Meistars Knehts

Raidījums "Meistars Knehts" šomēnes meklē atbildes, kas ir propaganda kultūrā un tās iedarbībā uz sabiedrību, un vai nepieciešams tajā investēt, lai pretotos autoritāru valstu izvērstajai propagandai. Mūsu sarunbiedri: Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece un Vidzemes Augstskolas asociētā profesore, politoloģe Ieva Bērziņa, kinorežisors  Dzintars Dreibergs, vēsturnieks Kārlis Sils un reklāmas speciālists Raimonds Platacis.

"Meistars Knehts" turpina janvārī aizsākto sarunu par to, kādam būtu jābūt ideālam valstsvīram, un šoreiz vērš skatu plašāk: kādas prasmes nepieciešamas harmoniskam cilvēkam mākslīgā intelekta laikmetā? Kas ir cilvēkprasmes, kā tās mainās un vai izglītības sistēma tiek tam līdzi? Kādus apdraudējumus mūsu prasmēm rada mākslīgā intelekta piedāvātie ērtie īsceļi un kā trenēt smadzenes laikā, kad kļūst arvien vieglāk to nedarīt? To apspriežam ar četriem dažādu jomu profesionāļiem: tradicionālās kultūras pētnieci, starpnozaru mākslas grupas "Serde" vadītāju Signi Pucenu, filozofu, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Ventu Sīli, psihologu, pētnieku Edmundu Vanagu un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošo pētnieku Gunti Bārzdiņu

Vēlēšanu gada iesākumā: politiķis kā profesija un politiskā kultūra kā kultūrpolitikas daļa

Šajā "Meistara Knehta" laidienā jautājam: kam pieder Dziesmu svētki? Kas ir tauta, un kas ir "viņi", kas nav tauta? Vai varam runāt par revolucionāru situāciju, un vai joprojām spējam dejot lietū? Māras Rozenbergas un Oresta Silabrieža sarunbiedri: diriģente Sarmīte Pāvulēna, filozofe un tradicionālās kultūras pētniece Māra Mellēna, režisors Juris Jonelis un arhitekts Reinis Liepiņš.

Kad pirms mēneša Lietuvā sākās plaši kultūras nozares protesti pēc galēji labējās partijas "Nemūnas rītausma" pārstāvja Ignota Adomaviča (Ignotas Adomavičius) iecelšanas kultūras ministra amatā, notikumiem līdzi sekojošie pauda izbrīnu, ka Latvijas mediji pievērš tik maz uzmanības kaimiņos notiekošajam. "Meistars Knehts" savu iespēju robežās vēlas to labot un šajā raidījumā pārrunāt ne vien notikumus Lietuvā, kur kultūras ministrs gan atkāpās vien pēc nedēļas amatā, tomēr nekas nav beidzies un Lietuvas kultūras nozare ir izsludinājusi mēnesi garu protestu, lai panāktu partijas "Nemūnas rītausma" atteikšanos no Kultūras ministrijas pārvaldības. Bet mēs raudzīsim uz Lietuvā notiekošo paraudzīties plašākā kontekstā, mēģinot saprast, kāpēc populistiem tā interesē kultūras nozare un vai centieniem to savažot ir universāls raksturs, vai arī dažādu valstu piemēri tomēr būtu skatāmi katrs par sevi. Mūsu sarunbiedri būs Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Rūta Muktupāvela,  dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un grāmatu redaktors Vents Zvaigzne.

Raidījums "Meistars Knehts" rudens cēlienu sāk ar tēmu, kas pirmoreiz tika aktualizēta tieši pirms pusotra gada – par kultūras mecenātismu. Toreiz tikāmies ar vairāku kultūras institūciju vadītājiem, dzirdējām skatījumu no viņu puses, un šodien vēlamies turpināt sarunu ar tiem, kuri ziedo un dara to ļoti dažādos veidos – ar uzņēmējiem. Studijā viesojas zvērinātā advokāte, "BDO Law" un "BDO Latvia" vadošā partnere Vita Liberte, Komunikācijas vadības aģentūras "Deep White" partnere un valdes locekle Krista Grasberga, Koksnes nozares uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš un zvērinātais advokāts, "COBALT" advokātu biroja vadošais partneris un LU fonda valdes loceklis Lauris Liepa.

Sabiedrībā lielu popularitāti iemanto viedokļi, kas postulē, ka Latvijā viss ir slikti. Kopīgi paskatāmies uz šo jautājumu ar piecu Latvijā dzīvojošu citzemnieku acīm. Uz diskusiju festivāla "LAMPA" aicināja raidījums "Meistars Knehts", kurā tiek aplūkota sabiedrības temperatūra un noskaņojums, atspoguļotas tendences un aicināts domāt saprātīgi.

Vārdu savienojums "mākslīgais intelekts" pēdējos gados tiek intensīvi locīts visdažādākajos kontekstos – no informātikas līdz medicīnai, no militārās rūpniecības līdz mākslai un kultūrai. Lai gan mākslīgā intelekta pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta vidū, tā uzplaukuma laiks ir tieši pēdējā desmitgade, kad internetā pieejamās informācijas apjoma un tehnoloģiju attīstības saplūsme izraisījusi neskaitāmu mākslīgā intelekta rīku lavīnu. Un tam līdzi – daudz pārdomu un minējumu par mākslīgā intelekta lomu cilvēces nākotnē, tai skaitā – mākslā. Arī "Meistars Knehts" 2023. gadā diskutēja par ētiku mākslīgā intelekta rīku izmantošanā, jau toreiz apjaušot, cik ātri tehnoloģijas turpinās attīstīties un ka katrā nākamajā sarunā jau nonāksim pie arvien jauniem secinājumiem. Tā nu 2025. gada maijā "Meistars Knehts" atgriežas pie sarunas par mākslinieka un mākslīgā intelekta attiecībām tieši pašlaik. Spriežam par to, ko šodien uzskatīt par cilvēka radītu mākslu, par autorības jēdzienu un radošuma demokratizāciju, par MI rīku ietekmi uz realitātes izpratni un interpretāciju. Sarunbiedri: Ineta Sipunova – videomāksliniece, pēdējā laikā daudz interesējusies par mākslīgā intelekta rīkiem, strādājot pie operas "Salome" videoprojekcijām. AI radīts "cilvēkēdāja" tēls ir arī viņas veidotajās videoprojekcijās tikko tapušajai izrādei "Runcis zābakos" Latvijas Leļļu teātrī; Goran Gora – mūziķis un Ziedoņa muzeja vadītājs. Nesen vadīja koncertu "Simfoniskais hits ar Goran Gora. Ravela "Bolero" un mākslīgais intelekts", bet Imanta Ziedoņa mājās Murjāņos tagad dzirdami stāstījumi par dārzu, kur Ziedoņa balsī runā mākslīgais intelekts; Rūdis Bebrišs – filozofs un publicists, īpaši interesē estētikas un mākslas filozofijas tēmas; Andris Teikmanis – Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Profesionālās doktora studiju programmas direktors, aizrautīgs AI rīku pētnieks.

"Meistara Knehta" uzmanības centrā šoreiz – Amerika un amerikāņu kultūra. Šī saruna top laikā, kad piedzīvojam radikālu ASV ārpolitikas kursa maiņu mūsu dzīves telpai nedraudzīgā virzienā. Vai un kā politika ietekmē mūsu attieksmi pret kultūru? Cik liela ir amerikanizācijas ietekme mūsu kultūrtelpā, kā tā veidojusies un vai tagad esam potenciālu pārmaiņu priekšā? Viens no sarunas aizmetņiem ir martā notikusī ASV Kinoakadēmijas balvu jeb "Oskaru" pasniegšana, kas nesa nebijušus panākumus Latvijai, bet notika vien pāris dienu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dramatiskās tikšanās Baltajā namā, kas daudzos raisīja šoku un pazemojuma sajūtu no agrāk uzticamā sabiedrotā – ASV.  Raidījumā sarunājamies par to, kādas ir kultūras un varas attiecības; cik daudzslāņaina ir ASV kultūra un vai spējam atšķirt graudus no pelavām; kā kultūra vēsturiski bieži vien atradusies pretrunā varai; ko iesākt ar emocionālo diskomfortu pret konkrētu kultūru un kas ir tās kvalitātes, ko sev atklāt vai nepazaudēt šajā ģeopolitisko pārmaiņu un nenoteiktības laikā.  Māras Rozenbergas un Oresta Silabrieža sarunbiedri: tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere, kura nokļuva ASV vēl Latvijas okupācijas laikā 1978.gadā un nodzīvoja tur līdz 1987. gadam; komponists Krists Auznieks, kurš dzimis pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un ASV pavadīja septiņarpus gadus, studējot Jeila universitātē; ASV dzimušais latviešu žurnālists un žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps, kurš studējis Hārvarda universitātē un kopš 1990. gada dzīvo Latvijā; kultūrpētnieks Deniss Hanovs, kura interešu lokā ir globalizācijas procesi, kultūras vēsture un mākslas politika.

Raidījuma "Meistars Knehts" jaunākajā laidienā runāsim par radošā darba novērtējumu skolā, balvu žūrijā, konkursā. Punkti, procenti, kompromisi, plusi un mīnusi... Ingas Saksones un Oresta Silabrieža sarunbiedri ir komponiste un skolotāja Evija Skuķe, pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Konstantinovs, komponists un diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Andris Vecumnieks un literatūrfilozofe Ieva Kolmane.

Šoreiz uzmanības centrā mūzikas klausīšanās un paradumu maiņa laikmetā, kad aktualitāti zaudē fiziskie datu nesēji. Kompaktdiski daudziem kļuvuši par suvenīru bez pielietojuma, kasetes mājās ir tikai retajam, vinila plates atgriežas kā stilīgs, tomēr nišas produkts, un kurš vairs atceras minidiskus un datu kasetes? Tikai pusotru gadsimtu garajā skaņu ierakstu vēsturē esam piedzīvojuši daudz pārmaiņu, bet pēdējās divās desmitgadēs straumēšanas platformas arvien vairāk izspiež no mūsu ikdienas fiziski taustāmus skaņu ierakstus. Kāda ir straumēšanas platformu vara pār mūsu gaumi un attieksmi pret mūzikas vērtību? Kā mainās albumu dramaturģija? Un kā nākotnei tiek glabāti tie ieraksti, kas fiziskā formātā nav izdoti?

Runājam par intelektuālo slinkumu. Tieši tādu virsrakstu savai nesen publicētajai esejai vācu teātra žurnālā Theater Heute ir likusi ukraiņu teātra zinātniece, režisore un tagad arī Ukrainas Bruņoto spēku kareive Olena Apčela.  Viņas eseja Māras Poļakovas tulkojumā nesen tika publicēta arī portālā "Satori”, un, domājot par nesen apritējušajām, stindzinošajām tūkstoš dienām kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, mēs kopīgi lasām šo Olenas Apčelas ļoti būtisko tekstu par Rietumu nespēju un nevēlēšanos arī trīs gadus pēc kara sākuma mainīt savu postimperiālistisko optiku.

Šoreiz sarunājamies par kultūras mantojumu pilsētvidē, un šo sarunu rosinājuši gan pēdējā laika notikumi ap Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja atklāto vēstuli pret nepārdomātām izmaiņām Rīgas vēsturiskajā centrā, gan arhitektu atbalsta vēstule pārvaldes ilggadējam vadītājam Jurim Dambim. Mūsu pamattēma — kā pilsētā sadzīvot pagātnei, tagadnei un nākotnei, kā līdzsvarot vēsturiskā mantojuma aizsardzību ar vēlmi attīstīt pilsētu un atdzīvināt Rīgas vēsturisko centru. Sarunbiedri: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, arhitekts Juris Dambis, kurš amatā ir beidzamo nedēļu; arhitekts, arhitektu biroja NRJA dibinātājs Uldis Lukševics; arhitekts un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs; Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos, arī arhitekts, pilsētplānotājs Aigars Kušķis.

Meistars Knehts sāk jauno sezonu ar paškritisku skatu uz sabiedriskajiem medijiem. Kāda patlaban ir sabiedrisko mediju vieta Latvijas kultūrtelpā? Cik lielu uzticību baudām un kas to nosaka? Cik pamatoti ir pārmetumi par viedokļu līdzsvara trūkumu? Mūsu sarunbiedri: filozofe Skaidrīte Lasmane, socioloģe Inta Mieriņa, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Jānis Juzefovičs un sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons.

"Meistara Knehta" uzmanības lokā šajā reizē – saruna par datorspēlēm kā mūsdienu kultūras formu. Runājamies ar tiem, kuri izauguši ar spēlēm, un tiem, kuri nespēlē nemaz. Spriežam, vai un kādas digitālās spēles ir māksla, cik pamatoti ir pret tām vērstie aizspriedumi un kā šīs radošās industrijas attīstībā izskatāmies salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Apspriežam igauņu "Disco Elysium" un poļu "The Whitcher" panākumus, runājam par spēli "Papers, Please" kā morāli ētisku dilemmu trenažieri un pieminam vēl virkni nosaukumu, kas daļai sarunbiedru liek piekrītoši māt ar galvu, bet citiem – neizpratnē raustīt plecus. Šī saruna turpina publiskajā telpā aizsākto diskusiju par kultūras ministres Agneses Loginas ("Progresīvie") rosināto valsts atbalstu digitālo spēļu nozarei. Raidījumā piedalās mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, datorspēļu dizainers Aleksandrs Priedītis, datu zinātnieks un pedagogs Linards Kalniņš, un ierakstā – arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece un izstāžu kuratore Inese Baranovska.

Šoreiz diskusija par tādu mūžvecu un mūžam aktuālu lietu kā kultūra un mecenātisms, kultūra un sponsorēšana. Publiskajā telpā šī tēma ik cilāta ik palaikam, atkal un atkal secinot, ka mecenātisma tradīcija pie mums ir vāji attīstīta un kultūra nav privāto finansētāju prioritāšu augšgalā, bet mūsu saruna šoreiz vairāk par to, ko darīt, lai to mainītu. Vismaz – kā to redz pašas kultūras nozares pārstāvji. Studijā – Dailes teātra direktors Juris Žagars, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš, Ģertrūdes ielas teātra producente un Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas vadītāja Maija Pavlova un kinorežisors, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors Dāvis Sīmanis.

“Meistara Knehta” uzmanības lokā šoreiz jautājumi, kas turpina gruzdēt un uzliesmot dažādās diskusijās arī divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – par to, kā šajos apstākļos attiekties pret krievisko un padomju kultūras mantojumu, ko šie divi kara gadi mūsos ir mainījuši un likuši pārvērtēt. Kā sadzīvot ar savām dažādajām saknēm un pieredzēm, iekšējām pretrunām un ārējiem apstākļiem?

Šīmēneša "Meistara Knehta" diskusijai mūs rosinājis raksts portālā ir.lv ar ironisko virsrakstu "LOL nau vērc". Tas ir rakstnieces Ilzes Spergas pieredzes stāsts, pērnruden pirmoreiz kļūstot par Latvijas Universitātes (LU) docētāju, lai pasniegtu kursu "Ievads latgalistikā", un caur traģikomiskiem piemēriem parādot, kur prioritāšu skalā LU vadībai ir humanitārās zinātnes un cik birokrātiska un neieinteresēta var būt sistēma, kas aicina viņu strādāt.

Raidījuma tēma šoreiz – politkorektums. Un uzreiz jautājums: politkorektums vai cenzūra? Vai arī abi. Atsperamies no igauņu mākslinieka Marka Mēetamma bažām un vokeisma; runājam par jaunās paaudzes garīgo nebrīvību un studentu sasaistītību, labas izglītības trūkumu, cilvēku informācijas krājuma nepietiekamību, ģimeni, skolu un domstarpībām ar bērniem; pieļaujam jokošanas robežu nospraušanu; apspriežam drosmi, empātiju, stereotipus; piesaucam cenzūras pakāpes, mākslas provokācijas un laikabiedru spēju uztvert mākslasdarbu. Sarunbiedri ir režisors Elmārs Seņkovs, dzejniece Ingmāra Balode, komponists, cenzūras pētnieks Edgars Raginskis un filozofs Haralds Matulis.

Pēdējā desmitgadē Latvijā īpaši aktīvi attīstījusies džeza mūzika – šobrīd to var apgūt teju katrā mūzikas vidusskolā, vairāk nekā desmit gadus – arī Mūzikas akadēmijā. Daudzi mūziķi, kas mācījušies ārvalstīs, ar savu pieredzi atgriezušies Latvijā, daudz aktīvāk džezs skan koncertzālēs un neformālākās kultūrtelpās, džezu pamana arī Lielās mūzikas balvas žūrija, top aizvien jauni ieraksti, turpinās ilggadēji festivāli, džezs dažādās formās tiek atbalstīts ar valsts finansējumu, un šī gada 29. jūnijā nodibināta arī Latvijas Džeza asociācija. Kāda ir aktuālā situācija šobrīd – to mēģināsim noskaidrot šīs reizes raidījumā "Meistars Knehts". Runājam par džeza pārstāvniecību valsts līmenī, par finansējumu, meistarklasēm, eksportu, savstarpējo un starptautisko sadarbību, kā arī par darāmo tuvākajā nākotnē. Anete Ašmane-Vilsone un Inga Saksone uz diskusiju aicina fonda "Mūsdienu mūzikas centrs" valdes locekli, festivāla "Rīgas ritmi" rīkotāju Māri Briežkalnu, JVLMA Džeza katedras vadītāju, profesoru, VKKF Mūzikas nozares komisijas locekli, mūziķi Indriķi Veitneru, Latvijas Džeza asociācijas valdes locekli, LRBB izpilddirektoru, mūziķi Dāvi Jurku, mūzikas menedžeri, JVLMA pedagoģi, džeza žurnāla JAZZin.lv līdzdibinātāju Aleksandru Lini, mūziķi, komponistu, pedagogu Tomu Rudzinski.

Raidījumā "Meistars Knehts" Māra Rozenberga un Orests Silabriedis atskatās uz 2. novembrī notikušo Dziesmu svētku izvērtēšanas konferenci un lielākajiem nākotnes jautājumiem, ko uzdevuši šīsvasaras Dziesmu un deju svētki. Sarunbiedri šoreiz ir tie, kuri šos jautājumus uzdod: žurnālistes Anete Ašmane-Vilsone un Lauma Spridzāne, kuras vadīja divas no konferences diskusijām, radio "Naba" raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" vadītājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžas docētājs Linards Kalniņš un ļoti zinātkārais un asredzīgais svētku vērotājs –aktieris un svētku uzzīmētājs Vilis Daudziņš.

Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā atgriežas raidījums "Meistars Knehts", un sezonu sākām ar sarunu par kultūras nozares politisko pārraudzību. Kādi bija 12 gadi "Nacionālās apvienības" vadībā, kādas izmaiņas varētu notikt tagad, kad vadības grožus pārņēmuši „Progresīvie”, ko vispār sagaidām no kultūrpolitikas un kā mums pietrūkst. Raidījuma viesi -  Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone, filozofs Artis Svece, biedrības New East vadītājs Jorens Dobkevičs, teātra režisore Māra Ķimele un grāmatu redaktors Vents Zvaigzne.

Sezonas noslēguma raidījumā vēršam skatu Dziesmu un deju svētku virzienā. Dziesmu svētku 150. gadskārta atnākusi ne bez viļņošanās dažādos virzienos, parādot gan savas stiprās, gan vājās puses, un noteikti apliecinot, ka Dziesmu svētki joprojām ir ļoti svarīga un spēcīgas emocijas raisoša tradīcija lielā sabiedrības daļā. Šodien mēģinām no putna lidojuma paraudzīties uz amatierkustības ideāliem, realitāti un pārmaiņām, kas tajā notiek. Diskusijā dominē "Meistara Knehta" šīssezonas pamattēma: spēja un nespēja kalitatīvi sarunāties. Sarunbiedri: Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, horeogrāfe un dejas pedagoģe Baiba Ķestere, diriģents Kaspars Putniņš un antropologs Viesturs Celmiņš.

Šoreiz turpinām jau iepriekšējās "Knehta" epizodēs aizskartās, bet acīmredzami joprojām neizrunātās tēmas: krievu kultūras vieta Latvijas kultūrtelpā, atcelšanas kultūra, mākslas cenzūra un bieži vien neglītie veidi, kā mēs visi par to sarunājamies. Sarunbiedri: sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers, režisore Krista Burāne, filozofs Igors Gubenko un komponists Arturs Maskats.

Šoreiz runājam par mākslīgā intelekta arvien straujāko ienākšanu mūsu dzīvē. Sarunas impulss - ideja par Imanta Ziedoņa balss sintezēšanu tekstiem, kurus viņš pats nekad nav runājis. Sarunbiedri: uzņēmuma "Tilde" līdzdibinātājs Andrejs Vasiļjevs, aktieris, režisors un dramaturgs Kārlis Krūmiņš, bioētikas pētniece, Latvijas Universitātes asociētā profesore Signe Mežinska un publicists Eduards Liniņš.

Šoreiz sarunājamies par valodu un gaisotni. Māras Rozenbergas un Oresta Silabrieža sarunu biedri ir reklāmiste Vladislava Romanova, dzejniece un publiciste Liāna Langa, portāla "Delfi" žunāliste Alina Lastovska un publicists Māris Zanders. Sarunājamies par integrācijas veiksmēm un neveiksmēm, Liānas Langas ierosināto kampaņu "Atkrievisko Latviju", vērtējot ideju un tās īstenojumu, piesaucam Vladislavas Romanovas dokumentālo filmu "Daugavpils - iespēju vai nespēju pilsēta", un konstatējam nesaprašanās bezdibeņus arī vienā un tajā pašā frontes pusē.

Šoreiz fokusā - Valsts kultūrkapiāla fonds (VKKF). Runājam par "Latvijas valsts mežu ziedojumu" VKKF, jautājam, uz ko šogad var cerēt novadi, kuriem paredzētā nauda patlaban ir tikai iecere, vērtējam fonda aktuālos darbības laukus un pieskaramies jautājumam par kultūras finansējumu valstij kopumā. Māras Rozenbergas un Oresta Silabrieža sarunbiedri - finanšu ministrs Arvils Ašeradens, VKKF direktors Edgars Vērpe un Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova.

Ar mākslas filozofi Zani Ozolu, mākslas zinātnieci Ingu Šteimani, telogu Induli Paiču un režisoru Mārtiņu Eihi runājam par mākslas cenzūru, ētiku, estētiku un tās apgūšanu mākslu profesionāļu izglītības ceļā; par robežām (sevišķi kristietības zonā) un ticīgo jūtu aizskārumu; par gaumi, prasmi saprast mākslas simbolisko iedabu un muzeja lomu sabiedrības mākslas izpratnes veidošanā, kā arī par māku vai nespēju nostāties principiālā pozīcijā.

Raidījumā "Meistars Knehts" šoreiz runājam par atcelšanas un aizliegšanas jautājumiem. Karš Ukrainā un krievu kultūra pasaulē: krievu komponisti, krievu mūziķi, krievu literatūra, ielu nosaukumi, jā, arī siers... Māras Rozenbergas un Oresta Silabrieža sarunbiedri ir tulkotāja Māra Poļakova, kura sarunas gaitā cita starpā atzīst, ka "tā nesamērīgā uzmanība, kas mūsu postpadomju valstī ir bijusi pievērsta tieši krievu rakstniekiem, nav ļāvusi mums kaut ko zināt par citiem", žurnāliste Olga Dragiļeva, kura neslēpj, ka "dažreiz no rīta pamostos, izlasu ziņas, kas Ukrainā pa nakti ir noticis, un man ir vēlme pašai aizmirst krievu valodu", kā arī Ukrainas vēstniecības Latvijā vēstnieka asistente kultūras un preses jautājumos Viktorija Prituļaka, kura ir pārliecināta, ka "Ukrainai visupirms ir jāuzvar frontē, un tad arī visā pasaulē varēs uzvarēt šo politisko režīmu arī politiski". Uzklausām arī Ukrainas vēstnieka Latvijā Oleksandra Miščenko viedokli.

Šoreiz raidījuma tēma - Rietumeiropas maigais koloniālisms un aizbildnieciska attieksme pret Austrumeiropas mākslu un māksliniekiem. Runāsim par pašapziņu, pielāgošanos, garīgu neatkarību un mūsu pašu attieksmi attiecībā uz savu Austrumu pusi. Māras Rozenberbas un Oresta Silabrieža sarunbiedri būs kinorežisors Dāvis Sīmanis, mākslas kuratore Solvita Krese, komponists Krists Auznieks un rakstnieks Vilis Kasims.

Sezonas noslēguma raidījumā runājam par pieminekļiem, to jēgu un likteņiem pasaules vēsturē. Mūsu uzmanības lokā: pieminekļi kā varas sabiedrisko attiecību instruments ideoloģijas nostiprināšanai; pieminekļu nojaukšanas, pārdefinēšanas un pārvietošanas piemēri, veiksmes un neveiksmes; sabiedrības atmiņas veidošana vai pārrakstīšana un atbrīvošanās no padomju mantojuma. Māras Rozenbergas un Oresta Silabrieža sarunbiedri - vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, rakstnieks un filozofs Haralds Matulis, kā arī tēlnieks un Rīgas domnieks Ivars Drulle.

Pagājuši astoņi gadi, kopš Eiropas kultūras galvaspilsēta bija Rīga, un nupat ir pienācis brīdis, kad uzzināsim, kura no Latvijas pilsētām stafetes kārtībā šo statusu pārņems nākamā, un tas notiks 2027. gadā. Uzklausām fināla trijnieka dažādos piedāvājumus Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam un meklējam atbildes – kāds no tā visa ieguvums, ko varam mācīties no Rīgas un citu pilsētu pieredzes.

Šoreiz par domāšanas sakārtošanu laikā, kad karš ir netālu no namdurvīm. Mūsu uzmanības lokā - mākslas un politikas iespējamā nošķiršana, mākslinieka devums un pienākums, uztveres saasināšanās un pustoņu dzēšana. Sarunbiedri - teātra kritiķe Undīne Adamaite, režisors Mārtiņš Eihe un divi filozofi - Igors Šuvajevs un Krišjānis Lācis.

Vētrainos laika griežos parasti ticam, ka viss nostāsies savā vietā. Februāra raidījumā "Meistars Knehts" runājam par Rīgas domes rīkoto kultūras projektu konkursu, kas joprojām nav izsludināts, taču nu jau teju redzama rītausma. Rīgas domi šajā sarunā pārstāv Baiba Šmite, Iveta Ratinīka, Agnese Logina un Oļegs Burovs, savukārt radošās jeb kā sarunas laikā tās nosauca - trešās personas - ir Solvita Krese un Zane Kreicberga.

Kopā ar mūzikas apskatniekiem Ilmāru Šlāpinu, Uldi Rudaku un Normundu Vucānu runājam par mūzikas ierakstu gadabalvas "Zelta mikrofons" kategorijām, mūziķu potenciālo piederību noteiktam virzienam un žanram, viduvējībām un stāriem, mūzikas dalījumu kastās, par klasisko, neakadēmisko un indie, vērtēšanas metodoloģijām, kormūzikas īpašo statusu, kategoriju nograušanu un pārveidošanu, kā arī mazliet par Daniela Levitina piedāvāto dalījumu: prieks, draudzība, mierinājums, zināšanas, ceremonija un mīlestība.

Šoreiz diskusijas tēma šāda: mūzikas teātris jeb muzikālais teātris mūslaiku Latvijā, pēdējo gadu tendences un dažādības, Valsts kultūrkapitāla fonda jaunizveidotās neatkarīgā muzikālā teātra mērķprogrammas rezultātu izvērtēšana. Sarunbiedri: diskusijas ierosinātājs, mūzikas teātra dramaturgs Evarts Melnalksnis, kritiķe un mūzikas teātra pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča, komponists, diriģents Andris Vecumnieks un producente Marta Kontiņa.

Šoreiz par Rīgas Svētā Pētera baznīcu. Nama liktenis ir Saeimas deputātu rokās: drīzumā uzzināsim, vai baznīca nonāks Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārziņā, vai paliks nenoteiktā statusā, bet faktiski Rīgas domes pārziņā, kā tas bijis līdz šim.

Šoreiz par nodokļiem. Kas mainījies valstī pēc 1. jūlija, kāpēc mainījies un vai mainījies uz labu? Vēl daži mēneši, un autoratlīdzības saņēmējiem būs jāizšķiras, kādu ceļu iet no nākošā gada 1. janvāra. Par to visu sarunājamies ar finanšu ministra padomnieku Intu Dālderi, Ģertrūdes ielas teātra producenti Maiju Pavlovu, laikraksta "Diena" mūzikas apskatnieci Inesi Lūsiņu un Pašnodarbināto mūziķu biedrības padomes locekli Aivaru Hermani.

Sarunas atspēriena punkts ir T. S. Eliota teksts par Rietumu kultūru un pūli, Anda Sedlenieka intervija ar Islandes kādreizējo ārlietu ministru Jonu Baldvinu Hanibalsonu ("Diena") un vēlēšanu rezultāti Norvēģijā. No neoliberālisma un populisma pamazām tiekam pie Kristiana Brektes sienas gleznojuma un tā rezonanses sabiedrībā. Vai izraisītā ažiotāža attiecināma uz mākslu? Kas ir īstais sarunas priekšmets? Kā reaģēt uz tikumības aizstāvjiem? Kāpēc parādās krūtis? Kā vērtēt Latvijas izglītības kvalitāti kopš 1990. gada? Kā māksla spēj sazināties ar mums un kā mediji sazinās ar mums par mākslu? Kādos informācijas tuneļos dzīvojam? Par šo visu diezgan dzīvīgi sarunājamies ar mākslas kritiķi Ievu Lejasmeijeri, rakstnieku Haraldu Matuli, komponistu Kristu Auznieku un Liepājas Simfoniskā orķestra direktoru Uldi Lipski.

Kāpēc tomēr vajadzētu šovasar rīkot Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus un anonīmās anketēšanas sistēma Latvijas augstskolās.

Šīsreizes raidījumā runājam par cilvēku attieksmes un izteiksmes temperatūru sociālajos tīklos, sabiedrības toleranci un spriestspēju, izvēli paust publiski savu viedokli vai nepaust, arī par liberāļiem un konservatīvajiem un par portāliem satori.lv un telos.lv.

Par Covid-19 pandēmijas situāciju Latvijas kultūras jomās sarunājas kultūras centra “Hanzas perons” vadītāja Ieva Irbina, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane, Dailes teātra direktors Juris Žagars, Rīgas kamerkora Ave Sol diriģents Andris Veismanis, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.