Nākotnes kapitāls

Banka pamana aizdomīgu pārskaitījumu, zvana klientam un mēģina darījumu apturēt. Klients atbild: “Nē, jūs neesat no bankas, jo es jau runāju ar banku pa telefonu.” Kamēr īstā banka pārliecina, ka tā tiešām ir banka, krāpnieki turpina darbu. Šāda situācija nav izņēmums, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis. Tieši tāpēc bankas ar mākslīgā intelekta palīdzību gadu no gada nosargā aizvien vairāk naudas, bet iedzīvotāju zaudējumi gandrīz nemainās.

Zvērināta advokāte un mākslas mecenāte Vita Liberte stāsta, ka ikdienā dzīvo datu un racionālu lēmumu pasaulē. Tomēr vārdu “investīcija” blakus mākslai likt viņai ir grūti. “Es sevi nesaucu par investori mākslā, bet jūs būsiet pārsteigti, ka mākslu var izteikt “ekselī”,” raidījumā “Nākotnes kapitāls” saka mecenāte. Pēc viņas vērtējuma, Latvijā ir tirgus, kurā muzeja līmeņa darbus izsolēs joprojām var nopirkt ļoti lēti, un tā ir iespēja, ko šobrīd vien retais izmanto.

"Andeles Mandeles" radītāja un viesnīcu īpašniece stāsta, kāpēc nepērk vērtspapīrus, kāpēc vārdu "risks" aizstāj ar "avantūru" un ko viņai iemācīja "trekno" gadu nekustamā īpašuma drudzis.

Kad "Nākotnes kapitāla" studijā viesojas uzņēmēji, uz jautājumu par portfeli bieži dzirdam: pārsvarā nauda aiziet atpakaļ biznesā. Toms Augustāns, tekstila tīrīšanas uzņēmuma "Baltā" izveidotājs, rīkojas citādi. Savu uzņēmumu viņš uzskata par augsta riska likmi, tāpēc tam vajadzīgs atsvars. Viņa gadījumā tas ir viens indeksu fonds, kas iegulda visā pasaulē. Raidījumā Augustāns stāsta, kā no izsolēs pirktiem dzīvokļiem nonāca pie pasīvas investēšanas un kāpēc vienkāršība viņam ir svarīgāka par skaistiem cipariem.

Viens jautājums, viens uzņēmums, vieni un tie paši finanšu dati. Tomēr mākslīgā intelekta rīks dažādos brīžos un dažādās dienās parādīs dažādas akcijas mērķa cenas. Ar šādu piemēru finanšu analītiķis Kaspars Peisenieks lekcijās studentiem demonstrē, kas notiek, ja akciju analīzi uztic mākslīgajam intelektam. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" viņš stāsta, kur MI rīki investoram patiešām ietaupa laiku un kur tie var novest lamatās.

Vēl pirms gada šķita, ka drīzumā kredītu maksājumi varētu sarukt, taču tagad finanšu tirgi rēķinās ar jaunu procentlikmju kāpumu. Līdz nākamā gada beigām tās varētu pieaugt vēl par aptuveni vienu procentpunktu. To diktē ģeopolitiskā spriedze – karš Irānā un traucētā kuģošana pasaules tirdzniecības ceļos ir sadārdzinājusi naftu. Augošās energoresursu izmaksas nenovēršami sāk parādīties mūsu ikdienas tēriņos un pakalpojumu rēķinos. Kā šādos apstākļos pasargāt savu kapitālu un rīkoties investoriem, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "SEB bankas" eksperts Oļegs Andrejevs. Raidījuma otrajā daļā vadītāji tradicionāli atskatās uz saviem investīciju portfeļiem un apspriež divas vērtīgas grāmatas.

Vairums jauno investoru par nodokļiem sāk domāt divos brīžos – vai nu tad, kad pirmo reizi pārdod akciju, vai arī tad, kad pastkastītē iekritusi vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta. Otrais variants ir nepatīkamāks, raidījumā "Nākotnes kapitāls" atzīst sertificēta nodokļu konsultante un zvērināta revidente Santa Zvejniece. Viņas padoms ir vienkāršs: par nodokļiem jāpadomā, pirms sākam ieguldīt. Taču, ja ir gadījies otrādi, – visu vēl var salabot!

"Esmu latvietis parastais," par sevi saka komunikācijas profesionāle un privātā investore Marija Vorkule. Viņai tas nozīmē, ka nekustamais īpašums šķiet droša lieta, akcijas un obligācijas – ne. Viņa zina, ka eksperti tam nepiekrīt, taču, ņemot vērā deviņdesmitos un 2008. gadu, uzticēšanās trūkumu sauc par saprotamu. Ar šo pārliecību galvā viņa ar vīru 2022. gadā nopirka dzīvokli Tenerifē par 54 000 eiro. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" sieviete stāsta, ko šis ceļš izmaksāja, kāpēc otro īpašumu Spānijā vairs nepirka un kāpēc pirmie ETF viņas portfelī parādījās tikai tagad.

Kad runā par investīcijām, pirmās domas ir Volstrīta, sasvīduši vīrieši kreklos, papīri gaisā, pirkt un pārdot. Pēdējos gados finanšu pratības sarunās šo ainu ir aizstājis kas daudz mierīgāks – regulārs ikmēneša pārskaitījums pasaules indeksa fondā, ko dara automātiski un par ko nav jādomā. Taču pastāv arī trešais ceļš, kurā profesionāli pārvaldnieki katru dienu meklē konkrētas kompānijas un labākos brīžus ieguldīt. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" par to, ko šis ceļš prasa un ko "investors parastais" var pamācīties, stāstīja Pauls Miklaševičs.

Augusts finanšu tirgos pagāja nervozi. Visi vēroja un aizvien vēro, vai mākslīgā intelekta burbulis plīsīs. Nesen Eiropas Centrālās bankas ekonomistu grupa publicēja bloga ierakstu, kurā secina, ka vēsturiskā pieredze ar iepriekšējām tehnoloģiskajām revolūcijām liek gaidīt korekciju – arī tad, ja šodienas cenas godīgi atspoguļo to, cik ļoti mākslīgais intelekts pārveidos sabiedrību. Paralēli kriptovalūtas nīkuļo un dārgmetālu tirgū atgriezies saprāts. Par to visu raidījumā "Nākotnes kapitāls" sprieda investori.

Pirmo reizi kopš 90. gadu privatizācijas Latvijā valstij piederošs uzņēmums laiž savas akcijas brīvā tirgū. No 10. līdz 19. jūnijam ikviens Baltijas iedzīvotājs var pieteikties "LAU Infra Grupas" akcijām un kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumā, kas uztur valsts autoceļus, būvē infrastruktūru un ražo materiālus. Notikums ir vēsturisks un vietējam kapitāltirgum svarīgs. Par uzņēmuma finanšu rādītājiem, nākotnes plāniem un vietu Latvijas un Baltijas tirgos "Nākotnes kapitāla" speciālizlaidumā stāstīja valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis un valdes loceklis Armands Beiziķis.

Par finanšu pratību Latvijā pēdējos gados runā arvien vairāk – raidierakstos, sociālajos tīklos, skolās un banku kampaņās. Tomēr eksperti atzīst, ka sabiedrības paradumi mainās lēnāk, nekā gribētos. Lai gan investoru skaits aug un interese par ieguldījumiem pieaug, liela daļa cilvēku joprojām uzskata, ka investēšana ir sarežģīta, riskanta vai domāta tikai turīgajiem. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” par to diskutēja “SEB bankas” Baltijas uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītāja Aija Miķelsone un “Investoru festivāla” organizatore Inta Buša.

Pērn Baltijas obligāciju tirgum bija rekorgads – uzņēmumi piesaistīja gandrīz septiņus miljardus eiro. Tomēr daudziem privātajiem investoriem Latvijā vārds "obligācijas" joprojām asociējas ar kaut ko sarežģītu, paredzētu tikai bankām un turīgiem investoriem. Realitāte ir cita: obligāciju cenas sākas no 100 eiro, kupona likmes svārstās ap 8–10 % un emisiju saraksts kļūst arvien plašāks. Par to, kāpēc Latvijas uzņēmēji un investori vēl aizvien tikai mācās izmantot šo instrumentu, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja "Signet Bank" "Investment Banking" pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare un tehnikas nomas uzņēmuma "Storent" finanšu direktore un valdes locekle Baiba Onkele.

"UniLab Defence" vadītājs Andris Baumanis un "BuildIt" pārstāvis Zigmārs Reklaitis raidījumā "Nākotnes kapitāls" skaidro, kāpēc aizsardzības akciju tirgus kritums vēl nenozīmē burbuli un kāpēc lielākās iespējas slēpjas piegādes ķēdē, nevis pašos slavenajos vārdos.

Pasaules tehnoloģiju giganti pēdējā gada laikā ir paziņojuši par investīcijām mākslīgā intelekta infrastruktūrā simtiem miljardu apmērā. "Google", "Microsoft", "Meta" un "Amazon" kapitālieguldījumu prognozes 2026. gadam pārsniedz 700 miljardus dolāru - par 77 % vairāk nekā pērn. Tikmēr atmiņas mikroshēmu ražotāji "Samsung", "SK Hynix" un "Micron" jau ir pārdevuši praktiski visu šī gada augstas joslas atmiņas (HBM) ražošanas jaudu, un pasūtījumi par 2027. gadu jau ir sākušies. Vai tas ir burbulis pirms plīšanas vai pirmais laikmeta posms? Raidījumā "Nākotnes kapitāls" investore Monika Diāna Cālīte par to sarunājās ar pasniedzēju un mākslīgā intelekta ieviešanas praktiķi Edvīnu Elfertu.

Kamēr aptuveni 60 % amerikāņu aktīvi investē un sistemātiski vairo savu bagātību, Eiropā šo ceļu iet tikai katrs piektais. Latvijā – vēl mazāk: tikai 17 % iedzīvotāju iegulda finanšu tirgos. Vienlaikus vairāk nekā puse latviešu saka, ka vēlētos sākt investēt nākamo gadu laikā, bet nezina, kā to izdarīt. Par šo plaisu un to, kā Igaunijā dibinātā investīciju platforma "Lightyear" cenšas to mazināt, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Martins Soks. Intervija notiek angļu valodā.

Lielākā daļa Latvijas investoru – neatkarīgi no tā, vai viņi izmanto "Revolut", "Interactive Brokers" vai kādu citu platformu, – lielāko daļu savas naudas tur ASV akcijās. Tas nav nejaušs lēmums: ASV tirgi pēdējos gados ir uzrādījuši izcilu sniegumu, tur ir pasaulē zināmākie uzņēmumi, un pat pensiju 2. līmeņa fondi dažkārt iegulda 70 % aktīvu ASV. Taču ko darīt, ja gribas vairāk? Vai morālu apsvērumu dēļ. Vai vienkārši tāpēc, ka diversifikācija – ne tikai pēc sektora, bet arī pēc ģeogrāfijas – ir pamats gudram portfelim. Par to raidījumā stāsta SEB bankas eksperts Oļegs Andrejevs.

Veselība ir vienīgā nozare, kuras klients ir ikviens – agrāk vai vēlāk. Tā ir arī viena no nozarēm, kurā tehnoloģijas ir ārkārtīgi svarīga sastāvdaļa, bet no idejām līdz tirgum nonāk ļoti maz kas. Globālais digitālās veselības tirgus aug ar katru ceturksni, un tomēr – vai parastais investors var tajā visā orientēties? Raidījumā “Nākotnes kapitāls” par veselības tehnoloģiju investīciju iespējām un slazdiem stāstīja Sigvards Krongorns – cilvēks, kurš nozarē pavadījis desmit gadus gan kā jaunuzņēmējs, gan kā riska kapitālists.

Turīgie klienti, kuriem padomus dod investīciju baņķieri un citi eksperti, dažkārt var kalpot par barometru, kas atklāj, kur tad vēji pūš naudas pasaulē. "Swedbank" jaunākie dati atklāj, ka turīgo klientu ieguldījumi pirmo reizi pārsnieguši noguldījumus, bet kopumā tikai 6 % bankas klientu investē. Kā mainās Latvijas investoru paradumi, un kur viņi liek naudu globālās nenoteiktības laikmetā?

Makroekonomiskā statistika bieži vien ir kā atpakaļskata spogulis – tā rāda, kas jau ir noticis, nevis to, kas notiek tieši šobrīd. Taču tie, kas ikdienā strādā ar uzņēmējiem un viņu finanšu vajadzībām, redz citu ainu. "Capitalia" vadītājs Juris Grišins raidījumā "Nākotnes kapitāls" atzīst: pēdējā pusgadā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu sentiments ir būtiski uzlabojies. Optimisms beidzot ir sajūtams arī Latvijā, ne tikai Lietuvā. Tomēr aiz šī pozitīvā fona slēpjas arī nozares, kas cīnās par izdzīvošanu.

Naftas cenas strauji kāpušas, inflācija paaugstināta, tirgi svārstās – “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ko Tuvo Austrumu konflikts nozīmē ieguldītājiem un kāpēc konsekvence joprojām ir labākā stratēģija.

Bijušais ministrs un "Eurowind Energy" izpilddirektors Artūrs Toms Plešs raidījumā “Nākotnes kapitāls” skaidro, kāpēc vēja enerģijā nauda grozās arī tagad, kaut pēdējo gadu globālo notikumu ēnā par to vairs nerunā.

No raķešu palaišanas cenas demokratizācijas līdz elektroenerģijai uz Mēness - Latvijas kosmosa nozares uzņēmēji raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta, kur šodien slēpjas reālās iespējas, kāpēc “SpaceX” ir mainījis visu un, kā tad Latvijas uzņēmēji plāno pelnīt ārpus Zemes orbītas uz Mēness un pat tālāk. Nākotnes kapitālā viesojas uzņēmēji Mihails Ščepanskis un Mārcis Donerblics.

Baltijas akciju tirgus bieži tiek raksturots kā nelikvīds, mazs un investoriem nepateicīgs. Daudzi atceras neveiksmīgus IPO vai gadiem ilgu cenu stagnāciju un izdara vienkāršu secinājumu – “šeit nav, ko darīt”. Tomēr finanšu analītiķis Kaspars Peisenieks uzskata, ka šāds skatījums ir pārāk virspusējs. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” viņš skaidro, kāpēc tieši mazais tirgus var būt priekšrocība, kāpēc obligācijas nebūt nav sinonīms drošībai un kā investori paši sev bieži traucē nopelnīt.

Vairāk nekā 10 000 cilvēku jau parakstījuši iniciatīvu par iespēju izņemt 2. pensiju līmenī uzkrāto naudu, nesagaidot pensijas vecumu. Vieni to sauc par brīvību rīkoties ar savu naudu, eksperti – par bīstamu soli, kas var iedragāt nākotnes ienākumus un radīt papildu slogu valstij. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" Igaunijas un Lietuvas pieredzi izklāstīja "SEB Life and Pension Baltic" valdes locekle Kristīne Lomanovska.

Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotāciju biržā politiķu vidū spriests jau ilgi. Darbības nav sekojušas. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) ir gatava nākamajam solim – uzņēmuma vadība neslēpj vēlmi doties uz biržu, lai piesaistītu kapitālu un audzētu biznesu. Politiskais lēmums par konkrētu akciju pārdošanu vēl priekšā, taču pašā uzņēmumā pēdējos gados notikusi mērķtiecīga gatavošanās. Par šī soļa jēgu, iespējām un riskiem raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš un "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava.

Nauda ikdienā bieži tiek uztverta kā vienkāršs instruments – līdzeklis norēķiniem, uzkrājumiem vai investīcijām. Taču raidījuma “Nākotnes kapitāls” jaunākajā epizodē sociālantropologs un uzņēmējs Mārtiņš Daugulis piedāvā daudz plašāku skatījumu: nauda nav objektīva vērtība, bet gan sociālo attiecību process, kurā savijas personīgā pieredze, kultūra un attiecības ar varu. Spēja neiztērēt šodien un ieguldīt ir kā “zefīriņa tests” sabiedrībai.

Kiberdrošība vairs nav tikai IT speciālistu niša – tā kļuvusi par būtisku valstu drošības un ekonomikas sastāvdaļu. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" viesojās IT un kiberdrošības speciālists Kirils Solovjovs, kurš paralēli tehniskajam darbam jau vairākus gadus aktīvi investē. Sarunā viņš atklāj gan savu investora ceļu, gan to, kā drošības situācija pasaulē ietekmē viņa lēmumus.

Pagājušais gads finanšu tirgos noslēdzās pārsteidzoši spēcīgi, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi, tarifu draudiem un politisko retoriku, kas vēl pirms dažiem gadiem šķistu neticama. Kā raidījumā “Nākotnes kapitāls” uzsvēra “SEB bankas” eksperts Oļegs Andrejevs, tirgi demonstrējuši pragmatisku pieeju, lielā mērā ignorējot politiskos paziņojumus.

Latvijā finanšu pratība joprojām ir viens no vājākajiem posmiem ceļā uz turīgāku sabiedrību. Lai gan investēšana un uzkrāšana pēdējos gados kļūst arvien populārāka, pamata izpratne par to, kā nauda aug, joprojām ir ierobežota. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” Latvijas Bankas finanšu pratības eksperte Aija Brikše atklāj – salikto procentu principu saprot vien kāda trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tostarp arī skolotāju zināšanas pieklibo.

Aplūkojot tādu investīciju banku kā “Goldman Sachs”, “Morgan Stanley”, “JPMorgan” un citu prognozes, redzams, ka ASV akciju tirgum – īpaši “S&P 500” indeksam – 2026. gadā tiek solīta izaugsme 12–18 % robežās. Tas ir būtiski virs ilgtermiņa vēsturiskā vidējā, kas simt gadu griezumā bijis ap 7–8 % gadā. Šīs prognozes pašas par sevi neveido realitāti, bet tās ietekmē investoru uzvedību, jo daudzi tirgus dalībnieki tieši uz tām arī orientējas.

Gada noslēguma raidījumā “Nākotnes kapitāls” pie galda atgriezās raidījuma veidotājs un bijušais vadītājs Konstantīns Kuzikovs – šoreiz ar ļoti praktisku atskaiti par pēdējā pusgada lielāko lēmumu: viņš gandrīz pilnībā “izkāpis” no individuālajām akcijām un “platformu džungļiem”, lai pārietu uz vienkāršāku, pasīvāku modeli. Motivācija esot pavisam vienkārša – mazāk stresa un vairāk paredzamības ģimenes finansēs.

Latvijā aizvien vairāk cilvēku sāk domāt par uzkrājumiem un ieguldīšanu, tomēr daļā sabiedrības joprojām ir dziļi iesakņojies teiciens “parāds nav brālis” un aizdomīgums pret naudas pelnīšanu. “SEB bankas” vadītāja Latvijā Ieva Tetere raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta, kā mainās attieksme pret naudu, kāpēc bagātību nevajadzētu demonizēt un ko uzņēmēju noskaņojums saka priekšā par 2026. Gadu.

Kriptovalūtu pasaulē var nopelnīt, ne tikai spekulējot ar digitālo naudiņu cenām, bet arī piedāvājot pakalpojumus un produktus kriptovalūtu “racējiem”. Latvijas uzņēmums “Powermining” iekaro pasaules tirgus, piedāvājot iekārtas “Bitcoin” (BTC) ieguvei, un nesen pabeidzis darbu pie īpaša projekta, kur “rakšanā” iegūtais siltums tiks konvertēts kādas pašvaldības apsildīšanai. Uzņēmuma līdzīpašnieks Kristaps Mors stāsta par biznesu un dalās pārdomās par ieguldīšanu šajās monētās.

Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fonds – vairāk nekā 50 miljonu eiro instruments, ko izveidojušas Latvijas un Lietuvas attīstības bankas kopā ar privātajiem partneriem, – solās beidzot iedot “grūdienu” reģiona nīkulīgajam akciju tirgum. Fonds uzņēmumiem palīdzēs tikt līdz biržai, bet investoriem – cerams – pie jauniem stāstiem. Par to raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja fonda veidotāji.

Pasaules ekonomika 2025. gada nogalē atgādina mašīnu, kurai vienlaikus tiek piespiesta gan gāze, gan bremze. No vienas puses – Trampa tarifi un politiskā nenoteiktība, no otras – mākslīgais intelekts, milzīgi aizsardzības tēriņi un vēl arvien visai labas darba tirgus tendences. Par spriegumu starp riskiem un izaugsmes dzinējiem raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Gads pēc “Kalve Coffee” debijas biržā nav pavadīts laiski. Piesaistītais kapitāls pārtapis jaunās adresēs Baltijā, rūpnīcas jauninājumos un e-komercijas platformā, kas no “mājasdarba” soli pa solim kļūst par pilnvērtīgu pārdošanas kanālu ārpus Latvijas. “Pats IPO mums deva reputāciju un uzticības garantu... Finansējums ļauj ātrāk virzīties uz mērķiem,” saka vadītājs un līdzdibinātājs Gatis Zēmanis.

Atkritumu apsaimniekošana un ar to saistītās jomas ir pakalpojumi, kurus, ja viss kārtībā, retais pamana vai aizdomājas. Tomēr šī joma ir kļuvusi par ārkārtīgi svarīgu gan privātpersonām, gan zaļo mērķu īstenotājiem. Par to, kā arī par uzņēmuma emitēto obligāciju piedāvājumu raidījumā “Nākotnes kapitāls” runāja Juris Gulbis, “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs, un Gatis Buls, grupas finanšu direktors. Sapnis par atgriešanos pie vienas atkritumu kastes gan nepiepildīsies

“Vislabākā pensiju sistēma ir tā, kur cilvēkam vismazāk jādomā,” saka “SEB Life & Pension Baltic” vadītājs Arnolds Čulkstēns. Latvijā gan pagaidām ir otrādi – pārdomājam, vilcināmies un zaudējam ienesīgumu. Arī nodokļi nepalīdz. Tikmēr kaimiņos jau tuvākajos gados būs redzamas nepārdomātu politikas eksperimentu sekas.

Latvijā informācija par naudu un ieguldīšanu ir pieejama vairāk nekā jebkad, taču līdz ar pārbagātību aug arī apjukums. “Nākotnes kapitāla” sarunā personīgo finanšu mentore Egija Veisa skaidro, kā tikt pāri “analīzes paralīzei”, kāpēc drošības spilvens ir pirmais solis un kā vienkārša, disciplinēta pieeja ar indeksu fondiem un 3. pensiju līmeni palīdz būvēt kapitālu ilgtermiņā. Viņas vēstījums ir skaidrs: “Kad saproti, ko nozīmē saliktie procenti, mainās domāšana – peļņa sāk pelnīt peļņu. Un grafiks kļūst iespaidīgs.”

Pēc trīs gadu buļļu tirgus un jauna rekorda oktobrī “S&P 500” atdeve 2025. gadā joprojām ir pozitīva, bet izteikti svārstīga, un investoru fokuss pārbīdās uz trešā ceturkšņa peļņas sezonu un izmaksām, nevis skaļiem virsrakstiem. Šāda fona apstākļos “Swedbank” finanšu institūciju un kapitāla tirgus vadītājs Baltijā Andris Lāriņš atgādina par vienkāršiem, bet dzelžainiem principiem: diversificēt, skaitīt komisijas maksas un pārbaudīt idejas pret realitāti, nevis pret FOMO.

Raidījumā “Nākotnes kapitāls” šonedēļ viesojās riska kapitāla investors un “Change Ventures” partneris Andris K. Bērziņš – viens no Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas veidotājiem un “TechHub Rīga” līdzdibinātājiem. Sarunā viņš iezīmēja virzienus, kuros vērts skatīties tehnoloģiju investoriem, runāja par mākslīgā intelekta nākotni, robotiku un biomedicīnas uzplaukumu, kā arī par Baltijas iespējām kļūt par nākamo “start-up” lielvalsti.

Investīciju platforma “Mintos”, kas pirms dažiem gadiem bija pazīstama galvenokārt kā kopfinansējuma vietne ieguldījumiem kredītos, šodien jau sevi pozicionē kā vienu no lielākajiem investīciju spēlētājiem Eiropā. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte stāsta gan par jauniem pakalpojumiem, gan par to, kā investoru uzvedība atspoguļo plašākas ekonomikas tendences.

ASV finanšu tirgi septembra nogalē atkal sasniedz jaunus rekordus, bet jautājums paliek – cik ilgtspējīgs ir šis kāpums? Pasaules tirgu noskaņojumu šobrīd lielā mērā nosaka ASV prezidenta Donalda Trampa politiskie gājieni un centrālo banku lēmumi. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" SEB bankas eksperts Oļegs Andrejevs skaidroja, kāpēc investoriem šis ir brīdis, kad nepieciešama īpaša piesardzība un diversifikācija.

Latvijas finanšu sektorā tuvojas nozīmīgs brīdis – "Indexo" banka un pensiju pārvaldniece gatavojas apvienot spēkus ar patēriņa kreditēšanas uzņēmumu "DelfinGroup". Šāds darījums, kurā viens biržā kotēts uzņēmums izsaka akciju apmaiņas piedāvājumu citam biržā kotētam uzņēmumam, Latvijā līdz šim nav pieredzēts. Par šī darījuma būtību un potenciālajām sekām raidījumā "Nākotnes kapitāls" diskutēja "Indexo" bankas valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis un "DelfinGroup" vadītājs Didzis Ādmīdiņš.

Ieguldīšana var šķist kā miglā tīts ceļš, kurā iesācēji nereti apjūk jau pirmajos soļos. Kur sākt, kā izvairīties no kļūdām? Un vai vispār iespējams pasargāt savus līdzekļus? Raidījuma "Nākotnes kapitāls" viešņa – investore un finanšu eksperte Karīna Kulberga – uzskata, ka atbildes slēpjas vienkāršībā un disciplīnā. Viņas pieeja ir balstīta gadiem ilgā pieredzē un praktiskos piemēros.

Raidījuma "Nākotnes kapitāls" jaunā vadītāja Monika Cālīte atzīst, ka ienākšana investīciju pasaulē viņai ir gan izaicinājums, gan piedzīvojums. Viņa sevi dēvē par iesācēju, kurš nebaidās uzdot arī šķietami vienkāršus jautājumus. "Man ir pirmā septembra sajūta – ar pildspalvu rokās, bet bez gladiolām. Es mācos, un ceru, ka skatītāji mācīsies kopā ar mani," viņa saka.

Latvijā ievērojamai daļai sabiedrības joprojām ir problēmas ar finanšu pratību un naudas pārvaldību. Aptuveni katrs trešais iedzīvotājs dzīvo bez drošības spilvena, bieži vien no algas līdz algai, un daudziem pat neizdodas savilkt galus kopā, tādēļ jāmeklē papildu līdzekļi pie uzņēmumiem vai draugiem, vai arī jāatrod papildu darbs. Šāda situācija liek uzdot jautājumus, kā var runāt par investīcijām un to veidošanu, ja nav nodrošinātas pamatvajadzības. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" eksperti diskutē par šo problēmu, meklējot risinājumus un analizējot dažādus aspektus, kas ietekmē Latvijas iedzīvotāju finansiālo labklājību.

Raidījumā "Nākotnes kapitāls" "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs brīdina, ka finanšu tirgi vairs nebūs tik mierīgi un stabili, kādi tie bija iepriekšējos desmit gadus, prognozējot ilgāku turbulences periodu. Viņš aicina investorus pārskatīt savu stratēģiju un saglabāt mieru, jo "cerība nav stratēģija".

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība "Rīgas ūdens" gatavojas vēsturiskam solim Latvijas kapitāla tirgū, emitējot zaļās obligācijas. Šis ir pirmais šāda veida piedāvājums no pašvaldības uzņēmuma, un tas būs pieejams ne tikai profesionāliem, bet arī privātajiem investoriem, sākot jau no 100 eiro nominālvērtības. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" "Rīgas ūdens" valdes locekļi Agnese Ozolkāja un Normunds Zvaunis sniedza ieskatu par zaļo obligāciju būtību, uzņēmuma darbību un plānotajām investīcijām.

Pēdējos mēnešos, finanšu tirgiem svārstoties ASV politikas nestabilitātes dēļ, atkal ir aktualizējies jautājums par Latvijas pensiju līmeņiem un to, vai nevajadzētu vecumdienu naudu krāt citādi. Viena no idejām, ko atbalstījuši arī pensiju pārvaldnieki, ir daļu finanšu ieguldīt vietējos tirgus, lai mūsu nauda stutētu vietējo ekonomiku. Taču te ir problēma – tirgus ir mazs, nav, kur to naudu likt. Par šo un citiem uzlabojumiem "Nākotnes kapitālā" sprieda eksperti.

Gan Latvijā, gan pasaulē dzeltenajā presē laiku pa laikam uzpeld stāsti par profesionālajiem sportistiem, kuri, strauji sasniedzot karjeras augstākos punktu, ir notrallinājuši visu sapelnīto izklaidēs un atlikušo pazaudējuši "čomu" biznesa idejās. Tomēr ne visi ir pār vienu kārti metami - bijušais valsts izlases basketbolists Žanis Peiners, viesojoties "Nākotnes kapitālā", atklāj, kā viņš, kamēr komandas biedri pirkuši glaunus auto un mājokļus, ieguldīja akciju tirgos un īpašumos, lai tagad baudītu atpūtu.

Ja kādreiz viens no populārākajiem naudas ieguldīšanas veidiem starp turīgākajiem cilvēkiem bija nekustāmie īpašumi, tad šobrīd redzams, ka aizvadītie veiksmīgie gadi vērtspapīru tirgos, ir mainījuši domas, saka  “Swedbank” Private Banking vadītāja Astra Šepa. Lai noskaidrotu, kā turīgie klienti Latvijā un pasaulē iegulda savus līdzekļus un kādas ir aktuālākās tendences šajā jomā, Šepu iztaujāja "Nākotnes kapitāls".

Zināms, ka smalki dzērieni izsolēs īpašniekiem var ienest tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu eiro. Tāpēc loģisks ir jautājums – vai ar to var pelnīt arī "parastie" investori? Vai pie smalkā vīna un citu dzērienu tirgus var piekļūt arī tie, kas nav lietpratēji? Par to raidījuma "Nākotnes kapitāls" jaunākajā epizodē stāstīja "Noble Wine" vadītāja Anna Ļogkaja.

Ar Donalda Trampa politiku ir skaidrs tikai tas, ka nekas nav skaidrs. Par to arī liecina finanšu tirgi un tajos strādājošie, kuri kopš prezidenta pompozi pieteiktās "atbrīvošanas dienas" īsti nezina, kā labāk rīkoties, – pirkt zeltu, pārdot akcijas, mazināt ASV parādzīmju daudzumu portfeļos, vai arī aizvērt acis un skaitīt dienas, līdz Baltajā namā būs cits saimnieks. Par to, kas tad īsti notika un ko investoriem darīt, raidījumā stāstīja "SEB bankas" eksperts Oļegs Andrejevs.

Ja vēl šīs desmitgades sākumā ieguldījumi aizsardzībā bija kļuvuši nepopulāri un daudzi investīciju uzņēmumi un bankas nemaz nevarēja tik viegli ieguldīt, jo nozare tika uzskatīta par neilgtspējīgu, tad Krievijas iebrukums Ukrainā to strauji mainīja. Aizsardzība, saskaroties ar draudiem, nu tiek uzlūkota kā ilgtspējīga nozare, un tajā sāk ieplūst aizvien vairāk naudas. Par to, kā un kuros instrumentos "mazajam investoram" būtu ērtāk ieguldīt, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle un "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītājs Atis Krūmiņš.

Nesen tika paziņots, ka "Enefit Green" grasās pamest biržu. Kā skaidrojuši finanšu eksperti, tas nav labs signāls Baltijas vērtspapīru tirgum kopumā. Tas Baltijas tirgu padara mazāku un vēl neredzamāku pasaules lielās naudas turētājiem. Tomēr, vai tajā visā var atrast kaut kripatiņu pozitīvā un vai Latvijā šogad būs jauni debitanti biržā, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta Liene Dubava, "Nasdaq Riga" biržas valdes priekšsēdētāja.

"APF Holdings", viens no retajiem uzņēmumiem, kas uzdrošinājās spert soli Rīgas biržā, piedzīvojis gan kāpumus, gan kritumus. Lai gan sākotnējais akciju cenas kritums pēc IPO varēja radīt vilšanos investoros, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs uzsver, ka ilgtermiņā lēmums par došanos uz biržu ir bijis pareizs. Par to, ko viņš domā par dzīvi biržā un kāpēc vietējie ražotāji laidīs garām iespēju nopelnīt ASV, uzziniet raidījumā!

Pasīvās investīcijas kļūst aizvien populārākas, tā stāstīja "SEB bankas" eksperti Agnese Kronberga un Jānis Rozenfelds, komentējot "SEB Roboinvestora" pirmo darbības gadu rezultātus. Raidījuma vadītājs Konstantīns Kuzikovs atklāja, ka aptuveni pirms diviem gadiem sācis lietot šo rīku, un ar prieku atzina, ka tas ir "ļoti garlaicīgs produkts". Proti, viņam nav jādomā par pirkšanu un pārdošanu, bet gan vienkārši jāpārskaita nauda – un rīks pats to iegulda pasaules tirgos.

Pārtikas ceļš no lauka līdz patērētāja galdam ir garš un sarežģīts, un to ietekmē daudz un dažādi faktori. Pārtikas cenas svārstās atkarībā no energoresursu izmaksām, klimata apstākļiem, ģeopolitiskās situācijas un pat spekulācijām finanšu tirgos. Par to, vai ieguldīt pārtikas sektorā savu naudu ir gudra doma, raidījumā stāsta kooperatīva LATRAPS, kas nesen sāka biržā piedāvāt savas obligācijas, valdes loceklis Gundars Ruža.

"Man brīžiem tādos depresīvākos mirkļos šķiet, ka mums ir divas izvēles: nebeidzamas šausmas vai šausmīgas beigas," saka Latvijas Televīzijas redaktore un Latvijas Radio raidījuma "Pievienotā vērtība" veidotāja Rudīte Spakovska, runājot par ķibelēm, kas pavada nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgi solīto debiju biržā. Žurnāliste raidījumā "Nākotnes kapitāls" viesojās, lai dalītos savās pārdomās par investēšanu un finanšu pratību Latvijā.

Latvijai, pateicoties labajai sadarbībai starp kripto tehnoloģiju nozari un regulatoriem, esot izdevies veiksmīgi ieviest ES regulu par kriptovalūtu pakalpojumu sniedzēju regulāciju MiCA un, kā raidījumā "Nākotnes kapitāls" saka nozares asociācijas pārstāvji, pie mums birokrātiskais slogs ir daudz mazāks un rada potenciālu kļūt ne tikai par Baltijas, bet visas Eiropas digitālo monētu un ar to saistītu tehnoloģiju centru. Paralēli tam nule kā uzsākts parakstu vākšana, lai aktualizētu diskusiju, vai valstij nevajag uzkrāt savu bagātību ar kriptovalūtās. Par šiem tematiem un "Bitcoin" nākotni raidījumā "Nākotnes kapitāls"- Janīna Vinklere un Dāvis Darģelis.

Lai gan pērn bankām izdevās paglābt no krāpnieku ķetnām 12 miljonus eiro, kopējais finansiālo zaudējumu apjoms sabiedrībai sasniedza 15 miljonus eiro. "SEB bankas" drošības eksperts Mārcis Pelcis atklāj, ka 2024. gads Latvijas banku sektoram bija izaicinājumu pilns un nekas neliecina, ka šogad ies labāk. Eksperts raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta, kā sevi pasargāt!

Zelta cena kopš 2023. gada decembra ir pieaugusi par 52%, un šī tendence, visticamāk, turpināsies. Par to, kā labāk ieguldīt zeltā un cik daudz dārgmetāla vietējie iedzīvotāji ik gadu nopērk, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "Tavex Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Arhipenko.

Izaugsme vēl priekšā. Pēdējos gados pasaules lielākās tehnoloģiju kompānijas strauji audzējušas savu akciju cenas, solot investoriem mākslīgā intelekta revolūciju, lai gan finanšu eksperti saka, ka amerikāņu milžu akcijas ir jau pārlieku dārgas. Rihards Blese un Artis Ozoliņš, raidījuma “Digitālās brokastis” vadītāji, domā, ka viss vēl tikai priekšā un izaugsme nebūt nav apstājusies.

Gan 2023. gads, gan 2024. gads Baltijas finanšu tirgos ir bijis ļoti labs obligācijām. Pērn piesaistīti trīs miljardi – uzņēmumi aizņēmušies gan no privātpersonām, gan institucionālajiem investoriem. Par to, vai vēl aizvien investori varēs baudīt obligācijas ar likmi, kas krietni pārsniedz pat vidējo ASV akciju tirgu atdevi, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja "Signet Bank" eksperti.

Lai gan aizvadītie gadi gan globālajai ekonomikai, gan Latvijai nav bijuši paši veiksmīgākie, kā raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars, kontu atlikumi ir auguši. Precīzi skaitļi vēl nav zināmi, bet kopējais kontu atlikums varētu būt audzis par apmēram 7%.

Par to, cik tieši labs šis gads būs finanšu tirgos, eksperti nav vienisprātis, bet visi ir pārliecināti, ka būs labs. To ņemot vērā, "Nākotnes kapitāla" vadītājs Konstantīns Kuzikovs, kā ierasts, janvāra sākumā pārskatīja savu portfeli. Šogad viņš lēmis atteikties no Eiropas akcijām un mainīt tās pret zeltu. Par to un kāpēc Konstantīns "raudāja", kad paprasīja "ChatpGPT" padomu, uzzini raidījumā!

ASV tirgos šis gads ir bijis visai labs – akciju cenas kāpušas, bezdarbs un inflācija nav augusi. Pārējai pasaulei gan nav klājies tik labi. Kamēr amerikāņu akciju cenas kāpa, Baltijā turpinājās kritums. Bet kāds tad varētu būt 2025. gads? To raidījumā "Nākotnes kapitāls" skaidroja "SEB bankas" eksperti.

Dzīvojot Spānijā, Edgaram Laimītem gadījās nokļūt kādā kriptovalūtām un blokķēdes tehnoloģijām veltītā pasākumā. Tolaik mazpazīstamā tehnoloģija ieinteresējusi, un tas novedis pie digitālo monētu tirdzniecības algoritma izveides, kas savukārt vēlāk ļāvis kļūt par vienu no Latvijas uzņēmuma "Gravity Team" līdzdibinātājiem. Uzņēmums palīdz pasaules lielajām kriptovalūtu biržām strādāt. Par to un iemeslu, kāpēc bankas, kur atvērt kontu, jāmeklē citviet Eiropā, raidījumā stāsta Laimīte.

Ķīnas autoindustrija pakāpeniski iekaro Rietumus. Vai investoriem tāpēc ir jāsteidz pirkt ķīniešu uzņēmumu akcijas? Tas ir sarežģītāks jautājums, jo gan Eiropa, gan ASV ir spriedušas par veidiem, kā ierobežot ķīniešu bieži vien krietni lētāko auto ienākšanu vietējos tirgos. Tomēr "Longo Group" vadītājs Edgars Cērps Āzijas milža uzņēmumu ražotās automašīnas gan novērtē visai pozitīvi un saka, ka tās var radīt būtisku konkurenci – īpaši Eiropas ražotājiem, kuru produktu sadārdzinājumu rada nevis ražošana, bet tieši izplatīšana. Par to, kā arī mācību, ko pārņemt no "Teslas", viņš stāstīja raidījumā.

Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās finanšu tirgos bija manāma zināma līksmošana. Tomēr, ka norādīja SEB bankas eksperts Oļegs Andrejevs, tāda ir tikai ASV, visur citur pasaulē situācija ir krietni mazāk priecīga. Savukārt, ja investors grib ieguldīt, skatoties uz nākotni, tad vajag papētīt, kādus cilvēkus Tramps nominē valsts vadošajos amatos, tas arī varētu iezīmēt, kas notiks nākotnē. Vairāk par šo un ko darīt investoram, kas baidās no finanšu krīzes, var uzzināt raidījumā.

Latvijas kafijas grauzdēšanas un tirdzniecības uzņēmums "Kalve Coffee", kas novembrī uzsāka savu debiju akciju tirgū, lepojas ar faktu, ka spēj atbildēt par katru posmu kafijas pupiņas dzīvē. Sākot no Brazīlijas, kur tās aug, līdz Rīgas kafejnīcai, kur pārvērstas karstā dzērienā tiek pasniegtas latviešiem. Uzņēmuma vadītājs un līdzdibinātājs Gatis Zēmanis raidījumā "Nākotnes kapitāls" skaidroja par uzņēmuma plāniem, vērtībām un iemesliem, kāpēc nolemts doties uz biržu.

"Spekulatīvā puse ir ļoti publiska un es arī to neslēpju," saka finanšu tehnoloģiju (fintech) nozarē strādājošais Roberts Bite, kurš pats sauc sevi par investoru, bet draugi teiktu, ka viņš ir spekulants, jo par to viņš plašāk stāsta ar sociālajos medijos. Tomēr tā esot tikai maza daļa no ieguldījumiem, lielākā daļa ir nolikta ilgtermiņam. Par to, kad un kāpēc spekulēšana sāka laupīt dzīvesprieku un savu stratēģiju viņš stāstīja vairāk raidījumā.

Pēdējie pieci gadi pasaulē aizvadīti konstantā nepatīkamu pārsteigumu mutulī – pandēmija, karš, inflācija, procentu likmju kāpumi un mazākas ar to saistītas ķibeles. Baltijas finanšu vērotāji atzīst, ka tas viss atstājis nospiedumu. Tomēr, kā raidījumā "Nākotnes kapitāls" iezīmēja eksperti no visām trim valstīm, viss nav tik slikti. Lai gan "MSCI World" indeksā esat turpat, kur augsta riska valstis, piemēram, Šrilanka, spožā nākotne ir iespējama. Raidījums notiek angļu valodā.

Pensijas krājas ASV. Ja, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr nav skaidrs, kāpēc amerikāņu izvēle vēlēšanās ir svarīga, vērts atgādināt, ka vismaz daļa no Latvijas pensiju uzkrājumiem ir ieguldīta tieši ASV tirgos, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Turklāt tas, kurš būs Baltā nama saimnieks, var ietekmēt arī to, cik daudz ārvalstu investīciju ieplūdīs pie mums un kaimiņiem.

Daļai strādājošo pensijas jautājums ir vienaldzīgs, jo, kā liecina bankas "Citadele" aptauja, apmēram 10% nemaz netic, ka tādu saņems. Savukārt citus ir samulsinājusi valdības vēlme reformēt to, cik naudas aiziet pensiju 2. līmenī. Par to un kopējo situāciju pensiju pārvaldīšanā raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja "CBL Asset Management" vadītājs Kārlis Purgailis.

Ieguldīja un aizmirsa. Pēc desmit gadiem, kad apskatījās, kas ir sakrājies, atklājās patīkams pārsteigums, kas tad arī komunikācijas aģentūras "Olsen + Partners" partneri un komunikācijas eksperti Olgu Kazaku padarīja par investori, kura ne tikai pati iegulda, bet arī cenšas izglītot savu meitu, lai tā pēc iespējas ātrāk saskatītu "salikto procentu maģiju". Par savu pieredzi un savu skatījumu uz naudu viņa stāstīja raidījumā "Nākotnes kapitāls".

Latvija savā ziņā ir uzskatāma par aizdevumu platformu sektora pionieri, šeit tapuši vairāki nu jau starptautiski zināmi uzņēmumi. Taču pēdējos gados, šķiet, to skaits ir strauji audzis, tāpēc "Nākotnes kapitālam" radās jautājums – vai konkurence ir laba vai slikta un kuru platformu tad no visām investoriem vajadzētu izvēlēties? Par to raidījumā stāstīja "Twino", "Capitalia" un "Nectaro" vadītāji.

Baltijas biržu gan karš Ukrainā, gan ekonomiskie apstākļi ir pamatīgi paplosījuši, akciju cenas kritušās, investori, kas pēdējos gados iegādājušies akcijas sākotnējos piedāvājumos, šobrīd ir mīnusos. Raidījums "Nākotnes kapitāls" pētīja, vai tiešām ir tik slikti, kā šķiet, un īpašu uzmanību pievērsa uzņēmumiem, kas ir iekļauti "Nākotnes kapitāla" portfeļos, apskatot to akciju cenas, biznesa rādītājus un analītiķu secinājumus.

"Visvairāk kaitina demagoģija, kas nāk no cilvēku puses, kuriem vajadzētu zināt labāk," par ieplānotajām izmaiņām proporcijā starp iemaksām 1. un 2. pensiju līmenī saka finanšu pratības eksperts Toms Kreicbergs. Viņš, tāpat kā "SEB bankas" pārstāvis Jānis Rozenfelds, raidījumā "Nākotnes kapitāls" kritizēja valdības plānus, iezīmējot loģikas kļūdas, ko politiķi pieļauj.

Varētu būt viens no lielākajiem vietējiem IPO, kāds bijis pēdējā laikā, par septembra beigās paredzēto startu Rīgas un Frankfurtes biržās saka "Eleving Group" finanšu direktors Māris Kreics. Viņš uzskata, ka uzņēmumam būs vieglāk pārliecināt starptautiskos investorus, jo liela daļa biznesa operāciju ir ārpus Baltijas, kur pēdējos gados ārvalstu naudas plūsma ir mazāka, ārzemniekiem baidoties par Krievijas uzsākto karadarbību reģionā.

Neskatoties uz to, ka vairums Rīgas biržā kotēto uzņēmumu ir savas nozares līderi, kas ikgadu uzrāda stabilus finanšu rezultātus un regulāri demonstrē izaugsmi, vietējo investoru naudiņa to akcijās neplūst. Akciju cenas tikai krīt un krīt jau vairāk nekā gadu. Vai un kā pārliecināt vietējos ieguldīt pašmāju līderos, raidījumā "Nākotnes kapitāls" sprieda "Virši-A", "Indexo" un "DelfinGroup" vadītāji.

Ārvalstu investoru nauda Baltijas akciju tirgū nekad nav strauji plūdusi, jo tirgus ir mazs, bet šobrīd tā ir pavisam apstājusies, neskatoties "Covid-19" laikā pieredzēto izaugsmi, kas apsteidza pasaules lielākos indeksus. "Investoru kluba" vadītājs Kaspars Peisenieks stāsta, ka tas saistīts ģeopolitiku, bet vietējā nauda plūst uz ārzemēm, jo igauņi ir "apdedzinājušies".

Lai gan augusta sākumā dažas dienas tiešām varēja šķist, ka ir pienācis jau sen paredzētais burbuļa sprādziens finanšu sektorā, tas ātri beidzās. Vien pāris dienas vēlāk akciju vērtība atkal kāpa un tuvojās dažādiem rekordiem. Par to, vai tendence rudenī turpināsies un Baltijā situācija uzlabosies, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta SEB pārstāvis Oļegs Andrejevs.

Tas, ka gāzes cenas tagad ir kritušās, parastajam cilvēkam Latvijā neko daudz nenozīmē, jo šobrīd viņam nevajag sildīties, raidījumā “Nākotnes kapitāls” skaidroja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis, runājot par to, kāpēc gan ASV, gan Eiropā makroekonomikas kopumā pozitīvie rādītāji ne vienmēr atspoguļojas cilvēku sajūtās.

Akcijas, obligācijas, aizdevumi un kriptovalūtas. Visi šie četri ir finanšu instrumenti, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) acīs katrs no tiem ir mazliet citādāks, tātad attiecīgi arī investoram, kas izvēlās tos izmantot, jāņem vērā, ka nodokļu nomaksas kārtība var atšķirties. Lai skaidrotu, kādas ir šis nianses raidījumā “Nākotnes kapitāls” viesojās VID inspektores.

Ja kādreiz akciju iegādes process bija smagnējs un prasīja gan zināšanas, gan zināmu piepūli un pārsvarā ieguldīja profesionāļi, mūsdienu tehnoloģijas ir pavērušas durvis simtiem tūkstošu amatieru. Vai tas ietekmē tirgu? Vai amatieri, kuriem nav zināšanu un emocionālās noturības svārsta finanšu pasauli? To “Nākotnes kapitālā” stāstīja “Swedbank” Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.

Daudzos investoros interesi raisījuši ASV finanšu milžu izveidotie “Bitcoin ETF”. Eiropiešiem tādi nav pieejami, bet, kā raidījumā “Nākotnes kapitāls” skaidro “SEB bankas” eksperts Oļegs Andrejevs, ir dažas citas iespējas, ko investori var apsvērt.

Rocība aug straujāk par zināšanām, taču arī tās esot sākušas augt, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "Swedbank" Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja Astra Šepa. Proti, bankas dati liecina, ka četru gadu laikā dubultojies vērtspapīros ieguldošo skaits, turklāt šogad pirmo reizi starp bagātākajiem bankas klientiem akcijas un fondi popularitātē apsteiguši nekustamo īpašumu.

Ja uzņēmumam neveicas, obligāciju emisija un pēc tam refinansēšana caur nākamajām emisijām ir riskanta, jo rada sava veida finanšu piramīdu. Taču, ja klājas labi, obligāciju emisija ir lieliska iespēja gan augt, gan padarīt sevi redzamāku, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta uzņēmumu “Grenardi Group” un “Storent Holding” pārstāvji.

Finanšu pakalpojumu lietotne “Revolut” nepasargās nodokļu nemaksātājus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kaut savulaik šāda reputācija tai bija. “Revolut” Lietuvā reģistrētās bankas izpilddirektora vietnieks un “Revolut Holdings Europe” padomes loceklis Andrjus Bičeika “Delfi Bizness” raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta, ka arī investoriem, kas guvuši peļņu lietotnē, nodokļi ir jāmaksā. Raidījums notiek angļu valodā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju kotēšana biržā ir plaši apspriesta, taču pirms par to vispār var sākt nopietni domāt, uzņēmumam ir jāatrod 200 miljoni eiro, lai atdotu pirms pieciem gadiem saņemto naudu no investoriem. Publiski izskanējušie komentāri un Saeimas lēmums ļaut ieguldīt valsts naudu tās kontrolētu uzņēmumu izlaistās obligācijās liecina, ka valsts gatava atbalstīt aviokompāniju tās obligāciju refinansēšanā. Lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss raidījumā "Nākotnes kapitāls" uzsver, ka tā var būt laba iespēja valstij nopelnīt. Vairāk uzzini raidījumā!Saruna notiek angļu valodā.

Vai ieguldīt ir grūti un prasa daudz laika? Vai peļņu nodrošina rūpīga aktīvu atlase un stundām ilga izpēte? “Nākotnes kapitāla” eksperimenta pirmais gads liecina par pretējo. Gada laikā automatizētās investīcijas ir izgriezušas pogas akciju atlasei.

Latvijas iedzīvotāju kontos “slinko”, kā aprēķinājusi Latvijas Banka (LB), apmēram astoņi miljardi eiro. Nauda, ko, piemēram, ja būtu aktīvāks vietējais kapitāla tirgus, varētu ieguldīt mūsu pašmāju uzņēmumu izaugsmē. Taču te ir jautājums: kā tad iekustināt šos tirgus? Par to “Nākotnes kapitālā” stāstīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Akciju tirgiem Latvijā neklājas labi un tuvākajos gados, ja valdība steigšus nerīkosies, arī neklāsies, uzskata "Luminor" bankas Finanšu tirgus departamenta vadītājs Gints Belēvičs. Taču, ja ne gaisma tuneļa galā, tas spoža spuldzītes tunelī ir veiksmīgās obligāciju emisijas, ko novērtē un kam uzticas arī vietējie investori.

Lai gan Rīgā un Latvija ilgstoši ir bijis Baltijas centrs, pēdējos gados aizvien vairāk esam sākuši iepalikt no kaimiņiem. Tomēr nebūt nav tā, ka viss ir slikti, piemēram, “airBaltic” ir reģionā svarīgs uzņēmums, kas varētu kļūt vēl lielāks, kad startēs biržā. Par to un savām investīcijām raidījumā stāstīja Klāvs Vasks, uzņēmējs un “airBaltic” un “Tet” padomes priekšsēdētājs.

Gads finanšu pasaulē iesācies labi. Amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumi vērtībā aug griezdamies, un arī citos tirgos vērojamas pozitīvas tendences, neskatoties uz to, ka monetāro uzraugu noteiktās procentu likmes ir gana augtas. Par to, vai pozitīvais noskaņojums saglabāsies, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Latviešiem patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, dažos aspektos esam priekšā, bet citur atpaliekam. Viena no nozarēm, kur "lēnie" kaimiņi ir krietni priekšā, ir savas naudas saprātīga apsaimniekošana. Igauņi ir naskākie investori Baltijā un, lai arī nav būtiski bagātāki par latviešiem, rūpējoties par savu nākotni un valsts ekonomiku, labprāt iegādājas akcijas un citus finanšu instrumentus. Viens no cilvēkiem, kas šo kultūru gadiem kopis, ir grāmatu autors un finanšu eksperts Jāks Rosāre. Viņš nule izdevis savu grāmatu latviešu valodā. Par to un daudz ko vairāk viņš runāja raidījumā "Nākotnes kapitāls".Saruna notiek angļu valodā.