecerei pārņemt Grenlandi ASV kontrolē. Latvijas Ārpolitikas institūta Drošības programmas vadītājs Imants Lieģis ir pārliecināts, ka Grenlandes jautājumu vēl joprojām var risināt sarunu ceļā.

Vēsturnieks Toms Ķikuts decembrī izvēlēts par jauno Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vadītāju. Patlaban norit darbs pie Rīgas pils atjaunotajā daļā ierīkotās ekspozīcijas un par tās tapšanu un nākotnes plāniem, kā arī par muzeja apmeklētājiem, krājuma pētniekiem, kā arī par barikāžu laiku un tā atceres nozīmi, plašāk  sarunā ar Tomu Ķikutu.

Pēc Dānijas, Grenlandes un ASV amatpersonu tikšanās Baltajā namā Grenlandē vakar, 15. janvārī, sākuši ierasties Eiropas militāri spēki, lai pastiprinātu salas drošību. Par spēku nosūtīšanu paziņoja Vācija, Francija, Zviedrija, Norvēģija, Somija un Nīderlande. "Ja Latvijai lūgtu militāro klātbūtni Grenlandē ASV un Dānijas saspīlējuma dēļ, par to būtu jālemj valdībai un Saeimai," intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds no “Progresīvajiem”.

Valsts pieeja ēnu ekonomikas ierobežošanai vērsta uz sekām, nevis cēloņiem - tāds valsts pārvaldi neglaimojošs secinājums ir Valsts kontrolei (VK), noslēdzot lietderības revīziju par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai.

Valsts ieņēmumu dienests gadu sācis ar ievērojamu štata vietu samazinājumu. Novembrī un decembrī atlaisti ap 300 cilvēku un līdz janvāra vidum darbu zaudēs vēl 50 darbinieki. Dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe norāda, ka neviens no atlaistajiem nav klientu konsultants.

Reģionālo augstskolu pievienošana Rīgas Tehniskajai universitātei ir palīdzējusi piesaistīt studentu skaitu gan Liepājas, gan Rēzeknes akadēmijā. Vēl novērots, ka reģiona skolām padziļinās sadarbība ar reģionu pilsētu pašvaldībām un uzņēmumiem. Komentē Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Katrs dzīvoklis Rīgā par siltumu gadā pārmaksā aptuveni tūkstoti eiro. To Latvijas Radio sacīja Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājumu priekšsēdis Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”. Tas secināts salīdzinot kaimiņvalstu tarifu aprēķinu, teica Kulbergs.

Nacionālajā aviokompānijā „airBaltic” ir jāizpēta, kur pazūd valsts ieguldītie desmitiem miljoni eiro, projekts „Rail Baltica” vienmēr būs dotējams un ir jāceļ apsūdzības pret būvdarbu pasūtītājiem Rīgā, savukārt Latvijas austrumu pierobežā vilcienu sliedes nojaukt nevajag, jo mums ir jāattīsta sadarbība ar austrumu valstīm. To šorīt Latvijas Radio atzina „Latvija pirmajā vietā” līderis un Rīgas domes opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers.

Rēzeknes dome līdz šim nav pienācīgi pamatojusi koncertzāles „Gors” reorganizācijas nepieciešamību un vadības atlaišanu, tāpēc pašvaldību darbu uzraugošā ministrija vēl līdz 20. janvārim no domes gaidīs pamatojumu. Taču „Goru” pārvaldošais uzņēmums „Austrumlatvijas koncertzāle” pilnībā pieder pašvaldībai, tādēļ valsts iespējas iejaukties ir ierobežotas. Tā izriet no reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (Jaunā Vienotība) teiktā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt.

ASV darbības Venecuēlā neliecina, ka prezidents Donalds Tramps tur gribētu mainīt valdošo režīmu un veicināt demokrātiju, bet tikai izrādīt spēka pozīcijas, un tas rada sliktu starptautisku precedentu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors, politologs un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Arvien satraucošāks noskaņojums politiķu augstākajās aprindās valda par ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem Dānijai atņemt Grenlandes salu. Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka starptautiskajās tiesībās jau kādu laiku ir vērojama spriedze, ko darīt demokrātiskajai pasaulei, redzot, ka izplatās nevis demokrātija, bet autokrātija.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šodien, 5. janvārī, rīkos gāzes sprādzienā cietušās Bauskas ielas mājas dzīvokļu īpašnieku sapulci, kas lems par sertificēta būvinženiera piesaistīšanu ēkas stāvokļa ekspertīzei. Būvspeciālista pakalpojumus apmaksās pašvaldība. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka, iespējams, turpmāk, pašvaldības izīrētie dzīvokļi būtu jāapseko biežāk.

Vai novecošana un nāve patiešām drīz vairs nebūs mūsu problēma? Šis ir centrālais jautājums, uz kuru savā jaunajā dokumentālajā filmā ”Frankenšteins 2.0” atbildi meklē režisors Dāvis Sīmanis.

Latvijas jauno zinātnieku apvienībai decembrī apritēja 20 gadi. Patlaban tā pulcē ap 300 biedru un arī pērn jauno pētnieku pulks kopumā ir palielinājies. Taču ar kādiem izaicinājumiem saskaras organizācija, kā arī par akadēmisko brīvību, starptautisko konkurenci un jauno pētnieku vietu zinātnes nozarē, sarunā ar Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāju Oskaru Teikmani.

No novembra beigām, pateicoties mākslīgā intelekta rīkam, nu jau iespējams izlasīt arī vācu gotisko rokrakstu. Tas ir liels atspaids tiem dzimtas koku pētniekiem, kuriem veco laiku rokrakstu izlasīšana, piemēram, baznīcgrāmatās, ir apgrūtinoša. Kādas iespējas vēl paver mākslīgais intelekts radu rakstu izzināšanā. Un kādi riski pastāv, ja to izmanto neapdomīgi, par to saruna ar dzimtas vēstures pētnieci Agnesi Lūsi.

Vecmātes loma veselības aprūpē ir ļoti plaša, tā neskar tikai laiku ap dzemdībām - atzīst Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāja Linda Veidemane. Vecmāšu loma stiprināta Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā. Kāpēc vajadzīgas nākamgad plānotās vecmātes vizītes jauno māmiņu mājās, par ko vecmātes var runāt ar bērniem un jauniešiem un kā uzlabot mājdzemdības - par to saruna ar Vecmāšu asociācijas vadītāju Lindu Veidemani.

"Latvijas ekonomikā šis gads kļuvis kā pagrieziena punkts, ir parādījušies izaugsmes asni," tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts. Viņš teica, ka augusi iedzīvotāju interese par kreditēšanu un mazinājusies globālā nenoteiktība.

Ar kariem un ļoti saspīlētām starpvalstu attiecībām šis pasaulē bija kārtējais nemierīgais gads. Ziemassvētki ir pārdomu laiks, kurā katrs pie sevis izvērtē šogad piedzīvoto. Ko mēs to tā varam mācīties, kur patlaban ir pasaules smaguma centri, kāda ir Eiropas Savienības loma un kur šajā visā ir mūsu Latvija? Par starptautisko situāciju un šīgada notikumiem Latvijas Radio uz sarunu aicināja Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura amatā bija no 1999. gada līdz 2007. gadam.

Šī gada nogalē aprit nedaudz vairāk kā gads, kopš Dagnija Baltiņa vada Nacionālo bibliotēku. Šai saistībā viņu aicinājām uz sarunu, kurā viņa pastāstīja ne tikai par direktores amatā gūtajām atziņām, bet arī par to, kuri ir viņas laimes mirkļi Ziemassvētkos un kuru grāmatu viņa šajā laikā īpaši samīļo.

Apvienoto Nāciju Organizācija, ko pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā daudzi dēvē par paralizētu, turpina strādāt un, nebūdama perfekta organizācija, ir starptautiskās situācijas spogulis. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” izteicās Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes.

Ja sarunās ASV būtu kāda konkrēta pozitīva virzība, tas uzreiz būtu oficiāli pateikts, tā uzskata militārais analītiķis, pie frakcijām nepiederošs Saeimas deputāts Igors Rajevs. Visa 2025. gada garumā notiekošās sarunas, pēc Rajeva domām, ir panākušas tikai vienu atziņu – visiem tagad skaidrs, ka šis jautājums nav atrisināms trīs dienu laikā un liela loma ir ukraiņu sabiedrības viedoklim.

Atbrīvojot politieslodzītos, Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko cer gūt gan ekonomiskus labumus, gan izrauties no starptautiskās izolācijas, tomēr tas neliecina par viņa režīma uzvedības maiņu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja baltkrievu politoloģe, cilvēktiesību aktīviste un organizācijas „Christian Vision for Belarus” koordinatore Viktorija Vasiļjeviča.

Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājums neapmierina ne tikai zemniekus, kas šodien pulcējas Briselē vēsturiski lielākajā protesta akcijā, bet arī Latviju kā valsti. To šorīt Latvijas Radio pauda zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības.

Nacionālajai aviosabiedrībai "air Baltic" ir vairāki scenāriji, kur nākamā gada sākumā dabūt papildu naudu, lai uzņēmums turpinātu pastāvēt. Tā izvairīgi uz jautājumu, vai nāksies atkal lūgt palīdzību valstij, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atbildēja kompānijas „airBaltic” padomes priekšsēdētājs un finansists Andrejs Martinovs.

Ja publiskais sektors aktīvi ieviestu Valsts kontroles revīziju ieteikumus un novērstu konstatētās nepilnības un pārkāpumus, būtu iespējams gan valsts budžetā ietaupīt ievērojamu naudas apjomu, gan mazināt birokrātiju. Tā izriet no valsts kontroliera Edgara Korčagina sacītā intervijā Latvijas Radio.

Bāriņtiesas neiestājas pret reformām, bet tām ir jābūt faktos balstītām un ilgtspējīgām. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Taiga Ziemele.

Asa ASV valdības kritika pret Eiropas Savienību un tās līderiem aizvadītajās dienās daudzus mūsu kontinentā nepatīkami pārsteidza un pat aizvainoja. Tomēr Eiropas politisko līderu atbilde uz ASV prezidenta Donalda Trampa nediplomātiskiem izteikumiem pārsvarā bija visnotaļ atturīga. Lai apspriestu ASV un Eiropas attiecības, saruna ar Vašingtonā bāzēto ASV Vācijas Māršala fonda eksperti Kristīni Bērziņu.