Dokumentārijs

Reinikovu kaimiņi stāsta – meiteni nemaz nav redzējuši pagalmā, kur atrodas smilšukaste. Apkārtējiem sāk rasties pirmās aizdomas. Notikumu attīstība strauji mainās jūnija nogalē, kad Vladimira un viņa sievas Sandras mājās Rogovkā ierodas policija.

Divas žurnālistes vietējās iedzīvotājas pavadībā dodas uz Dubuļiem – skaistu vietu Latgalē, lai vietējās apkārtnes mežā atrastu vecu un pamestu māju, kuras viena no istabām glabā baisu noslēpumu.

Par 6 gadus vecu meitenīti Latgalē, kura pazuda. Par mazo Justīni, kuru pēkšņi iepazina visa Latvija. Par baisu slepkavību un neiedomājamu cietsirdību no pašiem tuvākajiem. Trīs sēriju patiesu un baisu kriminālstāstu no 14. maija podkāstā "Dokumentārijs".

Ir pagājuši 10 gadi kopš izpletņlēkšanas negadījuma. Silvestram tūlīt būs 30. Mēdz justies kā filmā "Murkšķa diena", kur dienas un nedēļas ir līdzīgas cita citai. Silvestrs uzdod sev jautājumus par dzīves jēgu: "Priekš kam to vispār darīt, kāpēc tu paliki dzīvs?"

Silvestra lidojuma instruktore atceras, ka nelaimes brīdī stāvējusi lidlauka piezemēšanās laukuma centrā un kliegusi rācijā: “Skaties vadus!”. Ja ieraudzītu, būtu varējis no tiem izvairīties, uzskata instruktore. Kas īsti notika gaisā?

Silvestram ir 19 gadu. Nupat ir sākušās studijas Aizsardzības akadēmijā, un gribas dzīvē daudz ko paspēt. Ar biedriem saorganizē izpletņlēkšanas pasākumu – vienmēr šķitis, ka izlēkt no lidmašīnas ar izpletni ir kaut kas fantastisks...

No 16. aprīļa Latvijas Radio mobilajā lietotnē un citās straumēšanas platformās - "Augstspriegums": patiess stāsts trīs daļās par Silvestru, kurš dzīvi rada no jauna.

Kāpēc ir noticis tas, kas noticis un kā to vērtēt. Ko dara valsts iestādes, kurām būtu jāsargā bērni un jaunieši? Kā tolaik aktīvie K.I.D. līderi nolēma izveidot jaunu, neatkarīgu jauniešu organizāciju “NovaSpace”, mēģinot saraut saites ar K.I.D., un kā viņiem ar to ir veicies.

Ar K.I.D. cieši saistītajā intelektuālo spēļu klubā “Kas? Kur? Kad?” 16 gadus vecā Kira (mainīts vārds) nokļūst vecāku jauniešu kompānijā, kur komandas biedru vecums ir aptuveni 24 gadi. Vairāki komandas biedri izrāda simpātijas, un Kirils Petrovs mēģinājis Kiru pierunāt veikt orālo seksu. “Es teicu, ka negribu to darīt, centos pretoties, bet viņš ļoti cieši mani tur aiz pleciem un spiež mani. Un turpina atkārtot: “Tas būs ātri; kas tev, grūti? Tas jau tikai minets, ko tu lauzies”,” tā vakara notikumus rekonstruē Kira.

K.I.D. nometņu direktors bija Dmitrijs Bočarovs, kurš jauniešiem paticis, taču vairākas dalībnieces ar laiku iepazinušas kā pavisam citādu cilvēku. Bočarovs rakstīja trim šajā stāstā intervētajām meitenēm, bet ar vēl vienu jaunieti viņam bija attiecības.

Viens no senākajiem K.I.D. līderiem ir Pavdiks jeb Pāvels Nazarovs, kura vadītās nodarbības nometnē esot bijušas iedvesmojošas un neparastas, viņš pats – harismātisks. Trīs nometnes dalībnieces stāsta, ka saskārušās ar seksuālu uzmākšanos no Nazarova puses, vienā epizodē arī žņaugšanu. Nazarovs žņaugšanu noliedz un apgalvo, ka seksuālais kontakts noticis pēc abpusējas piekrišanas. Policija par notikušo bija sākusi resorisko pārbaudi, bet kriminālprocesu neierosināja.

K.I.D. nodarbības vadīja līderi, savukārt vakaros bija neformālā daļa, kas bieži vien ieilga līdz rīta gaismai. Dalībnieki atceras, ka nometnēs bija daudz apskāvienu un pieskārienu, tāpēc to iesauca par obņimašku jeb apskāvienu kultūru. Līderu un dalībnieku “lomas” brīžiem saplūda, un bijušie dalībnieki uzskata, ka tas nebija nejauši, – nometnē tika kultivēta robežu nojaukšana.

Ir 2016. gads, Marina (vārds mainīts) dodas uz K.I.D. nometni, kur iepazīstas ar vienu no līderiem – vīrieti, kura iesauka ir Vermuts. Īstajā vārdā – Pāvels Vereteņņikovs. Tobrīd Marinai ir 16 gadu, Vermutam – 35.

Pieauguši vīrieši spēlējas ar uzmanības pievēršanu. Gadiem ilgi nometņu rīkotāji iesaista attiecībās un seksuāli izmanto pusaudzes un jaunietes. No 5. decembra Latvijas Radio un portāla "Delfi" pētījumu klausies podkāstā "Dokumentārijs".

Podkāsta "Dokumentārijs" jaunākā stāsta "Mammas lieta" 4. sērija: Pēc Lietuvas brauciena Aiga jūt dusmas pret Regīnu. “Liekas, ka viss, kas zemapziņā gruzdējis, pēkšņi uzšķiļas ar spožu liesmu.” Šķiet, ka Regīna atstāja savu meitu novārtā un salauza viņas turpmāko dzīvi. “Ar grūtībām spēju viņu saukt par vecmāmiņu. Un nemaz nenojaušu, ka jauni atklājumi jau drīz mainīs manu attieksmi pret Regīnu un pagātnes notikumiem.”

Podkāsta "Dokumentārijs" jaunākā stāsta "Mammas lieta" 3. sērija: Aiga dodas uz Lietuvu. Tur līdz mūža beigām dzīvoja Terezas māte Regīna, un Kauņā  joprojām dzīvo Aigas mammas pusbrālis. Valdis viņu sagaida dzīvokļa durvīs – smaidīgs un slaids, kā allaž – tērpies sporta tērpā.

Podkāsta "Dokumentārijs" jaunākā stāsta "Mammas lieta" 2. sērija: Aigas mamma Tereza Veckalne piedzima Lietuvas Padomju Sociālistiskajā Republikā 1955. gada 29. janvārī. Pēc Staļina nāves ir pagājuši nepilni divi gadi. Padomju Savienībā joprojām valda liels trūkums, tiek novērstas kara sekas, notiek dažādas represijas. Cilvēks ir tikai skrūvīte lielajā sistēmā. Nereti – tikai kā problēma, kas jāatrisina. Bērnunamos tobrīd notiek reformas, bērnus sūta no vienas sociālistiskās republikas uz citu.

Podkāsta "Dokumentārijs" jaunākā stāsta "Mammas lieta" pirmā epizode. Aiga kopš bērnības zina, ka viņas mamma Tereza uzauga bērnunamā un mācījās internātskolā. “Ar šiem faktiem bieži vien skaidroju savas mammas rīcību. To, ka mēs nebijām emocionāli tuvas, – viņa ir sistēmā uzaugusi, tur šīs tuvības nebija.” Aiga zina arī to, ka Terezas māte dzīvo Lietuvā, bet viņas tiekas tikai vasarās. Vēlākos gados sakari ar Lietuvas ģimeni pārtrūkst pavisam.

Tereza. Dzimusi Lietuvā, bet izaug bērnunamā Latvijā. Meitenes māti atbrīvo no cietuma, tomēr Tereza pie viņas neatgriežas un paliek Latvijā. Šis ir dokumentāls detektīvs, kurā trešā šīs dzimtas sieviete – Terezas meita – pēc gadu desmitiem šķetina tuvinieku izvēles padomju sistēmā. No 31. janvāra klausies Latvijas Radio lietotnē, Latvijas Radio mājaslapā, portālā LSM.lv un lielākajās podkāstu straumēšanas vietnēs!

Bads, aukstums un nemitīgas bailes par savu dzīvību bija ikdiena tūkstošiem okupantu pakļautībā nonākušajiem cilvēkiem. Mani sauc Indra Sprance. Septembra beigās apmeklēju no Krievijas karaspēka atbrīvotās teritorijas Ukrainas austrumos un turpmākajā pusstundā stāstīšu par to, kā tas bija - izdzīvot Balaklijā. Tā ir neliela pilsētiņa Harkivas apgabalā, kura vairāk nekā sešus mēnešus atradās okupantu karaspēka pakļautībā.

Kad septembra sākumā ukraiņi padzina okupantus no Harkivas apgabala, tur atklājās šausminoša aina -  posts un iznīcība, jauni masu kapi un arvien jaunas liecības par spīdzinātiem un nogalinātiem civiliedzīvotājiem. Šis ir mans ceturtais brauciens uz Ukrainu kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma kaimiņvalstī. Esmu ceļā uz Izjumu Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos. Pirms pāris nedēļām ukraiņu karaspēkam izdevies padzīt okupantus no Ukrainas austrumiem, atbrīvojot plašas teritorijas Harkivas apgabalā, tajā skaitā arī Izjumu.

Podkāsta "Es esmu skaista" noslēdzošā 4. epizode: Beidzot esmu uztaustījusi savu vājāko vietu – tas ir pašpārliecinātības trūkums. Dodos uz improvizācijas vakaru, lai iemācītos atbrīvoties publikas priekšā, improvizēt un būt pārliecinoša. Ir pienākusi mana 40. dzimšanas diena. Kurp šis eksperiments mani ir aizvedis?

Podkāsta "Es esmu skaista" 3. epizode: Ārišķības diezgan ātri mani nogurdinājušas, tāpēc uzdodu sev jautājumus – kas ir veidojis manu priekšstatu par sevi un kuras sievietes mani ietekmējušas visvairāk? Neizbēgami nonāku arī pie neērtiem jautājumiem par bērniem un to dzemdēšanu.

Podkāsta "Es esmu skaista" 2. epizode: Nospraužu mērķi vairāk nodarboties ar sportu, izrevidēt savu drēbju skapi, iemācīties krāsoties un sarīkot sev fotosesiju. Bet vispirms  – visas savas idejas vizualizēju vēlmju kartē.

Kļūsti skaista, seksīga, pārliecināta un kārtīga! Cik gan grūti tas varētu būt? Podkāsta autore dažus mēnešus pirms savas 40. dzimšanas dienas viņa arvien biežāk internetā sāk pamanīt sievietēm paredzētu saturu un tas uzrunā. Ja nu viņa vēl var pagūt kļūt par īstu un labu sievieti?

Sievietei jābūt skaistai, seksīgai, pārliecinātai un kārtīgai. Cik gan grūti tas varētu būt? Ir taču tik daudz kursu, kouču, inlfuenceru un dzīves skolotāju, kas sievietēm var palīdzēt! Stāstu "Es esmu skaista" klausies podkāstā "Dokumentārijs" no 21. jūlija.

Krievijas armijas karavīru līķus iedzīvotāji atstāj, tos neaprok. “Ziniet, ka pie mums joko - toties zeme būs auglīga, būs laba raža!” Krievijas armija slepkavo, izvaro un laupa. Bet ukraiņi – nepadodas. “Neviens nekad negaidīja, ka mūsu nācija var būt tik saliedēta. Un šī te trakā vēlme pēc mūsu uzvaras un patriotisms – tas dara brīnumus.”

Krievijas armijas raķetes dzīvojamo māju pāršķēlušas trīs daļās. Pa vidu esošā daļa ir pilnībā sagrauta – te ir gruvešu kaudze. Savukārt abos galos ēka joprojām turas. Un turas arī virtuves skapītis pie sienas vienā no augšējiem stāviem. Pašas virtuves vairs nav – nekā no tās nav palicis, ir tikai viena plika siena… un  virtuves skapītis pie tās – tas ir bijis tik labi pieskrūvēts, ka izturējis Krievijas armijas raķešu uzlidojumu.

Pie masu kapa ir klusums. Bedres galā stāv nodzisusi kapu svecīte, bet saulē žilbinoši laistās blakus esošās pareizticīgo baznīcas zelta kupoli. Tālumā ieķērcas pa kādai vārnai, bet mans skatiens no jauna un jauna atgriežas pie vīrieša rokas bedrē. Tā rādītājpirksts pavērsts uz priekšu.. it kā gribētu teikt - lūk, skatieties, tāda ir tā “krievu pasaule”!

No 9. maija Latvijas Radio lietotnē un visās lielākajās straumēšanas platformās - dokumentāls stāsts "Karš Ukrainā"!

Diagnoze "krūts vēzis" maina dzīvi – jāpiedzīvo gan fiziskas un ķermeniskas pārmaiņas, gan emocionāli pārdzīvojumi. Pēc ķīmijterapijas, staru terapijas un citām ārstēšanas metodēm dzīve turpinās un jāmācās sadzīvot ar bailēm un trauksmi, pieņemt izmaiņas attiecībās ar tuviniekiem, jāpierod pie paliekošām fiziskām pārmaiņām.

Diagnoze "krūts vēzis" maina dzīvi – jāpiedzīvo gan fiziskas un ķermeniskas pārmaiņas, gan emocionāli pārdzīvojumi. Pēc ķīmijterapijas, staru terapijas un citām ārstēšanas metodēm dzīve turpinās un jāmācās sadzīvot ar bailēm un trauksmi, pieņemt izmaiņas attiecībās ar tuviniekiem, jāpierod pie paliekošām fiziskām pārmaiņām.

Sešas jaunas sievietes apsūdz Latvijā praktizējošu un sertificētu ārstu seksuālā vardarbībā. Lietā iesaistās Veselības inspekcija un Ārstu biedrība, bet Valsts policija sāk kriminālprocesu. Kāpēc jūs par to dzirdat pirmo reizi? Jautājums vietā.

Sešas jaunas sievietes apsūdz Latvijā praktizējošu un sertificētu ārstu seksuālā vardarbībā. Lietā iesaistās Veselības inspekcija un Ārstu biedrība, bet Valsts policija sāk kriminālprocesu. Kāpēc jūs par to dzirdat pirmo reizi? Jautājums vietā.

Sešas jaunas sievietes apsūdz Latvijā praktizējošu un sertificētu ārstu seksuālā vardarbībā. Lietā iesaistās Veselības inspekcija un Ārstu biedrība, bet Valsts policija sāk kriminālprocesu. Kāpēc jūs par to dzirdat pirmo reizi? Jautājums vietā.

Sešas jaunas sievietes apsūdz Latvijā praktizējošu un sertificētu ārstu seksuālā vardarbībā. Lietā iesaistās Veselības inspekcija un Ārstu biedrība, bet Valsts policija sāk kriminālprocesu. Kāpēc jūs par to dzirdat pirmo reizi? Jautājums vietā.

Sešas jaunas sievietes apsūdz Latvijā praktizējošu un sertificētu ārstu seksuālā vardarbībā. Lietā iesaistās Veselības inspekcija un Ārstu biedrība, bet Valsts policija sāk kriminālprocesu. Kāpēc jūs par to dzirdat pirmo reizi? Jautājums vietā.  "Es tiešām cerēju uz to labāko," pirms daudziem gadiem notikušo atceras Zīle. Tas nav viņas īstais vārds. Viņa nolēma rīkoties uzreiz pēc piedzīvotā vizītē pie ārsta – atrada citas ārsta bijušās pacientes un kopā meklēja palīdzību Veselības inspekcijā un Valsts policijā, arī Latvijas Ārstu biedrībā. "Gribējās, ka kāds pa īstam pasaka, ka tas nedrīkstēja notikt," saka Anda. Arī viņas vārds stāstā ir mainīts. Ārsts slēdza savu privātpraksi, aizgāja no lielas universitātes slimnīcas, tomēr tas nav rezultāts, kuru pacientes gaidīja. Pēc četrus gadus ilgas izmeklēšanas kriminālprocess tika izbeigts un līdz tiesai nemaz nenonāca. Ārsts sieviešu stāstīto noliedz. Kas notika patiesībā?   Klausies četru sēriju stāstu no 9. decembra visur, kur klausies podkāstus. Portālā LSM.lv pieejams arī podkāsta transkripts.    Podkāsta autore ir Justīne Savitska, sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra ''Re:Baltica'' redaktori Sanitu Jembergu. Producente ir Anita Brauna, skaņu režisors Ivo Tauriņš, bet vizuālo identitāti veidoja Beāte Bērziņa. Dokumentālais stāsts radīts Latvijas Radio podkāstam "Dokumentārijs".    Seko podkāstam "Dokumentārijs", dalies ar to sociālajos tīklos un iesaki citiem!

Šī stāsta noslēdzošajā epizodē mēs izstāstām, kādu risinājumu katrs esam izvēlējušies - palikt baznīcā, doties prom, veidot jauni draudzi vai satuvināties ar LGBT kopienu ārpus baznīcas. Ja nav ceļa atpakaļ, varbūt ir cits ceļš.

Podkāsta trešajā epizodē kopā ar ekspertiem mēģinām noskaidrot, kam jāmainās pirmajam - sabiedrībai vai baznīcai, - un kas to varētu veicināt vai apstādināt. Kad un kā varētu notikt pārmaiņas?

Jo ilgāk tu esi baznīcā, jo vairāk tu saproti, kāda ir Dieva griba tavā dzīvē. Tu iemācies jaunu valodu, tu iemācies pareizi lūgt, pareizi skatīties uz noteiktām rakstuvietām Bībelē un arī tiesāt tā, it kā nešaubīgi aiz tevis stāvētu Dievs. Bet ko darīt, kad nosodījums pavēršas pret tevi pašu?

Kāpēc LGBT kopienas cilvēki vispār ir baznīcā, vai tad viņi nezina, ka tās ir lamatas? Šajā epizodē mēs katrs izstāstām, kāpēc baznīca mums ir mīļa, un kāds ir bijis mūsu ceļš pie Dieva. Kāpēc mēs nespējām pretoties idejai par absolūtu pieņemšanu?