Zinātne vai muļķības

Vai atpazīstamība garantē ievēlēšanu? Vai vizuāli skaistāki kandidāti mums šķiet arī gudrāki, godīgāki, atbildīgāki? Kas ir tā dēvētais halo un oreola efekts, kas strādā arī politiskajās reklāmās? Cik ētiski ir uz kampaņu plakātiem attēlot cilvēkus, kas nemaz nekandidē? Ar Edgaru Kuzminu un Artūru Utinānu sarunājamies par priekšvēlēšanu reklāmu efektu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2026

Kad bija sūrākas priekšvēlēšanu kaujas – musdienās vai deviņdesmitajos? Ko sabiedrība vēlējās pateikt ar šo balsojumu, vienai partiju apvienībai uzticot 41 mandātu? Vai populistu atbalstītāji ir dumji? Prasījām Latvijas žurnālistikas smagsvariem – Jānim Domburam un Ingum Bērziņam.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2026

Vai Edgars Bāliņš ir vainīgs pie zemās aktivitātes vēlēšanās, jo savas jaunās stāvizrādes atklāšanas pasākumu sarīkoja tieši vēlēšanu dienā? Ar kuru dziesmu katra no partijām izietu "ringā"? Kāds būtu valdības sastāvs, ja to veidotu "Comedy Latvia" komiķi? Šajā epizodē ar Edgara Bāliņa un Rūdolfa Kugrēna palīdzību izdomājam arī jaunu veidu prezidenta ievēlēšanai.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2026

Vai taisnība, ka agrāk preces ražoja izturīgākas? Un vai ražotāji speciāli dara tā, lai preces būtu grūtāk salabot? Cik mūžīga ir "mūža garantija" un kādas ir tavas tiesības no preces atteikties? Par to šajā epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru. PTAC aicina pirkt ilgmūžību, nevis atkritumus, kā arī iespēju robežās saplīsušās preces remontēt, nevis mest ārā.

Vai UDHS ir tikai "bērnu diagnoze"? Un kas notiek ar pašdiagnostiku? Kāpēc pēkšņi gandrīz vai katram trešajam jaunietim ir UDHS? Vai soctīkli un UDHS ir laba kombinācija? "Zinātne vai muļķības" ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu un psihiatru Elmāru Tēraudu.

Vai Latvijai ir savas vietnes tumšajā tīmeklī (dark web)? Kas tur vispār notiek. Vai parastam cilvēkam ir kāds labs iemesls tur līst? Festivālā "Lampa" ielūkojāmies tīmekļa tumšākajos kaktos kopā ar kiberdrošības pētnieku Kirilu Solovjovu un juristi Guntu Bambāni.

Laika maz, jautājumu daudz, taču centāmies vienā epizodē iespiest tik daudz, cik vien bija iespējams. Viesos divas pediatres, kas atbild uz visiem mūsu un jūsu jautājumiem par būtiskāko, ģimenē ienākot mazulim. Ko darīt, ko nekādā gadījumā nedarīt? Vai mājdzemdības 21. gadsimtā ir laba doma? Vai mātes piens vienmēr būs labāks par piena maisījumu? Kā nomierināt niķīgu zīdaini un vai diendusas bērnam ir obligātas?

Vai tas būtiski mainītu kara gaitu Eiropā, ja nacisti pirmie būtu tikuši pie atombumbas? Vai vispār kāds no nacistu brīnumieročiem jeb Wunderwaffe bija arī efektīvs, vai tie visi vairāk bija propaganda nekā kaujā noderīgi rīki? Kuri ir paši labākie, bet kuri – paši stulbākie nacistu brīnumieroči? Beidzot arī "Zinātne vai muļķības" saņēmās pievērsties tematam, ko jau desmitgadēm ilgi turpina malt gandrīz katrs populārzinātniskais žurnāls un raidījums. Ja tu nezināji, kas ir Kugelpanzer, mēs tev pastāstīsim!

Kāpēc Latvijai vispār vajag radīt savus mākslīgā intelekta (MI) rīkus, ja pasaulē jau ir neskaitāmas alternatīvas, kas turklāt nemaksā pārāk dārgi? Vai šādu rīku darbināšana mums būs izdevīga? Klausītāji iesūtītajos jautājumos pajokoja, vai nebūtu jāsāk uztraukties par Drīdža ezera dziļumu zinot, cik bieži MI rīku darbināšanu saista ar pārmērīgu ūdens resursu patēriņu. Ko MI jomā attīsta Latvija, un ar ko "Tet GPT" būtu labāks par visiem zināmo "Chat GPT" – to skaidrojam šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar "Tet".

Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē pētnieki Nils Rostoks un Jānis Ancāns mums atklāj, vai ģenētiski modificēta pārtika ir kaitīga. Un cik lielas izredzes ir īstenot raidījuma vadītāja Jāņa sapni par milzīgu melleni? Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Vai Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms jeb tā dēvētie ulmaņlaiki bija "zelta laikmets" Latvijas vēsturē? Ekonomisks uzplaukums, laimīga dzīve un saliedēta, vienota latviešu tauta? Taisnība vai tomēr mīts – to prasījām vēsturniekam Kārlim Silam un uztveres pētniekam Jurģim Šķilteram. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Pirms četrām desmitgadēm daudzu prātos uzticība kodolenerģijai saļodzījās. 1986. gada 26. aprīļa naktī eksplodēja Čornobiļas Atomelektrostacijas 4. reaktors, kas aizvien ir lielākais šāda veida incidents vēsturē. Arī tiem, kas tobrīd vēl nebija dzimuši, par šo katastrofu ir savs viedoklis – Čornobiļa ir bēdīgi slavena, un vēl vairāk to popularizēja 2019. gadā iznākušais HBO seriāls. Taču raidījuma “Zinātne vai muļķības” komandai bija iespēja parunāt ar kādu, kas pirms 40 gadiem tur bija – eksprezidents un ārsts Valdis Zatlers 1986. gada maijā tika nosūtīts uz katastrofas zonu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Kas notiktu, ja kāda nedraudzīga valsts pēkšņi tiktu pie praktiski izmantojama kvantu skaitļotāja. Vai visu šobrīd ar šifriem droši pasargātu informāciju varētu uzlauzt? Par kvantu skaitļotājiem un kvantu kriptogrāfiju sarunājāmies ar izcilo matemātiķi un kvantu skaitļošanas pētnieku Andri Ambaini, kā arī "Tet" galveno tehnoloģiju direktoru Dmitriju Ņikitinu.Šī "Zinātne vai muļķības" epizode tapusi sadarbībā ar "Tet".

Vai oskarotās animācijas filmas "Straume" komanda visu bija izrēķinājusi? Līkne uz tāfeles – jāizdara tas, tas un tas, un tad "Oskars" rokā!? Kā vispār tik subjektīvu lietu kā filma var vērtēt kategorijās "laba" vai "slikta"? Un cik lielu lomu mūsdienu kino tapšanā spēlē algoritmi un izpēte par to, ko cilvēki no kino sagaida? Vai politkorektuma kultūra mūsdienās neierobežo filmu veidotāju brīvību? To raidieraksta "Zinātne vai muļķības" klātienes epizodē Cēsīs vaicājām "Straumes" producentam Matīsam Kažam un kinokritiķei, "Golden Globes" žūrijas loceklei Kristīnei Simsonei.Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Šad tad grūtības aizmigt? Guli kādu stundu par maz? Vismaz priecājies, ka tev nav tādas miega slimības kā narkolepsija, nemierīgo kāju sindroms, paradoksālais bezmiegs un eksplodējošās galvas sindroms. Vai vēl trakāk – fatālais ģimenes bezmiegs, kas parasti beidzas letāli. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē Marta Celmiņa un Madara Mičule stāsta par dažādiem biežāk un retāk sastopamiem miega traucējumiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē ārstiem prasījām visu, kas mums interesē, par ausu, deguna un kakla veselību. Kā pavasarī pareizi ģērbties, lai nesaslimtu, un kā izvairīties no duršanas ausīs lidojumu laikā. Un – vai puņķus labāk šņaukt ārā vai vilkt uz iekšu? Izrādās – vienalga! Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Vai epilepsijas lēkmes laikā cilvēks vienmēr krīt gar zemi un raustās krampjos? Vai visiem epilepsijas lēkmi var ierosināt alkohola reibums vai mirgojošas gaismas? Ko darīt un ko nedarīt, ja esi līdzās cilvēkam epilepsijas lēkmes laikā? Vai sen zināmais triks ar karoti mutē ir pareiza rīcība vai tieši pretēji – muļķības? Neirologi Jurģis Strautmanis un Elīna Pūcīte palīdz nošķirt patiesību no maldiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Klāt Valentīndiena. Daļa laicīgi ieplānojuši romantisku pārsteigumu saviem partneriem. Citi par to atceras pēdējā brīdī un ar skābu sejas izteiksmi stāv pie pāri palikušajiem trim nīkulīgajiem puķu pušķiem ziedu stendā. Vēl citi ir saskumuši, jo visapkārt sirsniņas un rozā, bet viņi – vientuļi. Kā katru sezonu, februārī "Zinātne vai muļķības" velta epizodi attiecībām. Vai patiesi mūsdienās tieši vīrieši ir vientuļāki? Kas ir mīlestības gadalaiki un kā iedrošināt cilvēku dot vēl vienu iespēju mīlestībai, ja tik daudz reižu sanācis "aplauzties"? Viesos – ģimenes psihoterapijas speciāliste Aina Poiša un klīniskā psiholoģe ar specializāciju partnerattiecību terapijā un seksoloģijā Kristīne Balode.Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Ko pētnieki darīja Salaspils kodolreaktorā? Un kur palika tur esošā kodoldegviela un atkritumi? Kas kaitīgāk – rentgena vai datortomogrāfijas izmeklējums? Vai Latvijā ir notikuši kādi ar radiāciju saistīti incidenti, par kuriem sabiedrība nezina? Vai šeit Latvijā nākotnē būs kodolreaktors enerģijas ražošanai? Šajā epizodē prasījām speciālistiem visu, kas mums interesēja saistībā ar radiāciju un tās ietekmi. Lūdzām arī nokomentēt, cik tad precīzs bija populārais HBO seriāls par Čornobiļas atomelektrostacijas avāriju.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Pieskaras degunam, novērš skatienu, nosarkst un pirms atbildes pārāk ilgi iepauzē vai stostās – šīs un vēl citas pazīmes tipiski pieņemts uzskatīt kā drošu apliecinājumu, ka sarunu biedrs melo. Vai tā tiešām ir? Kā izmeklētāji un tiesu eksperti pieķer cilvēku melos? Vai ir īpašas metodes, vai tā vienkārši ir pieredze un intuīcija? Vai ir cilvēki, kas vienkārši nespēj nemelot – tā sauktie "patoloģiskie meļi"? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē noskaidrosim arī, vai "viņas tiešām melo labāk", un kā raidījuma vadītājs Jānis tika pie sava jaunā skatuves vārda DJ "Tumšā triāde". Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Influenceri dārgās mašīnās, skaistās zemēs un ar skaistām sievietēm pie sāniem – pašpasludinātie "alfas", kas saviem sekotāju tūkstošiem sola līdzīgu dzīvesveidu, ja vien tie nopirks viņu apmācību kursu, kā arī sevī "ieslēgt miljonāra domāšanu" un kļūt par īstu "alfu", kam seko gan nauda, gan cilvēki. Skaists sapnis, uz ko uzķeras daudzi, taču, kā raidījumā "Zinātne vai muļķības" norādīja viens no viesiem, ir dzirdēts – labākais veids, lai kļūtu par miljonāru, ir sarakstīt grāmatu, kā kļūt par miljonāru. Pētām, kas tad īsti ir "alfas" un "betas" – pamatots iedalījums vai popkultūras mīts? Kāda atšķirība starp vadītāju un līderi, un vai par līderi piedzimst? Epizodi atbalsta "Rietumu Banka" – banka Latvijas biznesam, kas novērtē nianses.

Labs treniņa režīms vai pareizs uzturs? Kas svarīgāk, lai sasniegtu rezultātu – nomestu svaru un palielinātu muskuļu masu? Vai specializēts sporta uzturs, kreatīna monohidrāts, peptīdi un citi uztura bagātinātāji ir obligāti labam rezultātam? Vai labs treniņš bijis tikai tad, ja nākamajās dienās sāp muskuļi? Tuvojas gadumija, kad atkal kāda daļa cilvēku apņemsies nākamgad sākt aktīvāk sportot, tāpēc "Zinātne vai muļķības" komanda ciemos aicināja treneri Dāvi Brici Ābeli un uztura speciālisti Viktoriju Jansoni, lai noskaidrotu, ko darīt un ko nē. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Lai kādus simptomus ievadītu interneta meklētājos, visbiežāk viena no "diagnozēm", ko tie piedāvā – vēzis. Iemesls panikai? Ne gluži. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē ar ārstiem spriežam par smagiem jautājumiem – onkoloģiskajām saslimšanām. Kā vēzi diagnosticēt laicīgi? Vai visiem regulāri jāiet uz profilaktiskām pārbaudēm? Cik liela loma ģenētikai, cik – dzīvesveidam? Un kā pēdējos gados progresējusi vēža terapija? Katrā gadījumā nedariet tā, kā kāds pacients, par kuru zināja stāstīt viens no raidījuma viesiem. Šis cilvēks vēzi mēģināja "ārstēt" ar aviācijas degvielu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Līdz šīs desmitgades beigām cilvēkiem atkal jābūt uz Mēness. Vai tas vajadzīgs, ja jau paveikts pirms vairāk nekā pusgadsimta? Grūti pateikt. Taču tādi nu ir gan ASV, gan Ķīnas plāni. ASV līdz šim liela likme bija uz Īlona Maska kompānijas kosmosa kuģi "Starship", kam jānosēdina amerikāņi uz Mēness virsmas. Taču pēdējā laikā NASA uzticība saļodzījusies. Vai "Starship" lidojumi ir īstenojami? Varbūt Ķīna šoreiz apsteigs amerikāņus. Vai kādreiz uz Mēness būs arī Latvijas astronauti? Cik augstu uzlidoja Latvijā būvētā raķete "Resnā Zenta"? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē vaicājām raķešu konstruktoram Andrejam Puķītim un RTU Aeronautikas, kosmosa inženierijas un transporta institūta direktoram Aleksejam Klokovam. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Kas sliktāk – viena glāze vīna katru vakaru vai piecas glāzes vienā vakarā, bet reizi nedēļā? Vai lēts alkohols aknas bojā vairāk nekā dārgs? Cik ļoti aknām kaitē cukurs, medikamenti un uztura bagātinātāji? Un cik jēdzīgi ir visādi aknu detoksi? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar hepatoloģi Sniedzi Laivacumu un gastroenterologu Alekseju Derovu pievēršamies aknu veselībai. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Šis karš, visticamāk, ir zaudēts. Varam gūt nelielas taktiskas uzvaras un kaut ko darīt, lai invāziju ierobežotu, taču Spānijas kailgliemeži Latvijā ir uz palikšanu. Un arī latvāņi. Taču kas ar Kanādas zeltslotiņām, kuras vasaras otrajā pusē ne vienu vien ceļmalu un pļavu iekrāsoja dzeltenu? No tām var tikt vaļā, ja vien ir apņēmība. Par invazīvajām sugām Latvijā šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē, kas tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, iztaujājām speciālistes Aivu Bojāri un Rebeku Šķērstiņu. Raidījumā uzzināsi arī, kā viens no vadītājiem bērnībā kļuva par cītīgu invazīvo sugu bendi, pats to neapzinoties.

Nav pagājis pat viens gads ASV prezidenta Donalda Trampa otrajā termiņā, un zinātnes graušanā ir izdarīts vairāk nekā visos četros pirmā termiņa gados. Eksperti to sauc par "karu pret zinātni", kas iznīcinās gadu gaitā kaldinātu progresu daudzās jomās. Viena no tām ir veselības aprūpe. Tandēmā ar veselības ministru Robertu Frānsisu Kenediju jaunāko Tramps solījis padarīt Ameriku atkal veselu. Viens no viņu uzstādītajiem mērķiem – cīņa pret "autisma epidēmiju", pie kuras esot vainojami dažādi vidē sastopamie toksīni un pat paracetamols. Kā tur īsti ir – par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Vai Latvijā visi tiešām brauc kā nenormāli, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm? Un vai BMW vadītāji izceļas kaut kā īpaši? Kāpēc par visām varītēm gribam apdzīt, kad tas objektīvi nav nepieciešams? Vai jāsoda arī pārlieku lēnie braucēji, jo tie provocē uz apdzīšanu un padara satiksmi bīstamu? Cik lielā mērā pie bēdīgās ceļu satiksmes negadījumu statistikas Latvijā varam vainot infrastruktūru? Par to “Zinātne vai muļķības” vadītāji iztaujā CSDD satiksmes ekspertu Oskaru Irbīti un Ivaru Austeru, Latvijas Universitātes profesoru sociālajā psiholoģijā. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Dzīve bez sāpēm būtu lieliska, vai ne? Tā varētu šķist, taču tie cilvēki, kuri retu ģenētisku variāciju dēļ sāpes nejūt, nepiekristu. Viņu dzīves kvalitāte nebūt nav tā labākā. Sāpes ir nepieciešama mūsu organisma funkcija. Tā ir izdzīvošanas stratēģija, kaut reizēm ļoti nepatīkama. Vai pie hroniskām sāpēm var pierast? Un kāpēc dažiem cilvēkiem pret migrēnu nepalīdz itin nekas? Kālab sasista kāja sāp citādāk nekā caurs zobs? Un vai tiešām rudiem cilvēkiem ir zemāks sāpju slieksnis? Vai šo slieksni var uztrenēt? Par to raidījuma “Zinātne vai muļķības” jaunākajā epizodē iztaujājām neirologu Aināru Stepenu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Lojāli un neuzpērkami? Vai tādi ir policijas suņi, kurus nekādi nevar apmānīt? Vai tomēr arī suņiem, gluži tāpat kā cilvēkiem, ir savas labās un sliktās dienas? Cik patiesības jokos, ka narkotiku meklētāji suņi tās tik sekmīgi meklē tikai tāpēc, ka par to atalgojumā paši dabū nedaudz no atrastās vielas un būtībā ir nedaudz narkomāni? Vai suns "velna salātus" meklē arī ārpus darba laika? Un kā ar bailēm – vai suņi tiešām spēj tās saost? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē turpinām iepriekš aizsākto tēmu – kā strādā "Latvijas CSI" jeb noziegumu vietu izmeklētāji? Taču nu jau ar specifiku, pievēršoties tieši policijas suņu un odoroloģijas ekspertu darbam. Viesos Evija Krūmiņa, Gints Vuškāns un suns Apollo Dark. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Viens "ibītis" pret sāpošu galvu, otrs pret velkošo smeldzi ceļa locītavā, bet trešais pa virsu tīri tā – nelielam taktiskam pārsvaram cīņā pret sāpēm. Un to visu noskalot ar karsto dzērienu, kura sastāvā ir paracetamols. Šajā epizodē kopā ar ekspertiem spriežam, kāpēc daļa sabiedrības pret bezrecepšu medikamentu lietošanu saskaņā ar instrukciju attiecas visai bezrūpīgi, un kādas tam var būt sekas. Epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru, speciālisti atgādina – zāles nav konfektes. Un vispār arī konfektes nevajadzētu bērt mutē ar saujām.

Vai bez gaļas uzturā var dzīvot pilnvērtīgi un veselīgi? Un ne tikai bez gaļas, bet bez jebkādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem? Kas ir pirmās pazīmes, ka tu ar savu veģetāro vai vegāno uztura režīmu dari sev pāri? Vai tieši pretēji – kā zināt, ka esi iebraucis grāvī ar pārmērīgu gaļas ēšanu? Kā ar bērniem – veģetārs vai vegāns uzturs netraucēs normālai augšanai? To šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē mums palīdzēja skaidrot uztura zinātniece un fitnesa trenere Kristīne Zemdaugaviete. Viņai studijā pievienojās uztura speciālists un mikrobioma pētnieks Ansis Zauers. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Dopamīnu bieži dēvē par laimes vai baudas hormonu. Šķiet tik vienkārši – ja kāds ir nelaimīgs, vienkārši trūkst dopamīna. Un ir taču arī preparāti, kuru efekti ir līdzīgi dopamīna iedarbībai. Tad kāpēc mums nav pilna pasaule ar nemitīgi laimīgiem cilvēkiem? Jo viss, kā jau allaž, nav tik vienkārši. Un daži izvēlas iet tieši pretējo ceļu, ievērojot tā dēvētos dopamīna gavēņus vai detoksus, lai "restartētu" savu dopamīna līmeni. Par šādu praksi bieži lasāms veselības tematikai veltītos portālos, bet kā tur īsti ir – to raidījumā "Zinātne vai muļķības" mums skaidro klīniskais psihologs Edmunds Vanags un pētniece Agnese Ušacka, kas specializējas neirozinātnē. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Atceries laiku, kad atbloķēji telefonu, ar rādītājpirkstu ekrānā punktiņu režģī uzvelkot kādu noteiktu musturu? Vai katru reizi rakstīji PIN kodu? Mēs atceramies, bet negribam – šobrīd atbloķēt ierīci ir daudz ērtāk. Pietiek parādīt telefonam savu seju. Taču cik droša ir biometriskā autentifikācija? To sarunu festivālā "Lampa" prasījām ekspertiem "Zinātne vai muļķības" sarunā, kas tapusi sadarbībā ar e-parakstīšanas risinājumu "Dokobit by Signicat".

"Latvijā ir virkne ar pilsētām, kur pa krānu tiek piegādāts zemas mineralizācijas pakāpes minerālūdens, taču cilvēki pukojas, jo aizkaļķojas "čaiņiks". Faktiski tā ir ekskluzīva prece, ko saņemam ikdienā," stāsta ūdens pētnieks Sandis Dejus. Pat ja ūdens garšo pēc dzelzs, tas no krāna vairumā gadījumu dzeršanai būs daudz drošāks nekā ūdens no akas. Tomēr aizvien ir gana daudz aizspriedumu par to, ka dzert drīkst tikai novārītu krāna ūdeni, un labāk jau vispār braukt uz tuvāko avotiņu un sapildīt pudelēs visai nedēļai. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē Sandis Dejus un Inga Retiķe vieš skaidrību par visu, kas saistīts ar dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Vai visi cilvēki sapņo? Ja visi, kāpēc tu no rīta pamosties ar "melnu bildi" galvā un nekad neatceries nevienu sapni? Vai ir iespējams sevi ieprogrammēt uz labiem sapņiem? Bet varbūt tev ir pavisam cita problēma – sapņi ir bieži, tu tos atceries, tie artkārtojas un ir ļoti nepatīkami? Vai var tikt vaļā no uzmācīgiem murgiem? Un kāpēc cilvēki sapņos tik bieži krīt vai attopas kaili publiskās vietās? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar miega speciālistēm Martu Celmiņu un Natāliju Bērziņu pētām sapņu pasauli. #sif_maf2024

Pēdējā naktī pirms eksāmena zaurēt līdz trijiem vai tomēr labāk iet laikus gulēt un labi atpūsties? Varbūt var apvienot abus – gan miegu, gan mācīšanos – un naktī aizmigt ar kādu audiolekciju fonā. Vai no rīta pamodīsies, apguvis vajadzīgo vielu? Un vai vispār šodien vēl ir aktuāli zināšanas iekalt? Varbūt labāk mācīties tikai to, kā vajadzības brīdī nepieciešamo informāciju atrast internetā. Eksāmenu laikā ar Latvijas Universitātes profesoriem Jurģi Šķilteru un Baibu Martinsoni spriežam, kā labāk un efektīvāk mācīties un saprast izlasīto. #sif_maf2024

Ne bez lepnuma varam teikt – šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē mums sanācis nokomplektēt perfektu viesu duo. Sarunā par adrenalīnu mums pievienojās alpīniste un grāmatu autore Kristīne Liepiņa. Viņa pastāstīja par savām sajūtām maršrutos, par kuriem vien pietiek iedomāties, lai jau nosvīstu plaukstas un sirds sāktu sisties straujāk. Savukārt to, kāpēc tādi cilvēki kā Kristīne, neskatoties uz briesmām, turpina dzīties pēc šīs adrenalīna devas, skaidro neirologs Ainārs Stepens. Kas notiek, kad piespiežam "nitro pogu" ķermenim? #sif_maf2024

Kļavu sula pret bērzu sulu – kura labāka? Vai varbūt neviena, un labāk ieraut ingvera šotu, ko pēc tam noskalot ar šļuku kombučas? Vai sulas vispār ir veselīgas, un vai ir kaut viens dzēriens, kas būtu pārāks par vienkārši tīru ūdeni? Kad ierakstījām šo epizodi, bērzu sulu laiks vēl īsti nebija sācies. Taču šobrīd visi, kas grib, var tikt pie bērzu sulām. Un tām nereti piedēvē dažādas labas īpašības, tāpēc "Zinātne vai muļķības" studijā aicinājām divas uztura speciālistes, lai noskaidrotu – cik šajos apgalvojumos patiesības. #sif_maf2024

Vai ir nozīme, kurā vietā sēdi lidmašīnā, ja nu tieši šis reiss ir viens no tiem ļoti retajiem nelaimīgajiem gadījumiem, kad lidmašīna krīt vai piloti veic ārkārtas piezemēšanos? Cik ilgi vēl mums pacelšanās un nosēšanās laikā būs telefonos jāslēdz lidojuma režīms – vai tam vispār ir kāda nozīme? Kāpēc bagāža reizēm uz galamērķi ceļo ar citu reisu un kāpēc aviodzinējos ar lieglabaliem šauj iekšā vistas? Uz šiem un citiem interesantiem jautājumiem “Zinātne vai muļķības” epizodē par aviāciju atbild nozares speciālisti Māris Gorodcovs un Andis Bukonts. #sif_maf2024

Pašpārliecinātība un spēja sevi mīlēt vai narcistiski personības traucējumi? Kur novelkama robeža? Cik bieži sabiedrībā vispār sastopami īsti narcisi, un kāpēc cilvēkiem patīk citiem “karināt birkas” un katru, ar kuru neizdodas sadarboties vai saprasties, saukt par narcisu? Bet – ja nu sanākusi darīšana ar īstu narcisu, kā uzvesties un kā tikt galā? Vai narcisi var dibināt harmoniskas ģimenes, un kas notiek, ja satiekas divi narcisi? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam psihiatrus Lieni Sīli un Māri Taubi. #sif_maf2024

Pirms ceturtdaļgadsimta darba sludinājumos pieprasīta profesija bija “cilvēks, kas māk datorus”. Ne gluži tādiem vārdiem, protams, bet darba tirgū arvien vairāk ienāca vajadzība pēc prasmes strādāt ar datoriem. Kaut reizēm paši uzņēmumi vēl īsti nesaprata, ko tieši tiem vajag, taču bija sajūta – vajag digitalizēties. Nu to pašu saka par mākslīgo intelektu (MI). Vieni biedē, ka tas atņems darbu un izzudīs vairums profesiju. Cilvēki kļūšot lieki. Citi mierina – spējām no skaitīkļiem tikt līdz kalkulatoram, bet no kalkulatora līdz datoram, un arī šoreiz notiks tieši tāpat. Pielāgosimies, jo MI nav tikai īslaicīgs trends. Tas ir uz palikšanu. Par MI ēru darba vidē šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam datorzinātnieku un organizāciju psiholoģi. #SIF_MAF2024

Cik daudz var pateikt no viena mata, kas atrasts nozieguma vietā? Vai DNS testi ir drošs veids noziedznieka identificēšanai? Vai tiesu eksperti arī dzīvē spēj visu un tikpat ātri, kā to rāda CSI un citos līdzīgos detektīvseriālos – ierodas nozieguma vietā, paņem dažus paraugus un pēc pāris stundām jau iespējamais vainīgais tiek aizturēts? Un kas tur īsti ir ar to poligrāfa testu jeb melu detektoru? Vai tas tiešām pieķer melos? Par to jautājām kriminālistikas speciālistam Viktoram Semjonovam un tiesu ekspertei Sigitai Silarājai. #sif_maf2024

Vai ulmaņlaikos Latvijā bija BDSM, dažādi citi fetiši un kinki? Vai tomēr esam bijuši tikli un pelēki līdz pat mūsdienām? Sieviešu bieži piesauktais latviešu vīriešu kūtrums un nevēlēšanās iedziļināties dāmu vēlmēs – realitāte vai pārspīlēts stereotips? Un ko darīt attiecībās, kur viens partneris ir vērsts uz dažādām trakulībām un grib izmēģināt visu, bet otrs ir daudz konservatīvāks un atturīgāks. Vai kas tāds var strādāt ilgtermiņā? Svētkos, kad visā pasaulē svin mīlestību, par to arī runājam raidījuma "Zinātne vai muļķības" Valentīna dienas epizodē, kas tapusi sadarbībā ar intīmpreču veikalu "yesyes.lv".

Sliktā enerģija ārā, labā enerģija iekšā! Pag, vai enerģija vispār var būt laba vai slikta? Un vai reiki dziedniecība strādā? Varbūt tu labāk vēlies, lai tev sadursta pilnu muguru ar adatiņām? Galu galā akupunktūra taču esot sena ķīniešu māksla, tāpēc gan jau ļoti efektīva. Un kā ar sarkano diedziņu ap roku? Vai tas nodrošina veiksmi un aizsardzību? Pie nedaudz modernākiem rīkiem pārejot – slavenās doktora Levina magnētiskās saites pret sāpēm locītavās no 90. gadiem un sarkano LED gaismiņu sejas maskas labākai ādai, kas populāras šobrīd – kas darbojas, kas var kaitēt? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē prasījām fizikas doktorei Virgīnijai Vītolai un informācijas uztveres pētniekam Mārtiņam Priedolam. #sif_maf2024

Kad aiz loga ziem... kaut kas līdzīgs rudenim janvārī, allaž pieaug interese par to, kā izvairīties no slimošanas. Protams, ka jāstiprina imūnsistēma! Šī frāze gada pirmajos mēnešos cirkulē sabiedrībā ne mazāk kā paši vīrusi, un katram ir kāds ieteikums. Ēd ķiplokus! Sarīvē ingveru ar medu un citronu! Ej pirtī un rūdies aukstā dušā. Pievienojies "roņiem" un pasēdi āliņģī! Lieto visus iespējamos vitamīnus! Kas no šiem ieteikumiem patiešām strādā, to raidījumā "Zinātne vai muļķības" prasījām profesorei imunoloģijā Inesei Mihailovai un ģimenes ārstei Gundegai Skruzei-Janavai. #SIF_MAF2024

Elektrodzinēju automašīnu industrija attīstās nevis lieliem soļiem, bet skriešus, taču uzskati par šiem spēkratiem aizvien tie paši, kas pirms pieciem un desmit gadiem. Ar tiem necik tālu netiksi, būs jādirn divas stundas pie uzlādes stacijas, baterija pēc pieciem gadiem jāizmet ārā, un galu galā arī nekāds videi draudzīgais braucamrīks tas nav, jo lielu bateriju ir tik neekoloģiska, ka jānobrauc sazin cik kilometri, lai atpelnītu "zaļās karmas" punktus. "Zinātne vai muļķības" pēc vairākiem gadiem atkal pievēršas elektroauto mītiem, studijā aicinot satiksmes kritiķi un raidījuma "Zebra" vadītāju Paulu Timrotu, kā arī "Elektrum" mobilitātes ekspertu Edgaru Korsaku-Millu. #SIF_MAF2024

Daudzi no mums par sevi domā kā par ļoti racionālām būtnēm, kas vienmēr pieņem rūpīgi pārdomātus, izsvērtus lēmumus, nevis vienkārši ļaujas emocijām. Šie cilvēki noteikti teiks, ka reklāmas uz viņiem neiedarbojas. Taču reklāmas industrija aizvien eksistē un attīstās, turklāt bieži mērķē tieši uz mūsu emocijām, ne racionālo prātu. Par to, kā strādā reklāma, šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē izprašņājam psihoterapeitu Artūru Utinānu un radošās aģentūras "Magic" vadītāju Andri Rubīnu. #SIF_MAF2024

Reklāmas ar smaidīgu ģimeni, kas sēž dīvānā pie kamīna, kamēr gar gājām luncinās priecīgs labradors. Piparkūku smarža Ziemassvētku tirdziņos un svētku dziesmas, kas veikalos sāk skanēt jau novembra sākumā un atgādina – drīz obligāti jābūt priecīgam un jāsāk domāt par dāvanām tuviniekiem. Taču ko darīt tiem, kas ir vientuļi? Un tiem, kas ziemas mēnešos vienmēr jūtas nomākti? Vai tā dēvētā sezonālā depresija ir īsta, ne tikai ērts attaisnojums, lai kaut ko nedarītu un nesvinētu kopā ar ģimeni? Raidījumā “Zinātne vai muļķības” ar psiholoģēm Mariju Ābeltiņu un Inesi Ruku runājam par vientulību svētku laikā un vispār. #SIF_MAF2024

Vai tiešām daudzinātā suņu līdzība ar saviem saimniekiem ir īsta, nevis tikai urbānā leģenda? Kāda ir veterinārārstu pieredze? Un – vai liels darba suns spēj labi justies arī mazā dzīvoklītī pilsētas centrā? Kas jāņem vērā, apsverot mājdzīvnieka adopciju, lai laimīgs būtu gan dzīvnieks, gan saimnieks? Vai jaukteņi tiešām ir veselīgāki par tīršķirnes dzīvniekiem? Un kāpēc kaķi skrien pievemt tieši paklāju vai segu, nevis laminātu? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar "PetCity", divi profesionāļi atbild uz populārākajiem jautājumiem un mītiem par mājdzīvniekiem. #SIF_MAF2024

Tavas izvēles vairs nav tavas, un tīmeklis vairs nav vieta, kur cilvēkiem digitāli satikties un mijiedarboties ar citiem cilvēkiem. Vismaz tā apgalvo mirušā interneta teorija – lielāko daļu satura un aktivitātes tīmeklī nu ģenerējot boti, nevis dzīvi cilvēki. Tie izspieduši mūs no aprites, padarījuši par patērētājiem un stūrē savu radītāju iecerētā virzienā. Vai pēdējais laiks izdzēsties no sociālajiem tīkliem, aizlīmēt visas viedtālruņa kameras vai vēl labāk – nopirkt “podziņu” telefonu? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē runāsim ar kibedrošības ekspertu Kirilu Solovjovu un mākslīgā intelekta pētnieci Aigu Andrijanovu. #SIF_MAF2024

Aprit gads, kopš raidījums “Zinātne vai muļķības” klausāms ne tikai populārākajās podkāstu platformās, bet arī skatāms video formātā. Lieli svētki prasa lielas svinības, un kur nu vēl svinīgāk par epizodi pašā Rīgas pilī. Kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atskatāmies uz tematiem, ko aizvadītā gada laikā esam šķetinājuši kopā ar dažādu jomu ekspertiem, pētniekiem un zinātniekiem. Tostarp pajautājām arī šo to par prezidenta ikdienu, kas parasti oficiālos paziņojumos un preses konferencēs neizskan.

Kāpēc sieru ar pelējumu ēst drīkst, bet sapelējušu maizi vai ievārījumu jāsviež pa taisno miskastē? Un ko iesākt ar vecu biezpienu? Vai drīkst sacept pankūkās? Sen daudzinātais trīs sekunžu likums, ēdienam nokrītot zemē – mīts vai patiesība? Šajā epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, runājam par visu, kas saistīts ar drošu uzturu.

Debesis šodien aizdomīgi daudz sašvīkātas! Agrāk tā nebija! Droši vien globālisti atkal indē cilvēkus! Bet varbūt aiz tā visa stāv āpsis, kas pirms daudziem gadiem tramvaja pieturā Liepājā “hibernējās”. Vismaz tāda ir podkāsta “Zinātne vai muļķības” vadītāja Jāņa viena no teorijām. Patiesībā jau āpsis bija miris, bet lidmašīnu atstātās inversijas gāzu sliedes debesīs bija arī agrāk un būs arī nākotnē. Tā ir vienkārši fizika. Gluži tāpat kā sazvērestības teorijas bija un būs – tās palīdz skaidrot sarežģīto pasauli un reizēm sniedz dīvainu komfortu un kontroles sajūtu. Pat ja tici, ka ļauna elite tevi visu laiku mēģina nobendēt. Par to jaunākajā raidījuma epizodē runājam ar dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu un “Re:Check” vadītāju Evitu Puriņu. #SIF_MAF2024

Kurš gan negrib novecot skaisti un būt vesels arī tad, kad matos iemeties sirmums? Anti-age industrija sola virkni risinājumu, lai labi izskatītos gan virsbūve, gan arī motors kalpotu lieliski. Taču ir arī satraucoši trendi, kad par novecošanu sāk uztraukties tie, kam par to vēl nebūtu jādomā. 10-14 gadus vecas meitenes, influenceru mudinātas, aizvien biežāk sāk lietot nobriedušai ādai paredzētu kosmētiku, un sekas var būt nepatīkamas. Par to, kā mēģināt saglabāt jaunību droši un ar samērīgiem līdzekļiem, iztaujājam dermatoloģi Laumu Valeini un kardiologu Robertu Federu. Vai korejiešu kosmētika palīdzēs? #SIF_MAF2024

Cik daudz kafijas dienā ir par daudz? Vai kofeīnu var uzskatīt par narkotiku un atkarību izraisošu vielu? Un kādas būs sekas, ja pāršausi pār strīpu un kofeīnu pārdozēsi? Un kāda ir šī dzērina uzturvērtība – palīdz tas notievēt vai nē? Galu galā, kāpēc daudziem pēc rīta kafijas drīz vien jādodas uz tualeti? To visu šajā raidījuma “Zinātne vai muļķības” epizodē taujājām uztura speciālistei Agnesei Ozoliņai un neirologam Kristapam Jurjānam. #SIF_MAF2024

Izrādās, ka miega speciālistu ieskatā likt bērniem celties tik agri no rīta un pusaizmigušiem skolas solā mēģināt koncentrēties uz jaunas informācijas “uzsūkšanu” vai vēl trakāk – pierādīt savas zināšanas kontroldarbā – ir sava veida legāla spīdzināšana. Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē pievēršamies miegam un iztaujājam speciālistes par visu galveno, sākot no perfektā naktsmiera ilguma un ideālā diendusas ilguma, līdz pat pareizajām un nepareizajām pozām miegam un tam, cik īsti lietderīgi ir bezrecepšu uztura bagātinātāji, piemēram, miega hormons melatonīns. #SIF_MAF2024

Ik pa laikam medijos pavīd ziņas, ka Zemei atkal “biedējoši tuvu” garām lidos Eifeļa torņa vai cita labi atpazīstama objekta izmēra asteroīds. Parasti gan “biedējoši tuvu” nozīmē desmitiem tūkstošus kilometru, un šī objekta trajektoriju speciālisti jau sen izskaitļojuši. Taču kādu dienu tomēr kāds kosmosa klintsbluķis var parādīties pēkšņi, un būsim dinozauru lomā. Ja vēl netālu notiek pārnovas eksplozija, kas Zemi varētu pilnībā sterilizēt... Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē iztaujājam astronomijas entuziastu Raiti Misu un Ventspils Augstskolas rektoru Andri Vaivadu par veidiem, kā kosmoss var mūs nogalināt. #SIF_MAF2024

Jebkurā citā valstī, pievakarē satiekot mežā cilvēku ar nazi rokā, visdrīzāk jābēg. Latvijā? Visticamāk, nazis rokā ir arī tev pašam, jo esi devies sēņu medībās. Neliels kašķis gan tāpat var sanākt, jo kārtīgs sēņotājs savas slepenās vietas nebūs gatavs atdot bez cīņas. Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē mikoloģe mums stāsta par raganu apļiem un to vai, var izaudzēt gailenes mazdārziņā un beku podā uz palodzes. Savukārt toksikologs pastāstīs par to, kuras sēnes labāk neēst, ja nevēlies tēlot Jēzu un no septītā stāva loga lidot uz mežu, lai ielaistu tajā vāveres. #SIF_MAF2024

Jau iepriekšējās vasaras olimpiskajās spēlēs pamatīgu ažiotāžu sacēla Jaunzēlandes svarcēlāja Lorela Habarda, kas startēja sieviešu kategorijā un bija pirmā transpersona olimpisko spēļu vēsturē. Klāt ir nākamie lielie sporta svētki, un arī pirms Parīzes spēlēm raisās debates par to, vai sportam jākļūst iekļaujošākam. Tāpēc podkāstā “Zinātne vai muļķības” aicinājām viesos endokrinoloģi Unu Gailišu un biologu Aivaru Cīruli, lai noskaidrotu – vai transpersonas sportā negrauj godīgu konkurenci. #SIF_MAF2024

Izpostīti skaistie Meža kapi Cēsīs, bet Bauskā vispār no zemes burtiski ceļas augšā miroņi – tāds ir aizvadītajā mēnesī notikušo vētru un virpuļviesuļu mantojums. Un daudziem arī ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne vienu vien automašīnu. Vai ar šādām stihijām turpmāk mums nāksies rēķināties arvien biežāk? Vai kādreiz Latvijā varam sagaidīt arī kārtīgu tornado, un kā kopumā klimata pārmaiņas ietekmēs mūsu dzīvi šeit, kur ierasti laikapstākļu ziņā esam baudījuši mērenu dzīvi. To "Zinātne vai muļķības" jaunajā epizodē stāsta Andris Vīksna un Martins Bergšteins. #SIF_MAF2024

"Jaunā paaudze nemācētu pat govi normāli izslaukt," jauniešos vīlušies sociālo mediju lietotāji mēdz viņiem pārmest pārlieku koncentrēšanos uz mūsdienu tehnoloģijām, novārtā atstājot "īstās un praktiskās" dzīves gudrības.Raidījums "Zinātne vai muļķības" sarunu festivālā "Lampa" šķetināja jautājumu, vai jaunietim vispār ir nepieciešamas tās pašas prasmes, kas viņa vecākiem, un vai modernās tehnoloģijas cilvēkus padara dumjākus.Ierastā raidījuma vadītāju vietā šoreiz uz skatuves Jānim Sildnikam pievienojās mūziķis Edavārdi, kurš palīdzēja iztaujāt psihologu un pētnieku Edmundu Vanagu, kā arī tehnoloģiju entuziastu un digitālā mārketinga profesionāli Dāvi Freibergu.

Kā pareizi skriet, lai nenodarītu sev pāri – tāds bija galvenais jautājums, uz kuru meklējām atbildes šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē. Skriešana ir viens no vispieejamākajiem fizisko aktivitāšu veidiem, ar ko var nodarboties gandrīz katrs. Taču arī to ir jāprot darīt. Citādi – durs sānā, ģīmis sarkans, prieka nekāda un rezultāta nav. Podkāsta gaitā ar ultramaratonistu Andri Ronimoisu un sporta ārsti Lailu Ušacku atspēkojam arī populārākos mītus par skriešanu. Piemēram, ka skriešana neizbēgami novedīs pie sabojātiem ceļgaliem. #SIF_MAF2024

Vai oglīte palīdzēs pret paģirām, ja iepriekšējā vakarā ar grādīgajiem pāršauts pār strīpu? Vai vispār ir kāds veids, kā ātrāk atskaidroties un izdzīt no organisma promiles, vai labāk tomēr ievērot vienīgo drošo veidu, lai nākamā diena nebūtu izmesta miskastē – alkoholu nelietot? Un ko nozīmē "dzert atbildīgi"? Vai viens aliņš, bet katru vakaru, ir sarkanais karogs un pamats uztraukties par atkarību no alkohola? Un ja tāda ir, kā to ārstēt? Vai tā dēvētā "kodēšanās" strādā? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē apspriežam ar toksikologu Robertu Stašinski un psihiatri, narkoloģi Ritu Kuzņecovu. #SIF_MAF2024

Vai ir atšķirība starp zobu pastu, kas maksā trīs vai piecus eiro, un tādu, kas maksā 15 eiro? Vai dārgāka vienmēr būs labāka? Kad pareizi izmantot zobu diegu – pirms vai pēc zobu tīrīšanas ar birsti? Kāpēc dažiem cilvēkiem gandrīz nemaz neveidojas caurumi, bet citiem pilna mute caurumainiem zobiem, kaut tiek ievērota laba higiēna? Kā dzīvot, lai sagaidītu vecumdienas ar saviem zobiem mutē? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam zobārstes Māru Valdmani un Viktoriju Artjomenko.

Kāpēc viens pēc pastaigas mežā no sevis nolasa 15 ērces, bet citam, kas gājis turpat blakus, nav piesūkusies neviena ērce? Vai ērcēm tiešām ir iecienītās asinsgrupas un daži cilvēki garšo labāk par citiem? Un kā ar kaitinošajiem odiem – kāpēc viens Jāņu svinētājs ar tiem gluži kā aplipis, bet citam tie gandrīz nemaz nedzeļ? Par odiem, ērcēm un citiem Latvijas kodējiem šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē runājam ar entomologu Uģi Piterānu un infektoloģi profesori Baibu Rozentāli.

Ko tad īsti nozīmē SPF skaitlis uz aizsargkrēmu iepakojumiem? Vai SPF 100 tiešām nodrošina divreiz labāku aizsardzību pret ultravioleto starojumu nekā SPF 50? Un vai tas vispār pasargā no UV starojuma? Vai sauļošanās ir labs veids, kā uzņemt D vitamīnu, pēc kā tik ļoti kāro katrs 9 mēnešus zem pelēkas mākoņu segas pavadījis latvietis? Vai sauļošanās var būt arī veselīga? To šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē pētām kopā ar dermatoloģēm Annu Bērziņu un Karīnu Zavorinu.

Ja medus, tad tikai tāds no dziļiem laukiem, kur tuvākais piesārņojuma avots ir kaimiņu Jēkaba zāles pļāvējs 3 kilometru attālumā, vai ne? Taču izrādās, ka biškopji tur bites arī Rīgā. Turklāt – tieši pie 5G torņiem! Kā bites tur jūtas un vai pilsētā ievākts medus ir tikpat tīrs un garšīgs kā laukos ievāktais – to stāsta biškopis un entomologs podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar tehnoloģiju inovāciju uzņēmumu LMT.

Pēc pēdējā (un kārtējā) cepiena sociālajos medijos, kur par citu cilvēku ķermeņa apmēriem gudri spriež influenceri un sociālo tīklu personības, nolēmām, ka ir laiks par to pajautāt tiem, kas zina, ko runā. Vai ķermeņa virssvars un aptaukošanās ir nolaidība un izvēle, vai tomēr dažiem cilvēkiem tas ielikts šūpulī, un neko nepadarīsi? Vai aptaukojies cilvēks var būt veselīgs cilvēks? Un ko darīt, ja nekādi neizdodas tikt vaļā no "riepas"? Par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar sporta ārsti-rezidenti Lailu Ušacku un uztura speciālisti Agnesi Ozoliņu.

Nav izslēgts, ka kāda no bērnības atmiņām, ko tu tik ilgi esi lolojis un kas atgādina par laiku, kad viss bija vienkāršāk un labāk, nemaz nav īsta. Nu, tādā izpratnē, ka prāts šo notikumu "atskaņo" pavisam citādi, uzburot ainu, kas patiesajam notikumam ir vien attāli līdzīga. Kā tur ir ar atcerēšanos un atmiņām? Un vai kāda galvā arī apzināti var iedēstīt viltus atmiņas? Par to un citām ar smadzenēm, smadzeņu darbību un prātu saistītām lietām runājam "Zinātne vai muļķības" noslēdzošajā epizodē ar atmiņas speciālisti un neirologu. Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023

Finansiāla brīvība – diez vai kāds no tādas atteiktos. Dzīvo, nebēdājot par naudu, jo tev visam pietiek. Diemžēl aizvien daļai cilvēku ar finanšu pratību ir tā, kā ir – vēlme ir, bet zināšanu nav. Un veikli darboņi vai shēmas šo mūsu vēlmi kļūt turīgiem ātri un bez lielām pūlēm lieliski māk izmantot. Vai vispār ir iespējams ātri un viegli pavairot naudu un iedzīvoties bagātībā, investējot vērtspapīru tirgos un kriptovalūtās? To podkāstā “Zinātne vai muļķības” taujājām diviem finanšu pratības ekspertiem. Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023

Vai katram ir viens īstais un vienīgais cilvēks, vai dažiem tomēr labāk palikt vieniem? Mūžīga mīlestība – tāda vispār eksistē? Un kā ar mīlestību no pirmā acu skatiena – tiešām mīlestība, vai tikai īslaicīga aizraušanās. Tuvojoties Valentīna dienai, podkāsts "Zinātne vai muļķības" piedāvā savu līdz šim sirsnīgāko epizodi, studijā aicinot Ainu Poišu un Līvu Spuravu. Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023

Latvijā plašākā sabiedrībā vislabāk pazīstamais astronoms Ilgonis Vilks cer, ka līdz 2040. gadam būsim atraduši drošticamus pierādījumus ārpuszemes dzīvībai. Taču tā nebūs ķirzaka ar lāzerpistoli vai mazie, pelēkzaļie vīriņi. Par to, cik daudz saprotam par dzīvības izcelsmi uz Zemes un to, vai ārpus mūsu planētas vēl kaut kas dzīvo, jaunākajā podkāsta “Zinātne vai muļķības” epizodē, kur Ilgonim Vilkam sarunā piebiedrojas arī biologs Jānis Liepiņš. Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023

Vai ilgstošs darbs pie datora, "TikTok" video jūklī pavadītās stundas un lasīšana sliktā apgaismojumā bojā redzi? Kas notiks, ja optometrists izrakstīs nedaudz vājākas brilles, lai "acis nepierod un redze nekļūst sliktāka"? Vai ar mellenēm, burkāniem un acu vingrinājumiem var uzvarēt tuvredzību? Par to un daudziem citiem ar redzi saistītiem uzskatiem – jaunākajā podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar ekspertēm Zani Jansoni-Langinu un Aneti Kursīti. Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023

Cepeši, pīrāgi, plātsmaizes, zirņi ar speķi un, protams, rasols! Bez šiem ēdieniem kārtīgs Ziemassvētku vakariņu galds parasti neiztiek. Taču – ko par rasolu un latviešu svētku mielastu domā uztura speciāliste un fitnesa trenere? Vai liela skāde, ja svētkos kārtīgi pārēdamies vienu vai piecas reizes, kā tas daudziem neizbēgami notiek? Cik ilgi būs jāsvīst trenažieros, lai nodzītu svētku riepu? Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023

Numeroloģija, astroloģija un plaukstas lasīšana – atslēga uz panākumiem vai pseidozinātniskas muļķības, kas reizēm var izvērsties arī pat bīstamas veselībai un dzīvībai? Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē ar Latvijas Universitātes pasniedzēju un informācijas uztveres pētnieku Mārtiņu Priedolu, kā arī kritiskās domāšanas biedrības “SkeptiCafe” pārstāvi Līvu Štāli-Potaičuku meklējam atbildes skaitļos un plaukstu līnijās. Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023

Jo vairāk atšķaidītas zāles, jo stiprāka to iedarbība? Tas ir viens no homeopātijas pamatprincipiem, un šīs prakses "tēvs" Zāmuels Hānemanis rekomendēja preparātu atšķaidīt tik ļoti, ka tajā vairs nepaliktu pat viena molekula aktīvās vielas. Taču ūdens "atceroties", ka tā tur bijusi. Kāpēc pirms vairāk nekā 200 gadiem iedibinātā alternatīvā medicīna homeopātija mūsdienās aizvien ir tik populāra, kaut zinātniski pierādītu mehānismu tās darbībai faktiski nav? Un vai ir kas tāds, ko klasiskā medicīna varētu pamācīties no homeopātiem? Par to spriežam "Zinātne vai muļķības" jaunajā epizodē, viesos aicinot sertificētu farmaceiti Zani Dzirkali un medicīnas instruktori Ēriku Stūrmani. Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023

Visi grib dzīvot ilgi, bet neviens negrib kļūt vecs – šajā frāzē arī slēpjas atbilde, kāpēc antieidžinga (anti-aging) industrijas piedāvātie risinājumi ir pieprasīti. Skaitli pasē neizmainīt, laika ritējumu apturēt arī nevar, bet vai sejas krēmi un procedūras var saglābt vismaz “fasādi”? Cik pamatoti ir solījumi, ka šis vai tas līdzeklis “liks ādai izskatīties par 20 gadiem jaunākai”? Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023

Pat tiem, kam patīk kārtīga, auksta ziema, nepatīk apkures rēķini. Meteorologi laika ziņās mums var ļoti precīzi pateikt, vai un kur rīt līs. Ar prognozēm vairākas nedēļas vai pat mēnešus uz priekšu ir daudz sarežģītāk. Taču nekur nav pazuduši arī laika zīmju vērotāji – cilvēki, kas pēc norisēm dabā šķietami spēj prognozēt, kāds laiks gaidāms nākamajā mēnesī vai pat gadalaikā. Vai tas darbojas? To lūkojam noskaidrot, aicinot studijā trīs ekspertus, kas par meteoroloģiju un klimatu zina daudz vairāk nekā slavenais ASV murkšķis Fils, kura prognožu precizitāte ir vien nepilni 40%. Raidījums tapis ar Mediju fonda atbalsta fonda finansējumu. #SIF_MAF2023

Podkāsta "Zinātne vai muļķības" sezona ir galā, tāpēc laiks atskatam uz paveikto. Iepriekš viesos aicinājām profesorus un pētniekus no dažādām universitātēm un institūtiem. Šī speciālizlaiduma viesi nevienu no tām nepārstāv. Studijā neatkarīgie pētnieki no "Bize vaļā" – lietišķās ķīmijas profesors Edgars Bāliņš un varbūtību teorijas adepts Kārlis Liepiņš. #SIF_MAF2022

PFAS – jeb perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas – ir plaša ķīmisko savienojumu grupa. Mums ļoti patīk īpašības, ko šie savienojumi piešķir produktiem. Pannas, pie kurām nelīp olas un pankūkas. Jakas, kuras labi atgrūž ūdeni un palīdz lietanā laikā palikt ar sausu ādu. Izskanējis pat, ka tie atrodami tualetes papīrā (nez, ar kādu funkciju?). Taču otra šo savienojumu puse ir – tie, iespējams, nav nemaz tik labi mūsu veselībai. Turklāt PFAS satur vienas no spēcīgākajām ķīmiskajām saitēm, tātad tos ir grūti noārdīt. Bieži vien PFAS pat dēvē par "forever chemicals" jeb "mūžīgajām ķimikālijām". Cik kaitīgas un mūžīgas tās ir – to mums palīdz skaidrot Valsts zinātniskā institūta BIOR pētniece un LU doktorante Elīna Pasečnaja. #SIF_MAF2022

Naktī uz svētdienu, 26. martu, pulksten trijos atkal šķietami "pārlecam nākotnē" par stundu, notiekot kārtējai pārejai uz vasaras laiku. Spriežot pēc aptaujas "Delfi" sociālajos tīklos (jā, zinām – ļoti "zinātniska" pieeja), vairums lasītāju par to nav sajūsmā un gatavi nošaut arī ziņnesi. Proti, uz brīdi pat sajutāmies vainīgi par šādu provokatīvu jautājumu. Kam pāreja uz vasaras laiku "sāp" vairāk – pūcēm vai cīruļiem? Un vai šāds dalījums vispār ir pamatots? Vai tiešām laika pagriešana par stundu uz priekšu katram otrajam nozīmē ciešanas un miegainību pusgada garumā? Par to podkāstā "Zinātne vai muļķības" spriežam ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra medicīnas centra miega speciālisti, pediatri Martu Celmiņu. Viņa, starp citu, pati esot pūce. #SIF_MAF2022

Satikies ar sen neredzētu čomu, kurš palielījās par saviem atvaļinājuma plāniem – lidojumu uz Bali. Taču jūs sarunā klāt nebijāt divi vien, vai vismaz tā šķiet. Pāris stundas vēlāk savā "Facebook" laika joslā pamani piedāvājumu aviobiļetēm. Un tieši uz Bali. Tu esi drošs, ka neesi nedz tādas meklējis, nedz seko kādas aviokompānijas vai tūroperatora lapai soctīklos. Un ceļošana tevi vispār ne pārāk aizrauj. Tad kā šī reklāma pēkšņi tagad un tik trāpīga? Protams, ka noklausās! Vai tomēr nē? Par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar kiberdrošības ekspertu un uzņēmuma “Possible Security” vadītāju Kirilu Solovjovu. #SIF_MAF2022

Nesen virs ASV tika notriekts gan Ķīnas spiegošanas balons, gan vēl trīs neidentificēti lidojoši objekti jeb – un šis saīsinājums daudziem bieži liek saausīties – NLO. Protams, klāt uzreiz spekulācijas par to, ka citplanētieši atkal ir klāt. Taču cik reāli vispār ir starpzvaigžņu un starpgalaktiski lidojumi? Vai cilvēce kādreiz būs gana attīstīta, lai apceļotu kaut Saules sistēmai tuvāko zvaigzni? Un, galu galā arī paprasījām, vai citplanētiešiem garšo biezpiens. Uz nopietniem un ne tik nopietniem jautājumiem atbild astronoms Ilgonis Vilks un raķešu konstruktors Andrejs Puķītis. #SIF_MAF2022

Elektroniskās cigaretes kā veids, lai atmestu parastās cigaretes, un mazāk kaitīga alternatīva tabakas smēķēšanai – šādi daļa sabiedrības redz tā dēvētās veipošanas šķietamos ieguvumus. Dažviet šāda politika īstenota pat valstiskā līmenī. Piemēram, Apvienotajā Karalistē nesmēķētājus, protams, nemudina sākt veipot, taču tabakas cigarešu kūpinātājiem gan rekomendē pāriet uz e-cigaretēm kā starpposmu ceļā uz atmešanu. Daudz apgalvojumu un karstu diskusiju par to, vai un cik liels drauds tās ir veselībai. Taču šie produkti ir samērā jauni. Par daudzu e-cigarešu tvaikos sastopamo vielu toksicitāti datu vēl ir maz. Ilgtermiņa sekas redzēsim vien pēc 20, 30 un 40 gadiem, brīdina plaušu slimību speciālists profesors Alvils Krams un psihiatre Liene Sīle. #SIF_MAF2022

Atņems mums darbu, padarīs cilvēkus stulbākus, par daudz "līdīs" privātajā dzīvē un kas tik vēl nav dzirdēts par mākslīgā intelekta dominētu nākotni. Pēdējā laikā šīm bažām piepulcējušies arī uzskati, ka attēlu ģeneratori un tādi valodu modeļi kā "ChatGPT" graus radošumu un cilvēku autordrbi vairs nebūs atšķirami no mākslīgā intelekta radīta satura. Vai varam uzticēties "ChatGPT" rakstītajam? Vai tam ir savi nodomi un apziņa? Galu galā – roboti slepkavas, protams! Vai ir pamats bažīgi kost pirkstos, atceroties visus savulaik redzētos Holivudas grāvējus par mākslīgo intelektu, kas pārņem pasauli? Par to "Zinātne vai muļķības" studijā spriežam ar mākslīgā intelekta pētniekiem Normundu Grūzīti un Ēvaldu Urtānu. #SIF_MAF2022

“Jauns gads, jauns es!” – klāt janvāris, kad cilvēki apņemas izmainīt sevi uz labu. Bieži vien apņemšanās saistīta ar fiziskās formas uzlabošanu – vairāk sportot, ēst veselīgāk un nomest svaru. Taču tad, ja tavs uztura speciālists ir internets, var arī “iebraukt auzās”. Vai svaru var “nomest” ātri un kādi tam riski? Kas ir asinsgrupu diēta? Vai pārtrauktā gavēšana ir veselīga uztura prakse? Labās un sliktās kalorijas – patiesība vai mīts? Podkāstā “Zinātne vai muļķības” viesojas Rēzeknes slimnīcas uztura speciāliste un populārā veselīga uztura konta “Uzlabo” veidotāja Viktorija Zakarkeviča, kā arī uztura speciāliste, bloga ksenijakomente.com autore Ksenija Andrijanova. #SIF_MAF2022

Un tā katru gadu no jauna – vecā gada izskaņā un jaunā gada pirmajās dienās ar savām prognozēm mūs iepazīstina astrologi. Lielai daļai šo prognožu lasīšana ir tikai izklaide, bet ir arī tādi, kas patiesi tic debess ķermeņu spējai paredzēt nākotni. Taču – astroloģija (nejaukt ar astronomiju!), ir pseidozinātne. Galu galā, arī populārā multene ‘Simpsoni’ ne reizi vien spējusi “prognozēt” nākotnes notikumus. Gada pēdējā epizodē nākotni iezīmēt mums palīdz divi eksperti. Abi ir dezinformācijas pētnieki. Abus sauc Mārtiņš. Tikai sakritība? Spriediet paši. #SIF_MAF2022

Dāvināšana no brīvas gribas tikai tāpēc, ka vēlies otru iepriecināt, pilnīgi neko negaidot pretī – tā taču ir definīcija nesavtīgai dāvanai. Vai varbūt tomēr nē? Vai dāvināšanas prieku un gandarījumu, ko izjūtam par otra cilvēka iepriecināšanu, var uzskatīt par atalgojumu, un tādējādi dāvana tomēr nav bijusi līdz galam nesavtīga? Ko darīt, ja negribas dāvināt, un vai drīkst atteikties no negribētas dāvanas? Par to podkāsta “Zinātne vai muļķības” svētku epizodē spriež Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un psihoterapijas speciāliste Inese Putniece. #SIF_MAF2022

Ja jau notiek klimata pārmaiņas un planēta sasilst, tad kāpēc maijā uzsniga sniegs? Un vispār – arī uz Marsa, Jupitera un Urāna mainās klimats, bet cilvēku tur nav! Šīs ir tikai dažas no prātulām, kuras pauduši ne vien “ierindas” klimata krīzes noliedzēji, bet arī dažs labs Saeimas deputāts. Par to, vai klimata krīze ir cilvēku saimnieciskās darbības veicināta, mums studijā pievienojas un stāsta RTU profesore Andra Blumberga un LU pētnieks Kristaps Lamsters, kurš pabijis zinātniskajās ekspedīcijās gan Arktikā, gan Antarktīdā – reģionos, kurus klimata pārmaiņas izmaina visstraujāk. #SIF_MAF2022

Pēc ilgāka pārtraukuma ar otro sezonu pie klausītājiem atgriežas podkāsts “Zinātne vai muļķības”. Koncepts nemainīgs – nākamajās desmit epizodēs “Delfi” žurnālisti Edžus Miķelsons un Jānis Sildniks uzdos reizēm ne pārāk gudrus jautājumus ļoti gudriem cilvēkiem – zinātniekiem un nozares ekspertiem – par Runāsim par to, vai pārtikā esošās E vielas tiešām ir kaitīgas, vai galvenie vaininieki pie šī brīža klimata krīzes tiešām ir cilvēki un galu galā – vai bokseri karjeras laikā tiešām kļūst dumjāki? #SIF_MAF2022