Brīvības bulvāris

Saruna ar vēsturnieku un Krievijas opozīcijas žurnālistu Maksimu Kuzahmetovu par Putina režīma nākotni, informācijas telpu krievu valodā un propagandas radīto pasaules uzskatu, par režīma valodu un staļinisma atkārtošanos.

Saruna ar vēsturnieku un Krievijas opozīcijas žurnālistu Maksimu Kuzahmetovu par Putina režīma nākotni, informācijas telpu krievu valodā un propagandas radīto pasaules uzskatu, par režīma valodu un staļinisma atkārtošanos.

Saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori Andu Rožukalni par varas un mediju attiecībām, par sabiedrisko mediju uzdevumiem kara laikā, agresiju sociālajos medijos un sabiedrības izglītību mediju jautājumos.

Saruna ar socioloģi Ievu Strodi par mūsdienu pilsoni demokrātijā, par to, vai labs cilvēks un labs pilsonis ir viens un tas pats, un kā karš maina mūsu vērtības.

Saruna ar socioloģijas profesori Aiju Zobenu par ģeopolitiskās telpas uztveri, postpadomju identitāti, starppaudžu etniskajām atšķirībām un Latvijas sabiedrības politiskajām kompetencēm.

Saruna ar politologu un Austrumeiropas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi par to, vai un kā varētu mainīties Krievijas politika pēc tā saucamajām prezidenta "velēšanām" Krievijā. Vai terora līmenis Krievijā pieaugs un kāda ir krievu politiskā uzvedība Latvijā?

Saruna ar mākslas zinātnieci Solvitu Kresi par mākslas brīvību kā vārda brīvības izpausmes formu, par padomju okupācijas perioda mākslas un kultūras uztveri mūsdienās, kā arī laikmetīgo mākslu un kara kontekstu.

Saruna ar politikas zinātnieci un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerāldirektori par Latvijas dalību NATO 20 gadu garumā, NATO izaicinājumiem šobrīd, Latvijas sabiedrības drošības uztveri un Krievijas realizēto informatīvo karu.

Saruna ar poļu vēsturnieku un publicistu, cilvēktiesību aktīvistu un 70. gadu disidentu Polijā Adamu Mihņiku. Par to, ko varam darīt situācijās, kad ārējais ļaunums pārsteidz, par Ukrainu un Eiropas solidaritāti, 20. gadsimta vēstures līdzībām ar mūsdienām un vēstures sniegtajām mācībām.

Saruna ar poļu vēsturnieku un publicistu, cilvēktiesību aktīvistu un 70. gadu disidentu Polijā Adamu Mihņiku. Par to, ko varam darīt situācijās, kad ārējais ļaunums pārsteidz, par Ukrainu un Eiropas solidaritāti, 20. gadsimta vēstures līdzībām ar mūsdienām un vēstures sniegtajām mācībām.

Saruna ar vēsturnieku, politologu un Krievijas politikas ekspertu Kārli Daukštu par Krievijas prognozējamību, par globālo karu un Ukrainas kara ilgstamību un Latvijas iespējām iemantot vēstures subjekta lomu.

Saruna ar literatūrzinātnieci un mediju teorētiķi Ilvu Skulti par to, vai pastāv mediju brīvība mūsdienu informatīvajā telpā un kā mākslīgais intelekts ietekmē to, kā mēs uztveram mediju sniegto informāciju.

Saruna ar socioloģi Intu Mieriņu par savstarpējo uzticēšanos sabiedrībā un uzticēšanos politikai, par politiskajām attieksmēm un to, kā tās veidojas, par sociālo mediju radīto spriedzi publiskajā diskusijās.

Saruna ar Mārtiņu Vaivaru, uzņēmēju, kurš strādā ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kritiskās domāšanas kustības „quotudoma.lv” izveidotāju par etnosiem mūsu sabiedrībā un to identitāti, piederības izvēlēm, etnisko spriedzi kā politikas instrumentu.

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski par Eiropas vienotības problēmu Ukrainas karā, par kara iznākumu Ukrainā, Krievijas scenārijiem Baltijā un ASV prezidenta vēlēšanām un to ietekmi uz Rietumu palīdzību Ukrainai.

Saruna ar Latvijas Universitātes vadošo pētnieku, vēsturnieku Uldi Neiburgu pa hibrīdkaru un vēstures vēstījumiem, par publisko vēsturi un tās nozīmi, vēstures mācībām un mūsdienu salīdzināšanu ar neseno pagātni.

Raidījumā Brīvības Bulvāris saruna ar Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Jāni Bērziņu par Krievijas kara Ukrainā politiskajiem mērķiem, Ukrainas kara uzvaras mērķiem, miera sarunu neiespējamību, Krievijas plāniem un NATO stratēģiju.

Saruna ar sociālantropoloģi Agnesi Cimdiņu par tirgus un naftas antropoloģiju, par to, kas ir ilgtspējas ideoloģija un kas liek skatīties uz to ar aizdomām, par Ziemeļvalstu identitāti un mūsu stereotipiem, par to, vai mums vēl aizvien piemīt īpašas zināšanas par Krieviju.

Raidījumā saruna ar publicistu un žurnāla "Ir" komentētāju Paulu Raudsepu par 2024.gada pasaules notikumu prognozēm, ASV prezidenta vēlēšanām un to ietekmējošiem faktoriem, par to, vai Putinam ir laiks gaidīt savas varas beigas un kā uz šo nākotnes prognožu fona izskatās Latvija.

Saruna ar sociālantropoloģi Ievu Raubiško par laikmeta aizdomām un brīvību, par iecietību kā sociālo un politisko vērtību un attieksmi pret bēgļiem kā valsts noturības rādītāju.

Saruna ar dzejnieci un izdevēju Inesi Zanderi par pagātni un šodienu,  par kultūras darbinieku galvenajiem uzdevumiem, par Imantu Ziedoni un kolaborāciju, vēsturisko taisnīgumu un laikmeta vēsturiskumu, par dzīvošanu “ar karu” un “karā” un politisku vēstījumu estētiku.

Saruna ar sabiedrības līdzdalības platformas “Mana balss” vadītāju Imantu Breidaku par demokrātijas kvalitāti Latvijā, jaunām un vecām demokrātijas formām un to līdzās pastāvēšanu, Latvijas politisko dienaskārtību, tēmām, kas sāp mūsu sabiedrībai, e-vēlēšanām un e-demokrātijas robežām.

Saruna ar vēsturnieku un etnologu Bērklija universitātes profesoru Juriju Sļozkinu par Krievijas norietu un Eiropas projekta beigām, par Putinu un viņa vēstures vietu, par Staļina noziegumu aizmiršanu Krievijā,“ebreju gadsimtu” un karadarbību Gazā.

Saruna ar vēsturnieku un etnologu Bērklija universitātes profesoru Juriju Sļozkinu par Krievijas norietu un Eiropas projekta beigām, par Putinu un viņa vēstures vietu, par Staļina noziegumu aizmiršanu Krievijā, “ebreju gadsimtu” un karadarbību Gazā.

Saruna ar vēsturnieku Gustavu Strengu par atmiņu kultūru viduslaikos un mūsdienās, atcerēšanās kultūru un karavīru kapiem, Latvijas bezkaralību un vēstures bīstamību nākotnē.

16. novembrī pasaulē atzīmē Filozofu dienu. Ko un kā filozofs var ietekmēt pasaules notikumos un vai viņam kaut kas būtu jāietekmē? Kas ir “ļaunuma banalitāte”  mūsdienu pasaulē un kāpēc emocionāla pozīcija konfliktus nerisina,  saruna ar Filozofijas institūta pētnieci Elvīru Šimfu.

Iztaujājam Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli par vērtību maiņu un cilvēktiesībām, par to, kā karš Ukrainā mainīja cilvēka brīvības izpratni pasaulē un Latvijā, par Krievijas naratīviem publiskajā telpā un Stambulas konvencijas instrumentalizāciju politikā.

Saruna ar amerikāņu vēsturnieku un populārās grāmatas "Vēsture pārtraukta: kā sociālie tīkli un internets mainījuši izpratni par pagātni" autoru Džeisonu Steinhaueru (Jason Steinhauer).

Saruna ar amerikāņu vēsturnieku un populārās grāmatas "Vēsture pārtraukta: kā sociālie tīkli un internets mainījuši izpratni par pagātni" autoru Džeisonu Steinhaueru (Jason Steinhauer).

Saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Leonu Gabrielu Taivānu par karu Izraēlā, globālā terorisma draudiem, pasaules kārtības maiņu un nākotnes scenārijiem.

Saruna ar filozofu un žurnāla „Rīgas Laiks” galveno redaktoru Uldi Tīronu par valodu un to, kā atpazīst “sapuvušu”, par domāšanu un nedomāšanu par karu, par mūsdienu krievu pasauli un sabiedrības “fašizāciju”, par Ļeņinu un latviešu strēlniekiem un arī Putinu.

Raidījumā saruna ar mediju pētnieku un Vidzemes augstskolas asociēto profesoru Jāni Buholcu par divām informatīvām telpām, par vienotu valodas politiku, mediju dienaskārtību Latvijā un politiķu izpratni par mediju brīvību.

Saruna ar sociologu Andri Saulīti par valsts ekonomisko izrāvienu, nevienlīdzības cēloņiem un sekām, nodokļu politiku un Latvijas vidusslāņa saturu.

Saruna bijušo diplomātu Latvijas Ārpolitikas institūta asociēto pētnieku Imantu Lieģi par jaunāko laiku Latvijas vēstures mācībām un politisko dienaskārtību aizsardzības jomā, Ukrainas iespējamo dalību NATO un Eiropas Savienībā.

Raidījumā saruna ar kultūras pētnieci un Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu par kultūras un politikas attiecībām, individuālisma un kolektīvisma vērtību ietekmi uz kultūru un postpadomju perioda politiskās līdzdalības formām mūsdienu Latvijā.

Saruna filozofu, publicistu un dzejnieku Ilmāru Šlāpinu par latvietību, politiku, nacionālajām īpatnībām un to, kādēļ ar valsti vajag uzturēt attiecības.

Raidījumā “Brīvības bulvāris” saruna ar žurnālisti Nelliju Ločmeli par 30 gadu politikas novērojumiem Latvijā, paaudzes lomu un uzdevumiem, vēlēšanu sistēmas atbilstību sabiedrības gaidām un reformu plāna neesamību.

Saruna ar teātra mākslinieci un rakstnieci Baņutu Rubess, kura pašlaik strādā pie jaunas grāmatas "Nevienam neko nesaki" par uzraudzības personīgo cenu. Saruna par atcerēšanos un aizmiršanu, nevēlēšānos atcerēties, par totālās uzraudzības izpausmēm mūsdienās, trimdas jēdzienu pēc Otrā pasaules kara un mūsdienās un izdzīvošanas fenomenu.

Saruna ar filozofu un komunikācijas pasniedzēju Edmundu Apsalonu par to, kāpēc mūsu viedokļi kļūst arvien polarizētāki, kā saprasties tad, ja vienoties nav iespējams, vai “politiskais tirgus” ir politiskās komunikācijas normāla parādība un kas ir konstruktīva komunikācija.

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Mārtiņu Varguli par gaidāmo NATO samitu Viļņā, par to, cik ilgs būs karš Ukrainā un kāds sabiedriskais līgums kara dēļ būtu veidojams Latvijā.

Raidījumā saruna ar bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru par prezidenta vēlēšanu procesu, oligarhu laikmetu Latvijas politikā un tā atskaņām mūsdienu politiskajos procesos, jaunas politiskās paaudzes problēmām un jaunāko laiku vēstures mācībām.

Saruna ar konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru par to, ko var un ko nevar gaidīt no prezidenta un ko jaunāko laiku vēsture rakstītu par jauno laiku Latvijas vēstures prezidentiem.

Saruna ar politoloģi Ivetu Reinholdi par mūsdienu demokrātijas kvalitāti, pārstāvniecības politiku, sociālo mediju veidotām politiskās līdzdalības formām un valsts drošību prezidenta vēlēšanu kontekstā.

Saruna ar Latvijas prezidenti no 1999. gada līdz 2007.gadam Vairu Vīķi-Freibergu par prezidenta institūtu Latvijā, par vēstures variantiem, par prezidenta nozīmi drošības politikā mūsdienās, līderismu un jaunāko laiku vēstures mācībām.

Saruna ar fiziķi un profesoru Mārci Auziņu par karu un zinātni, par fizikas stāstu mūsdienās, mākslīgo intelektu un kopsakara iespējām, Latvijas izglītības sistēmu un nākotni pēc 30 gadiem.

Saruna ar valodnieku Andrejs Veisbergu par valodu un karu, pēdējo 30 gadu laikā notikušo vārdu krājumu pieaugumu latviešu valodā, par valodas un domāšanas robežām un to, vai iespējams atgriezties tajā valodas vidē, kāda Latvijā bija pirms okupācijas.

Saruna ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes uztveres un kognitīvo zinātņu aizsācēju Jurģi Šķilteru par to, vai iespējams apturēt straujo mākslīgā intelekta attīstību, par pārejas un adaptācijas periodu, kurā atrodas mūsdienu cilvēks un digitālā vide. Un vai latvieši spēs adaptēties šajā mainīgajā pasaulē?

Saruna ar politikas pētnieci Ivetu Kažoku par ideju krīzi Latvijā, politiskās izglītības jaunajām formām, par demokrātijas kvalitāti, kara laiku un reformām, kā arī par Lietuvu un Igauniju kā vīziju.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centra vadošu ekspertu Jāni Karlsbergu par kodolkara draudiem, par to, vai Putinam ir atomkara plāns, par Ukrainas kara beigu scenārijiem, kara ilgumu un Latvijas pozīciju šajā karā.

Saruna ar politologu, radio “Svoboda” žurnālistu, grāmatas “Krievu Leviatāna atgriešanās” autoru un Prāgas Universitātes pasniedzēju Sergeju Medvedevu par Putinu salīdzināšanu ar Staļinu, par Krievijas realizēto haosa eksportu un to, kas varētu notikt Krievijā tad, kad Ukraina uzvarēs karā.

Saruna ar politologu, radio “Svoboda” žurnālistu, grāmatas “Krievu Leviatāna atgriešanās” autoru un Prāgas Universitātes pasniedzēju Sergeju Medvedevu par Putinu salīdzināšanu ar Staļinu, par Krievijas realizēto haosa eksportu un to, kas varētu notikt Krievijā tad, kad Ukraina uzvarēs karā.

Saruna ar sociālantropologu un pilsētplānotāju Viesturu Celmiņu par to, kā vara un politika izpaužas pilsētā, kā karā piedalās ēkas un pieminekļi, par spēles noteikumiem kara apstākļos un to, kā šobrīd būvēt nācijvalsti.

Saruna ar vēsturnieku Mārtiņu Mintauru par padomju modernismu un okupācijas arhitektūru, par atbrīvošanos no vēsturiskā mantojuma, par pieminekļiem galvā, par vēstures komunikāciju un to, kāpēc mēs pēdējā laikā tik daudz runājam par vēsturi.

Raidījumā “Brīvības bulvāris” saruna ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku par tīrības ideju, sabiedrības procesiem un tās iespējamām blaknēm, par tradicionālo vērtību vēsturi un iespējamām izmaiņām un kāpēc izvēlamies būt tajā informatīvajā telpā, kurā gribam dzīvot.

Saruna ar vēstures zinātņu doktori Dainu Bleieri par padomju okupācijas uzvedības modeļu nodošanu nākamajām paaudzēm, par  padomju impērijas brukšanas versijām, derusifikāciju, PSRS perioda izvērtēšanas laikmetīgumu un Andreju Upīti kā sociālisma laikmeta raksturotāju.

Saruna vēsturnieku Gati Krūmiņu par vēsturisko atmiņu, latviešiem un vēsturiskām impērijām, vēstures propagandu un kara laika komunikāciju.

Saruna ar politologu, Rīgas Stradiņa universitātes lektoru un drošības ekspertu Māri Cepurīti par kara gadu Ukrainā, par kara tālāko gaitu un tā iespējamajām beigām, kā arī par Ukrainas uzvaras variantiem.

Saruna ar mākslas zinātnieci un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci par pārmaiņu laiku mākslu, kultūras un ideoloģijas attiecībām, kolekcionāriem un politiku. Kā arī to, kāpēc Latvijas laikmetīgā māksla nav īpaši sociāli aktīva tēmu izvēlē.

Saruna ar filozofu, izdevēju un Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesoru Arni Rītupu par karu, tā intelektuālajiem pirmavotiem, vēstures beigām, polittehnologu atbildību Putina sistēmas konstrukcijā un bailēm.

Saruna ar sociālantropoloģi Aivitu Putniņu par sabiedrības realitāti un likumdošanas paralēlo dzīvi, par to, vai nākotnē vispār nebūs vecums, par attieksmi pret bēgļiem kiberkara laikā, par to, cik solidāra ir mūsu sabiedrība.

Saruna ar politikas zinātnieku Andi Kudoru par to, ko varam secināt pēc pagājušā gada kara darbības Ukrainā, kas ir Krievijas iekšpolitikas ilgtermiņa procesi, ko pasaule par Krieviju zināja un ko ar šīm zināšanām var saprast tagad.

Saruna ar filozofu Igoru Šuvajevu par kara ētiku, par to, kas mūsdienās būtu tiesības uz karu un kas tiesības pēc kara, vai un kādā veidā derīgas ir filozofa Kanta atziņas par karu un mieru. Kā arī par to, kā Krievijas imperiālisma vēsture atsaucas un karadarbības cēloņiem un sekām mūsdienu Eiropā.

Saruna ar socioloģijas zinātņu doktori Baibu Belu. Vai un kādi ārējie faktori nosaka to, kāda ir mūsu sociālā politika? Saruna par nabadzību, tās cēloņiem, par to, kas ir ilgtspējīga attīstība, par solidaritātes kultūru un agresiju sabiedrībā.

Vai karš padarīja mūs gudrākus, vai cilvēki tā rezultātā mainās, vai paliek tādi paši un vai varam sākt runāt par kara beigšanas ētiku, raidījumā sarunā ar filozofijas profesori, morāles filozofi Skaidrīti Lasmani par to, kā apsvērt un saprast, kā labāk un pareizāk izvēlēties un rīkoties mūsdienu sociālajā vai globālajā apkaimē.

Ar vēsturnieci Inetu Lipšu, kurai iznākusi jauna monogrāfija "Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā 1922–1934", saruna par vēstures nepārtrauktību, no Latvijas Republikas dibināšanas fotogrāfijas izrietošo "pakauša perspektīvu dzimtes pētījumu kontekstā" un to, vai šie laiki ir vēsturiskāki par citiem laikiem.

Saruna ar teātra producenti Jevgeņiju Šermeņevu, kura, baidoties no represijām pret kultūras jomā strādājošajiem, pirms astoņiem gadiem pārcēlās dzīvot uz Latviju un šobrīd kā teātra producente strādā Baltijas valstīs.

Raidījumā saruna ar teātra producenti Jevgeņiju Šermeņevu, kura, baidoties no represijām pret kultūras jomā strādājošajiem, pirms astoņiem gadiem pārcēlās dzīvot uz Latviju un šobrīd kā teātra producente strādā Baltijas valstīs. Saruna par teātra un politikas saistību, „Spēlmaņu nakts” izvēlēm un Latvijas sabiedrības diskusijām.

Raidījumā saruna ar teoloģi un rakstnieci Ilzi Jansoni par laikmeta ētiskajām prasībām, par “sava tuvākā mīlēšanas” vienkāršību, par ienaidniekiem, iekļaujošās sabiedrības jēdzienu, feminisma cīņu par un pret.

Raidījumā saruna ar teātra zinātnieci Edīti Tišheizeri par teātra un politikas stāstiem, par to, vai ir nozīme tam, ka mūsu valsts tika dibināta teātrī, par mūsdienu politkorektumu un aizejošās tagadnes redzēšanu.

Par demokrātijas un autoritārisma cīņu un to, kā šī cīņa beigsies, par pendeles principu politikā un atpalikšanu no citām Baltijas valstīm, kā arī par to, vai iekšpolitika svarīgāka par ārpolitiku, un to, vai Latvijai ir kāds īpašs attīstības ceļš, saruna ar politologu un Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ījabu.

Ukrainā karš norisinās jau vairāk nekā 250 dienas, un katra jauna Vladimira Putina publiskās uzstāšanās izplata melus vai rada jaunus draudus. Kas ir tā pasaule, kas būs tuvākos 10  gadus – ko ir iespējams un ko nav iespējams prognozēt? Saruna ar NATO Stratēģiskās izcilības komunikācijas centra vadītāju Jāni Sārtu.

Kā Latvijas mūsdienas atspoguļos nākotnes vēsturnieki un kādēļ padomju laiki būtu jādēvē par okupācijas laikiem? Par Latvijas vēsturiskās un mūsdienu politiskās elites līdzībām un atšķirībām saruna ar vēstures zinātņu doktoru, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galveno redaktoru Valteru Ščerbinski.

Saruna ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru Raivi Bičevski par mūsdienu Latvijas un pasaules idejām un to vēsturi, par līguma nepieciešamību starp intelektuāļiem un sabiedrību, par bailēm dotajos vēstures brīžos, demokrātiju kā labāk artikulēto grupu varu un intelektuāļu atbildību.

Par pārejas sabiedrības turpināšanos vai tās beigām, atsvešināšanos un Latvijas lielajām idejām un nākotnes stratēģijām saruna ar filozofijas doktori un ideju vēsturnieci Agitu Misāni.

Saruna ar filozofu un politologu Juri Rozenvaldu par to, cik demokrātiska ir Latvija. Kas iepriekšējos “demokrātijas auditos” ir par Latviju identificētās problēmas, kuras novērojamas vēl aizvien mūsdienu Latvijā, kas mainījies Latvijas krievu elektorātā un kādēļ mūsdienu Latvijas politikā tik bieži sākuši piesaukt Kārli Marksu?

Saruna ar politikas zinātnieci un Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesori Vitu Matīsu. Par to, vai politika ir vienīgā spēle pilsētā, par 30 gadiem Latvijas demokrātijā un latviešu pielāgošanās dabu. Arī par to, vai varu vajadzētu dot tiem, kuriem augstāka izglītība un sasniegumi akadēmiskajās jomās.

Kas ir Saeimas vēlēšanu lielais jautājums, kurš liek mums izvēlēties? Saruna ar rakstnieku un žurnālistu Aivaru Ozoliņu, kurš gandrīz 30 gadus vēro un apraksta Latvijas politiskos procesus  un kurš saka, ka šajās vēlēšanās jautājums esot par karu un mieru, brīvību un okupāciju.

Vai un kā karš Ukrainā maina un mainīs pasaules ģeopolitiku? Saruna ar Ķīnas pētnieci Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu par lielvarām, interesēm un runātās politikas ticamību.

Dzejnieks un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Peters bija viens no pirmajiem 1986.gadā, kurš satika Mihailu Gorbačovu un šīm tikšanās reizēm ir sava vieta atmiņās par  Latvijas cīņu par brīvību arī pēc 30 gadiem.

Saruna ar vēsturnieku Aivaru Strangu par vēstures variantiem – ja Latvija būtu 1940. gadā bijusi demokrātiska valsts, vai Latvijas okupācija būtu bijusi citāda, vai un kāda ir Kārļa Ulmaņa atbildība okupācijas procesā, kāpēc Somijas liktenis Otrā pasaules karā bija atšķirīgs, vai pēc pieminekļa nojaukšanas Uzvaras parkā noticis vēstures pagrieziens.

Vai Latvijā, vērtējot elektorāta uzvedību, vērojama demokrātijas krīze? Politologs Jānis Ikstens nesen prognozēja, ka 14. Saeimas vēlēšanās pieredzēsim vēl zemāku līdzdalību nekā 2018. gadā (54,5 %). Kas mobilizē vēlētājus balsot vai nebalsot? Kā vēlētāju izvēli nosaka pandēmijas sekas, kā to ietekmē karš Ukrainā, enerģētikas krīze vai inflācija? Par politiku kā profesiju un parlamenta deputātu izglītības ilūziju, par politiskās līdzdalības likumsakarībām saruna ar Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesoru Jāni Ikstenu.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēstures zinātņu doktori un Helsinku universitātes pētnieci Unu Bergmani par Baltijas jautājumu aukstā kara laikā un tā līdzībām ar mūsdienu starptautisko politiku, par vēstures mācībām, par 90. gadu vēstures pagriezienu un to, cik daudz lielvaru pasaules politiķu rīcībā nosaka nedrošība, improvizācija un pēdējā mirkļa lēmumi.

Saruna ar drošības ekspertu, bijušo Satversmes aizsardzības biroja vadītāju un Valsts prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumus Jāni Kažociņu par to, vai šobrīd iespējams pateikt, kāda ir jaunā pasaules kārtība kopš kara sākšanās Ukrainā un kāda tā varētu būt pēc kara? Kādas ir līdzības starp veco un jauno auksto karu un par domino efektu pasaules politikā.

Saruna ar vienu no vadošajām krievu žurnālistēm, televīzijas kanāla "TV Doždj" informācijas dienesta vadītāju Jekaterinu Kotrikadzi (saruna oriģinālvalodā).

Latvija pēc kara Ukrainā izveidojusies par vienu no vadošajiem Krievijas mediju emigrācijas centriem. Jūlija vidū no Rīgas atsāka raidīt neatkarīgais Krievijas televīzijas kanāls "TV Doždj". Saruna ar vienu no vadošajām krievu žurnālistēm, televīzijas kanāla "TV Doždj" informācijas dienesta vadītāju Jekaterinu Kotrikadzi.

Saruna ar pilsētpētnieci un teātra kuratori Gundegu Laiviņu par urbāno vietradi. Kādēļ pilsētas nevar uzbūvēt līdzīgi cilvēki, kas ir pārejošs un kas paliekošs pilsētās, kur pilsētā protestē “dusmīgais pilsonis”, kāpēc šo laiku dēvē par “līdzņemamās kafijas laikmetu”

Kad pasaules ģeopolitiskā situācija kļūst sarežģītāka, drošības vērtību nozīmē pieaug. Saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošo pētnieci, politikas zinātņu doktori Ievu Bērziņu.

Kāda māksla ir iespējama un vajadzīga, kādas attiecības ir varai ar mākslu, vai kultūra var palīdzēt ieraudzīt notiekošo Latvijā un pasaulē, cik kritiska ir kultūra pret varu un cik apkalpojoša un kādēļ vara Latvijā ir tik augstprātīga. Saruna ar teātra un kino režisoru, pedagogu Pēteri Krilovu par to, kas ir šī laikmeta tēma.

Saruna ar teologu un Latvijas Integrālās izglītības institūta programmu vadītāju Juri Rubeni par to, kādēļ karu iemesli slēpjas mūsos pašos un kā stingri nostāties pret karu, nevairojot agresiju sevī un pasaulē.

Kādēļ vienas sabiedrības vēlas paātrinātu desovjetizāciju, bet citi turpināja nedzīvot mentāli Latvijā, vai ir iespējams jauns sabiedriskais līgums un kas būtu tie jautājumi, par ko mums vienoties, par klusēšanu un runāšanu, un gatavību X stundai. Par to saruna ar sociologu Tāli Tīsenkopfu.

Raidījuma viesis ir filozofs Igors Gubenko, Latvijas Universitātes pētnieks un mācībspēks, kura interešu lokā ir rast dažādību tajā, kā domājam un runājam par pasauli, kurā dzīvojam.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar filozofi un Rīgas Stradiņa universitātes docenti Agitu Lūsi par kara izraisītām psiholoģiskām traumām, par posttraumatisko sindromu 20. gadsimta vēsturē, par kara Ukrainā izraisītajām bailēm un emocijām.

Ar komunikācijas zinātņu doktoru Mārtiņu Kaprānu saruna par to, kādēļ dažādās etniskās kopienas Latvijā cilvēcisko attiecību līmenī cita pret citu izturas vienādi, bet politiskajā plaknē – cits citu nepieņemam, kādēļ jaunākās paaudzes pret padomju periodu izturas neitrāli un kāda nozīme šodien “politiskās nācijas” idejai.

Saruna ar filozofi un semiotiķi Dainu Teters par kara laika zīmēm un to, kā karš vizualizējas un ietekmē mūs, par pieminekļu un vietas nozīmēm, par Krievijas propagandas būvēto pasauli pēc Krimas okupācijas, par Putina būvēto tēlu, Maskavas kā III Romas būvēšanu un impērijas sabrukuma pazīmēm.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Artēmiju Troicki par to, cik ilgs varētu būt karš, kādēļ kritiķis to salīdzina ar situāciju 1939. gadā, kāds varētu būt reālais atbalsts Putina politikai Krievijā un atbalsts karam Ukrainā un kādēļ mūzika un karš ir tik saistītas jomas.

Mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis jau astoņus gadus dzīvo Igaunijā, uz kurieni pārcēlās no Krievijas pēc Krimas aneksijas. Raidījumā saruna ar Artēmiju Troicki par to, cik ilgs varētu būt karš, kādēļ kritiķis to salīdzina ar situāciju 1939. gadā, kāds varētu būt reālais atbalsts Putina politikai  Krievijā un atbalsts karam Ukrainā un kādēļ mūzika un karš ir tik saistītas jomas.

Saruna ar Latvijas Universitātes komunikācijas profesori, vēsturnieci Vitu Zelči par pieminekļiem kā medijiem, to, kāpēc Uzvaras parka piemineklis būtu jānojauc, par vienotas vēstures izpratnes neiespējamību Latvijā, “jauno karu” pazīmēm un to, kā Krievijā tika veidota vēstures ideoloģija un propaganda un kā tā ietekmēja Latvijas informatīvu telpu.

Saruna ar režisoru Kirilu Serebreņņikovu  par to, kāda māksla šobrīd vispār ir iespējama, kur meklējami cēloņi Krievijas armijas cietsirdībai Ukrainā un to, kas notiks Krievijā.

Saruna ar režisoru Kirilu Serebreņņikovu  par to, kāda māksla šobrīd vispār ir iespējama, kur meklējami cēloņi Krievijas armijas cietsirdībai Ukrainā un to, kas notiks Krievijā.