Kur kritiķiem nav vietas

Tuvojoties 4. maija Latvijā kino maratonam, atskatāmies uz pašmāju kino notikumiem un filmām, kas tiks izrādītas skatē, kā arī ir recenzētas iepriekšējās epizodēs. Fokusā – Alises Zariņas dramēdija “Nospiedumi” un Lailas Pakalniņas “Putnubiedēkļi”.

Skatītājs, kas vēl nekad nav bijis tik tuvu kara neglītajam vaigam: "Hindas Radžabas balss" un “2000 metri līdz Andrijivkai”.

Jaunākajā raidījuma epizodē ievedam neērtās pagātnēs un tagadnēs. Norvēģa Kristofera Borgli dramēdija “Totāla drāma” uzjundī jautājumus ne tikai par to, cik labi aktieru Zendajas un Roberta Patinsona varoņi pirms kāzām viens otru pazīst, bet arī cik sodāma ir iztēle un cik ir rīcība. Savukārt vācu režisores Mašas Šilinskas “Lūkojoties saulē” ieved četru sieviešu likteņos, kas vairāk kā simts gadu garumā ir savīti ciešāk par visu.

Apskatām divus daudzsēriju darbus – Stīvena Konrāda piepilsētas dēku un intimitātes krimināldrāmu “DTF. Seintluisa” ar Džeisonu Beitmanu, Deividu Hārboru un Lindu Kardelīnī galvenajās lomās, kā arī Heilijas Z. Bostonas veidoto šausmu komēdiju “Notiks kaut kas ļoti slikts” ar jaunākās paaudzes seriālu zvaigznēm Kamilu Moroni un Ādamu Dimarko.

Aplūkojam ungāra Ģerģa Pālfi ceļa filmu “Vista”, kas piedāvā neordināru versiju par Odiseju melnas vistiņas veidolā, un francūža Ugo Bjenvenū godalgoto animācijas filmu “Arko”, kas caur nākotni šķetina attiecības ar tagadni. Šī filma šogad ir saņēmusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā pilnmetrāžas animācija.

Apskatām divus kardināli dažādu mērogu darbus – Kristenas Stjuartes debijas pilnmetrāžas filma "Ūdens hronoloģija" piedāva filmveidi, kas paliek iespējami tuvu ādai, ķermeniskai pieredzei un subjektīvām emociju ainavām, savukārt Fila Lorda un Kristofera Millera “Projekts “Ave Marija”” piedāvā skatītājam nonākt kosmosa plašumos, lai nodibinātu strapgalaktiskas draudzības.

Epizodes centrā ir Eiropas dokumentārā kino granddāmas Lailas Pakalniņas jaunākais darbs “Putnubiedēkļi”, kas uzlūko dzīvā un cilvēcīgā robežas Rīgas lidostā. Tikmēr britu režijas debitanta Dilana Sothērna grafiskās noveles ekranizācija “Skumju tumšie spārni” ar Benediktu Kamberbaču pievēršas sēru ciklam.

Aplūkojam darbus, kas meditē par monstrozā dabu – mazo ekrānu klasiķa Raiena Mērfija jaunākais seriāls "Skaistums" pulcē popkultūras zvaigznes spiegu trillerī par venērisku slimību, kas ikkatram spēj dot konvencionāli skaistu ķermeni, savukārt Megijas Gīlenhālas skandalozā "Līgava!" iztēlo Frankenšteina briesmoņa līgavas stāstu feminsitiska niknuma tonalitātē.

Aplūkojam godalgoto Alises Zariņas dramēdiju “Nospiedumi” un franču autores Alises Vinokuras drāmu “Modes aizkulises”. Abos darbos būtisks ir mūsdienu sievietes skatupunkts. Ja Zariņa filmā kartē vecāku atstātās brūces, tad Vinokura piedāvā skatu uz spozmes pilno industriju no neordināriem skatu punktiem.

Aplūkojam rotaļas ar pārtapšanu dažādās lomās un sociālajos lokos, kas var glābt vai, tieši pretēji, nodot. Recenzējam britu režisores Emeraldas Fenelas kiča un pastiša piepildīto Emīlijas Brontē romāna “Kalnu aukas” ekranizāciju, kā arī brazīļu autora Klebera Mendosas Filju konspirācijas retrotrilleri “Slepenais aģents”.

Šķetinām biogrāfijas un tajās ietvertās stīgas par sevis nezaudēšanu. Uzmanības centrā ir poļu klasiķes Agņeškas Holandas sirreālā biogrāfija “Francs” par Franca Kafkas dzīvi Prāgas un vēstures labirintos un britu režisora Kērka Džounsa jauna vīrieša tuvplāns drāmā “Es lamājos”, kas izgaismo dzīvi ar Tureta sindromu.

Šīs nedēļas fokusā dienvidkorejiešu zvaigznes Čanvuka Parka jaunākā kapitālisma sistēmas kritika filmā “Citas izvēles nav”, kā arī režisora Klinta Bentlija poētiskā amerikāņu sapņa analīze “Vilcienu sapņi”, kas ir izrādījies par šīs "Oskaru" sacensības sezonas "tumšo zirdziņu".

Polittehnologi un politiķi, varas aizkulises un spēles, likmes un ētika. Itāļu režisora Paolo Sorentīno jaunākais darbs “Žēlastība” ielūkojas Itālijas prezidenta termiņa izskaņā, kas liek pārvērtēt savus priekšstatus par morālajiem pienākumiem sabiedrības priekšā. Savukārt francūža Olivjē Asajasa “Kremļa burvis” apspēlē oligarhu marionetes un politiskās dienas kārtības orķestrēšanu 21. gadsimtā.

Ielūkojamies divos kardināli atšķirīgos darbos, kas vēsta par ģimenēm. Vienu no tiem ir radījis amerikāņu neatkarīgā kino meistars Džims Džārmušs – viņa īsstāstu anotoloģijā “Tēvs māte māsa brālis” radu lomās spurdz Ādams Draivers, Toms Veits, Keita Blanšeta un citi. Savukārt otras ģimenes centrā ir Šekspīri un viņu sēras – tās tiek izvērstas Hlojas Žao dziedinošajā drāmā “Hamnets”.

Aplūkojam divus vispasaules kino fenomenus – Džoša Safdija filmu “Mārtijs Lieliskais”, kas ar Timotiju Šalamē titullomā ieved galda tenisa un pēckara pasaules jaunajā kārtībā, un režisora Olivjē Laši tuksneša odiseju “Sirāts” – transam līdzīgu kino pieredzi, kas meistarīgi savij ģimenes un pasaules gala tēmas.

Apskatām divus Baltijas valstu darbus – Latvijas režisora Dāvja Sīmaņa dokumentārā esejas filma “Frankenšteins 2.0” atklāj dzīvildzes entuziastus ASV un Krievijā, tikmēr lietuvieša Karola Kaupina “Janvāra gaisma” pievēršas televīzijas darbinieku bada streika aizkulisēm pirms 35 gadiem, 1991. gada janvārī.

Epizodes uzmanībā ir divi dinamiski un pasaules mainīšanai veltīti ekrāna darbi. Starp Parīzi pirms vairāk nekā 60 gadiem un Kauņu mūsdienās – recenzējam Kannu kinofestivālā pirmizrādītās Ričarda Linkleitera rotaļas ar franču jauno vilni dramēdijā “Jaunais vilnis” un lietuviešu kvīru filmdara Roma Zabarauska politisko trilleri “Aktīvists”.

2025. gada noslēdzošajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē tiekamies, lai aprunātos par filmām, kas mums ir definējušas aizvadīto gadu – runājam par ģimenes un paaudžu motīviem izvēlētajās filmās, ieskicējam dārgumus no Latvijas un pasaules kinematogrāfa, kā arī sniedzam ieskatu gaidāmajā raidījuma cēlienā!

Aplūkojam divus ekrāna darbus – Lusilas Adzialiovičas Berlinālē godalgoto ziemas pasaku “Ledus tornis”, kā arī seriālu formāta meistara Vinsa Giligana vienprātības melno komēdiju “Pluribus”, kas nesen ieguvusi divas "Zelta globusa" nominācijas.

Fokusā ivi darbi, kas aplūko varoņus eksistenciālas krīzes priekšā, taču variē starp nostaļģiskas kino pasakas un kino šausmu stāsta modalitātēm – proti, amerikāņu neatkarīgā un Holivudas kinematogrāfa kustcelēs stāvošā Noa Baumbaha filmu "Džejs Kellijs" un Berlīnes kinofestivālā pirmizrādīto amerikānietes Mērijas Bronstīnas darbu “Ja varētu, es tev spertu”.

Iegremdējamies aktuālajā straumēšanas platformu piedāvājumā – aplūkojam Giljermo del Toro sen loloto Mērijas Šellijas gotiskās klasikas "Frankenšteins jeb mūsdienu Prometejs" adaptāciju, kā arī režisores Rebekas Milleres piecdaļīgo kinoportretu režisoram Mārtinam Skorsēzem – vienam no amerikāņu kinomākslas lielajiem titāniem.

Recenzējam norvēģu režisora Joahima Trīra drāmu “Sentimentālā vērtība” par ģimenes, vēstures, teātra un kino trauslajām attiecībām – tām eļļu pielej patriarha atgriešanās. Aplūkojam mīlestības un laulības alegoriju – Linnas Remzijas drosmīgo darbu “Mirsti, mana mīla” ar aktieriem Dženiferu Lorensu un Robertu Patinsonu galvenajās lomās.

Recenzējam divas debijas, kas sakņojas stāstos par šodienas sievietēm. Norvēģietes Janikes Askevollas dramēdija “Solomamma” uzrāda morālas dilemmas apsēstībā ar ģenētiku un paternitāti. Tikmēr Evas Viktoras filma “Piedod, mazā” ir dramēdija kas ar liegi tumšu humoru zīmē ceļu atlabšanai pēc traumas.

Raidījumā sekojam padomju perioda Latvijas pirmās sieviešu basketbola komandas gaitām Dzintara Dreiberga jaunākajā filmā “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kā arī Jāņa Ābeles dzejas detektīvam “Testaments”, kas seko bohēmas dzejnieka un rakstnieka Anatola Imermaņa pīšļiem pa pēdām.

Šonedēļ uz sarunu galda izklāti divi aktuāli kinodarbi, kas nesen izrādīti Venēcijas kinofestivālā. Pirmais – Holivudas klasiķes Ketrīnas Bigelovas trilleris “Dinamīta nams”, kas skatāms straumēšanas platformā “Netflix”. Otrais – grieķu savādnieka Jorga Lantima darbs “Bugonija”, kas ir nonācis uz Latvijas kinoteātru ekrāniem.

Dažkārt balstīšanās dokumentāritātē ir apzināta mākslinieciska izvēle, citkārt – to nosaka filmas tapšanas apstākļi. Jaunākajā epizodē apskatām abas iespējamības. Irānas filmdara Džafara Panahi jaunākā filma "Tas bija tikai negadījums" tapusi slepus, paļaujoties uz pilsētas scenogrāfiju, savukārt Benija Safdija jaunākais darbs "Triecienmašīna" spēlfilmas formātā pārnes vairāk nekā 20 gadus vecu dokumentāro filmu.

Turpinoties oktobrim kā Latvijas kino pirmizrāžu mēnesim, jaunākajā epizodē recenzējam ilgi gaidīto kriminālās ekselences meistara Oskara Rupenheita krimināldrāmu “Tumšzilais evaņģēlijs”, kas ieved 90. gadu kolorītā un policijas metodēs, kuras, iespējams, neattaisno mērķus. Līdztekus aplūkojam Sergeja Lozņicas jaunāko pilnmetrāžu – vēsturisko filmu “Divi prokurori”.

Oktobrī norisinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kas vairākās sadaļās un konkursos izrāda aktuālāko gan no Eiropas kinematogrāfa, gan pasaules līmeņa festivālos jau pirmizrādītus darbus. Ielūkojamies trijās festivāla tematiskajās izlasēs – "Nordic Highlights", "Zeitgeist Deutschland" un "Home Made", lai no katras izceltu vienu spilgtu darbu.

Šonedēļ pievēršamies revolūcijām – mazākām un lielākām. Nepareiziem lēmumiem un idejām, kuru dēļ ir vērts cīnīties. Aplūkojam "Netflix" daudzsēriju mākslas filmu “Melnais trusis”, kas ieved kulinārajās, mākslas un kriminālajās aprindās, un ilgi gaidīto amerikāņu dzīvā klasiķa Pola Tomasa Andersona satīrisko revolūcijas trilleri “Cīņa pēc cīņas”.

Atmiņu mūžīgais starojums – refleksijas par filmām “Liels, drosmīgs, skaists ceļojums” un "Vasaras grāmata".

Aplūkojam divas filmas, kas sasilda, paātrinot asinsriti – zem raidījuma veidotāju lupas nonācis "modernā klasiķa", amerikāņu kinorežisora Darena Aronofska jaunākais darbs "Pieķerts nozieguma vietā", kā arī skotu filmdara Deivida Makenzija analogo tehnoloģiju spriedzes darbs "Anonīmais zvanītājs".

Pētot mūslaiku laulības saites, to elasticitāti un ģimenes konceptu, aplūkojam divus darbus – uz mūsu darbagalda nonākusi šī gada Kannās izrādītā (ne)monogāmijas komēdija “Atvērtā laulība”, kā arī Latvijas Sabiedriskā medija kanālā LTV1 izrādītais britu drāmas seriāls “Mainītās dzīves”

Raidījuma epizodē pievēršamies diviem darbiem, kurus saista spriedzes filmu instrumentārijs – proti, Holivudas "dzīvā klasiķa" Rona Hovarda filmai "Ēdene" un Kannu kinofestivālā izrādītajai Genki Kavamuras filmai "8. izeja".

Ievadot Eiropas kinofestivālu pīķa stundu un Latvijas festivālu sezonas sākumu, aicinām ielūkoties 82. Venēcijas kinofestivālā, kurā sastapsies "parastie aizdomās turamie" – režisori Džims Džārmušs, Jorgs Lantims, Parks Čanvuks un daudzi citi kino klasiķi. Tāpat rosinām nenovērsties no vietējiem procesiem – esam apskatījuši 29. Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmu, atrodot savus favorītus, un aicinām Jūs atklāt Latvijas kinofestivālu sezonu.

Jaunākajā “Kur kritiķiem nav vietas” epizodē klausītāji tiek ievesti izmeklēta šausmu kino buduārā. Priekškaram veroties, aplūkojam divus kinodarbus, kas dēvēti par šī gada autorkino žanra pārsteigumiem un veiksmēm – novatoriskais pieteikums frāzei “līdz nāve mūs šķirs” Maikla Šenksa romantiskajā šausmu filmā “Kopā” (2025) un mazpilsētas mistika Zaka Krēgera “Pazušanas stundā” (2025).

Raidījumam atgriežoties no vasaras pārtraukuma, un šoreiz apskatām divus melodramatiskus darbus, par kuriem noteikti tiks runāts arī tuvojoties globālo kino balvu sezonai. Runājam par Salemā dzimušā šausmu žanra veterāna Maika Flanegena iedzīvināto Stīvena Kinga stāstu “Čaka dzīve”, kā arī Selīnas Songas otro filmu “Ideāls pāris”.

Dodoties vasaras pārtraukumā, raidījuma Kur kritiķiem nav vietas epizodes centrā ir aģents Ītans Hants, viņa mitoloģija un misija, kas ilgusi teju 30 gadu – uz ekrāniem ir nonākusi "Neiespējamā misija" pēdējā daļa "Pēdējā atmaksa" ar žanra mesiju Tomu Krūzu aģenta lomā.

Sezonas pirmspēdējā raidījuma epizodē aplūkojam pavasara izskaņas kino piedāvājumu, uzmanību vēršot uz atradumiem kinoteātru īpašajās programmās, kino notikumos un Sabiedriskā medija piedāvājumā.

Klasisks stāsts un klasika, kas vēl tikai top: apskatām “Spēlmaņa sirds” un 78. Kannu kinofestivāla programmu.

Šajā epizodē lūkojam divus kardināli atšķirīgus darbus. Holivudas režisora Raiena Kūglera jaunākais darbs "Grēcinieki" pietveras Lielās depresijas blūzmenu eskapādēm, savukārt poļu dokumentārista Konrāda Šolaiska darbs "Putina spēļlaukums" izmanto analītiskās žurnālistikas instrumentāriju, lai iezīmētu reģionā izvērstā hibrīdkara patiesos apmērus, tiem piešķirot politiķu un pilsoņu sejas.

Pelēkais kaķis, nemirstīgie, mūžīgi jaunie un jaunās asinis – izsveram 2025. gada pirmo mēnešu Latvijas kino.

Eiropas "skolas sola" drāma un amerikāņu (kino)kalniņi – aplūkojam "Žilī klusē" un seriālu "Studija".

Jaunākajā laidienā sevis meklējumi debijas pilnmetrāžas spēlfilmās – aplūkojam Signes Birkovas eksperimentālo kino evanģēliju viņas debijas spēlfilmā “Lotus” un komēdiju “Pāvs” par komformistu alkām pēc svaiga gaisa Vīnes ielās.

Aplūkojam divus darbus, kas pievēršanas jauna cilvēka un sabiedrības gaidu mijiedarbei. Fokusā Agates Rīdingeres influenceres sāpju ceļu filmā "Neslīpēts dimants" un viens no pēdējā laika visskaļāk izskanējušajiem darbiem – Lielbritānijas pusaudžu krimināldrāma "Pusaudzība".

Vecuma paradoksi, novecošana un dzīves cikli – recenzējam Agneses Laizānes  "Mani 80 pavasari" un šovbiznesa likumu drāmu "Pēdējā šovmeitene".

Šīs nedēļas epizodē recenzējam vienu no godalgotākajiem pēdējā laika straumēšanas platformu seriāliem – atpūtnieku antoloģijas darbu “Baltais lotoss”, kas pašlaik finišē trešo sezonu, kā arī balto apkaklīšu kibernoziegumu drāmu ASV Baltā nama estētikā seriālā “Nulles diena”, kurā eksprezidenta lomā redzams Roberts De Niro.

Mazā cilvēka eksistence galaktiskajos un korporatīvajos labirintos:  – recenzējam "Mikijs 17” un "Nošķiršana".

Aplūkojam divus savās faktūrās un saturā reibinošus darbus – iepazīties ar Rīgas centra "gandrīz jau pieaugušajiem" piedāvā Armanda Zača debijas pilnmetrāžas spēlfilma "Mūžīgi jauni", savukārt Lukas Gvadanjīno "Kvīrs" piedāvā semiotiski blīvu iekāres un pašatklāšanās stāstu ar Danielu Kreigu rakstnieka Viljama Barouza alter ego, Viljama Lī, lomā.

Kamerdrāmas, tuvplāni un versijas par notikušo – apskatām "Oskara" kontekstā pamanītās drāmas "Armands" un "Piektais septembris".

ASV Kinoakadēmijas balvas "Oskars" gaidās pievēršamies diviem darbiem, kas var lepoties ar vairākām nominācijām ceļā uz pasaules atpazīstamāko kino apbalvojumu – runājam par Breidija Korberta imigranta dzīves eposu "Brutālists" un Grega Kvedara cietuma drāmu "Sing Sing: Teātris aiz restēm".

Stāsts par filmām, kas izrādītas pērnajā Kannu kinofestivālā – itāļu autora Paolo Sorentīno jaunāko filmu "Partenope" un irāņu režisora Mohameda Rasulofa kamerdrāmu "Svētās vīģes sēkla".

13. februārī, pirms "rozā piektdienas" jeb Valentīndienas, raidījumā Kur kritiķiem nav vietas aplūkojam ar fantastikas un romantikas elementiem piesūcinātus darbus – režisoru Toma(sa) Vengra "Piecarpus mīlasstāsti kādā dzīvoklī" un Drū Henkoka debiju "Kompanjone".

Raidījuma Kur kritiķiem nav vietas epizodē autori recenzē divus atšķirīgus darbus – pāvesta vēlēšanu trilleri "Konklāvs" un pašmāju vampīru dramēdiju "Mūžības skartie" –, kas daudzveidīgi aplūko žanra likumības, laicīgo un pārlaicīgo, kā arī to, kāpēc mūs piesaista vara, tradīcijas un mūžība.

Flimas "Emīlija Peresa" un "Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms". Aplūkojam divus darbus, kas jau ir apveltīti ar dāsnu "Oskaru" nomināciju ražu un vienā vai citā veidā izmanto mūziku, lai stāstītu par vēsturisko, aktuālo un fantastisko.

Gaidot "Lielais Kristaps" balvu pasniegšanas ceremoniju, piedāvājam savas hipotēzes par Latvijas kino melanholiskajām attiecībām ar pagātni, dokumentāro kino un tēmu apvārsni. Sekojot nacionālā kino repertuāra jaunumiem, ar Martas Elīnas Martinsones situāciju komēdiju "Vecāku sapulce" atgriežamies skolā.

Kā kino izstāstīt traumu? Saruna un polemika par norvēģu režisores Tejas Hvistendālas(Thea Hvistendahl)  filmu "Sadzīvot ar mirušajiem" un Džesija Eizenberga otrā pilnmetrāžas spēlfilmu "Īstas sāpes".

Otrajā epizodē Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali uzlūko divus šķietami nesaistītus darbus, jaunās gotikas epu "Nosferatu" kulta režisora Roberta Egersa režijā un seksuālas spriedzes, pakļautā un pakļaujamā attiecību dinamikas tīklojumu režisores Halīnas Reijnas filmā "Mazulīte".

Jauns raidījums "Kur kritiķiem nav vietas". Kino pasaule ar Dārtu Ceriņu Žulijenu Nuhumu Kulibali. Pirmajā raidījumā jaunais virtuves un sociālais kino, kuru raksturo filmas "Mana mīļākā kūka" un "Virtuve", kas pērn piedzīvoja pasaules pirmizrādes Berlīnes Starptautiskājā kino festivālā.