Politikas podkāsts

Savulaik viņš bija jaunākais jebkad ievēlētais Latvijas pašvaldības vadītājs. Tagad kļuvis par valdošās koalīcijas vienas no Saeimas frakcijas vadītājiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Hariju Rokpelni.

Tā ir rotaļāšanās ar uguni. Tā sākto parakstu vākšanu referendumam par iespēju vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas rīkoties ar 2. līmeņa uzkrājumu vērtē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekle, Augstākās tiesas tiesnese Marika Senkāne.

Aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (Progresīvie) pēc dronu incidenta Latgalē var nākties atteikties no sava krēsla; viņš gatavs uzņemties atbildību.

Nedēļas laikā pierobežā vairakkārt ir atskanējuši trauksmes brīdinājumi. Vai pie kaujas droniem vismaz Latgalē ir jāsāk pierast? Tikmēr Krievijā gatavojas 9. maija svinībām un draud ar triecieniem Kijivai.

Pensiju līmenis "Šleserā", Putinam sāp pirkstiņš.

Šorīt, 7. maijā, Latvijas gaisa telpā ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi bezpilota lidaparāti. Bija izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums un iedarbināta šūnu apraide. Tāpēc Krustpunktā runājam par civilo aizsardzību, secinājumiem un mācībām, kas veicamas pēc šīs nakts notikumiem Latgalē.

“Sometimes we argue. But then we go home, eat borshch, and it brings us together. Only in recent years have we finally begun to understand what traditional Ukrainian cuisine really is. And it is not the food created during the Soviet era. Our national cuisine is part of Ukrainian identity and part of our childhood memories,” says this week’s guest on the main interview of Drošinātājs, chef Yevhen Klopotenko, in conversation with Rihards Plūme. He has created the project “Cult Food”, which promotes traditional Ukrainian cuisine both at home and abroad, while also working to improve the quality of food in schools and in the army.

Saruna ar ukraiņu šefpavāru Jevhenu Klopotenko, kā arī analīze par to, kāpēc īslaicīgs pamiers interesē vien Krieviju, vai Armēnija no krievijas ietekmes zonas pāriet Eiropas orbītā un āpēc ASV militāri nepametīs Eiropu.

Šodien, 6. maijā, notikuši uzreiz divi protesti pret Krievijas dalību Venēcijas mākslas biennālē. Biennāles dārzos pusdienlaikā protestu bija sarīkojusi Krievijā aizliegtā apvienība "Pussy Riot" kopā ar Ukrainas feministu organizāciju FEMEN, savukārt pēcpusdienā notika Baltijas valstu rīkots protesta gājiens no Lietuvas uz Igaunijas nacionālo paviljonu. Abas akcijas nav bijušas oficiāli saskaņotas.

Degvielas cenu regulēšanai, iespējams, būs jāmeklē jauni risinājumi. Saeimas Budžeta un finanšu komisijā šodien asi kritizēts Zaļo un Zemnieku savienības vadītās Ekonomikas ministrijas izstrādātais degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekt

Eiropas Politiskās kopienas samits Erevānā. Pūliņi nodrošināt kuģošanu Hormuza šaurumā. Tuvojas kārtējais 9. maijs ar  Uzvaras dienas parādi Maskavas Sarkanajā laukumā.

Iedzīvotāju skaits Rīgā pēdējos gados ir mazinājies. Kā galvaspilsētu padarīt pievilcīgāku dzīvošanai un arī uzņēmējdarbībai?

Pamiers Ukrainai un Krievijai tradicionālā izpratnē šobrīd nav iespējams, uzskata Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks un vēsturnieks Valdis Kuzmins. Kā piemēru Kuzmins atgādināja vienošanos par pamieru Pirmā pasaules kara laikā. Tolaik jau bija skaidrs, ka Vācija ir karu zaudējusi, skaidro Kuzmins.

Saruna ar politikas zinātnes profesoru Dauni Aueru par Latvijas politiskās sistēmas izvērtējumu priekšvēlēšanu gadā.

Nabadzības riska zonā Latvijā ir katrs piektais iedzīvotājs, un šie rādītāji būtiski nemainās jau aptuveni 20 gadus. Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Aivita Putniņa Latvijas Radio sacīja, ka sabiedrības attīstība pasaulē rāda, ka kapitālisma apstākļos plaisa starp turīgiem un nabadzīgiem cilvēkiem pieaug.

Hermaņa kukū, Trampa pif paf un vēlēšanu ņigu ņegu.

Runājot par Persijas līča valstīm, kuras aktuālo militāri politisko notikumu kontekstā ir šobrīd uzmanības centrā, mēs esam raduši uz tām skatīties kā uz kādu vienotu veselumu. Faktiski Persijas līča valstis ir drīzāk tāds šaha galdiņš, kur katrs lauciņš drusku citā tonī. Kas ir Persijas līča monarhijas un kā tās pozicionējas, saruna ar laikraksta "Diena" komentētāju, ārpolitikas ekspertu Andi Sedlenieku.

Uzturēšanas atļaujas ir sabiedrības uzmanības fokusā jau ilgāku laiku. Bet ne tikai par to Krustpunktā izvaicājam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi.

Saruna ar filozofi Oksanu Dovhopolovu par to, kā Čornobiļa kļuva par vienu no Ukrainas neatkarības kustības sākumpunktiem, kāpēc arī 40 gadus vēlāk nav skaidra veida, kā pieminēt traģēdiju un kā Krievijas pilna mēroga iebrukums šai atmiņai pievienojis jaunu slāni. Analīze par aktuālo saistībā ar karu Ukrainā.

Vēlēšanu sistēma nebūs jābūvē no jauna, bet gan jānovērš riski, kas var apgrūtināt gaidāmās parlamenta vēlēšanas. To Latvijas Radio atzina uzņēmuma Latvijas mobilais telefons (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Raidījuma "Atvērtie faili" temats šonedēļ ir nabadzība Latvijā. Žurnālisti pēta, kādēļ Latvijā jau ilgstoši nav izdevies samazināt to iedzīvotāju skaitu, kuri dzīvo uz nabadzības sliekšņa.

Ar mākslīgā intelekta palīdzību Latvijā vērtēs, vai normatīvi nav stingrāki nekā prasa Eiropas Savienība.

Vietvaru vēlēšanas Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā. Dānijā un arī Slovēnijā neveicas ar valdošās koalīcijas izveidi pēc parlamenta vēlēšanām. Mali hunta piedzīvo plašu un labi koordinētu savu pretinieku ofensīvu.

Protokols, nepieciešamība vai kaprīze – valsts amatpersonu VIP privilēģiju izmantošana lidostās, dodoties komandējumos.

Ir jārunā par līdzvērtīgu konkurenci uzņēmēju starpā. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Saeimas deputāte Ināra Mūrniece no Nacionālas apvienības, sakot, ka ir uzņēmēji, kas pārtrauca sadarboties ar Krieviju pēc tās pilna iebrukuma Ukrainā, un ir tādi, kas to turpina darīt, gūstot peļņu. Deputāte sacīja, ka tie, kas tirgojas ar Krieviju nedrīkst saņemt papildu atbalstu.

Lai mazinātu riskus un stiprinātu uzticēšanos vēlēšanu procesam, vēlēšanu sistēmu izstrādi šogad izņēmuma kārtā nodos valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – "Latvijas mobilais telefons", "Tet" un "Latvijas Valsts meži". Tā šodien, 28. aprīlī, lēmusi valdība krīzes vadības sēdē. Šāds solis sperts pēc līguma izbeigšanas ar līdzšinējo izstrādātāju. Tas arī nozīmē, ka rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās būtu jābūt arī elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram.

Saruna ar socioloģi Oksanu Žabko par vārda brīvības un politikas uztveri Latvijā un Igaunijā un sabiedrības radikalizēšanās riskiem.

Vai ministriju apvienošana ir jēgpilns birokrātijas apkarošanas un finanšu ekonomijas risinājums valsts pārvaldē?

Šoreiz nerunāsim ne par karu, ne par vēlēšanām, ne par sankcijām. Raidījuma temats veltīts starptautiskās un nacionālās politikas “karstajam kartupelim” – birokrātijai. Jā, šobrīd visur Eiropā norisinās aktīva diskusija par vienkāršošanu – mazāk papīru, mazāk veidlapu, mazāk birokrātijas un mazāk raižu. Bet vai tā tiešām ir? Un kā šī vienkāršošana atšķiras no cita termina – deregulācijas?

Pēc izmaiņām likumosā pašlaik daudzviet Latvijā notiek iedzīvotāju padomju vēlēšanas. Gada sākumā padomes tapa Dienvidkurzemes novadā. Maija sākumā velēšanas notiks Līvanu novadā. To mērķis ir vairāk iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā pēc lielo novadu izveidošanas. Lai gan Latvijā izveidotas jau ap 400 iedzīvotāju padomes, aktīvas ir tikai puse.

Partija "Latvija pirmajā vietā" rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās cer uz līdera statusu, jo aptaujas to sola. Kristaps Krištopans no Krištopanu saimes šobrīd ir arī parlamenta deputāts. Krustpunktā saruna ar viņu Lielajā intervijā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības intervijā Latvijas Radio noliedza, ka pretēji partijas sākotnējai nostājai tomēr rosināt ļaut izņemt Otrā pensiju līmeņa uzkrājumus ārstniecībai būtu populistisks lēmums pirms vēlēšanām.

Man vienmēr bijis svarīgi dzīvi piepildīt ar jēgu, nevis ar kaut kādu atsēdēšanu amatos – saka arhitekte, bijusī politiķe Ingūna Rībena, kas savu viedokli vienmēr aizstāvējusi enerģiski un emocionāli, bet par savu lielāko darbu tagad sauc izaudzinātos dvīņu pārus. Par arhitektes diplomdarba zirgu staļļiem un Rīgas 800 gadu jubilejas nepiepildītajiem plāniem, par patriotismu, atbalstu kultūrai un kāpēc vīlusies politikā – saruna ar Ingūnu Rībenu.

Piecpadsmit gadu laikā, kopš darbojas vietne "Manabalss.lv", kurā var iesniegt dažādas likumdošanas iniciatīvas un balsot par tām, panāktas izmaiņas vairāk nekā 80 likumos. Bijušais vietnes vadītājs Didzis Meļķis šomēnes aizstāvējis promocijas darbu politikas zinātnē. Viņš pētījis "Manabalss.lv" darbību un salīdzinājis pilsoņu iniciatīvu efektivitāti Latvijā un citās valstīs.

Aktualitātes: LMT, "tet" un Latvijas Valsts meži varbūt glābs vēlēšanu sistēmu, lai rudenī raitāk tiktu pie vēlētāju gribas noskaidrošanas. Savukārt politiķi spriedīs, vai ļaut agrāk piekļūt otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem.

Vēlme vadīt valsti, varas kāre vai nemitīgas spriedzes uzturēšana? Premjeres Evikas Siliņas no “Jaunās Vienotības” valdība strādā jau vairāk nekā divarpus gadus. Šajā laikā ministri un pati premjere piedzīvojuši neparasti daudz demisijas pieprasījumu Saeimā. Varētu pat teikt, rekordlielu skaitu. Dažbrīd pat teju katru nedēļu kādam prasīts atkāpties no amata. Taču rezultāts nemainīgs – neviens nav kritis. Eksperti skaidro, ka tas nav tikai par valdības gāšanu. Tā ir arī cīņa par ietekmi un dienaskārtību, vienlaikus uzturot spriedzi koalīcijā, kas jau no sākuma veidota kompromisos un nav bijusi līdz galam stabila.

Pārliecība var mainīties.

Valsts kontrole pēdējā laikā ir nākusi klajā ar vairākām būtiskām revīzijām gan par ieguldījumiem siltumapgādē un ēku energoefektivitātē, gan elektro auto iegādi klimata mērķiem transporta jomā. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.

Saruna ar otolaringoloģi Olgu Pasičņiku, kura stāsta, kā nereti pacientam palīdz ne vien izrakstītie medikamenti, bet arī saruna, labs vārds un sajūta, ka viņš nav atstāts viens ar savām sāpēm. Analīze par Ukrainai palīdzošā Eiropas aizsardzības sektora plašo ekosistēmu.

Raidījuma Atvērtie faili uzmanības lokā šonedēļ ir pēc dažiem gadiem gaidāmais augstais kāpums degvielas cenām, kad Latvijai būs jāizpilda klimata mērķu prasības. Jaunākā epizode cita starpā padziļināti skaidro, kā gaidāmo cenu šoku ietekmē politiķu vilcināšanās pieņemt lēmumus. Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Vēlēšanu rezultāti Bulgārijā. Persijas līča konflikta attīstība. Ukrainas militāri tehniskie sasniegumi.

Kāpēc Latvijas valsts pārvaldē neveicas ar digitālo projektu īstenošanu? Vai iespējams atrast sistēmiskos iemeslus un secināt, kur jāveic kļūdu labojumi?

ASV lēmums neatsākt militāros triecienus Irānā šobrīd ir loģisks, taču vienlaikus problēmas neatrisina. Intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektors Toms Rostoks. Hormuza jūras šaurums joprojām ir slēgts.

Saruna ar vēsturnieku un bijušo diplomātu Mārtiņu Virsi par vēstures attīstības gaitu, Krieviju un Latvijas pozīciju jaunāko laiku ģeopolitikā.

Krustpunktā: Kāda ir politiskā situācija Saeimā un valdībā?

Epizodi uzsākam ar jautājumu, kas pēdējos gados kļūst arvien aktuālāks ne tikai ekonomistiem, bet gandrīz ikvienam no mums. Ja dzīvojam laikā, kad cilvēki ir izglītotāki, produktīvāki un tehnoloģiski attīstītāki nekā jebkad agrāk, kāpēc tik daudziem rodas sajūta, ka stabila dzīve kļūst arvien grūtāk sasniedzama?

Vairākās Eiropas valstīs arvien aktīvāk tiek diskutēts par to, ka bērniem un jauniešiem nevajadzētu lietot sociālos medijus. Visbiežāk tiek runāts par 14 vai 15 gadu slieksni, līdz kuram pieeja tādām platformām kā „TikTok”, „Instagram” un „Facebook” tiktu liegta. Bet, lai šāds aizliegums būtu veiksmīgs, ir nepieciešams efektīvs vecuma kontroles rīks. Eiropas Komisija nesen nāca klajā ar šādu lietotni, tomēr tehnoloģiju eksperti gandrīz uzreiz paziņoja, ka to ir ļoti viegli uzlauzt.

Lai stiprinātu reģionālos drukātos medijus, valsts gatava tam atvēlēt teju 293 tūkstošus eiro. No šodienas, 20. arīļa, mediji tai var pieteikties, maksimāli saņemot nedaudz virs 12 tūkstošiem. Reģionālie mediji ir gandarīti par jaunu atbalstu, taču uzskata, ka kopējais valsts atbalsts žurnālistikai reģionos ir nepietiekams un par pašreiz pašu nopelnītu ir ļoti grūti izdzīvot.

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Ārstu biedrības žurnāla „Latvijas Ārsts" medicīnas žurnālists, ārsts Pēteris Apinis.

Konflikts ir ļoti sarežģīts un nepieciešama citu globālo spēlētāju iesaiste. Tā par varbūtēju starpnieku sarunās starp ASV un Irānu par Hormuza šaurumu izteicās Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka konflikts var turpināties ilgi.

Nesen apritēja 77. gadskārta, kopš dibināta Ziemeļatlantijas alianse jeb NATO. Un arīdzan nesen - 22 gadi, kopš Latvija ir šīs alianses dalībvalsts. Par to, kas ir NATO šodien un kas tā bija mazliet pagātnē, saruna raidījumā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāju politoloģi Sigitu Strubergu.

Šīs nedēļas svarīgākos ziņu notikumus apspriežam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku, izdevuma "SestDiena" galveno redaktori, TV3 raidījuma "900 sekundes" producenti Laumu Spridzāni, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Mārtiņu Pričinu un portāla "Lasi.lv" galveno redaktoru Jāni Žildi.

Vai Tramps bombardēs Vatikānu?

Eiropas ekonomikā šogad, visticamāk, nav gaidāma recesija – tā uzskata Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis no "Jaunās Vienotības". Šonedēļ viņš atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur norisinās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas pavasara sanāksme. Dombrovskis uzskata, ka pašreizējā krīze nebūt nav tik smaga kā Covid-19 pandēmijas laikā. Līdz ar to nav nepieciešami arī tik masīvi atbalsta pasākumi.

"Коли починається війна, про порятунок історичних і культурних цінностей забувають або навіть узагалі про це не думають, тому до справи взялися ми", каже гість цього тижня подкасту "Drošinātājs", мистецтвознавець Леонід Марущак, який разом із однодумцями евакуював із фронтових і прифронтових міст сотні тисяч предметів. У розмові Dīvs Reiznieks він пояснює, чому порятунок культурної спадщини під час війни є частиною боротьби за українську ідентичність. Леонід також є куратором українського павільйону на Венеційській бієнале, тож розповідає і про плани України на цю престижну мистецьку подію, у якій також збирається взяти участь pосія.

Saruna ar mākslas vēsturnieku Leonīdu Maruščaku, kurš kopā ar domubiedriem no frontes un piefrontes pilsētām evakuējis simtiem tūkstošiem priekšmetu. Analīze par varas maiņu Ungārijā un tās ietekmi uz Krieviju, kā arī to, vai Ukrainas rietumu partneri, tostarp Baltijā, izdara pareizās izvēles aizsardzības iepirkumos.

Šobrīd Latvijā politiskā situācija ir trauksmaina. Vēlēšanu gadā gan tas nav nekas neparasts. "airBaltic" dēļ premjere gandrīz bija gatava izjaukt valdību, bet sarunas starp koalīcijas partijām visu pagaidām ir atrisinājušas. Par svarīgākajiem iekšpolitikas un arī ārpolitikas jautājumiem Krustpunktā VIP intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Kā atšķirīgas vēlēšanu sistēmas spēj ietekmēt vēlēšanu procesu, vēlētāju motivāciju un vēlēšanu rezultātus?

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija šodien tiksies ar satiksmes ministru Ati Švinku (no "Progresīvajiem"), lai vēlāk lemtu par frakcijas pozīciju par aizdevumu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Valdība vakar nolēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par aizdevumu, nosakot stingrāku uzraudzību.

Viņš daudzus gadus bija Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, bet tad viņu ceļi šķīrās. Tagad viņš ar domubiedriem ir izveidojis jaunu partiju, stājoties tās priekšgalā. "Austošās saules Latvijai" vadītājs Raivis Zeltīts Krustpunktā Lielās intervijas viesis.

Lai veikalos būtu vairāk Latvijas produktu, jāmainās patērētāju attieksmei. Tā saka "Zemnieku saeimas" līderis Juris Lazdiņš un apgalvo, ka tikai septiņiem procentiem interesē Latvijas ražojumi. Vai tā ir? Un cik pamatots viņa teiktais, ka smagās situācijas dēļ no tirgus iziet pat saimniecības ar trīs tūkstošiem hektāru?

Politiskais spiediens uz Igaunijas sabiedrisko mediju, ja salīdzina ar Lietuvu, ir ievērojami mazāks. Taču finansiālā spiediena ietekmi, ja vien netiks kaut vai nedaudz atrisināts līdzekļu trūkuma jautājums, varētu visai drīz just kaimiņvalsts sabiedriskā medija veidotajā saturā.  Par šiem, kā arī auditorijas piesaistes un saglabāšanas jautājumiem plašā sarunā, brīžiem ar nelielu igauņu humora devu, nesen runāja Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas – Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas (Eesti Rahvusringhääling (ERR)) valdes priekšsēdētājs Ēriks Roze. Tallinā viņu uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Rihards Millers.

Ir vai nav beidzies karš Irānā un kurš tajā ir uzvarējis? Savukārt Ungārija ir kļuvusi par politiskās ietekmes cīņu lauku pirms parlamenta vēlēšanām. Bet Latvijā jauni pavērsieni lietā par valsts atbalstu kokrūpniekiem. Analizējam aktualitātes.

Vai šovasar ģeopolitisko notikumu dēļ visi rātni sēdēsim mājās un ceļojumiem uz kādu laiku pielikts punkts? Un kas notiks ar Latvijas tūrisma nozari?

Nesenajā ziņojumā par pamatizglītības kvalitāti Valsts kontrole norādīja, ka skolu akreditācija, kurā izvērtē to darbību, nav gana stingra. Jau no nākamā gada gaidāmas izmaiņas skolu akreditācijā.

Eiropas līderi šobrīd piesardzīgi reaģē uz ASV prezidenta Donalda Trampa neapmierinātību ar pārējo NATO valstu nevēlēšanos iesaistīties ASV un Izraēlas karā pret Irānu.

Droši vien visvairāk "šķēpu lauzts" pēdējā laikā par atbalstu kokrūpniekiem, taču ir arī citas aktualitātes nozarē. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi.

Pēdējo nedēļu laikā Ukraina daudzkārt veiksmīgi izmantojusi dronus, lai nodarītu postījumus ar naftu saistītai infrastruktūrai dziļi Krievijas teritorijā. Taču, kā vēsta aģentūra „Reuters”, spēju veikt šādus uzbrukumus potenciāli var apdraudēt specializētu dronu dzinēju piegādes kavēšanās no Kijivas partneriem, kas, lai gan kāpina ražošanu, nespēj apmierināt lielo pieprasījumu.

Ceļu būvniecības nozare Latvijā brīdina par ārkārtas situāciju. Satiksmes ministrija sola risinājumu

Tramps atliek "civilizācijas iznīcināšanu"; ASV un Irāna vienojas par divu nedēļu pamieru. Ažiotāža ap bijušā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga memuāriem.

Kādas pārmaiņas pirmsskolas sagaida nākamajā mācību gadā: kāpēc Rīgā iecerēts atteikties no jauktā vecuma grupām, kāpēc privātskolas vairs nevarēs attīstīt pirmsskolas un vai bērnu uz dārziņu varēs vest, sākot jau no gada vecuma?

Kādai jābūt migrācijas politikai, lai tā būtu mūsu nācijas interesēs? Ko Latvijā varam ietekmēt un mainīt šai politikā, bet kādā gadījumā būtu jāmaina pašu attieksme?

Publiskais sektors negrib, lai nodokļu maksātāji zinātu, kā atalgojumam tiek tērēta viņu samaksātā nauda. Tas secināms pēc publiskajām debatēm par algu publiskošanu. "Sabiedrība par atklātību "Delna"" nupat rosinājusi likumdevējam uzlikt pienākumu katru mēnesi publiskot katra valsts pārvaldē strādājošā algu. Tomēr Saeima šo ideju jau iebāzusi atvilktnes dziļumā. Tikmēr vairāk nekā gadu ir spēkā negribīgi pieņemtā norma, ka publiskajam sektoram ik mēnesi ir jāpublicē svarīgāko amatpersonu jeb lēmumu pieņēmēju algas. Arī ar šo lietu valsts pārvaldei sekmējas grūti.

Sarunās ar Irānu ASV prezidents Donalds Tramps izmanto sev raksturīgu iebiedēšanas taktiku. Tā uzskata politoloģe Žaneta Ozoliņa. Trampam patīkot iebiedēt savu pretinieku, jeb šajā gadījumā savu ienaidnieku tā, lai notiek piekāpšanās būtiskos jautājumos.

Likumprojekts, kas paredzēja ieviest virspeļņas nodokli degvielas tirgotājiem, lai ierobežot degvielas cenu kāpumu, arī šodien, 7. aprīlī, valdībā vēl nav pieņemts un to nolemts nodot saskaņošanai līdz piektdienai.

Publiskie iepirkumi nereti tiek minēti kā viens no samilzušās birokrātijas piemēriem, tādēļ rosināts paaugstināt finansējuma slieksni, no kādiem tie jāorganizē. Bet cik daudz tos var paaugstināt, lai nozīmīgiem tēriņiem būtu nodrošināta atklāta procedūra.

21. gadsimtā medikamenti vairs nav tikai veselības aprūpes instruments. Tie ir kļuvuši par ekonomisku, stratēģisku un ģeopolitiski nozīmīgu elementu. Farmācijas industrija šodien iemieso ne tikai zinātnes progresu un ārstēšanas iespējas, bet arī globālās ražošanas ķēdes, starpvalstu atkarību, tirgus koncentrāciju un politisko ietekmi. Citiem vārdiem sakot, medikamentu lietošana mūsdienās vairs nav tikai veselības jautājums – tā ir arī varas, piekļuves un kontroles jautājums.

Vai Goda ģimenes nosaukums un priekšrocības jāsaglabā vecākiem uz mūžu un vai šāda ilgtermiņa stratēģija varētu kuplināt daudzbērnu ģimeņu skaitu? Diskutējam par iniciatīvu, kas portālā "Mana balss" savākusi savākti vairāk nekā 10000 parakstu. Līdz ar to arī tā būs jāizskata Saeimā.

Politiķi negrib pieņemt nepopulārus lēmumus un stipra arī politiskā greizsirdība, līdz ar to arī valsts un Rīgas attīstība nenotiek – uzskata bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Kādas ēkas Rīgā būtu jānojauc, kā no ārsta kļuva par slimnīcas vadītāju, kā virzīja Zatleru prezidenta amatam un vai ir atrodams miljonāru sarakstā – saruna ar Jāni Birku.

Sarunas turpinājums ar Ravanu Osmanu (Rawan Osman), Vācijā dzīvojošu sīriešu un libāniešu sabiedrisko aktīvisti un lektori, kura sevi velta antisemītisma apkarošanai un centieniem panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu starp arābu pasauli un Izraēlu.

Karš Irānā ir izprovocējis jaunu enerģētikas resursu krīzi visā pasaulē. Nafta, dabasgāze, turpat ir arī elektroenerģija. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.

Eiropas reakcijai un analīzei par situāciju ar Irānu bija jābūt jau iepriekš, nevis tagad, kad visa starptautisko attiecību sistēma ir sabrukusi, - tā uzskata bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un jūras dronu ražošanas uzņēmuma vadītājs Jānis Garisons.

Stāsts par iniciatīvu “Create Ukraine”, kas aicina diasporas un starptautisku pieredzi guvušus ukraiņus iesaistīties valsts pārvaldē, kā arī par personisko izvēli atgriezties valstī, kurā paralēli karam turpina būvēt savu nākotne.

Karš Tuvajos Austrumos rit jau otro mēnesi. Prāgā plaši protesti pret pagājušā gada nogalē izveidotās premjera Andreja Babiša valdības un tās pārstāvētā parlamenta vairākuma politiku. Priekšvēlēšanu laika skandāli Ungārijā.

Saskaroties ar smagu tuvinieka slimību daudzi nonāk izmisumā informācijas trūkuma un birokrātijas slazdu dēļ. Kā to risināt?

Vairāku dienu vizītē Latvijā ierodas Moldovas prezidente Maija Sandu. Raksturojot noskaņu Moldovā, Latvijas vēstnieks Moldovā Edgars Bondars teic, ka šīs valsts iedzīvotāji jūtas piederīgi Eiropai. Un šī valsts ievērojami saskārusies ar apdraudējumu savās vēlēšanās.

Attīstība, konkurētspēja un inovatīvs finanšu sektors – tādi ir Latvijas Bankas šī gada mērķi. Par prioritātēm tā izvirzījusi pieejamu un drošu finanšu vidi, kā arī aktīvāku iesaisti valsts ekonomiskajos lēmumos.

Saruna publicistu un politisko procesu komentētāju Māri Zanderu par Ungārijas vēlēšanām un iespējamām priekšvēlēšanu tēmām Latvijā, elektorāta izvēlēm, autoritārisma riskiem un ģeopolitisko kontekstu.

ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņš vairs neredz vajadzību nākt palīgā NATO valstīm drošības sajutu nevairo. Pēc visiem pēdējiem notikumiem, kas risinās un pasaulē, cik gatavi esam dažādiem potenciālajiem apdraudējumiem?

Šoreiz aplūkojam tēmu, par kuru ikdienā nemaz neaizdomājamies, bet kura skar mūs visus, – kā slavenības ietekmē mūsu viedokli par politiku un kā slavenību aktivitātes ietekmē arī pašu politiku?

Rīgas Stradiņa universitāte iepazīstina ar augstskolas konsolidācijas rezultātiem, un tās ietekmi uz augstāko izglītību un zinātni Latvijā.

Ar kustību "Bez partijām" un viņa ceļi šķīrās. Nu viņš ir nostājies partijas ar nosaukumu "Mēs mainām noteikumus" priekšgalā. Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas Jaunā teātra māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani.

Pēc ilggadējās Zaļo un zemnieku savienības varas maiņas Jelgavā domes vadībai budžetā izdevies atrast vairāk nekā 600 tūkstošu eiro ietaupījumu uz dažādu nelietderīgu tēriņu rēķina, piemēram, apturēta dārgu auto noma, izvēlēta cita pieeja luksoforu apsaimniekošanai un samazināti izdevumi pašslavināšanai medijos. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Jelgavas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis no „Kustības „Par!”.

Ja Viktors Orbāns vairs nevadīs Ungāriju, tad sāksies karš – tā ir pārliecināti daudzi ungāri, kas atbalsta valdošo partiju. Tas ir arī viens no centrālajiem Orbāna un viņa partijas "Fidesz" priekšvēlēšanu saukļiem. Viņš bez pamata un pierādījumiem regulāri apgalvo, ka Brisele un citi ārvalstu spēki mēģina ieraut Ungāriju karā, ko Krievija īsteno pret Ukrainu. Šiem apgalvojumiem tic arī nabadzīgie romu kopienas iedzīvotāji, kas dzīvo netālu no Budapeštas.

Mazināt spekulācijas par vēlēšanu godīgumu un precizitāte svarīgāka par ātrumu – CVK un eksperti par balsu skaitīšanu manuāli.

Latgalē nogāzies Ukrainas kaujas drons, rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās biļetenus skaitīs ar rokām. Par valdības sniegto atbalstu kokrūpnieku uzsākts kriminālprocess. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes.

Cilvēku bažas ir pamatotas un turpmāk nolemts informēt iedzīvotājus par iespējamu apdraudējumu, pamanot lidojam ko aizdomīgu. To Latvijas Radio rīta raidījumā teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem". Turpmāk iedzīvotājus informēs par iespējamu apdraudējumu, ja pamanīs lidojam ko aizdomīgu