Spried ar Delfi

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izskata partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas iesniegumu un "atbilstoši savai kompetencei" izvērtēs, vai Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) ārštata padomnieks Didzis Dejus ir pieļāvis likumpārkāpumus un nonācis interešu konfliktā. Iepriekš "Progresīvie" prasīja skaidrot Dejus iespējamo interešu konfliktu, vienlaikus piedaloties imigrācijas politikas veidošanā un savā uzņēmumā piesaistot ārvalstu investorus. Par termiņuzturēšanās atļaujām, to izmantošanu investoru piesaistē un tā saukto "zelta vīzu" regulējuma izstrādi raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautā Ministru prezidenta ārštata konsultatīvo darbinieku stratēģiskās plānošanas un jaunās ekonomikas jautājumos Didzi Dejus un Saeimas deputātu, partijas "Progresīvie" valdes locekli Ati Švinku.

Aizvien plašāk un skaļāk izskan kultūras nozares pārstāvju balsis, vēstot par nepietiekamo finansējumu muzejiem, bibliotēkām un skatuves mākslas organizācijām un zemo atalgojumu darbiniekiem. Šie jautājumi būs uzmanības centrā arī gaidāmajā nozares pārstāvju akcijā "Kultūra (iz)dzīvo". Cik skarba ir situācija un kādi ir risinājumi? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar kultūras ministru Nauri Puntuli (NA), Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāju Ojāru Rubeni un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāju Ināru Bulu.

Līdz ar apkures sezonas sākumu aktuāls kļuvis jautājums – cik lieli apkures rēķini būs šosezon? AS "Rīgas siltums" iepriekš prognozējis, ka no decembra siltumenerģijas tarifs galvaspilsētā varētu pieaugt par 20 līdz 30 procentiem. Ekonomikas ministrija (EM) piedāvājusi vairākus risinājumus, lai ierobežotu tarifa kāpumu. Tikmēr vasarā atkal tika diskutēts par AS "Rīgas siltums" īpašumstruktūru. Pašlaik uzņēmuma akcijas gandrīz vienādās daļās pieder Rīgas pašvaldībai un valstij, bet neliela daļa – vēl diviem uzņēmumiem. Kāpēc Rīgā pieaugs siltumenerģijas tarifs, un kā ierobežot tā kāpumu? Ar kādām apkures izmaksām šajā sezonā jārēķinās rīdziniekiem? Kam būtu jāpieder AS "Rīgas siltums" akciju vairākumam, un vai valsts un pašvaldība beidzot spēs par to vienoties? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova iztaujā AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētāju Kalvi Kalniņu, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāju Elīnu Treiju (NA) un Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini (ZZS).

No jauna aktuāls kļuvis jautājums par to, ka strauji tuvojas tas brīdis, kad atkritumu poligona "Getliņi" ietilpība tiks izsmelta. Tāpēc steigšus jāmeklē risinājumi, ko iesākt ar atkritumu apjomu, kas šobrīd tiek nogādāts poligonā. Kādas ir iespējamās alternatīvas iespējai izveidot jaunu poligonu? Kādi risinājumi būtu labākie videi, klimatam un zaļajām iniciatīvām? Kuri risinājumi ir labākie enerģijas ieguvei? Un kādi ir iedzīvotāju viedokļi par atkritumu apsaimniekošanu? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautā atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" Vides pārvaldības daļas vadītāju Liliju Dukaļsku un enerģētikas ekspertu Ediju Šaicānu.

Aizvadītajā nedēļā pasaulē un arī Latvijā uz laiku tika paralizēta neskaitāmu interneta vietņu darbība. PHP programmēšanas valodā tika atklātas divas kritiskas drošības ievainojamības, un, lai izvairītos no iespējamiem riskiem, daudzu mājaslapu darbību nācās ierobežot. Rezultātā kādu laiku nedarbojās tādas svarīgas vietnes kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta interneta lapa, vietne "112.lv", Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas tīmekļvietnes, LSM.lv, "Likumi.lv", oficiālā izdevuma "Vestnesis.lv" tīmekļvietne un daudzas citas. Vai šīs drošības ievainojamības tika izmantotas kiberuzbrukumu veikšanai? Kāpēc bija jāslēdz tik liels skaits interneta vietņu? Un vai no šādām situācijām iespējams izvairīties nākotnē? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieku Vari Teivānu un mācību centra BDA pasniedzēju Denisu Čalovski.

Tikko pirmizrādi Latvijā piedzīvojusi psiholoģiskā detektīvfilma "Klajumā aiz meža". Par filmas tapšanas ieceri un aizkulisēm, aktieriem un starptautiskās kino profesionāļu komandas darbu pie tās, turpmāku dalību festivālos, kā arī kino nozares aktualitātēm raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā filmas režisoru Reini Kalviņu un producentu Gintu Grūbi.

Konkurences padome (KP) šonedēļ paziņoja, ka apbedīšanas nozarē konstatēts kartelis, kurā iesaistīti deviņi uzņēmumi. Vairāku gadu laikā – no 2020. līdz 2025. gadam – tas skāra publiskos iepirkumus aptuveni divu miljonu eiro vērtībā. Taču karteļa atklāšana nav vienīgā problēma apbedīšanas nozarē. KP norāda, ka joprojām trūkst vienota nozares regulējuma, par kura nepieciešamību brīdināts jau vairāk nekā desmit gadus. Kā Konkurences padome atklāja aizliegto vienošanos apbedīšanas nozarē, kā kartelis darbojās un cik plašu nozares daļu tas skāra? Kādas sekas radīs piemērotie sodi un liegums uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos? Un kāpēc Latvijā joprojām nav vienota apbedīšanas nozares regulējuma? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un žurnālists, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Raivis Vilūns iztaujā Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti.

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Vladimirs Putins vienojušies par vairāku miljonu tonnu dīzeļdegvielas piegādēm. Tikmēr Tramps atkārtoti kritizējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet Ukrainas armija pagājušajā nedēļā saskārās ar "Starlink" interneta ātruma ierobežojumiem. Lai gan izskanējusi informācija, ka rīkojums par ierobežojumu ieviešanu nācis no Baltā nama, ASV administrācija savu saistību ar to noliedz. Savukārt Francijā plašie protesti nedēļas nogalē vietām pārauguši vardarbīgās sadursmēs un laupīšanās. Par šīm un citām ārpolitikas aktualitātēm raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecāko pētnieku Armandu Astukeviču un Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku Sandi Šrāderu.

Eiropas Savienības (ES) nākamajā daudzgadu budžetā Latvijas lauksaimniekiem draud aptuveni 20% finansējuma samazinājums, šādu brīdinājumu pagājušajā nedēļā izteica Latvijas ražojošo lauksaimnieku intereses pārstāvošā biedrība "Zemnieku saeima". Kāpēc gaidāms ES atbalsta samazinājums Latvijas lauksaimniekiem? Kā tas varētu ietekmēt vietējās pārtikas ražošanu un cenas veikalos? Un vai iespējamais finansējuma samazinājums varētu novest pie lauksaimnieku protestiem? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri un biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.

Jaunā "airBaltic" biznesa plāna īstenošana nākusi līdz ar sāpīgu ziņu par vairāku simtu nacionālās aviokompānijas darbinieku kolektīvo atlaišanu. Kad būs zināms un kā tiks noteikts precīzs atlaižamo skaits? Kuras struktūrvienības un amatu kategorijas atlaišanas skars smagāk? Kā notiek konsultācijas ar arodbiedrībām? Un kā līdz ar mazāku darbinieku skaitu tiks nodrošināta plānoto reisu izpilde atbilstoši grafikam? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā "airBaltic" viceprezidenti personāla vadības jautājumos Jekaterinu Leidmani, Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāju Daci Kavasu un Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācijas priekšsēdētāju Aušru Straumi.

Publiski izskanējuši priekšlikumi un apsvērumi par pārmaiņām politisko partiju finansēšanā. Tiek piedāvāts jau no nākamā gada samazināt partiju finansējumu vismaz par 15 procentiem. Līdztekus tiek rosināts apspriest valsts naudas tērēšanas ierobežojumu mīkstināšanu, kas izpelnījušies korupcijas apkarotāju iebildumus. Kas būtu un kas nebūtu maināms partiju finansēšanas kārtībā? Cik atkarīgas ir partijas no valsts naudas? Kā vērtējami atsevišķu partiju iekšējie strīdi un vai to pamatā ir arī strīds par naudu? Par šiem un citiem jautājumiem 15. oktobrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar politoloģi, sabiedrības par atklātību "Delna" padomes locekli Ivetu Kažoku un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru, politologu Romānu Gagunovu.

Aizvadītās 15. Saeimas vēlēšanas neveiksmīgas bija vairākām partijām, kurām savulaik uzticējās liela daļa Latvijas vēlētāju. Publiski jau tiek spriests par divu no tām – Jaunās konservatīvās partijas un sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" – pašlikvidāciju. Kā politisko spēku vadība skaidro vēlēšanu iznākumu un palikšanu ne vien zem 5%, bet arī zem 2% barjeras un savu politisko spēku norietu? Kas notiks ar partiju finanšu saistībām to likvidēšanas gadījumā? Un kā šo politisko spēku pārstāvji vērtē pašreizējo Latvijas politisko virzību? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču un JKP valdes priekšsēdētāju Sigordu Stradiņu.

Latvijas kino nozares pārstāvju neizpratni izpelnījušies Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) izteikumi par iespēju atteikties no iecerētā straumēšanas platformu jeb tā sauktā "Netflix" nodokļa. Tas paredz ārvalstu straumēšanas platformu iemaksas Latvijas nacionālā kino atbalstam. Premjers 13. oktobrī aicinājis kino nozares pārstāvjus uz tikšanos, lai pārrunātu kino nozares attīstības atbalsta iespējas un alternatīvu Latvijas kino finansēšanas risinājumu. Ko paredz premjera piedāvājums? Kāpēc premjers uzskata, ka nodevas ieviešana sabojātu attiecības ar stratēģiskajiem partneriem? Un cik nepieciešams nozarei būtu šāds finansējums no straumēšanas platformu nodokļa? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Nacionālā Kino centra vadītāju Ditu Rietumu, Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes locekli Artu Ģigu un Ministru prezidenta padomnieku valsts pārvaldes jautājumos Mārtiņu Brenci (AS).

Satraukumu raisījušas ziņas par iespējamu pneimoniskā mēra gadījumu Krievijas Irkutskas apgabalā. Krievijas varasiestādes iespējamo mēra gadījumu pagaidām nav oficiāli apstiprinājušas, savukārt Pasaules Veselības organizācija un Slimību profilakses un kontroles centrs mēra izplatības risku vērtē kā ļoti zemu. Tikmēr Latvijā sākusies gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa sezona, un iedzīvotājiem pieejama arī valsts apmaksāta vakcinācija pret gripu. Cik pamatotas ir bažas par iespējamo mēra izplatību? Kā pneimoniskais mēris atšķiras no citām elpceļu infekcijām un kā mūsdienās to ārstē? Kāda šogad gaidāma gripas sezona un kā vislabāk sevi no tās pasargāt? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Dr.med., Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītāju, infektologu, hepatologu Māri Liepiņu un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāju Sigitu Geidu.

Vanšu tilta remontdarbi un iespējamie satiksmes ierobežojumi Rīgā jau raisījuši diskusijas gan Rīgas domē, gan pilsētas iedzīvotāju vidū. Kā viens no risinājumiem tiek apsvērta pagaidu tilta uzstādīšana, kas varētu izmaksāt ap 20 miljoniem eiro, taču arī Rīgas domes koalīcijā par tā nepieciešamību viedokļi dalās. Tikmēr pēc Saeimas vēlēšanām Rīgas domes opozīcijas deputāti sākuši vākt parakstus Rīgas mēra Viestura Kleinberga ("Progresīvie") atstādināšanai. Kāds būtu efektīvākais risinājums, lai Vanšu tilta remonta laikā mazinātu sastrēgumus? Ar ko jārēķinās satiksmes dalībniekiem? Un cik stabila ir pašreizējā Rīgas domes koalīcija? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Sprindžuku (AS) un Rīgas domes deputātu, partijas "Latvija pirmajā vietā" Rīgas frakcijas priekšsēdētāju Edvardu Šleseru.

Iebraucot degvielas uzpildes stacijā (DUS), autovadītāji arvien biežāk ar bažām raugās uz degvielas cenu tablo. No 1. oktobra samazināta akcīzes nodokļa likme degvielai. Bija sagaidāms, ka degvielas cena saruks par aptuveni astoņiem centiem litrā, taču pēc sākotnējā krituma atkal vērojams cenu kāpums. Turklāt DUS viena pēc otras atceļ brīvdienu atlaides, kas autovadītājiem iepriekš ļāva ietaupīt. Tikmēr zināmu atvieglojumu rada ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka ASV tomēr neierobežos dīzeļdegvielas eksportu uz Eiropu. Cik lielā mērā akcīzes nodokļa samazinājumu izjutīsim degvielas cenās? Kāpēc tirgotāji atceļ brīvdienu atlaides, un vai degvielas cenas Latvijā turpinās pieaugt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētāju Ievu Ligeri un SEB bankas ekonomistu Daini Gašpuiti.

15. Saeimas vēlēšanu kaislības un intrigas ir noslēgušās, un apkopotie to provizoriskie rezultāti ļauj izpētīt, kā politiķu darbu un kaismīgos izteikumus vērtē vēlētāji. Kas bijuši šo vēlēšanu lielākie ieguvēji un zaudētāji? Kādas ir nākamās koalīcijas aprises un kas valsti sagaida nākamajos četros gados? Par ko liecina zemā aktivitāte vēlēšanās? Un kā vērtējama vēlēšanu norise un balsu skaitīšanas aizkavēšanās? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktori Madaru Fridrihsoni un "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnālistu Raivi Spalvēnu.

Jau rīt Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Vēlētājiem šonedēļ ir iespēja savu balsi nodot arī glabāšanā – pirmajās četrās dienās to izdarījuši 7,44% balsstiesīgo. Taču vēlēšanu dienas priekšvakarā aktuāls ir jautājums – vai viss noritēs bez aizķeršanās? Pašvaldību vēlēšanas pērn aizēnoja tehniskas problēmas. Savukārt, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, uzmanības centrā nonāca arī jautājumi par vēlēšanās izmantoto IT sistēmu drošumu. Cik sagatavoti iespējamiem riskiem un krīzes situācijām ir vēlēšanu iecirkņi? Kādi ir biežākie jautājumi un neskaidrības, ar ko saskaras vēlētāji? Un kad varētu būt gaidāmi pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un nacionālās informācijas aģentūras LETA žurnālists Oskars Rekšņa iztaujā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Māri Zviedri.

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlikušas vien pāris dienas. Jaunākie partiju reitingi rāda, ka priekšgalā joprojām ir "Apvienotais saraksts", taču atbalsts vairākām partijām mēneša laikā būtiski mainījies. Vienlaikus vēlēšanu kampaņas izskaņā netrūkst skaļu notikumu – no partiju biedru izslēgšanas līdz kandidātiem ar kriminālprocesiem. Turklāt priekšvēlēšanu debatēs izskanējuši arī pretrunīgi un uzmanību piesaistoši vēstījumi. Ko par vēlētāju noskaņojumu liecina jaunākās reitingu izmaiņas? Kādi vēstījumi un solījumi šīs kampaņas laikā bijuši zīmīgākie? Un vai atsevišķi skandāli un kandidātu reputācijas jautājumi var mainīt vēlētāju izvēli? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori Leldi Metlu-Rozentāli un politologu, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesoru Jāni Ikstenu.

Drošības situāciju Eiropā var ietekmēt ne vien Ukrainā karojošā Krievija, bet arī Irāna. Par to rosina domāt svētdien Lielbritānijā novērstais uzbrukums lidlaukam, kuru izmanto gan Lielbritānijas, gan ASV gaisa spēki. Iepriekš sabiedrību satraukuši arī citi notikumi – diversijas aktu vilnis Eiropā, kuri saistāmi ar Krieviju, kā arī runas par jauniem Krievijas uzbrukumu draudiem Eiropai. Tikmēr neviennozīmīgi uztvertas ziņas par divu Krievijas uzņēmēju izņemšanu no sankciju sarakstiem un labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) panākumi Vācijā notikušajās reģionālajās vēlēšanās. Situāciju Eiropā šobrīd ietekmē arī augstās degvielas cenas, kuru kāpuma cēloņu vidū ir ģeopolitika. Par šīm un citām starptautiskajām aktuālitātēm raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecāko pētnieku Armandu Astukeviču.

Vairāk nekā 80 gadus pēc Otrā pasaules kara noslēguma turpinās mēģinājumi atklāt līdz galam neizpētītas Latvijas vēstures lappuses. Viena no tām saistīta ar latviešu leģiona 15. divīzijas gaitām tagadējās Polijas teritorijā, kur divīzijas karavīri kara noslēgumā pavadīja aptuveni pusgadu. Par viņu gaitām šajā teritorijā saglabājies salīdzinoši maz informācijas, tāpēc šā gada augustā uz kādreizējo Rietumprūsijas teritoriju devās "Daugavas Vanagu" organizēta ekspertu komanda, kuras sastāvā bija arī "Delfi" autori. Ekspedīcijas laikā izdevies atrast jaunas liecības par latviešu karavīru gaitām, un šī pētījuma rezultātā tapusi rakstu sērija, kas lasāma portālā "Delfi". Tāpat tiek meklētas iespējamās latviešu leģionāru apbedījumu vietas un iespējas kritušo mirstīgās atliekas repatriēt uz Latviju. Ko ekspedīcija atklāja par latviešu leģionāru gaitām Polijā? Kāpēc par šo vēstures posmu ir svarīgi runāt arī mūsdienās? Un vai pēc vairāk nekā 80 gadiem iespējams atrast un repatriēt kritušo karavīru mirstīgās atliekas? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova iztaujā "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnālistu un vēsturnieku Viesturu Radovicu un biedrības "Daugavas Vanagi" Centrālās valdes priekšsēdi Aivaru Sinku.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) organizētā protesta akcija "Diena bez reģionālā sabiedriskā transporta" 16. septembrī ietekmēja reģionālo autobusu satiksmi visā Latvijā. Asociācija norāda, ka akcija rīkota, lai pievērstu uzmanību kritiskajai situācijai nozarē un nepietiekamajam valsts finansējumam. Dienu pirms protesta valdība sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai piešķīra papildu 9,85 miljonus eiro, taču pārvadātāji šo finansējumu neuzskata par savu prasību risinājumu. Kā protesta akcija ietekmēja pasažierus un reģionālo satiksmi? Un vai papildu finansējums atrisinās pasažieru pārvadātāju problēmas? Par to 17. septembrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā LPPA prezidentu Ivo Ošenieku, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieku Kasparu Bērziņu un VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) valdes priekšsēdētāju Jāni Lapiņu.

Režisora Viestura Kairiša un aktiera Kārļa Arnolda Avota jaunā spēlfilma "Uļa" no 16. septembra būs skatāma arī Latvijā. Iepriekš tā piedzīvoja starptautisko pirmizrādi Kannu kinofestivāla programmā "Un Certain Regard" un ir izvirzīta no Latvijas ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars". Par filmas ieceri, tapšanu un nodošanu Latvijas skatītāju vērtējumam raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā filmas režisoru Viesturu Kairišu un producentu Gunti Trekteri.

Vēja parku izbūve Latvijā jau vairākus gadus raisa asas diskusijas. Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets noraidīja ieceri būvēt vēja parku "K2 Ventum" Dienvidkurzemes novadā. Kamēr projekta attīstītāji lēmumu uzskata par nepamatotu un norāda uz iespējamiem zaudējumiem valstij, investīciju organizācijas aicina izvērtēt projekta virzības procesu un tā ietekmi uz investīciju vidi Latvijā. Kāpēc valdība lēma projektu neakceptēt un kas ar ieceri notiks tālāk? Un vai šis lēmums var ietekmēt investoru uzticēšanos Latvijai? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā uzņēmuma "K2 Ventum" valdes locekli Agri Kalniņu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri un Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju, uzņēmuma "Reģionālie projekti" vadītāju Līnu Dimitrijevu.

Mākslīgais intelekts (MI) strauji ienāk mūsu ikdienā, taču līdz ar jaunajām iespējām pieaug arī riski – maldinošs saturs, dziļviltojumi un krāpniecība. Lai šos riskus mazinātu, Eiropas Savienība (ES) ievieš arvien jaunus noteikumus MI izmantošanai. No 2. augusta cilvēkiem noteiktās situācijās jābūt informētiem, ja viņi sarunājas ar MI vai redz tā radītu vai pārveidotu saturu. Taču ko šīs prasības īsti maina un kā tās darbosies praksē? Kam būs jāmarķē MI radīts saturs, kas uzraudzīs noteikumu ievērošanu un kas notiks, ja prasības netiks pildītas? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Edgaru Tavaru (AS) un BDA pasniedzēju un mākslīgā intelekta ekspertu Aleksu Ļevšunovu.

Šodien svinam Zinību dienu, un Latvijas augstskolās sākas jaunais studiju gads. Studenti ieņem vietas auditorijās, bet augstākās izglītības nozarē aktuāli ir jautājumi par studiju finansēšanu, studiju vietu pieejamību un Latvijas augstskolu spēju piesaistīt studentus no ārvalstīm. Vai jauniešiem Latvijā ir pietiekami plašas iespējas studēt par valsts līdzekļiem? Vai jaunais līdzfinansēto studiju vietu modelis varētu kļūt par risinājumu tiem, kuri netiek budžeta vietās? Kā augstskolas ietekmēs iecerētās izmaiņas ārvalstu studentu uzņemšanā, un kā valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīriem paredzētās bezmaksas studijas ietekmē pārējo studētgribētāju iespējas iegūt valsts apmaksātu izglītību? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Latvijas Universitātes (LU) rektoru, profesoru Gundaru Bērziņu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studiju departamenta direktori Indru Treiju.

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk nekā mēnesis. Jaunākie partiju reitingi liecina, ka iekļūšanu parlamentā pašlaik prognozē sešām partijām. Turpina augt atbalsts premjera Andra Kulberga pārstāvētajam "Apvienotajam sarakstam", savukārt virs 2 % robežas pakāpušās arī "Stabilitātei!" un "Latvijas attīstībai". Vai līdz vēlēšanām vēl iespējamas būtiskas izmaiņas? Un ko par vēlētāju izvēli liecina partiju popularitātes kāpumi un kritumi? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju, politiskās komunikācijas pētnieku Mārtiņu Pričinu, žurnālistu, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Raivi Vilūnu un socioloģisko pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Medijos un sociālajos tīklos plaši tiek apspriesti notikumi, kas saistīti ar Eiropas un pasaules drošības jautājumiem – CIP direktora noslēpumainā vizītē Maskavā, ceļā piestājot arī Rīgā, NATO lidmašīnu manevri pie Kēnigsbergas un Polijas tanku izvietošana pie šī eksklāva. Satraukumu raisījuši arī Krievijas draudi Lielbritānijai, un pašā Krievijā – gatavības pārbaude iespējamai jaunai mobilizācijai. Vai diktators Putins gatavojas kādai notikumu eskalācijai? Vai CIP direktors Maskavā brīdināja Krieviju neuzbrukt Baltijas valstīm? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu un Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku Sandi Šrāderu.

Pārāk liela kaste mazai interneta precei. Atsevišķi plastmasā iepakoti augļi un dārzeņi. Mazās šampūna pudelītes viesnīcās. Šīs un vēl citas ikdienā ierastas lietas turpmāk skars jaunā ES Iepakojuma regula. Tas nozīmē pārmaiņas gan uzņēmējiem, gan mums ikdienā. Būs jāsamazina liekais iepakojums, tiks ierobežoti atsevišķi vienreizlietojamās plastmasas veidi un vairāk būs jāizmanto atkārtoti lietojams iepakojums. Vienlaikus jaunā regula jau izpelnījusies arī kritiku no uzņēmēju puses. Kā jaunās prasības ietekmēs uzņēmējus un patērētājus? Vai tās palīdzēs samazināt atkritumu kalnus, vai tomēr radīs papildu izmaksas un birokrātiju? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujāja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieci vides politikas jautājumos Rudīti Veseri un Latvijas Mazās un vidējās uzņēmējdarbības asociācijas valdes locekli Tamāru Rubeni.

Vairākas dienas pēc postošās vētras desmitiem tūkstoši mājsaimniecību joprojām spiesti iztikt bez elektrības. Šajās dienās ļaudis daudzviet saskārās arī ar to, ka nebija mobilo sakaru un interneta – nevarēja noskaidrot aktuālo informāciju un sazināties, dažviet nestrādāja veikali un degvielas uzpildes stacijas. Kamēr vētras postījumu novēršana turpinās, tiek izdarīti secinājumi par mācībām, kuras varam gūt no šīs krīzes. Par tām 25. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Krīzes vadības centra vadītāju Arvi Zīli, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli un Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini (LZP).

Gadiem ilgi salauztu vai bojātu preci bieži bija vieglāk izmest un aizstāt ar jaunu, nevis labot. Jaunie Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz šo pieeju mainīt. Jau no 31. jūlija patērētājiem ir plašākas tiesības pieprasīt noteiktu preču, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu, putekļsūcēju, mobilo tālruņu un planšetdatoru, remontu. Savukārt 2027. gadā paredzēts izveidot arī Eiropas remonta platformu, kas palīdzēs patērētājiem atrast remontētājus. Vai jaunais regulējums padarīs remontu ērtāku un izdevīgāku patērētājiem? Un vai Latvijā būs pietiekami daudz remontētāju un rezerves daļu? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses sekretāru Kasparu Kreicu, Ekonomikas ministrijas (EM) Konkurences, patērētāju tiesību un ilgtspējīgas rūpniecības departamenta direktora vietnieku Didzi Brūklīti, LMT Retail & Logistics Pēcpārdošanas apkalpošanas daļas vadītāju Agnesi Caicu un "Zero Waste Latvija" politikas koordinatori, aprites ekonomikas eksperti Maiju Krastiņu.

Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati. Tie iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējos 18 gados. CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra IT infrastruktūras nodrošināšanu un pārvaldību veic tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums "Tet", kas norādījis, ka uzsācis incidenta izmeklēšanu. Pēc kiberuzbrukuma atkāpusies CSDD valde un padome. Savukārt kiberdrošības eksperti brīdina, ka varētu pieaugt dažāda veida krāpniecisko e-pastu apjoms, un aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem. Kas zināms par notikušo kiberuzbrukumu, vai to bija iespējams novērst? Kā nozagtie dati var tikt izmantoti un kas iedzīvotājiem šobrīd būtu jādara, lai sevi pasargātu? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā CERT vadītājas vietnieku Vari Teivānu, "Possible Security" vadītāju, kiberdrošības pētnieku Kirilu Solovjovu un "Tet" komercdirektoru Edgaru Grandānu.

Saeimā atkal nonācis jautājums par pretrunīgi vērtēto termiņuzturēšanās atļauju jeb tā dēvēto "zelta vīzu" programmu. Līdz šim šāda iespēja Latvijā īpaši interesējusi Austrumu valstu pilsoņus. Iepriekš Saeimas pieņemto Imigrācijas likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc likuma atgriešanās Saeimā "zelta vīzu" programmas paplašināšanu rosināja arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), taču parlamenta juristi viņa priekšlikumus izbrāķēja. Par "zelta vīzu" nākotni nav vienprātības arī koalīcijā. Vai Latvijā nepieciešams paplašināt "zelta vīzu" programmu, cik lielus drošības riskus tās rada un vai ieguvumi ekonomikai atsver šos riskus? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā 14. Saeimas deputātu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Raimondu Bergmani (AS) un 14. Saeimas deputātu, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski (JV).

Šonedēļ apritēs 35 gadi kopš Zemessardzes dibināšanas. Sākusies kā brīvprātīgs iedzīvotāju formējums, šodien tā ir viena no Nacionālo bruņoto spēku un valsts aizsardzības sastāvdaļām, kurā ir ap desmit tūkstošiem zemessargu. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā iedzīvotāju atsaucība pievienoties Zemessardzei bija liela, taču kā šobrīd sokas ar jaunu zemessargu piesaisti? Vai izdodas nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu? Cik gatava Zemessardze ir mūsdienu kara realitātei, kur arvien lielāka nozīme ir bezpilota tehnoloģijām? Un kā stiprināt sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas redaktors Ansis Īvāns iztaujā Zemessardzes komandieri, brigādes ģenerāli Aivaru Krjukovu.

Joprojām nerimst kaislības par valdībā apstiprināto slimnīcu tīkla reformu, kas paredz slimnīcu dalījumu trijos līmeņos. Iebildumus par to paudusi koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas tajā cer panākt izmaiņas. Ko reforma paredz? Kāpēc tā radījusi diskusijas un nesaskaņas? Un ko tās ieviešana nozīmēs ārstiem un pacientiem? Par to 14. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runāja ar Veselības ministrijas (VM) parlamentāro sekretāri Līgu Āboliņu (JV) un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāju Artūru Bērziņu.

Jaunā mācību gada priekšvakarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija rosinājusi veikt vairākas būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos. Izmaiņām bija jāstājas spēkā jau 1. septembrī. Tomēr pirmdien, 10. augustā pēc koalīcijas sanāksmes Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) žurnālistiem sacīja, ka būtiskas izmaiņas līdz jaunā mācību gada sākumam varētu nepaspēt ieviest. Kādas izmaiņas bija paredzētas? Kāpēc tās nepieciešamas? Kā vērtējams, ka tās tika virzītas teju pēdējā brīdī? Ko var un ko nevar paspēt ieviest līdz mācību gada sākumam? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 11. augustā, pulksten 11 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautās izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu.

Izskanējis priekšlikums – sasirgušajiem ieviest daļējas darbnespējas lapu. Tā ļautu pakāpeniski atsākt strādāt atveseļošanās laikā. Kāpēc šāda iespēja būtu apsverama un kā tā tiktu ieviesta praktiski? Kādām saslimšanām tā būtu piemērota? Un ko par daļējas darbnespējas iespējamu ieviešanu saka darba devēju pārstāvji? Par to pirmdien, 10. augustā, pulksten 9.20 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Alisi Nicmani-Aišpuri un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) atkārtoti aktualizējis jautājumu par attālināto darbu valsts pārvaldē, uzsverot, ka lielākajai daļai valsts iestāžu darbinieku būtu jāatgriežas darbā klātienē. Viņaprāt, pārāk plaši saglabātā attālinātā darba prakse apgrūtina iedzīvotājiem iespēju saņemt pakalpojumus un sazināties ar amatpersonām. Jau pirms diviem gadiem toreizējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, stājoties amatā, paziņoja, ka plāno pārskatīt attālinātā darba iespējas valsts pārvaldē. Vai attālinātais darbs valsts pārvaldē būtu jāierobežo? Kā tas ietekmē darba efektivitāti un pakalpojumu pieejamību? Par šiem un citiem jautājumiem piektdien, 7. augustā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Latvijā Andri Grafu un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.

Zemo cenu veikalu tīkls "Mere" Latvijā slēdzis visus savus veikalus pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) piemēroja sankcijas uzņēmuma patiesajam labuma guvējam Sergejam Šnaideram. Vairāki slēgto veikalu darbinieki vērsušies Valsts darba inspekcijā (VDI), lai konsultētos par savām tiesībām. Kādas sekas veikalu slēgšana radīs darbiniekiem, piegādātājiem un pircējiem? Vai tas ietekmēs konkurenci zemo cenu veikalu tirgū? Un kas notiks ar pārtiku, kas palikusi veikalu plauktos? Par to un citiem jautājumiem ceturtdien, 6. augustā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieku Jāni Altenburgu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt savu finanšu situāciju – tiek pārskatīts biznesa plāns, meklēti investori un jauni finansējuma avoti. Pirmdien, 3. augustā, uzņēmuma obligāciju turētāji lems par procentu maksājumu atlikšanu un turpmākajām finansējuma piesaistes iespējām. Vai tas palīdzēs uzņēmumam pārvarēt grūtības? Tikmēr septembrī paredzēts publiskot aktualizētās "Rail Baltica" projekta izmaksas. Vienlaikus arvien biežāk izskan bažas, ka dzelzceļa līniju līdz Igaunijai līdz 2030. gadam pabeigt neizdosies. Cik naudas vēl trūkst un kur Latvija to atradīs "Rail Baltica" pabeigšanai? Par šiem un citiem jautājumiem 3. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs izjautāja satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (JV).

No 1. jūlija izmaiņas sagaida tos, kuri mēdz pasūtīt preces ārvalstu internetveikalos. No šī datuma par zemas vērtības precēm, kas iegādātas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības, būs jāmaksā muitas nodoklis – trīs eiro par katru preču pozīciju. Savukārt no 1. novembra līdz ar izmaiņām e-komercijas sūtījumu apstrādē paredzēts papildus iepriekšminētajam nodoklim ieviest arī divus eiro lielu apstrādes maksu par katru sūtījuma preču pozīciju. Kāpēc šādas pārmaiņas ieviestas? Vai tās būs vienotas visā Eiropas Savienībā? Kā pircējam saprast, vai trīs eiro jāmaksā par katru preci vai visu sūtījumu? Un kā izmaiņas varētu ietekmēt interesi pasūtīt preces tālu zemju internetveikalos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāju Irēnu Knoku un VAS "Latvijas pasts" Starptautisko pakalpojumu un biznesa daļas vadītāju Kristiānu Godiņu.

Policija, glābēji un mediķi ziņo par skaudru melno statistiku aizvadītajās Jāņu brīvdienās – ir bojāgājušie gan autoavārijās, gan ūdenstilpēs. Tāpat aizturēts liels skaits dzērājšoferu. Vai policijas klātbūtne uz autoceļiem šogad bija pietiekama un pamanāma? Kā iecerēts īstenot iekšlietu ministra nosauktās prioritātes – migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu? Kādas pārmaiņas sagaidāmas iekšlietu struktūrās un to darbā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas raidījuma "Atvērtie faili" žurnālists Kārlis Arājs izjautā iekšlietu ministru Jāni Dombravu (NA).

Valsts un pašvaldības finansējuma gaidāmā piešķiršana Eiropas bridža čempionāta rīkošanai raisījušas kā politiķu, tā iedzīvotāju diskusijas par līdzekļu piešķiršanas kārtību, lietderību, kā arī iespējamu interešu konfliktu. Kādas ir bridža čempionāta izmaksas un kādēļ nepieciešams publiskais finansējums tā norisei? Kā aprēķināti valsts un pašvaldības ieguvumi no šī pasākuma rīkošanas? Kā kopumā vērtējama sporta pasākumu finansiālā atdeve un publiskā finansējuma piešķiršanas kārtība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Bridža federācijas valdes priekšsēdētāju Imantu Parādnieku (NA) un "Delfi" Sporta ziņu nodaļas vadītāju Ingmāru Jurisonu.

Līdz Saeimas vēlēšanās oktobrī atlikuši vien daži mēneši, taču joprojām ir daudz neskaidrību par to norisi – ne vien par vēlēšanu IT sistēmu gatavību, bet arī par rīcību iespējamu gaisa telpas apdraudējumu gadījumā. Kādiem iespējamajiem apdraudējumu scenārijiem vēlēšanu rīkotāji gatavojas? Vai visas vēlēšanu elektroniskās sistēmas būs gatavas darbam oktobrī? Vai sekmīgai vēlēšanu norisei vēl nepieciešamas kādas izmaiņas normatīvajos aktos? Un kā sekmēt iedzīvotāju aktivitāti Saeimas vēlēšanās? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Māri Zviedri un domnīcas "Providus" direktori Sandu Liepiņu.

Pēdējās dienās ziņots, ka ASV un Irānas sarunās par karadarbības izbeigšanu panākts liels progress un jau pavisam drīz varētu tikt parakstīta vienošanās par karadarbības izbeigšanu. Taču Izraēlas svētdien veiktie triecieni Libānas galvaspilsētā Beirūtā situāciju varētu būt atkal sarežģījuši – Irāna ir uzsvērusi, ka ir būtiski pārkāpta Irānas un ASV vienošanās par uguns pārtraukšanu. Vai ASV un Irāna patiešām ir soli no miera noslēgšanas vai arī Izraēlas veiktie triecieni Beirūtai samazinājuši iespēju vienoties? Kādas sekas konflikts jau atstājis uz pasaules ekonomiku un ko iespējamā vienošanās nozīmētu energoresursu cenām un finanšu tirgiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu, "Luminor" bankas galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Tomu Rātfelderu.

Skarbu kritiku izpelnījušās ziņas, ka pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) uzņemšanas nodaļas mēdz veidoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu sastrēgumi, kas ilgst pat vairākas stundas. Šī situācija izgaismojusi problēmas, kas saistītas ne tikai ar uzņemšanas nodaļas darbu, bet arī ar visas slimnīcas noslodzi, gultasvietu pieejamību un pacientu ārstēšanas sarežģītību. Kāpēc neatliekamās palīdzības brigādēm nākas gaidīt pie slimnīcu uzņemšanas nodaļām? Kā tas ietekmē pacientus? Un kas jāmaina, lai situāciju uzlabotu? Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar NMPD direktori Lieni Cipuli, PSKUS galveno ārstu dr. Jāni Vilmani un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītāju Alekseju Višņakovu.

Ukrainas vēlme iestāties Eiropas Savienībā (ES) jau gadiem ilgi ir viens no tās ārpolitikas stūrakmeņiem. Tagad, pirmdien 15. jūnijā, plānots spert platu soli tuvāk šim mērķim – tiks uzsāktas oficiālās iestāšanās sarunas. Ko tas nozīmē Ukrainai, ko Eiropai un ko tieši Latvijai? Cik ilgas sarunas būs un kādi galvenie strīdi tajās jāatrisina? Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Elizabeti Vizgunovu-Vikmani un biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidentu Andri Gobiņu.

Drīz pēc jaunas valdības apstiprināšanas pārmaiņas skārušas arī kultūras un mediju jomu. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš nolēmis atkāpties no amata un kļūt par Kultūras ministrijas (KM) parlamentāro sekretāru. Turklāt tas notiek apstākļos, kad Kultūras ministrijas vadības groži pārgājuši no "Progresīvajiem" pie viņu biežiem viedokļu pretiniekiem – Nacionālās apvienības (NA). Kas mainīsies un kas būtu vai nebūtu maināms ministrijas darbā? Kādai jābūt turpmākajai politikai Sabiedrības integrācijas fonda un mediju jomā? Kā veidot un stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar pašreizējo Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Ivaru Āboliņu (NA) un bijušo kultūras ministri Agnesi Lāci (Progresīvie).

Saeimā nolemts vēl nevirzīt 13 likumprojektu pakotni, kas paredz nebanku kreditētāju uzraudzības reformu. Ko plānots mainīt reformas ietvaros? Par kurām reformas iecerēm valda nevienprātība? Un kā reforma ietekmētu kredītu saņēmējus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā 14. Saeimas deputātu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Kasparu Briškenu (Progresīvie) un 14. Saeimas deputāti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāri Aivu Vīksnu (AS).

Pēdējo nedēļu laikā saņemtas vairākas ziņas par jautājumiem, kas skar Eiropas un Baltijas valstu drošību. Baltijas valstīs tiek veidots NATO taktiskais štābs, tikmēr ASV pārskata savu militāro klātbūtni Eiropā – šajos apstākļos no Lietuvas izvesti vairāk nekā 1000 ASV karavīru. Tikmēr Baltijā – dronu incidenti, turklāt Krievija izsaka draudus Baltijas valstīm. Vai Baltijas valstis šobrīd ir visneaizsargātākā alianses daļa? Kā tiek reaģēts uz ASV plāniem par šīs valsts karavīru izvešanu no Eiropas? Un ko dos NATO taktiskā štāba izveide Baltijas valstīs? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar brigādes ģenerāli, NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiera vietnieku Ilmārs Atis Lejiņu un Austrumeiropas politikas pētījuma centra vecākais pētnieku Armandu Astukeviču.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji pirmdienas, 2. jūnija, vakarā vienojās par jauniem noteikumiem, kas paredz atraidīto patvēruma meklētāju deportācijas centru izveidi ārpus bloka valstīm. Kritiķi gan šo soli salīdzinājuši ar pašreizējās ASV administrācijas pieeju cīņai pret nelegālo imigrāciju. Kā vērtējams lēmums veidot deportācijas centrus ārpus ES dalībvalstīm? Kādi varētu būt šādas pieejas ieguvumi un riski? Un kā šis solis ietekmēs migrācijas tendences? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktori Intu Mieriņu, nevalstiskās organizācijas iekļaujošai sabiedrībai "Make Room" pārstāvi, partijas "Kustība "Par!"" valdes locekli Miku Celmiņu un Rīgas domes deputātu, Drošības un kārtības komitejas vadītāju Ģirtu Lapiņu (NA).

Lāču Latvijā paliek arvien vairāk. Arvien biežāk tos redz cilvēki, kuri devušies pie dabas. Daļu tas priecē, daļu dara bažīgus – lāči tomēr ir lieli un plēsīgi dzīvnieki. Šobrīd paralēli notiek vairākas parakstu vākšanas – gan par to, lai lāču populāciju stingrāk kontrolētu, gan par to, lai lāču populāciju turpinātu stingri aizsargāt. Raidījumā "Spried ar Delfi" Andris Auzāns par to runā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi, kā arī ar manabalss.lv iniciatīvu autoriem Kasparu Lūsi un Martinu Robertu Sauleviču.

Latgales tūrisma asociācija norādījusi, ka pēdējo nedēļu notikumi Latvijas austrumu pierobežā – atkārtoti bezpilota lidaparātu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, šūnapraides trauksmes paziņojumi, NATO iznīcinātāju aktivizēšana un publiskajā telpā dominējošā krīzes komunikācija – ir radījuši smagas sekas Latgales tūrisma nozarei. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atzinusi, ka iespējamu gaisa telpas apdraudējumu dēļ investori baidās braukt uz Latgali un investēt attīstībā. Vai Latgales tūrisma nozares satraukums ir pamatots? Kādu ietekmi uz citiem uzņēmējdarbības sektoriem atstājuši pēdējo nedēļu notikumi? Un kādi atbalsta mehānismi iespējami, lai palīdzētu ģeopolitiskās situācijas skartajiem uzņēmējiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Kijaško, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģiona vadītāju Andreju Zelču, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku tautsaimniecības jautājumos Edgaru Šadri.

Daļai eID karšu no decembra var pazust iespēja elektroniski parakstīt dokumentus – ko tas nozīmē iedzīvotājiem un kā pārbaudīt, vai problēma skar arī tevi? Vai valdības lēmums tikai uz gadu pagarināt e-paraksta deleģēšanas līgumu ir pietiekams risinājums? Kas vispār notiek ar valsts IT pārvaldību, un cik ļoti varam valsts pārvaldei uzticēties pēc IT iepirkumu korupcijas skandāla? Par to Līva Daniela Borisova raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Komercdepartamenta direktoru Kārli Siliņu un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētāju Pēteri Jurčenko.

Spriedze Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma blokāde rezultējusies ne tikai ievērojamā degvielas, bet arī minerālmēslu cenu kāpumā. Jau izskan ziņas, ka daļa lauksaimnieku gan Latvijā, gan citviet pasaulē tādēļ izvēlas sējumus neierīkot, un tas savukārt rada bažas, ka globālā mērogā samazināsies kopējais ražas apjoms. Turklāt vēl satraucošāka situācija tiek prognozēta gada otrajā pusē, kad lauksaimniekiem nepieciešami minerālmēsli lauku sagatavošanai jau nākamajai sezonai. Vai Latvijas lauksaimnieki rēķinās ar iespējamu minerālmēslu deficītu? Vai daļa varētu pārtraukt ražošanu? Kā šī situācija ietekmēs pārtikas gala cenas veikalos? Un kā Eiropas Savienība varētu palīdzēt saviem lauksaimniekiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas ekspertu Valteru Zelču un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.

Saeimas vēlēšanas tuvojas straujiem soļiem – par to liecina gan politisko reklāmu parādīšanās, gan pieaugusī politiķu aktivitāte sociālajos medijos. Izskan solījumi, sasniedzamie mērķi, kā arī konkurentu nopelšana, cerot tādējādi uzrunāt balsstiesīgos. Taču aiz šīs ierastās politiskās rosības bieži paliek mazāk redzams jautājums – kas patiesībā nosaka vēlētāju izvēles? Uz šo jautājumu mēģināts atbildēt šogad veiktā pētījumā par Latvijas sabiedrības politiskajām izvēlēm. Vai politiku Latvijā vēl joprojām var skaidrot ar ierastajiem dalījumiem – "kreisie" un "labējie", "liberāļi" un "konservatīvie"? Vai arī vēlētāju izvēlēs vairāk saskatāmi citi pretstati – starp brīvību un stingrāku kārtību, pārmaiņām un tradicionālām vērtībām? Un kādas prognozes par sabiedrības izvēlēm gaidāmajās parlamenta vēlēšanās pēc šī pētījuma varam izdarīt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar vienu no pētījuma autoriem, politikas zinātnes doktoru un dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu un Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesori, socioloģi Ivetu Ķešāni.

Latvija jau gadiem ilgi Eiropas līmenī cenšas aizstāvēt pārtikas ražotāju intereses jautājumā par gaļas un zivju kūpinājumiem. Arī šobrīd jautājums saasinājies – Zemkopības ministrija aicina Eiropas Komisiju (EK) nesteigties ar izmaiņām prasībās kūpinātu zivju produktiem pirms nav pabeigts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) novērtējums par konvenciāli kūpinātu pārtikas produktu nekaitīgumu. Kādas izmaiņas prasībās plānotas? Kā tās iespējams izpildīt? Un kādus risinājumus saskata nozare? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautā Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta Pārtikas nekaitīguma, inovatīvo produktu un gēnu inženierijas nodaļas vadītāja vietnieku Māri Valdovski un Saeimas deputātu, bijušo Latvijas zivrūpnieku savienības prezidentu Didzi Šmitu.

Tiesībsardze Karina Palkova nupat Saeimā sniegusi ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu pagājušo gadā. Apkopotie dati par 2025. gadu liecina, ka būtiski – par teju trešdaļu – pieaudzis birojā saņemto iesniegumu un sūdzību skaits. Zīmīgi, ka iesniegumu skaits pieaudzis tieši gada otrajā pusē – pēc Palkovas stāšanās amatā. Par ko tas liecina – vai cilvēkiem ir vairāk sasāpējušu jautājumu vai arī viņi vairāk uzticas tiesībsarga spējām risināt viņu problēmas? Par kādiem jautājumiem sūdzības raksta? Cik lielā daļā gadījumu ir iespējas problēmu atrisināt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā tiesībsardzi Karinu Palkovu.

Plaša mēroga kaislības sabiedrībā un politiskajās aprindās raisījis skandāls par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem 2023. gadā, kas pagājušonedēļ sasniedza kulmināciju līdz ar augstu amatpersonu aizturēšanu. Saistībā ar kokrūpnieku lietu Valsts kontrole veica revīziju par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldību. Kādi ir Valsts kontroles secinājumi un ieteikumi? Un kā tos vērtē LVM pašreizējā vadība? Vai LVM pārvaldībā būtu kas maināms vai uzlabojams? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Valsts kontroles padomes locekli Oskaru Erdmani un AS "Latvijas valsts meži" valdes locekli Ingu Vageli.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" publiskojusi datus par gada pirmā ceturkšņa darbības rezultātiem, kas liecina, ka koncerna zaudējumi šajā ceturksnī palielinājušies līdz 70,1 miljonam eiro. Tikmēr aviācijas degvielas cenu pieauguma dēļ "airBaltic" šogad maijā ir atcēlusi 6,6% no šajā mēnesī paredzētajiem lidojumiem. Kādi faktori ietekmējuši aviokompānijas darbības rādītājus? Cik būtiskus satricinājumus šobrīd piedzīvo aviācijas tirgus un kādiem scenārijiem gatavojas "airBaltic"? Un kādi ir uzņēmuma pienākumi un rīcība reisu atcelšanas gadījumā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs izjautā "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Andreju Martinovu.

Aizvadītā nedēļa bija politiskiem pavērsieniem un satricinājumiem bagāta – krita Evikas Siliņas (JV) valdība un nedēļas nogalē pēc konsultācijām ar partijām Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jaunas valdības veidošanu uzticēja "Apvienotā saraksta" (AS) politiķim Andrim Kulbergam. Kā vērtējama notikumu virkne, kas noveda pie līdzšinējas premjeres paziņojuma par demisiju? Vai Andrim Kulbergam izdosies izveidot valdību? Ko jauna valdība dažu mēnešu laikā līdz vēlēšanām spētu paveikt? Un kā jaunākie politiskie notikumi ietekmētu partiju reitingus un izredzes vēlēšanās? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar žurnāla "Ir" komentētāju Aivaru Ozoliņu un "Delfi TV" žurnālisti Alinu Lastovsku.

Šī nedēļa ir notikumiem bagāta – ne vien kritusi Latvijas valdība un sākas pasaules hokeja čempionāts, bet arī notiek starptautiskais dziesmu konkurss "Eirovīzija". Ceturtdienas, 14. maija, vēlā vakarā tika aizvadīts "Eirovīzijas" otrais pusfināls, kurā uz skatuves kāpa arī Latvijas pārstāve Atvara, tomēr konkursa finālā mūsu dziedāja diemžēl neiekļuva. Kādus pārsteigumus sagādājuši abu pusfinālu rezultāti un kādēļ šogad Latvijai fināls gājis secen? Vai konkursa norises laikā jau piedzīvoti kādi skandāli? Kādas tendences izceļas šā gada dalībnieku priekšnesumos? Un vai konkursa norises vietā Vīnē jūtama "Eirovīzijas" fanu neapmierinātība ar Izraēlas dalību konkursā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar "Eirovīzijas" ekspertu Edgaru Bāliņu un Latvijas Televīzijas Izklaides un dokumentālā satura redakcijas vadītāju Agnesi Štrausi-Kubliņu.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas teritorijā jau atkal ielidoja un nokrita kaujas droni, taču atšķirībā no iepriekšējām reizēm šis incidents beidzies ne tikai ar aizsardzības ministra demisiju, bet ar visas valdības izjukšanu. Kā ministra neesamība uz nenoteiktu laiku ietekmēs tik svarīgo nozari? Vai ir pamatoti pārmetumi par "caurumiem" mūsu valsts aizsardzības spējās? Kā Latvijai sekmējas ar pretgaisa aizsardzības stiprināšanu? Un vai esam dronu lielvalsts vai tomēr tās bijušas tikai tukšas runas? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli un militāro apskatnieku, bloga "Vara bungas" autoru Mārtiņu Vērdiņu.

Valdošajā koalīcijā iepriekšējos mēnešos jau piedzīvoti vairāki asi konflikti, bet aizvadīto dienu notikumi saistībā ar aizsardzības ministra Andra Sprūda ("Progresīvie") demisiju atkal aktualizējuši jautājumu, vai šī koalīcija nostrādās līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām vai tomēr jau drīzumā izjuks. Kā vērtējama Sprūda demisija? Kā attīstīsies saspīlējums starp koalīcijas partijām? Un kā šis konflikts ietekmēs koalīcijas izveides iespējas pēc parlamenta vēlēšanām? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori, politoloģi Leldi Metlu-Rozentāli, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesoru, politologu Jāni Ikstenu un politologu, profesoru Juri Rozenvaldu.

Ministru kabinets aprīļa beigās pēc plašām diskusijām un iedzīvotāju piketa pavadībā apstiprināja divus no trijiem Kurzemē iecerēto vēja parku ietekmes uz vidi novērtējumiem, tomēr atliekot lēmumu par uzņēmuma "K2 Ventum" vēja elektrostaciju projektu. Saistībā ar šo projektu arī izskanējušas bažas par "apšaubāmo naudas izcelsmi un politisko ietekmi". Kādēļ lēmums par "K2 Ventum" projekta ietekmes uz vidi novērtējumu tika atlikts? Vai iedzīvotāju viedoklis vispār tiek ņemts vērā un kas vēja parku plānošanas pieejā jāmaina? Un kādas izmaiņas paredzētas vēja elektrostaciju attīstības regulējumā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS), biedrības "Drosme darīt" valdes priekšsēdētāju Robertu Tenasu un SIA "EWE Neue Energien" ("Eurowind Energy") izpilddirektoru Artūru Tomu Plešu.

Kamēr Latvijā tiek apspriestas ziņas par kārtējiem valstī ielidojušajiem kaujas droniem, pieaug spriedze arī Krievijas un Ukrainas attiecībās. Tā saistāma ar Krievijai svarīgā 9. maija tuvošanos. Kāpēc Krievija aicinājusi ārvalstu vēstniecību darbiniekus pamest Kijivu, draudot ar triecienu Ukrainas galvaspilsētai un tās "lēmumu pieņemšanas centriem"? Vai Ukraina varētu izjaukt tā sauktās Uzvaras dienas svinības sestdien Maskavā? Par ko liecina tas, ka parāde Sarkanajā laukumā būs bez militārās tehnikas? Kāpēc Maskavā noteikti mobilo sakaru ierobežojumi? Un cik pamatota varētu būt mediju iegūtā informācija par iespējamu sazvērestības gatavošanu pret Vladimiru Putinu? Par šiem un citiem jautājumiem 8. maijā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieku, majoru Jāni Slaidiņu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.

Atsākušās viedokļu cīņas par zemo emisiju zonas izveidi Rīgā. Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs (AS) pavēstījis, ka sākotnējās izstrādes šajā jautājumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu Rīgas centrālajā daļa, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. Viņa izteikumus asi kritizējusi biedrība "Pilsēta cilvēkiem", kas aicina Rīgas domi atsākt zemo emisiju zonas projekta tālāku virzību. Vai šādas zonas izveide ir izvēles jautājums vai Eiropas Savienības prasība? Kādi ir iespējami risinājumi zemo emisiju zonas izveidei un ko tie praktiski nozīmētu autovadītājiem? Kāda ir citu valstu pieredze šādu zonu veidošanā? Par šiem un citiem jautājumiem 7. maijā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Edgaru Bergholcu un biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvi Remu Skrebelu.

Restorānu nozarei pavasaris nāk ar cerībām par tūrisma un terašu sezonu, kā arī vairākās Latvijas pilsētās jau aizvadītas garšu un restorānu nedēļas. Tomēr šis gads arī nācis ar jaunumiem par vairāku atzītu restorānu slēgšanu. Kādas ir prognozes par restorānu apmeklētību šogad? Kā restorānu biznesu ietekmēs karš Irānā, ņemot vērā degvielas un pārtikas produktu cenu kāpumu, kā arī bažas par tūrisma sezonu aviācijas nozares turbulenču dēļ. Kāda ir virzība jautājumā par PVN samazināšanu ēdināšanas nozarei? Un kā nozarē izdodas izskaust darbošanos ēnu ekonomikā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Latvijas Restorānu biedrības viceprezidenti, restorāna "Meat Chef" īpašnieci Agnesi Freimani, restorānu grupas "36. līnija" īpašnieku un šefpavāru Lauri Aleksejevu un Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini (ZZS).

Rīgas domes ieviestās satiksmes organizācijas izmaiņas Grīziņkalna apkaimē saņēmušas ļoti pretrunīgu vērtējumu. Kamēr vieni slavē, ka tādas sen bija vajadzīgas, tikmēr citi jau vāc parakstus par izmaiņu atcelšanu. Vienlaikus domstarpības izcēlušās arī par citām satiksmes mierināšanas iecerēm, piemēram, pie Vecās Ģertrūdes baznīcas, kritizējot pašvaldības pieeju un nerēķināšanos ar šādu izmaiņu ietekmi uz tuvējo uzņēmumu darbību. Kā vērtējamas veiktās un plānotās satiksmes mierināšanas ieceres? Vai plānu izstrādē tiek iesaistīti apkaimju iedzīvotāji un uzņēmēji? Un kur vēl Rīgā tuvākajā laikā gaidāmas satiksmes organizācijas izmaiņas? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Martu Kotello (Progresīvie) un TV raidījuma "Zebra" vadītāju Paulu Timrotu.

Valdība nupat apstiprinājusi jaunu atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto iegādei, savukārt Valsts kontrole vēl aprīļa sākumā informēja par revīzijā secināto, ka Latvijā elektroauto atbalsta politika ir bez skaidras kopējās vīzijas un nav aizsniedzama sociāli mazaizsargātām personu grupām. Ko paredz jaunā atbalsta programma? Vai Valsts kontroles ieskatā tā ir labāka par iepriekšējo? Un kas Latvijai jādara, lai līdz 2030. gadam sasniegtu klimata mērķus transporta nozarē? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi (ZZS) un Valsts kontroles padomes locekli Mārtiņu Āboliņu.

Ik gadu pavasarī uz Latvijas ceļiem parādās ne tikai motociklisti un lielāks atļautais braukšanas ātrums uz šosejām, bet arī strādnieki, kas remontē ceļus. Kur šogad gaidāmas lielākās izmaiņas? Kā sokas ar Latvijas ceļu tikla modernizēšanu? Kur joprojām nav novērstas neizdarības? Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski un iAuto.lv redaktoru Māri Ozoliņu.

"Jaunā vienotība" (JV) gaidāmajās Saeimas vēlēšanās piedāvās apvienot Veselības ministriju (VM) un Labklājības ministriju (LM) - to intervijā LTV paudis JV politiķis, pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri. Šī JV iniciatīva gan raisījusi asus iebildumus no koalīcijas partneriem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kuri šobrīd pārrauga LM. Vai un kādēļ ministriju apvienošana vajadzīga? Ko tā dotu un kādus riskus radītu? Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar veselības ministru Abu Meri un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu (ZZS).

"Rīgā ir būtisks potenciāls samazināt siltumenerģijas cenu, taču to pilnvērtīgi neizmanto. 2024.–2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumu pārmaksāja gandrīz 8 000 000 eiro, kamēr lietderīgi izmantojamo siltumu izvadīja atmosfērā," ar šādu kritiku Valsts kontrole (VK) piesaka savas jaunākās revīzijas rezultātus. Problēmas esot gan regulējumā, gan tā piemērošanā. Tikmēr pats "Rīgas Siltums" paziņojumā izsaka pateicību VK par strukturētu un kvalitatīvu revīziju, bet uzstāj, ka tirgus nepilnības, kas iepriekš neļāva ietaupīt, tagad jau esot novērstas. Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar VK padomes locekli Mārtiņu Āboliņu, AS "Rīgas Siltums" valdes priekšsēdētāju Kalvi Kalniņu, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Tikai nedēļu pēc vēlēšanām Ungārijā, kurās sagrāvi piedzīvoja ilggadējais prokremliskais premjers Viktors Orbāns, vēlētāji devās pie urnām Bulgārijā un deva absolūto vairākumu parlamentā uz sadarbību ar Krieviju vērstā politiķa Rumena Radeva partiju listei. Vai Radevs kļūs par jaunu Orbānu, vai arī tomēr velns nav tik melns kā viņu mālē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta Eiropas Savienības programmas vadītāju Martu Eduardu Ivaski un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Karlsbergu.

Lai gan līdz Saeimas vēlēšanām atlicis vien pusgads, vēl aizvadītajā nedēļā pati Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pieļāva valdības krišanu nespējas vienoties par aizdevumu nacionālai aviokompānijai "airBaltic" dēļ. Politisko spriedzi palielinājušas arī ziņas par vairāku JV politiķu piedalīšanos Konrāda Adenauera fonda apmaksātā seminārā pie Komo ezera, kā arī bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska publiski paustie pārmetumi valdības vadītājai par nepamatotu VIP zāles izmantošanu Amsterdamas lidostā. Kā partiju nesaskaņas ietekmē valdības un Saeimas darbu? Vai pašreizējā koalīcija noturēsies līdz Saeimas vēlēšanām? Un cik pamatoti ir dažādi partiju un amatpersonu tēriņi? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 20. aprīlī "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnālists Raivis Spalvēns runā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori, politoloģi Leldi Metlu-Rozentāli un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju, pētnieku Mārtiņu Pričinu.

Finanšu ministrija liek noprast, ka Latvijai jāgatavojas ekonomikas pesimistiskajam scenārijam, tikmēr Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Padome uzsver, ka valdībai jau šobrīd aktīvi jāstrādā pie tā, lai stiprinātu ieņēmumus un mazinātu izdevumus. Kādi faktori liek bažīgi raudzīties nākotnē? Kur vēl būtu saskatāmas iespējas mazināt valsts izdevumus? Vai nodokļu celšana ir neizbēgama? Kā situāciju ietekmē valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksu kāpums? Kā finansēt augošos izdevumus, kas saistīti ar "Rail Baltica", "airBaltic", veselības aprūpi un izglītību? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Upenieku (JV) un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieci Innu Šteinbuku.

Ar piketiem, vēstulēm amatpersonām un citām aktivitātēm plašākas sabiedrības uzmanību pievērsuši diabēta pacienti un viņu atbalstītāji, aicinot 1.tipa diabēta pacientiem nodrošināt viņu ikdienā svarīgas ierīces – nepārtrauktās glikozes līmeņa monitorēšanas sensorus un insulīna sūkņus. Kāpēc būtu svarīgi kompensēt šo ierīču iegādi? Cik kompensēšana varētu izmaksāt? Kādas sekas rada nevienlīdzīgā piekļuve ārstēšanai? Un kāda ir šī jautājuma virzība Saeimā un valdības kabinetos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāju Guntu Freimani, Veselības ministrijas parlamentāro sekretāri Līgu Āboliņu (JV) un Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes locekli Kristīni Geldneri.

Pamanāms notikums, kas ietekmēja ļaužu ikdienas gaitas, bija pirmdien notikusī taksometru vadītāju protesta akcija. Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā taksometru nozari pārstāvošās organizācijas rīkoja protestu pret platformas "Bolt" īstenoto politiku. Ar ko neapmierināti un ko pieprasa protestētāji? Kā uz prasībām reaģē "Bolt" un Satiksmes ministrija? Kad un kādas pārmaiņas sagaidāmas taksometru nozarē un kā tās ietekmēs braucienu cenas? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa sarunājās ar Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas prezidentu Alekseju Ignatjevu, "Bolt" kopbraukšanas biznesa vadītāju Latvijā Kristīni Bezerru-Kjerulfu un Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Kristapu Zaļo (Progresīvie).

Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultāti apliecina, ka valstī beigusies 16 gadus ilgusī premjera Viktora Orbāna valdīšana. Pārliecinošu vairākumu parlamentā izcīnījusi opozīcijas partija "Tisza" ar tās līderi Pēteru Maģaru. Kā skaidrojama šāda Ungārijas vēlētāju izvēle? Kā tā ietekmēs Ungārijas pozīciju daudzos Eiropai svarīgos jautājumos? Vai Ungārijas balsojums ietekmēs politiskos procesus arī citās valstīs, tostarp Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Eiropas kustība Latvijā" prezidentu Andri Gobiņu un Eiropas Parlamenta deputātu Rihardu Kolu (NA).

Plašākai sabiedrībai pirms nedēļas kļuva zināms par darījumu mediju, tehnoloģiju un izglītības jomā – Latvijas vadošais digitālais medijs "Delfi" parakstījis vienošanos par mācību centra Baltijas Datoru Akadēmija (BDA) iegādi. Kāpēc šāds darījums ir bijis nepieciešams un ko dos? Vai tas ko mainīs mediju darbā? Ko "Delfi" un "Tet" dara Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā un kādu pretsparu var dot Krievijas propagandas izplatībai? Kādi ir mediju lielākie izaicinājumi šobrīd un kā tos pārvarēt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautā AS "Delfi" valdes priekšsēdētāju Jāni Grīviņu un SIA "Tet" galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Uldi Tatarčuku.

Pēdējo nedēļu laikā vairākkārt ziņots par Baltijas valstīs ielidojušiem, nokritušiem un arī uzsprāgušiem bezpilota lidaparātiem. Lai arī secināts, ka tie ir no lidojumu maršruta nomaldījušies Ukrainas droni, kas bijuši tēmēti pa mērķiem Krievijā, tomēr iedzīvotāju bažas un drošības riskus šis fakts nemazina. Kādi ir iemesli, kāpēc trieciendroni mēdz noklīst no maršruta? Kā iespējams noteikt, kuras valsts drons mūsu gaisa telpu ir pārkāpis? Kurās Latvijas teritorijās šādi dronu incidenti visbiežāk iespējami? Un kā dronu tehnoloģijas un to efektivitāte ir attīstījusies pēdējo gadu laikā? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra Autonomo sistēmu kompetences centra vadītāju majoru Modri Kairišu un bezpilota lidaparātu speciālistu Alekseju Koroļovu.

Aizvien skarbāki kļūst ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi, prasot Irānai atvērt Hormuza šaurumu. Tramps Irānas līderus paspējis nosaukt par "trakiem izdzimteņiem" un draudējis ar elli, ja ASV prasības netiks izpildītas. Kāda varētu būt turpmākā notikumu attīstība? Kā tā ietekmēs naftas cenas, akciju tirgus, pasaules un arī Latvijas ekonomiku? Kā vērtējami Trampa izteikumi par ASV dalības NATO pārskatīšanu? Un kā situācija Tuvajos Austrumos ietekmēs Krievijas karu Ukrainā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izvaicāja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu un investoru, finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneri Ģirtu Rungaini.

Lai gan Latvijā ir atļauts dējējvistas audzēt sprostos, šī prakse tiek skarbi kritizēta. Šajā nedēļā raidījums "Aizliegtais paņēmiens" publiskoja biedrības "Dzīvnieku brīvība" sūtītos video ar olu ražotāja SIA "Alūksnes putnu ferma" dējējvistu novietnēm, kuros redzamie skati uzjundījuši diskusijas par putnu dzīves apstākļiem un dzīvnieku labturības noteikumiem. Cik pamatoti ir dzīvnieku aizstāvju pārmetumi putnu audzētājiem? Vai vistu turēšana sprostos jāaizliedz un cik ilgi vēl Latvijā vēl būs sprostos turēto vistu novietnes? Kā regulējošās iestādes uzmana uzņēmēju darbību un cik lieli ir sodi par pārkāpumiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar SIA "Alūksnes Putnu Ferma" valdes priekšsēdētāju Hermani Dovgiju, biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāju Katrīnu Krīgeri, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta direktori Antru Briņķi un Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietnieci Rudīti Bērziņu.

Valsts policijas darbs pagājušajā gadā, pēc tās priekšnieka Armanda Ruka teiktā, bijis "piepildīts un saspringts". Un arī šogad likumsargiem, visticamāk, mazāk darba nebūs. Kāds ir progress kriminālprocesā par publiskotajiem notiesātā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas jaunākajiem materiāliem? Vai lietā par iespējamo krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos publiskā sektora informācijas tehnoloģiju iepirkumos varētu atklāties jaunas epizodes un aizdomās turētie? Kādas ir noziedzības tendences Latvijā? Vai audzis pašu policistu izdarīto pārkāpumu skaits un vai iedzīvotāji par tiem nebaidās ziņot? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste Renāte Meldere izjautā Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ būtiski kāpušas ne vien naftas, bet arī dabasgāzes cenas –salīdzinājumā ar gada sākumu "Title Transfer Facility" (TTF) biržā tās augušas aptuveni divas reizes. Kā vērtējama tirgus reakcija uz notikumiem Persijas līcī? Kā dabasgāzes cenas ietekmēs konflikta ieilgšana vai tālāka eskalācija? Vai ir pamats bažām par gāzes pietiekamību Latvijā nākamajā apkures sezonā? Un vai esam mācījušies no nesenās enerģētikas krīzes 2022. gadā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti un AS "Latvenergo" finanšu direktoru, valdes locekli Guntaru Baļčūnu.

Saeima izlēmusi, ka rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās balsis tiks skaitītas manuāli. Šādu risinājumu ieteica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bažījoties par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem un plašumā vēršoties skandālam par iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos. Kādus riskus radītu vēlēšanu IT sistēmu izmantošana? Vai manuāla balsu skaitīšana šos riskus patiešām novērsīs un vai neradīs jaunus? Vai manuāla skaitīšana izmaksās dārgāk un notiks būtiski ilgāk? Kā jaunākais skandāls par IT iepirkumiem ietekmēs vēlētāju uzticību godīgam vēlēšanu procesam? Un ar kādām izmaiņām vai jauninājumiem balsošanā jārēķinās vēlētājiem? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Māri Zviedri un domnīcas "Providus" direktori Sandu Liepiņu.

Satiksmes ministrijas pārziņā esošo jomu problēmjautājumus šobrīd aizvien sarežģītākus dara karadarbība Tuvajos Austrumos, kuras dēļ kāpušas degvielas un arī aviācijas degvielas cenas. Kā šo situāciju pārcietīs nacionālā aviokompānija "airBaltic" un pasažieru pārvadātāji? Kas notiek ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanas kavēšanos? Un kā nozari ietekmēs politiķu rosinātā biznesa saišu pārtraukšana ar Krieviju? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un ziņu aģentūras LETA redaktore Inguna Ukenābele izjautā satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie).

Ilgstoša karadarbība Tuvajos Austrumos draud ar nepatīkamām sekām daudzviet pasaulē, atstājot būtisku ietekmi uz ekonomiku, cenu kāpumu un iedzīvotāju pirktspēju. Kā šos satricinājumus izturēs Latvijas ekonomika un kā tai būtu jāpielāgojas situācijai? Vai Eiropas Centrālā banka cels procentu likmes, ja enerģijas cenu pieauguma dēļ kāps inflācija? Un kādi būs turpmākie soļi, reformējot Latvijas nebanku kreditētāju uzraudzību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un "Delfi Bizness" redaktore Žanete Hāka-Rikarde izjautā Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Mediķi pauduši satraukumu par masalu uzliesmojumu Latvijā. Kopš tā sākuma Latvijā kopumā reģistrēti 17 saslimušie, tostarp 15 no tiem ir bērni un divi – pieaugušie. Kādas ir masalu pazīmes un kā tās izplatās? Vai masalas var izraisīt nopietnas komplikācijas? Kāda varētu būt šī uzliesmojuma izcelsme un vai to varēja novērst? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galveno ārsti, RSU profesori Baibu Rozentāli.

Kopš janvāra beigām ir pārtrauktas Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba", kurš Ukrainas teritorijā bojāts pašas agresorvalsts uzbrukumā. Tas savukārt palielinājis saspīlējumu Ukrainas attiecībās ar Ungāriju un Slovākiju, jo abas apsūdz Ukrainu par vilcināšanos veikt cauruļvada remontu, caur kuru šīs valstis saņēma Krievijas naftu. Tomēr daudziem par pārsteigumu Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šonedēļ paziņoja, ka Eiropas Savienība palīdzēs atjaunot agresorvalsts naftas piegādes pa šo cauruļvadu. Kādēļ EK pieņēmusi šādu lēmumu un kā tas vērtējams? Kāda ir Eiropas Parlamenta deputātu nostāja par ES iesaisti "Družbas" labošanā? Vai līdz ar agresorvalsts naftas plūsmas atjaunošanu uz Ungāriju un Slovākiju šo valstu balsojumi jautājumos par palīdzības piešķiršanu Ukrainai mainīsies? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar EK pārstāvniecības Latvijā vadītāju Andri Kužnieku, Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (JV) un biedrības "Eiropas kustība Latvijā" prezidentu Andri Gobiņu.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" informēja, ka koncerns 2025. gadu noslēdzis ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem un apturēts iespējamais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO). Vienlaikus kompānijas vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā. Kā vērtējama "airBaltic" finansiālā situācija un kādi mērķi šim gadam izvirzīti? Cik drīz ir nepieciešami papildus ieguldījumi un kas notiks, ja to nebūs? Un kā aviokompānijas darbību ietekmēs Tuvo Austrumu konflikts un degvielas cenu kāpums? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 19. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Latvijas Radio žurnāliste Aiga Pelane iztaujāja "airBaltic" finanšu direktoru un un valdes locekli Vitoldu Jakovļevu.

Vien dažas nedēļas pēc svinīgās atklāšanas sociālajos tīklos izplatīti vairāki video, kuros iedzīvotāji norāda uz nekvalitatīvi veiktiem darbiem Mūkusalas ielas promenādē. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) jau pavēstījis, ka nekvalitatīvi paveiktie darbi būvniekam būs jāpārstrādā un atbildīgajam departamentam uzdots fiksēt pilnīgi visus defektus, lai nekas netiktu palaists garām. Turklāt izskanējis, ka uzņēmējam jau pagājušajā gadā tika iesniegta pretenzija par atsevišķu darbu kvalitāti. Kādi un cik bīstami defekti konstatēti? Kam jāuzņemas atbildība par šādas kvalitātes darbu pieņemšanu? Un kas maksās par defektu novēršanu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas domes Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes vadītāju Mārtiņu Slimbahu un Rīgas domes deputātu Rūdolfu Brēmani (SV/AJ).

Izraēlas bruņotie spēki paziņojuši, ka triecieni Irānai turpināsies vēl vismaz trīs nedēļas, savukārt ASV prezidents Donalds Tramps nedēļas nogalē atklājis, ka, lai gan Irāna vēlas noslēgt vienošanos, viņš tagad to nevēlas darīt, "jo nosacījumi vēl nav pietiekami labi". Tikmēr visa pasaule jau izjūt karadarbības sekas, jo Hormuza šauruma blokādes dēļ ir strauji kāpušas naftas cenas. Kā attīstīsies karadarbība Tuvajos Austrumos? Kādi ir ASV un Izraēlas mērķi? Vai iespējama režīma maiņa Irānā? Un kā šis konflikts īstermiņā un ilgtermiņā ietekmēs ģeopolitisko situāciju? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Tomu Rātfelderu un analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes lektoru Mārtiņu Varguli.

Vēl aizvadītajā nedēļā pasažieru pārvadātāji aicināja Satiksmes ministriju (SM) meklēt ātrus risinājumus Tuvo Austrumu konflikta radītajam degvielas cenu pieaugumam. Pārvadātāji pauda cerību, ka valsts nepieļaus situāciju, ka tās vilcināšanās dēļ nebūs iespēju iegādāties degvielu, kas varētu novest pie būtiska pārtraukuma pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā. Savukārt jau vakar, 12. martā, tika ziņots, ka straujo degvielas cenu kāpumu pārvadātājiem plānots kompensēt ar lielāku avansa maksājumu. Vai pārvadātājus piedāvātais risinājums apmierina un vai ar to pietiks? Vai pasažieriem nav jāsatraucas par atceltiem reisiem? Un vai degvielas cenu pieaugums rezultēsies biļešu cenu kāpumā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LLPA) prezidentu Ivo Ošenieku un SM valsts sekretāru Anduli Židkovu.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, aicinot aizliegt "halal" mājlopu kaušanas metodi. "Halal" kaušanas metode ir islāma ticībā noteikts rituāls dzīvnieku nokaušanai, taču iniciatīvas autori uzskata, ka "halal" metode vērtējama kā īpaši nežēlīga un tai nav nekāda praktiska vai zinātniska pamatojuma. Kādi ir argumenti par un pret "halal" kaušanas metodi? Kāds ir pieprasījums pēc "halal" produkcijas? Cik daudz Latvijā tā tiek izmantota? Un kāda ir citu Eiropas Savienības valstu prakse? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani un Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecāko eksperti Evitu Leitāni.

Izskanējis, ka vienlaikus ar 61. Venēcijas biennāles atklāšanu 2026. gada maijā, darbu atsāks arī Krievijas nacionālais paviljons. Tomēr šāds pavērsiens izpelnījies nosodījumu gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā, kā arī pausti aicinājumi Krievijas dalību biennālē nepieļaut. Kādas ir iespējas to panākt? Kāds ir mākslinieku viedoklis par Krievijas atgriešanu starptautiskajā kultūras arēnā? Vai kādas valstis apsver nepiedalīšanos šā gada Venēcijas biennālē? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktori, Latvijas paviljona Venēcijas biennālē komisāri Solvitu Kresi un Rīgas domes Kultūras komisijas priekšsēdētāju Dāvi Staltu (JV).

Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ ir gandrīz pilnībā slēgts Hormuza šaurums, caur kuru parasti tiek pārvadāti gandrīz 20 % pasaules jēlnaftas un aptuveni 20 % sašķidrinātās dabasgāzes. Līdz ar to vien nedēļas laikā biržās ir strauji kāpušas gan naftas, gan dabasgāzes cenas, kā arī pirmās konflikta atbalsis jūtamas jau Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Tiesa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis jau atzinis, ka tik straujš degvielas cenu kāpums raisa jautājumus. Vai straujais energoresursu cenu kāpums pasaulē un Latvijā ir pamatots? Cik liels naftas un gāzes cenu pieaugums vēl tiek prognozēts? Kā satricinājums energoresursu tirgū ietekmēs citas nozares un ar ko jārēķinās patērētājiem? Un kā uzraudzīt, lai uzņēmēji situāciju neizmanto kā attaisnojumu nepamatotai cenu celšanai? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar "Luminor bank" galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu un Konkurences padomes Tirgu uzraudzības un izpētes departamenta direktores vietnieci Ievu Dāboliņu.

Satversmes aizsardzības birojs 2025. gada darbības pārskatā atzinis, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Turklāt, lai gan Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Par kādiem Krievijas ilgtermiņa potenciālajiem plāniem ir runa un kādas pazīmes par tiem liecina? Vai sagaidāms, ka Krievijas īstenoto sabotāžas gadījumu skaits un dažādība pārskatāmā nākotnē vēl pieaugs? Vai un cik liela varētu būt naidīgu valstu interese par Latvijas Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas vadītājs Andris Kārkluvalks izjautā Satversmes aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.

Arī šajā gadā liela daļa Latvijas iedzīvotāju ļoti gaidījuši 1. martu, lai steigtu iesniegt gada ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju jau līdz 2. marta rītam iesniegta jau aptuveni piektdaļa no vidēji visa gada laikā sniegtajām deklarācijām. Vai un kādas tehniskas aizķeršanās novērotas deklarāciju iesniegšanas pirmajās dienās? Kādas izmaiņas šogad jāņem vērā deklarāciju iesniedzējiem? Un kā vērtējama jaunās VID mobilās aplikācijas darbība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Janu Uzari un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāju Daci Ķirsi-Ķiršu.